Sākot apgūt jaunā ES plānošanas perioda finansējumu, Latvijas lielās pilsētas plāno turpināt aizņemties, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Ja tiks realizētas visas aizņemšanās tiesības, Rīgas domes saistības šogad augs par 32 milj. eiro. Aizņēmumu līdzekļus šogad paredzēts piesaistīt Salu tilta rekonstrukcijas turpināšanai, sociālās dzīvojamās mājas Aglonas ielā projektēšanai un rekonstrukcijai, investīcijām izglītības iestādēs, kā arī ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu īstenošanai. Lēmumi par aizņēmumu ņemšanu šopavasar domes sēdēs seko viens otram – te 2,7 milj. eiro vajag logu nomaiņai un fasāžu siltināšanai skolās, te 1,7 milj. eiro vienas, 0,8 milj. eiro – otras, bet 0,75 milj. eiro vēl kādas skolas vienkāršotas renovācijas sākšanai, te vairāk nekā miljons virtuvju remontiem bērnudārzos.
Tikai nedaudz mazākus aizņēmumus – 28,1 milj. eiro apmērā – šogad plāno Jūrmalas dome. Kūrortpilsētas budžetā aizņēmumiem gan ir ievērojami lielāka nozīme nekā galvaspilsētā, kuras kopējie ienākumi šogad plānoti 742,6 milj. eiro, bet izdevumi par 55,6 milj. eiro lielāki jeb 798,2 milj. eiro. Jūrmalas domes 111,5 milj. eiro lielo konsolidēto budžetu veido ieņēmumi gandrīz 69,6 milj. eiro apmērā, atlikums uz gada sākumu ir 13,9 milj. eiro un aizņēmumi – 28,1 milj. eiro. Pašvaldībā DB norāda – tas ir kopējais iebudžetētais aizņēmums, par katru konkrētā projekta kredītsaistību apjomu domnieki lems atsevišķi.
Finansējuma piesaiste paredzēta lielajiem infrastruktūras objektiem, kas iekļauti pilsētas plānošanas dokumentos, lai varētu nodrošināt sabalansētu pilsētas un kūrorta attīstību.
«2015. gadā plānotais saistību apmēra palielinājums ir būtisks – gandrīz tādā pašā apjomā, kā summa, kas iepriekšējā struktūrfondu plānošanas periodā Jūrmalai dažādu peripetiju dēļ netika piešķirta. Visas lielās pilsētas ieguldīja Eiropas naudu gan ceļos, gan sporta, kultūras un izglītības infrastruktūrā. Mēs dzīvojām tikai sava budžeta ietvaros. Bet pilsēta attīstās – Jūrmalā pieaug gan deklarēto iedzīvotāju skaits, gan ārvalstu viesu skaits, kas ir būtiska Latvijas eksportprece. Tāpēc viennozīmīgi mūsu prioritāte ir celt pilsētas konkurētspēju, veicināt ekonomisko izaugsmi un labiekārtot pilsētvidi. Vēl viens būtisks apsvērums ir šā brīža visai zemās aizdevumu procentu likmes, kā rezultātā ir labvēlīgi nosacījumi projektu īstenošanai ar aizņēmumu palīdzību,» DB norāda Jūrmalas domes speciālisti.
Vairāku citu pašvaldību speciālisti prognozē – turpmākajos gados saistību apmērs pieaugs, jo jaunā plānošanas perioda ietvaros tiks īstenoti jauni pašvaldībām saistoši projekti.
Plašāk lasiet rakstā Attīstība uz nākotnes rēķina pirmdienas, 20. aprīļa, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!