Foto

Attīra ar privātu iniciatīvu un baktērijām

Uldis Andersons, 11.06.2012

Jaunākais izdevums

Piesārņotas grunts attīrīšana ir neprognozējams bizness, kas atkarīgs kā no sezonas, tā no forsmažora apstākļiem, piemēram, avārijām.

Uzņēmuma E-Daugava kompleksā grunts attīrīšanas fabrika Emburgā aktīvi strādā otro sezonu; turpmāko gadu plāni saistīti ar investīcijām un paplašināšanos, kļūstot par nopietnāko spēlētāju grunts attīrīšanas jomā. Piesārņotās grunts pārstrādes fabrikas projekts ir realizēts, E-Daugavai sadarbojoties ar kaitīgo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA Eko Osta un LU Mikrobioloģijas institūtu.

Sadarbības pamatā ir institūtā izstrādāta speciāla baktēriju suga, kuras izmantojot, tiek ražots speciāls mikrobioloģiskais preparāts, kas neitralizē naftas produktus, stāsta SIA Eko Osta projektu vadītājs Emīls Laškovs. Preparāta ražotāja ir pati Eko Osta, kas ražošanas iekārtu iegādei izmantojusi ES struktūrfondu atbalstu. E-Daugava vadītājs Andris Uļjanovs, demonstrējot grunts attīrīšanas procesu, skaidro, ka mikrobioloģiskais preparāts piesārņotajā gruntī tiek iestrādāts ar miglotāja palīdzību, pirms tam noteiktās proporcijās papildinot to ar dažādām baktēriju augšanai nepieciešamām ķimikālijām, kā arī ar minerālmēslojumu. Pēc tam pārstrādes laikā esošā un ar preparātu apstrādātā grunts tiek uzirdināta ar arklu vai frēzi. Ievērojot pareizu tehnoloģiju, augsnei jāattīrās divu mēnešu laikā. Taču, kamēr metode tiek pilnveidota, ir sasniegts trīs mēnešu termiņš.

Grunts attīrīšanas fabrikas kompleksa izveidē kopā ar sadarbības partneriem līdz šim ieguldīti nepilni 600 tūkst.latu, taču ieguldījumi attīstībā paredzami gan šogad, gan turpmākajos gados. «Šobrīd uzņēmums iegulda vairāk, nekā nopelna. Taču tas ir tikai sākums. It kā būvējam un strādājam šeit jau trīs gadus, tomēr visu laiku kaut kas no jauna nāk klāt, kaut kas ir jāuzlabo un jāiepērk. Līdzekļi attīstībā tiek ieguldīti pastāvīgi,» atklāj A. Uļjanovs.

E-Daugavas rīcībā ir 0,6 ha liels grunts pārstrādes lauks ar apmēram 5000 m3 grunts ietilpību. Uzņēmuma plānos ir šo ietilpību un līdz ar to arī pārstrādes jaudu divkāršot, palielinot grunts slāņa biezumu; šim nolūkam ir paredzēts ieguldīt līdzekļus jaunas tehnikas un zemes apstrādes agregātu iegādē, kas ļautu veikt grunts dziļirdināšanu. A. Uļjanovs lēš, ka, samazinot grunts attīrīšanās ātrumu līdz diviem mēnešiem un palielinot lauka ietilpību, vasaras sezonā varētu apgūt divus pārstrādes ciklus pašreizējā viena vietā. Uzņēmuma vadītājs norāda, ka attīrītā grunts otrreizēji izmantojama daudzās jomās - kā papildu pieberamais materiāls ceļu būvē un būvniecībā, teritoriju labiekārtošanā, komposta veidošanā, arī humusa ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telpu dezinfekcija ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tīrāka vide sniedz aizsardzību organismam pret nevēlamām baktērijām un vīrusu saslimšanām. Kā kvarca jeb baktericīdā lampa var palīdzēt telpu, virsmu un arī ūdens dezinficēšanā? Uzziniet šajā rakstā!

Kas ir kvarca lampas?

UV-C kvarca lampa plašāk ir pazīstama kā baktericīdā lampa. Domājot, kāpēc tādas variācijas, rodas jautājums – vai tas nozīmē vienu un to pašu? Mēs skaidrojam – jā, tas ir viens un tas pats, taču šādas lampas mēdz dēvēt atšķirīgi šādu iemeslu dēļ:

šādu lampu spektrā ir UV gaisma. Tās darbības rezultātā rodas UV jeb ultravioletais starojums, tāpēc tā tiek saukta arī kā ultravioleto staru lampa;

tās iznīcina baktērijas. Tāda ultravioletā gaisma, kuras viļņu garums ir īsāks par 280 nm (100-280 nm), ir efektīvs līdzeklis, kā cīnīties ar baktērijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīgā uzsākta jaunas paaudzes dezinfekcijas līdzekļa HAND SANITIZER ražošana

European Distribution Center, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiskais jaunuzņēmums European Distribution Center, laikā, kad Covid-19 pandēmija sasniedza saslimstības pīķi, sāka izmantot ādas dezinfekcijas līdzekļa (jeb sanitaizera) sērijveida ražošanas tehnoloģiju, kam pasaulē nav analogu – rokas dezinficējošu un mitrinošu putu izgatavošanu. Šajā produktā – HAND SANITIZER – tiek pielietota biocīdā viela, kuras pamatu veido sudrabs, toties spirts netiek izmantots.

Dezinfekcijas līdzekļa formula ir starptautiski patentēta, savukārt produkta tehnoloģiju izstrādājuši Latvijas, Izraēlas un Somijas speciālisti. Pirmais sanitaizera pasūtītājs mazumtirdzniecībai ir no Somijas.

Kā baktericīdie un pretvīrusu aģenti formulā tiek izmantotas sīkas sudraba daļiņas – pikosudrabs. Vienmērīga sudraba daļiņu klātbūtne produktā tiek nodrošināta ar 3D matrici, kas var piesaistīties praktiski jebkurai virsmai, tādējādi nodrošinot paildzinātu iedarbības efektu. Pētījumi un testi apliecina formulas efektivitāti attiecībā uz baktērijām un vīrusiem. Hand Sanitizer ir efektīvs līdzeklis pat attiecībā pret piecām cilvēkam visbīstamākajām baktērijām, kuras iekļautas Pasaules Veselības organizācijas sarakstā: Enterococcus faecalis; Staphylococcus aureus (MRSA); Acinetobacter baumannii; Escherishia coli; Pseudomonas aeruginosa. Uz sudraba bāzes izstrādātās dezinficējošās putas, atšķirībā no spirtu saturošajiem dezinfekcijas līdzekļiem, ir hipoalergēns izstrādājums, kas ādu nevis padara sausu, bet mitrina un mīkstina to, līdzeklis, kas nesatur smaržvielas un kas uz cilvēka ādas veido ļoti plānu plēves kārtiņu, kura saglabā savas aizsargājošās īpašības vairākas stundas no vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Highku» vēlas uzsākt zeķu ražošanu ar sudraba diegiem; šobrīd notiek kampaņa pūļa finansējuma vietnē «Indiegogo» pirmā ražošanas pasūtījuma noformēšanai

«Highku» projekta vadītājs Mārtiņš Plēsums stāsta, ka projekta mērķis ir uzlabot cilvēku ikdienas un sporta dzīves apstākļus, kā arī pēdu veselību kopumā ar Latvijā ražotām sudraba diegu zeķēm. «Šie diegi zeķēs padara pēdas drošas no baktērijām un nepatīkamas smakas līdz pat septiņām dienām bez zeķu mazgāšanas! Arī man sākumā tas šķita nereāli gluži kā no kādas reklāmas, solot absolūtas pasakas. Patiesībā tur nav nekādu brīnumu – sudrabs ir antibakteriāls un pasīvi veic nelabvēlīgo baktēriju neitralizāciju,» viņš apgalvo.

Ideja radās pagājušā gada vasaras sākumā. «Lietoju klasiskas melnas kokvilnas zeķes un katru dienu, pārnākot mājās, man oda zeķes. Arī tad, kad pārnācu ap pusdienas laiku un biju bijis kurpēs vien četras piecas stundas. Skaidrs, ka pagājušā vasara bija ļoti karsta, bet birojs man bija cokolstāvā, kur vienmēr ir optimāla temperatūra,» stāsta M. Plēsums. Viņa gadījumā izrādījās, ka pie vainas bija jaunās kurpes, kas, lai arī bija no ādas, tika apstrādātas ar speciālu kopšanas līdzekli, lai varētu valkāt arī sliktos laika apstākļos. «Principā apavi bija padarīti par «plastmasas maisiņu». Jā, tie atgrūda ūdeni un netīrumus, bet apavu līdzeklis vairs neļāva kājām elpot,» teic M. Plēsums. Tomēr laika gaitā, kamēr meklēja problēmas iemeslu un iespējamo risinājumu, viņš uzzināja par zeķēm ar sudraba diegiem. Tās piedāvā vairāki ražotāji, bet pārsvarā šīs zeķes ir paredzētas aktīvam sportam. Tāpēc M. Plēsumam radās ideja par to, ka varētu ražot vienkāršas un klasiskas ikdienas zeķes ar sudraba diegiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā karsto laiku, ne vienam vien Ņujorkas iedzīvotājam ienāk prātā doma, ka varētu izpeldēties tuvumā esošajās upēs, tomēr ūdens nav tik tīrs, lai tajās peldētos.

Tādēļ dizaineru grupa izveidojusi peldoša baseina modeli, kurā tiktu attīrīts ūdens, un būtu iespējams atveldzēties karstajās vasaras dienās, raksta kickstarter.com.

Projekta autori paredzējuši, ka baseins atradīsies upē, un tas izmantos upes ūdeni, to attīrīs no baktērijām, dienas laikā filtrējot pusmiljonu galonu ūdens. Baseinā paredzētas zonas dažādu līmeņu peldētājiem, sadalot to četrās daļās – Bērnu baseins, Sporta baseins, Peldēšanas baseins un Atpūtas baseins.

Projekts tika sākts 2011. gadā, kad vietnē kickstarter.com savāca 41,6 tūkstošus ASV dolāru. Tiesa gan, projekts pirms diviem gadiem netika īstenots, un patlaban projekta autori mēģina savākt 250 tūkstošus dolāru, lai izveidotu baseinu. Ja šī nauda līdz 12. jūlijam tiks savākta, projekta autori plāno augustā Bruklinas krastā izveidot pirmo peldošo celtni, kurā ikvienam būs iespēja redzēt, kā baseins attīra ūdeni. Jāpiebilst, ka patlaban savākti 155 tūkstoši dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Attīra robežjoslu

Dienas Bizness, 24.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas notiek robežjoslas attīrīšanas darbi, tostarp Viļakas pārvaldes teritorijā. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas šī ir pirmā reize, kad notiek tik apjomīgi darbi, vēsta reģionālais medijs Alūksnes Ziņas. Nelielā apjomā tie uzsākti jau arī Alūksnes novada teritorijā.

2007.gada 27.martā tika noslēgts robežlīgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju. Līdz šim dabā iezīmēta Latvijas – Krievijas robeža ar robežzīmēm visā garumā jeb 274 kilometri. Viļakas robežsardzes pārvaldes Nodrošinājuma dienesta priekšnieks majors Juris Dmitrijevs norāda - pašlaik gan no Latvijas, gan Krievijas puses notiek robežjoslas attīrīšana – uz sauszemes izcērt kokus, izrauj celmus, veic planēšanas darbus, bet gar ūdeņiem attīra teritoriju gar robežzīmēm.

«Mums Latvijas pusē robežjosla noteikta 12 metru platumā. Līdztekus tam notiek arī zemju atsavināšana robežjoslas vajadzībām. Iemērītas un atdalītas tiek gan zemes, kas ir valstij piekritīgas vai brīvās valsts zemes, gan privātpersonām piederošās, lai varētu izveidot šo 12 metru plato robežjoslu. Šobrīd šis process rit pilnā sparā – tiesa, tas prasa daudz laika, jo ar katru privātīpašnieku ir jāvienojas par zemes atsavināšanu, jāveic izpirkšana, ko var izdarīt ar Ministru kabineta lēmumu,» stāsta J.Dmitrijevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Berlīnē referendums par klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2030.gadam izgāzies

LETA--DPA, 27.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Berlīnē svētdien referendumā par iniciatīvu, kuras nolūks bija grozīt Vācijas galvaspilsētas klimatneitralitātes mērķi no 2045.gada uz 2030.gadu, piedalījies pārāk mazs skaits vēlētāju, lai to varētu atzīt par notikušu.

Pēc visu balsu un pa pastu iesūtīto biļetenu saskaitīšanas noskaidrojās, ka aptuveni 442 000 cilvēku jeb 50,9% atbalstījuši iniciatīvu, bet 423 000 jeb 48,7% balsojušo pret to.

Lai iniciatīva tiktu pieņemta, par to bija jānobalso vairākumam vēlētāju un tiem jāsastāda vismaz 25% no 2,4 miljonus lielā balsstiesīgo vēlētāju kopskaita, kas nozīmē vismaz 608 000 balsis "par".

Taču vēlētāju aktivitāte sasniedza tikai 35%, ziņo vēlēšanu komisija.

Pašreizējais Berlīnes federālās zemes enerģētikas pārejas likums paredz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu par 70% līdz 2030.gadam salīdzinājumā ar 1990.gada bāzes līmeni un līdz nullei līdz 2045.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pērkami tāpat kā daudzi citi uzņēmēji šajā valstī», kas «trīc par savām siltām, labi apmaksātām vietiņām» un barojas no miljardos lēšama «pīrāga», par kuru ir pārdota Latvija – tā ir daļa no dusmīgu un sakāpinātu komentāru virknes, ko ManaBalss pēdējā laikā saņem par noraidījumu publicēt pret 5G tehnoloģiju vērstas iniciatīvas.

Pēc astoņu gadu veiksmīga darba un Latvijas sabiedrībā, Eiropā un pasaulē gūtās atzinības šie komentāri ietver arī neizpratni par ManaBalss platformas un organizācijas principiem un darbību, tāpēc uzskatām par nepieciešamu uz šie viedokļiem vēlreiz atbildēt publiski.

Pirmām kārtām par iniciatīvu pieteikumu publicēšanas un noraidīšanas likumību. Platformas ManaBalss kā nevalstiskas organizācijas darbu regulē Latvijas likumdošana un mūsu pašu publiski noteiktie kvalitātes kritēriji. Ne pirmais, ne otrais mums neuzliek par pienākumu publicēt pilnīgi jebko.

Varbūt tas kādu reizi patiesi ir kādu sāpinājis. Piemēram, kādēļ nav publicēta iniciatīva par kodolieroču izstrādi Latvijā? Un kā ar iniciatīvu par garantētu sniegu Ziemassvētkos? Bet kā ar iniciatīvu par Saeimas deputātu skaita samazināšanu līdz 5 cilvēkiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO, VIDEO: Zirgzandalēs zirgi turpmāk būs kā svinību viesi

Laura Mazbērziņa, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Grib palielināt iedzīvotāju uzticēšanos dzeramajam krāna ūdenim

Monta Glumane, 22.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti balsos par priekšlikumiem palielināt iedzīvotāju uzticēšanos dzeramajam krāna ūdenim, kas ir ievērojami lētāks un videi draudzīgāks nekā pudelēs pildīts dzeramais ūdens.

Jaunais likums, par kuru EP balsos otrdien, noteiks maksimālo pieļaujamo daudzumu atsevišķām piesārņojošām vielām, piemēram, svinam (samazināts uz pusi), polifluoralkilvielām (PFAS) un kaitīgām baktērijām, kā arī nosaka mikroplastmasas līmeņa monitoringu iepakotajā ūdenī, kas rada arvien lielākas bažas.

ES dalībvalstīm arī jāveic pasākumi, lai uzlabotu piekļuvi dzeramajam ūdenim, piemēram, izveidojot bezmaksas ūdens strūklas pilsētās un sabiedriskās vietās, kur tas ir tehniski un samērīgi iespējams. EP deputāti aicina nodrošināt dzeramo ūdeni bez maksas vai par zemām cenām restorānos un ēdnīcās, kā arī aicina uz to ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

EP rosina popularizēt dzeramo krāna ūdeni un veicināt tā pieejamību sabiedriskās vietās

Db.lv, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti atbalstīja priekšlikumus, lai uzlabotu iedzīvotāju uzticēšanos dzeramajam krāna ūdenim, kas ir ievērojami lētāks un videi draudzīgāks nekā pudelēs pildīts dzeramais ūdens.

EP apstiprinātie noteikumi ierobežo maksimālo pieļaujamo daudzumu noteiktām piesārņojošām vielām, piemēram, svinam (samazināts uz pusi), kaitīgām baktērijām, kā arī ievieš jaunas robežvērtības noteiktiem endokrīnajiem disruptoriem. Tāpat noteikumi nosaka pieļaujamā mikroplastmasas līmeņa monitoringu un tā minimālo biežumu.

ES dalībvalstīm būtu jāveic arī pasākumi, lai popularizētu dzeramo krāna ūdeni, kā arī uzlabotu piekļuvi dzeramajam ūdenim, piemēram, izveidojot bezmaksas ūdens strūklas pilsētās un sabiedriskās vietās, kur tas ir tehniski un samērīgi iespējams. EP deputāti aicina nodrošināt dzeramo ūdeni bez maksas vai par zemām cenām restorānos, ēdnīcās, ēdināšanas iestādēs u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Partijām un uzņēmumiem iniciatīvu publicēšana maksās dārgāk

Zane Atlāce - Bistere, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2020. gada 1. februāra platformā ManaBalss politiskajām partijām un uzņēmumiem par iniciatīvu publicēšanu tiks piemērota augstāka maksa, informē organizācijas "ManaBalss" vadītājs Imants Breidaks.

Līdzšinējā samaksa 1000 eiro apmērā turpmāk attieksies tikai uz uzņēmumiem, kas klasificējas kā mazie uzņēmumi, t.i., tādi, kuros ir līdz 10 darbiniekiem, un to apgrozījums ir līdz 2 milj. eiro.

Platforma kopš 2011. gada sniedz bezmaksas iniciatīvu publicēšanu un parakstīšanās pakalpojumu Latvijas iedzīvotājiem. Bez maksas iniciatīvas platformā var arī iesniegt politiski neitrālas organizācijas, kas darbojas sabiedrības labā un tā tas būs arī turpmāk.

Izmaiņas cenu politikā tiek skaidrotas ar Latvijas ekonomikas izaugsmi un nepieciešamību līdzsvarot politisko partiju, to biedru un visplašākās sabiedrības iesaisti iniciatīvu ierosināšanā. Organizācija arī apzinās, ka partijām un uzņēmumiem sabiedrības iniciatīvu izmantošana ir vērtīgs mārketinga rīks, tādēļ ir tikai godīgi, ka līdzvērtīgs ieguvums no tā tiek arī digitālās demokrātijas stiprināšanai Latvijā, skaidro I.Breidaks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Partijas valdības veidošanas iniciatīvu ļauj uzņemties JKP un KPV LV, bet Saskaņu iesaistīt sarunās neplāno

LETA, 07.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamentā iekļuvušas partijas valdības veidošanas iniciatīvu sākotnēji grasās ļaut uzņemties populārākajiem politiskajiem spēkiem aiz «Saskaņas» - «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), savukārt «Saskaņu» iesaistīt valdības veidošanas sarunās parlamentā iekļuvušās partijas neplāno, liecina aģentūras LETA aptaujāto politiķu paustais.

Atbilstoši jaunākajiem rezultātiem, «Saskaņa» nākamajā parlamentā iegūs 23 deputātu vietas, «KPV LV» un JKP - pa 16, «Attīstībai/Par» un «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK - pa 13, Zaļo un zemnieku savienība - 11, bet «Jaunā Vienotība» - 8 deputātu vietas.

Gan «KPV LV», gan JKP pauduši gatavību uzņemties valdības vadīšanu. «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems uzskata, ka demokrātiski būtu ievērot tradīcijas, piedāvājot «KPV LV» Ministru prezidenta amatu, jo politiskais spēks ir saņēmis vislielāko pilsoņu atbalstu no visām tā dēvētajā centriski labējā jeb latviskā spārna partijām.

Reizē politiķis norādīja, ka politiskais spēks nav nācis politikā, lai dalītu amatus un ka ««KPV LV» reliģija ir savas programmas īstenošana». Viņš vērsa uzmanību, ka ir iespējami vismaz seši jaunās valdības modeļi gan ar, gan bez «KPV LV» līdzdalības. Gobzems gan pauda pārliecību, ka bez viņa pārstāvētā politiskā spēka neesot iespējams izveidot stabilu valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisija radusi risinājumu Alīses un Gaujas ielas vēsturisko ūdenstorņu saudzīgai pagaidu izmantošanai, tos iedzīvinot un padarot pieejamus sabiedrībai, informē Rīgas domē.

Lai veicinātu ūdenstorņu izmantošanas priekšlikumu nākšanu klajā, pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” pēc komisijas ierosinājuma ir slēdzis sadarbības līgumu* ar kustību “Free Riga” par priekšizpētes veikšanu.

“Rīga ir 19. gadsimta industriālā mantojuma Eiropas un pasaules līmeņa lielpilsēta, kuras unikālie majestātiskie mantojuma objekti bieži ir nenovērtēti. Tie stāv aizslēgti un aiz žogiem, sabiedrība pievērš tiem uzmanību tikai tad, kad tie beidz savu eksistenci jaunbūvju labā vai arī lēni drūp kopā. Mēs ar kolēģiem bijām noskaņoti situāciju mainīt. Un ‘’Free Riga” nāca tieši laikā,” saka komisijas vadītāja Rita Našeniece. “Darbs ir procesā un mēs vēl atgriezīsimies pie ūdenstorņu pastāvīgo risinājumu atrašanas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

ManaBalss.lv publicē portāla krievu valodas versiju

Lelde Petrāne, 29.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 29.jūnijā, sabiedrības iniciatīvu portāls ManaBalss.lv publicē krievu valodas versiju.

Portāls krievu valodā iztulkots, lai «paplašinātu iespējas ikvienam Latvijas pilsonim, neatkarīgi no dzimtās vai ikdienā lietotās valodas, iedziļināties ManaBalss.lv iniciatīvu saturā».

Portāla krievu valodas versija izveidota kā «atbilde uz pieaugošajām bažām par mazākumtautību iedzīvotāju, nu kuriem liela daļa ir tieši krievvalodīgie iedzīvotāji, norobežošanos no sabiedrībā un politikā notiekošā». Portāla veidotāji cer, ka krievu valodas versija sniegs ieguldījumu arī vienotas informatīvās telpas stiprināšanā.

Portāla pamatfunkcijas – iespēja aplūkot visas portāla sadaļas, norādes un paskaidrojumi par balsošanu, kā arī visas publicētās iniciatīvas – turpmāk būs pieejamas gan latviešu, gan krievu valodās. Iniciatīvu iesniegšana vēl joprojām būs iespējama tikai latviešu valodā, lai nodrošinātu iespēju papildināt un uzlabot oriģinālo tekstu, kā arī lai ievērotu Saeimas kārtības ruļļa prasību iniciatīvu Saeimā iesniegt valsts valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Saeimā atbalstīta 25. platformā ManaBalss.lv virzītā iniciatīva

Lelde Petrāne, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Tādējādi tā ir jau 25. pilsoņu iniciatīva, kas virzīta sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv un kas ir kļuvusi par likumu.

Iniciatīvu «Par mantojamu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu» platformā ManaBalss.lv pieteica ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Indexo, un to mazāk nekā gada laikā platformā parakstīja vairāk par 11 tūkstošiem atbalstītāju.

Šī ir 25. sekmīgā iedzīvotāju virzītā iniciatīva un sestā veiksmīgā šogad. Dažkārt pozitīvs iznākums ir sasniegts arī bez noteiktās desmit tūkstošu parakstu savākšanas.

Citas šogad pozitīvu rezultātu guvušās iniciatīvas ir:

Jāņa Veides ierosinātā «Par atklātu balsojumu valsts prezidenta vēlēšanās»,

Ludmilas Andrejevas ierosinātā «Pārmaksāto nodokļu automātiska izmaksāšana»,

Tatjanas Bičikas ierosinātā «Valstij atbalstīt smagās slimības melanomas slimniekus, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā!»,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trim mēnešiem uzņēmums Tele2 Latvijas jauniešiem izsludināja prestižu prakses programmu «Piestartē savu karjeru» (Management trainee), kas tiek īstenots jau citās uzņēmuma grupas darbības valstīs un pirmo reizi arī Latvijā.

Šī prakses vieta paredz apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie grupas augstākā līmeņa vadītāja, kļūstot par tā labo roku, un iesaistoties svarīgākajos uzņēmuma procesos kā vietējā, tā arī starptautiskā līmenī.

Latvijā šī iespēja tika piedāvāta erudītākajam finanšu jomas absolventam, kurš stažējas pie uzņēmuma finanšu direktora Arņa Priedīša. Atlases procesa laikā vislabāko spēju reaģēt uz izaicinājumiem un neapjukt dažādās situācijās parādīja Laura Salmiņa, kura gadu varēs strādāt blakus finanšu direktoram. L. Salmiņa stāsta, ka būtisku artavu devušas mācības ārvalstīs un viņas daudzpusīgā personība, spējot vienlaicīgi apvienot finanšu zināšanas ar iniciatīvu un spēju sadarboties ar cilvēkiem. Pēc viņas domām, veiksmes formula jauniešiem ir studijas ārzemēs apvienojumā ar darbu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Kolorādo atvērts privāts slēpošanas klubs, kur par dalību jāmaksā 2,8 miljoni dolāru

Db.lv, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kolorādo atklāts jauns privāts slēpošanas klubs, kas varētu kļūt par vienu no eksluzīvākajiem slēpošanas klubiem pasaulē, raksta Business Insider.

Cimarron Mountain Club atvērts tikai 13 dalībniekiem, kuri maksā vismaz 2,65 miljonus dolāru un 62 tūkstošus dolāru nodokļus, lai gūtu privātu pieeju neskartai teritorijai, kuras platība ir 708 hektāri. Katrs dalībnieks saņem vēl 14 hektāru plašu teritoriju, kurā var uzbūvēt mazu namiņu, taču būvēt lielas mājas nav atļauts.

Cimarron Mountain Club uzveidojis bijušais dabas resursu jurists Dzims Aronšteins un viņa sieva Petsija. Viņš uzsver, ka bijis noguris no līdzšinējās slēpošanas kūrortu pieredzes un vēlējies izveidot privātu klubu, kas piedāvās saviem dalībniekiem labāko.

Īpašumu viņš iegādājās 2004.gadā, bet oficiāli to atklāja 2018.gada jūlijā. Patlaban klubam pieteikušas sešas ģimenes, bet septiņas vietas vēl ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lidmašīnu, kas nosēdās uz šosejas, testēs Spilvē

LETA; Vēsma Lēvalde Db, 20.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidmašīnu, kura piespiedu kārtā šorīt nosēdusies uz Ventspils šosejas, ar autotransportu nogādās Spilves lidostā, lai testētu piespiedu nolaišanās iemeslus.

Testu veiks Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja speciālisti. Nelielā privātā lidmašīna, tāpat kā abi cilvēki, kas tajā atradās, ir «kārtībā», db.lv informēja Spilves lidlaukā. Tuvāku informāciju lidostas dežurants atteicās sniegt, jo runa ir par privātu lidmašīnu un privātu lidojumu.

Šorīt Tukuma novada Pūres pagastā Ventspils šosejas malā vieglā lidmašīna Tecnam P92 JS veikusi ārkārtas nosēšanos, automašīnu satiksme netika apdraudēta.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece aģentūru LETA informēja, ka šorīt ap plkst.9.50 lidmašīna Tecnam P92 JS veikusi ārkārtas nosēšanos uz lauka blakus šosejai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas valsts ceļi par piešķirtajiem papildu 75 miljoniem īstenos 84 projektus

LETA, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas valsts ceļi" par piešķirtajiem papildu 75 miljoniem eiro šogad īstenos 84 projektus iepriekš plānoto 70 projektu vietā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja kompānijas valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums minēto 75 miljonu eiro programmu apgūs pilnībā, tostarp remontdarbi tiks īstenoti vairāk objektos, nekā iepriekš tika plānots. "Laba ziņa ir tā, ka sākotnēji 75 miljonu programmā mēs bijām iekļāvuši 70 objektus, tomēr lielās konkurences dēļ (...) šo 70 objektu vietā mēs šogad realizēsim 84 objektus," sacīja Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka autoceļu būvniecības iepirkumos piedalās aizvien vairāk uzņēmumu, tādējādi piedāvātās cenas ir zemākas, ļaujot palielināt remontējamo objektu skaitu.

Jau vēstīts, ka papildu 75 miljoni eiro, kurus valdība 28.aprīlī lēma novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai, tiek ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos. Par šiem papildu līdzekļiem būvdarbi sākotnēji bija plānoti apmēram 70 valsts ceļu objektos, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos. Sākotnēji tika plānots par papildus piešķirtajiem līdzekļiem sakārtot kopumā 595 kilometrus valsts autoceļu un astoņus tiltus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Swisscom kļūst par Verdes pirmo enkurnomnieku

Db.lv, 24.01.2022

Iveta Lāce – biznesa centra Verde komercdirektore, Capitalica Asset Management pārstāve; Elīna Branta – ’’Swisscom DevOps Center Latvia’’ produkta vadītāja; Andrius Barštys – Capitalica Asset Management CEO, Verde attīstītājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums “Swisscom” noslēdzis nomas līgumu ar Rīgas zaļāko biroju kompleksu “Verde”, kļūstot par tā pirmo enkurnomnieku.

Līgums paredz, ka no 2022. gada vasaras “Swisscom” nomās vienu stāvu teju 1500 m2 platībā , bet no 2024. gada vasaras nomās kopumā jau trīs stāvus turpat 4000 m2 platībā ar 200 m2 privātu terasi.

“Swisscom” ir lielākais telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs un viens no vadošajiem IT uzņēmumiem Šveicē, kas jau 2020. gada nogalē paziņoja par plāniem līdz 2025. gadam Rīgā veidot savu otro DevOps centru, kas atrodas ārpus Šveices, investējot līdz 20 miljoniem eiro. Uzņēmums noteicis ambiciozu mērķi Rīgā izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Šveices uzņēmums Swisscom Rīgā atvēris DevOps centru 

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums "Swisscom" Rīgā atvēris savu...

“Izvēle par labu “VERDE” biroju kompleksam ir loģiska un dabiska. Pirmkārt, tāpēc, ka varam augt kopā ar “VERDE”. Saskaņā ar mūsu 2025. gada izaugsmes stratēģiju, ik gadu plānojam savas komandas skaitlisko sastāvu. Šogad no 40 darbiniekiem uz 120 darbiniekiem, 2023. gadā uz 200, bet 2024. gada nogalē – līdz 280 darbiniekiem. Šeit varēsim pakāpeniski augt līdz ar paša biroju kompleksa attīstību. Otrkārt, ilgtspēja ir viena no “Swisscom” stratēģiskajām prioritātēm ar vēl vienu izaicinošu mērķi līdz 2025. gadam sasniegt oglekļa dioksīda emisijas nulles līmeni ("Net Zero"). Šajā ziņā mūsu vērtības saskan ar “VERDE” vērtībām un mēs redzam, ka kopīgi varēsim īstenot šo mērķi. Un, treškārt, “VERDE” lokācija un nodrošinātā infrastruktūra lieliski atbilst mūsu kā uzņēmuma un mūsu darbinieku vajadzībām,” tā nomas līguma noslēgšanu ar “VERDE” komentē Elīna Branta, ’’Swisscom DevOps Center Latvia’’ produkta vadītāja.

Rīga ir laba vieta, kur attīstīt biznesu 

Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Swisscom tuvāko trīs gadu laikā plāno Latvijā...

“Lai arī Covid-19 pandēmija būtiski ietekmējusi mūsu paradumus un darba dzīves organizāciju, pasaulē vadošie IT, finanšu un citi uzņēmumi saredz savu nākotnes attīstību lielā mērā saistībā ar pievilcīgas, elastīgas un uz sadarbi vērstas darba vides radīšanu saviem darbiniekiem. Tieši tādas ērtības apvienojumā ar privātu 200 m2 terasi nodrošināsim vienam no straujāk augošajiem IT uzņēmumiem Latvijā - “Swisscom”,” tā komentē Iveta Lāce, biroju kompleksa “VERDE” komercdirektore.

“Biroju tirgus kopš 2021. gada vasaras ir uzņēmis apgriezienus gan Rīgā, gan pārējās Baltijas galvaspilsētās. Daudzi uzņēmumi jau ir izstrādājuši stratēģiju savam nākotnes darba modelim, kas paredz izmaiņas telpu funkcionalitātes ziņā, lai pielāgotos hibrīda darbam – birojā un attālināti. Esam novērojuši, ka nomnieki paliek arvien prasīgāki attiecībā uz biroja telpu kvalitāti, ilgtspēju un iekšējo klimatu. Tirgus jaunpienācēji – finanšu, IT, profesionālo pakalpojumu uzņēmumi un jaunuzņēmumi, kā arī globālo biznesa pakalpojumu kompānijas ar lielu interesi izskata Rīgu kā savu mājvietu. Verde modernie un zaļie biroji Rīgas centrā šajā ziņā ir ērts un spēcīgs pamats, uz kura būvēt nākotnes biroju un kas var pielāgoties biznesa vajadzībām,” piebilst Ēriks Bergmans, Colliers Baltics partneris un aģentūras vadītājs.

Jau vēstīts, ka abu “VERDE” ēku iznomājamā platība būs 30 000 m2, bet kopējā platība, ieskaitot pazemes autostāvvietu, kas jau ir uzbūvēta - 45 000 m2. Katrā ēkā būs 11 stāvi, kupli apzaļumota un ar āra darba vietām aprīkota 600 m2 plaša terase, kā arī citas ekstras. Pirmā jeb A ēka kļūs par pirmo un vienīgo A klases biroju Rīgā, kas tiks atvērts šogad, jūnijā. Savukārt B ēkas atvēršana paredzēta 2023. gada maijā.

Biroju kompleksa “VERDE” Objekta būvniecības procesu pēc tā attīstītāja - "Capitalica Asset Management", pasūtījuma vada "SBA Group" meitasuzņēmums "Notus Developers", bet projekta ģenerālbūvnieks ir būvkompānija SIA "Velve". Iznomāšanas procesu nodrošina Latvijā vadošā nekustamo īpašumu aģentūra Colliers. Kopumā “VERDE” attīstībā tiks ieguldīti vairāk nekā 65 miljoni eiro, un tas būs pirmais “Capitalica Asset Management” īstenotais projekts Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kataras emīrs Hamads bin Khalifa Al Thani iegādāsies sešas neapdzīvotas Grieķijas salas Jonijas jūrā, kur iecerējis izveidot privātu rezidenci savām trijām sievām un 24 bērniem. Darījuma vērtība aplēsta aptuveni 8,5 miljonu eiro apmērā.

Emīrs salas iegādājies Ehinadu arhipelāgā, kur daudzas salas ir privātā īpašumā, bet to Grieķijas finanšu krīzes nomocītie īpašnieki bieži vien vēlas no tām atbrīvoties. Arī Kataras emīra nopirkto salu bijušie īpašnieki atzinuši, ka augsto nekustamā īpašuma nodokļu dēļ tās pārdod ar atvieglojumu.

Salu nopirkšana ilgusi pusotru gadu, kas galvenokārt bija saistīts ar birokrātisku šķēršļu pārvarēšanu. Sākotnēji Kataras emīrs vēlējies iegādāties visas arhipelāga salas, vēsta britu laikraksts The Guardian. Emīrs apsolījis arī finansēt vietējā reģiona ūdensapgādes projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: Eiropas Savienības tirgus durvis vēl pusatvērtas

Linda Zalāne, 28.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Larifāns cenšas atklāt iespējas palielināt to produktu klāstu, kuri satur aktīvo vielu dsRNS Larifan, kas ļautu konkurēt Latvijas un ārvalstu tirgū , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Larifāns nodarbojas ar pretvīrusu un imūnmodulējošas oriģinālas aktīvās vielas dsRNS (dubultspirāliska ribonukleīnskābe) Larifan ražošanu. To var izmantot dažādos produktos, sākot no kosmētikas līdz pat medikamentiem. Uzņēmums pretvīrusu un imūnmodulējošo preparātu Larifan pieteicis Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajam konkursam Eksporta un inovāciju balva 2014 trīs kategorijās – Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā, Importa aizstājējprodukts, kā arī Inovatīvākais produkts. Larifan aktīvās vielas bioloģiskā īpašība ir izteikta pretvīrusu aktivitāte un vienlaikus imunitāti regulējoša darbība, tādēļ tā esot uzskatāma par pārāku salīdzinājumā ar ķīmiskajiem pretvīrusu preparātiem un var kalpot kā pretvīrusu preparātu aizstājēji gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru