Jaunākais izdevums

Talsu tipogrāfija attīstībā ieguldījusi turpat ceturtdaļu miljona eiro.

Pirms desmit gadiem SIA "Talsu tipogrāfija" mainīja savu ražošanas virzienu, un nolēma koncentrēties uz kartona iepakojumu ražošanu. Īstenojot ilgtermiņa stratēģiju, uzņēmums savā attīstībā investējis gandrīz ceturtdaļu miljona eiro, iegādājoties poligrāfijas nozarē vienu no modernākajām iekārtām - pilnībā automatizētu iepakojuma izciršanas-izspiešanas iekārtu -, jaunu iekārtu pirmo paraugu konstrukcijas izgatavošanai un līmēšanas iekārtas papildinājumu sešstūru, četrstūru un citu sarežģītu konstrukciju līmēšanai.

Jaunās iekārtas no Ķīnas atceļoja janvārī. Tagad, pēc iekārtu uzstādīšanas un tipogrāfijas darbinieku apmācīšanas, iekārtas sāktas izmantot pasūtījumu sagatavošanai.

Jaunā izciršanas-izspiešanas iekārta efektivizē darbu ražošanā – to izmantojot, darbiniekiem izpaliek darbietilpīgs process liekā kartona atdalīšanai no galvenā produkta. Roku darbs ražošanas procesā samazinās, taču SIA "Talsu tipogrāfija" valdes loceklis Valdis Poļevskis uzsver, ka darbiniekiem dota iespēja izaugsmei – paaugstināt savu kvalifikāciju un strādāt ar jaunām iekārtām.

Iegādātā paraugu izgatavošanas iekārta jeb ploteris būtiski saīsina laiku, kurā tipogrāfija var sniegt klientam plānotā iepakojuma pirmo paraugu. Tas ir efektīvs veids, kā nonākt pie klienta vēlmēm visatbilstošākās konstrukcijas un pārliecināties par tās funkcionalitāti. Līdz šim pirmo paraugu izgatavošana bija ārpakalpojums, nedēļā vien izgatavoti desmitiem paraugu.

Inženieri no Ķīnas ar jauniem modeļiem papildinājuši pirms trim gadiem iegādātu līmēšanas iekārtu, paplašinot tipogrāfijas sniegto iespēju klāstu. Piemēram, četros stūros līmētas kastītes salocītas aizņem maz vietu un ir ar vienu kustību atlokāmas un gatavas izmantošanai. Šādas kastītes aktuālas ātrās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem katra minūte klientu apkalpošanā ir nozīmīga.

"Uzņēmums seko tirgus tendencēm un brīdī, kad visā pasaulē aizvien lielāka nozīme tiek pievērsta dabas aizsardzībai un nepārstrādājamu iepakojumu samazināšanai, mēs varam piedāvāt alternatīvu PET iepakojumam – dabai draudzīgus, pārstrādājamus kartona iepakojumus, kas neatstās nospiedumus pasaules kartē," komentē Valdis Poļevskis.

Uzņēmumam ir FSC sertifikācija, kas apliecina atbildību mežu izstrādē un atjaunošanas procesā.

SIA "Talsu tipogrāfija" ir ģimenes uzņēmums ar vairāk nekā trīsdesmit gadu pieredzi poligrāfijā. Kartona iepakojums ikdienā no Talsiem ceļo pie klientiem Eiropā un ārpus tās robežām.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top? Gofrētā kartona izstrādājumi SIA Skultes kartons  

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Saulkrastu novada...

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunā ražošanas ēkā un iekārtās Jelgavas tipogrāfija investē 5 miljonus eiro

Db.lv, 17.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi finansējumu Jelgavas tipogrāfijas attīstībai 5 miljonu eiro apmērā. Lielākā daļa jeb 3 miljoni eiro izmantoti jaunas ražošanas ēkas celtniecībai, bet vēl 2 miljoni eiro sadarbībā ar Altum izsniegtajām garantijām piešķirti ražošanas iekārtu iegādei.

Jelgavas tipogrāfija ir viens modernākajiem Latvijas tipogrāfijas uzņēmumiem, kas specializējies grāmatu, dienasgrāmatu un kalendāru izgatavošanā.

Tipogrāfija eksportē ap 60 % no savas saražotās produkcijas. Uzņēmums savā darbībā ieviesis daudzus energoefektīvus un labas pārvaldības principus, bet 2021. gada sākumā noslēdza darbu pie desmit gadus ilgi lolotās idejas – jaunas 5200 kvadrātmetru lielas ražotnes ar ilgtspējīgu un efektīvu ražošanas procesu. Uzņēmuma ražotnei iegādātas un uzstādītas arī jaunas iekārtas, tostarp krāsu iespiedmašīna un vairākas mazas iekārtas: sanešanas līnija apvienojumā ar šujmašīnu.

“Paldies mūsu sadarbības partneriem šā lielā soļa speršanā. Trāpījām ļoti interesantā laikā, jo ražošanas ēku sākām būvēt dažus mēnešus pirms pandēmijas sākšanās. Un tagad, kad pasaulē pandēmijas dēļ daudzas loģistikas ķēdes ir izjukušas un ir pieaudzis pasūtījumu apjoms no Eiropas, tai skaitā Latvijas, izdevējiem, mums ir plašākas telpas ražošanai, jauna iespiedmašīna, kā arī vēl dažas jaunas iekārtas. Bonuss ir arī papildus platības noliktavām, kur uzkrāt ražošanai nepieciešamo papīru un materiālus,” saka Māris Matrevics, SIA Jelgavas tipogrāfija valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka izsniegusi finansējumu papīra, kartona un dažādu plastmasas izstrādājumu ražotājam SIA “Karlsberg” 1,3 miljonu eiro apmērā jaunu ražošanas iekārtu iegādei, apgrozāmo līdzekļu papildināšanai, nekustamā īpašuma iegādei un faktoringa limitu palielināšanai.

SIA Karlsberg ir norvēģu ģimenes uzņēmums ar vairāk nekā 60 gadu pieredzi, kas savu ražotni pārcēlis uz Latviju, tādējādi sniedzot pienesumu mūsu valsts ekonomikai.

SIA Karlsberg finansējumu plāno ieguldīt ražošanas apjomu palielināšanai, jo uzņēmums noslēdzis apjomīgus sadarbības līgumus ar kosmētikas un kartona iepakojuma ražotājiem par dažādu specifisku dzērienu kārbu izgatavošanu, kuru ražošanai nepieciešamas jaunas iekārtas.

“Jaunais sadarbības līgums uzņēmumam paver jaunas attīstības iespējas. Lielo produkcijas apjomu dēļ manuāli vai daļēji manuāli produkciju saražot būtu pārāk lēni un dārgi, tāpēc plānojam savu darbību automatizēt, lai paātrinātu ražošanas procesu. Kopumā plānojam iepirkt 14 dažādas iekārtas, piemēram, kastīšu izgatavošanas, vāka un kastes ielīmēšanas, presēšanas u.c. iekārtas, ar kurām varēsim automatizēt dažādu kastīšu izgatavošanu,” stāsta SIA “Karlsberg” direktore, Daiva Stone-Kazakeviča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvāko divu nedēļu laikā, no 4. līdz 10. maijam, pasaules iepakošanas industrijas pārstāvji tiksies Diseldorfā savas nozares vadošajā biznesa forumā.

Interpack ir svarīga pasaules iepakojuma nozares pilna ražošanas un pārstrādes procesa inovāciju un biznesa platforma. Pēc sešu gadu pārtraukuma izstādē tiks prezentēta virkne inovāciju visām saistītajām produktu grupām: pārtika, dzērieni, konditoreja un konditorejas izstrādājumi, farmācija, kosmētika, nepārtikas un rūpniecības preces. Tā kā iepakojuma industrijas prasības un pamatnosacījumi pastāvīgi mainās, šogad uzmanības centrā būs digitālās tehnoloģijas, inovatīvi produkti un ilgtspējīgi procesu risinājumi.

Uzņēmumi no visas pasaules

No Eiropas līdz Āzijai, no Āfrikas līdz Amerikai un Austrālijai: interpack 2023 izstādes dalībnieki ir no visiem pieciem kontinentiem. Kopumā būs pārstāvētas vairāk nekā 60 valstis. Tas padara interpack par labāko vietu, kur satikt potenciālos sadarbības partnerus un klientus un paplašināt starptautisko uzņēmējdarbību. Vadošās iekārtu ražotājvalstis un attiecīgi arī visplašāk pārstāvētās dalībvalstis ir Vācija, Itālija, Ķīna, Turcija, Indija, Nīderlande, ASV, Francija, Spānija, Šveice un Apvienotā Karaliste. Lielākās ekspozīcijas aizņems tādi nozīmīgi tirgus spēlētāji kā IMA Industria Macchine, Coesia Group, Syntegon Technology, Marchesini Group, Sollich, Duravant, Aasted ApS, MULTIVAC, OPTIMA packaging group un Ishida Europe Limited. Kopumā izstādē piedalīsies vairāk nekā 2700 dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ceturtdienas vakarā notikušo ārkārtas situāciju "Poligrāfijas grupas MŪKUSALA" tipogrāfijā, un pateicoties visu nozarē iesaistīto ieinteresētībai un vēlmei rast risinājumu, šodienas laikraksts "Diena" nonāks pie lasītājiem.

Nodrukāšanu operatīvi nodrošināja Rēzeknes tipogrāfija "Latgales druka".

Laikraksts "Diena" saka lielu paldies VAS "Latvijas Pasts", SIA "Preses Serviss", SIA "Poligrāfijas grupa MŪKUSALA", SIA "Latgales druka".

Ceturtdien SIA "Poligrāfijas grupa Mūkusala" ražotnē laikrakstu drukas iecirknī notika ārkārtas situācija - izcēlās ugunsgrēks, tāpēc tika pieļauts, ka var kavēties dažu izdevumu nonākšana pie lasītājiem.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša informēja, ka ārkārtas situācijas dēļ tika apturēta visa ražotnes darbība.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informēja, ka ceturtdien plkst.16.33 tika saņemts izsaukums uz kādu tipogrāfiju Rīgā, Mūkusalas ielā. Jau pirms ugunsdzēsēju ierašanās no ēkas bija evakuēti 60 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dažu gadu laikā notiekošais ir mainījis poligrāfijas nozari, kurā par lielākajiem ieguvējiem tiek uzskatīti tie, kuri spējuši ātri pielāgoties situācijai, vienlaikus pašreizējos ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos neesot iespējams prognozēt pat tuvāko perspektīvu.

To liecina poligrāfijas nozarē strādājošo teiktais. Nozari ietekmējuši gan Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, gan loģistikas ķēžu pārrāvumi, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā, kuras dēļ neesot iespējams kaut cik reālistiski prognozēt nākotni. Vienlaikus būtiski pieaugušas papīra un energoresursu cenas, kā arī citu izmaksu kāpums piespiedis paaugstināt pakalpojumu cenas.

Sarežģīta situācija

“Viss ir ļoti sarežģīti,” situāciju komentē SIA Jelgavas Tipogrāfija valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics. Viņš norāda, ka pašlaik tādas stabilitātes, kāda bija pirms trijiem – četriem gadiem, nav, visu ietekmē būtiska inflācija. Papīru uzņēmums iegādājas no Skandināvijas, Vācijas, Austrijas un Slovākijas ražotājiem. “Krievijas papīra īpatsvars nebija liels, un Jelgavas Tipogrāfija to neizmantoja,” uz jautājumu par sankcijām pakļautā Krievijas papīra ietekmi atbild M. Matrevics. Viņš atgādina, ka papīra ražošanā lielākie izmaksu posteņi ir celuloze un elektroenerģija (gāze), bet poligrāfijā tas ir papīrs. “Pērn rudenī papīra ražotāji, šķiet, netika līdzi straujajam elektroenerģijas cenas pieaugumam, un pārsteidzošā kārtā bija papīra ražotāji, kuriem bija vienošanās par konkrēta apjoma piegādi par noteiktu cenu (800 eiro/t), pirms nosūtīšanas tā tika būtiski paaugstināta ( līdz 1100 eiro/t) ar piebildi: gribat – pērciet, ja nevēlaties – pārdosim citiem,” atceras M. Matrevics. Viņš norāda, ka šāda situācija ietekmējusi visus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) Izglītības fondu, kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, kā arī organizē IT profesionāļu vizītes skolās un citas aktivitātes, turpmāk vadīs Anda Priedīte.

A.Priedīte ir izglītības nozares profesionāle, kurai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze fizikas skolotājas darbā dažādās skolās, piemēram, Piltenes pamatskolā, Ogres 1. vidusskolā un Ventspils Valsts 1.ģimnāzijā, kā arī viņa strādājusi par direktori Piltenes pamatskolā un Mežciema pamatskolā. Viņai ir maģistra grāds datorzinātnēs (Ventspils Augstskola) un profesionālais maģistra grāds izglītībā un skolotāja kvalifikācija (Latvijas Universitāte).

A.Priedīte guvusi pieredzi programmā “Iespējamā misija” gan kā programmas dalībniece, gan vēlāk, strādājot ar jaunajiem skolotājiem, kā kuratore. Viņa ir piedalījusies Skola2030 mācību programmu izstrādē un vadījusi skolotājiem profesionālās pilnveides kursus, kas saistīti ar efektīva mācību procesa plānošanu un realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Londonas starptautiskajā grāmatu tirgū Latviju pārstāv septiņi uzņēmumi

Db.lv, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā Londonas grāmatu tirgū “London Book Fair 2022” no 5. līdz 7.aprīlim Latviju pārstāves septiņi ar izdevējdarbību saistīti uzņēmumi.

Turpinot 2018. gadā Londonas grāmatu tirgū veiksmīgi aizsākto kampaņu #iamintrovert, šogad izstādes apmeklētāji tiek aicināti ieskatīties intravertā latviešu rakstnieka dzīvoklī. Īpaši veidotajā stendā savus produktus un pakalpojumus prezentēs SIA “Jelgavas tipogrāfija”, SIA “Veiters Korporācija”, SIA “IBC Print Baltic”, SIA “Jāņa Rozes apgāds”, SIA “Pētergailis”, SIA “Aminori” un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.

“Literāri darbi, kā arī izdevējdarbības un poligrāfijas pakalpojumi ir augstas pievienotās vērtības produkts, kurš ir viegli mērogojams. Mūsu radošās industrijas ir sevi labi apliecinājušas eksportā gan grāmatniecības gan kino jomā,” uzskata Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā veiksmīgā darba pieredze tipogrāfijā Sergejam un Annai Maksimoviem ļāvusi izpētīt kartona īpašības un radīt no tā konstruktorus.

Anna ar vīru tipogrāfijas nozarē darbojas jau 15 gadus, kopā viņi savulaik izveidoja tipogrāfijas uzņēmumu, bet 2018. gada janvārī dibināta SIA Smubic, kuras galvenais produkts ir 3D kartona konstruktori krāsošanai, kas tiek ražoti no ekoloģiski tīra kartona. Uzņēmējdarbības uzsākšanā investēti 6000 eiro. Izvēlēts ražot tieši šādus produktus, lai gan bērni, gan viņu vecāki varētu tos veidot un krāsot. Produkta ideja: saliec–krāso–spēlējies. Konstruktora pamatā ir patentēts un inovatīvs savienojums, kas ļauj to salikt viegli, ātri un bez līmes un šķērēm. Ražošanā tiek izmantots izturīgs kartons, nevis gofrēts. Kartona konstruktoriem ir dažādi veidi: mājiņas–kastītes, mājiņas–lādītes, dzīvnieki, mašīnas, mēbeles, lādītes, kubi, konstrukcijas un arhitektūras elementi. Konstruktorus var izmantot atsevišķi vai veidot kompozīciju. Produkts ir daudzfunkcionāls –saliktu un krāsotu konstruktoru var izmantot kā mājiņu, kā kastīti mazām lietām, kā dāvanu kastīti vai kā mājas dekoru. Ir daudzveidīgas iespējas kartona konstruktorus krāsot, modificēt, mainīt un dekorēt. Visos produktos tiek izmantots inovatīvais savienojumu princips.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas papīra salmiņi izkonkurē poļu un vācu ražotājus

Armanda Vilciņa, 06.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienīgais papīra salmiņu ražotājs Latvijā, SIA Live Paper, vien pāris mēnešu laikā iekarojis Latvijas un Igaunijas tirgus un šobrīd raugās eksporta virzienā, cerot tuvāko gadu laikā pieckāršot ražošanas apjomu.

Šobrīd Live Paper ražotie salmiņi atrodami apmēram 1200 Latvijas un 300 Igaunijas bāros, kafejnīcās un restorānos, stāsta Marta Norde, Live Paper valdes locekle, uzsverot, ka šādus panākumus uzņēmumam galvenokārt izdevies gūt, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar SIA Gemoss. Pašlaik Gemoss ir mūsu lielākais izplatītājs, kas uzreiz bija gatavs atteikties no poļu un vācu ražotajiem papīra salmiņiem, dodot priekšroku vietējam uzņēmumam, stāsta M.Norde, piebilstot, ka šobrīd Live Paper aktīvi gatavojas nākamajai vasaras sezonai un meklē iespējas, kā samazināt Horeca nozares sezonālā pieprasījuma ietekmi uz salmiņu ražošanas apjomiem. Viena no atbildēm ir eksports, tāpēc pašlaik raugāmies Lielbritānijas un Vācijas virzienā, kas ir lielākie papīra salmiņu patērētāji Eiropā, kā arī apsveram iespējas sadarboties ar Spāniju, Itāliju un citām siltajām zemēm, kur sezonalitāte kafejnīcu, bāru un restorānu segmentā nav jūtama tik izteikti, atzīmē Live Paper valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī noslēgušies apjomīgi atjaunošanas darbi industriālajās ražošanas telpās NP Jelgavas biznesa parkā, kur investēti kopumā trīs miljoni eiro, informē NP Jelgavas biznesa parka valdes priekšsēdētājs Kristaps Kučinskis.

Investīcijās ietvertas ne tikai atjaunoto telpu rekonstrukcijas izmaksas, bet arī ugunsgrēka radīto postījumu seku likvidēšana, teritorijas sakārtošana. Pēc 2019.gadā notikušā ugunsgrēka atjaunoti un pilnībā rekonstruēti kopumā 3456 m2, un šobrīd visas atjaunotās telpas ir iznomātas.

NP Jelgavas biznesa parks, kas atrodas bijušajā RAF mikroautobusu rūpnīcas teritorijā, ir viens no apjomīgākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā.

Vēsturiski lielākā mašīnbūves rūpnīca Baltijā arī šodien vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem nodrošina plašas ražošanas telpas un lieljaudas energo padevi. Esošo nomnieku profils aptver visdažādākās ražošanas un pakalpojumu nozares: te tiek ražotas koka paneļu mājas un masīvkoka paneļi, veikta metālapstrāde un metāla izstrādājumu ražošana, stikla pakešu logu, gumijas izstrādājumu un komunikācijas šahtu moduļu ražošana, plastmasas otrreizējā pārstrāde u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairākiem vīriešiem par 3,5 miljonu ASV dolāru viltošanu piespriež reālus cietumsodus

LETA, 11.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā 8.septembrī sešiem vīriešiem par 3,5 miljonu ASV dolāru viltošanu piesprieda reālus cietumsodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Lietā apsūdzēts Aleksandrs Fomičevs, Viktors Ždanovičs, Normunds Juška, Ilmārs Krieviņš, Māris Popovs un Sergejs Jakovļevs.

Fomičevam piespriests cietumsods uz sešiem gadiem. Ždanovičam cietumsods uz pieciem gadiem. Juškam un Jakovļevam cietumsods uz četriem gadiem, bet Krieviņam un Popovam cietumsods uz trīs gadiem.

Visiem apsūdzētajiem piespriesta arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu.

Prokurors un apsūdzētie, kā arī cietušā pārstāvis desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas rakstveidā var iesniegt lūgumu par pilna sprieduma sastādīšanu. Ja tiek sastādīts pilns spriedums, to var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot diskusijas ar nozaru politikas veidotājiem, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales padomes un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas biedri Jelgavā tikās ar Veselības ministrijas (VM) pārstāvjiem, lai pārrunātu uzņēmējiem būtiskus problēmjautājumus un meklētu tiem labākos risinājumus.

Iezīmējot šobrīd uzņēmējdarbībai aktuālos jautājumus, LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška, kā ļoti būtisku uzsvēra jautājumu par darba nespējas lapu apmaksas negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības konkurētspēju, vienlaikus norādot uz gadījumiem, kad darba nespējas attaisnojums no ārstu puses tiek izsniegts nepamatoti. "Lai arī 2022.gadā tika izdarītas izmaiņas dienu skaitā, kas par slimošanu jāapmaksā darba devējam (iepriekš - 10 dienas, tagad - 9 dienas (no tām viena uz darbinieka rēķina), joprojām neesam konkurētspējīgi Baltijas reģionā - Lietuvā darba devējs apmaksā divas slimošanas dienas, Igaunijā - 4. Jāpiebilst, ka Latvijā darba devēji 2022.gadā slimības naudās izmaksāja 350 miljonus eiro, Igaunijā - 260 miljonus eiro un Lietuvā - 70 miljonus eiro.," uzsvēra I.Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru