Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos.

Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās klātienē, Ventspilī, koncertzālē “Latvija” un tiešraidē. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

PROGRAMMA

11:00 -11:25 Atklāšana.

Pašvaldība un uzņēmējdarbības sadarbība un attīstība

Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

1. DAĻA|SEMINĀRS| 11:00 – 13:20

11:25 – 11:45 UZŅĒMĒJU DUELIS. Inovatīvas ražošanas metodes

Diskusijas moderators – Salvis Roga, Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera valdes priekšsēdētājs

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien ārkārtas sēdē ar lielu balsu pārsvaru pieņēmis rezolūciju, pieprasot pilnveidot Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta projektu.

Rezolūcijā brīdināts, ka EP varētu neapstiprināt budžetu, kad par to balsos vēlāk šogad, un aicināja risināt sarunas par "priekšlikuma uzlabošanu". Rezolūcija tika pieņemta ar 465 balsīm "par" un 150 balsīm "pret", bet 67 deputāti balsojumā atturējās.

EP ir jāapstiprina 1,074 triljonu eiro ES budžets, kas politiskajā līmenī tika pieņemts otrdien. Vienošanās tika panākta ES līderu četru dienu sarunās, kas vairākkārt atradās uz izjukšanas sliekšņa. EP frakciju pārstāvji jau iepriekš apliecināja, ka deputāti nepiekritīs vienošanās nosacījumiem par ilgtermiņa budžetu, kādi tie ir šobrīd, paužot neapmierinātību par tēriņu samazināšanu.

"Pārāk bieži nacionālo interešu un nostāju ievērošana apdraud kopīgu risinājumu panākšanu vispārējās interesēs," teikts rezolūcijā. Tajā brīdināts, ka ES līderi nav spējuši atrisināt jautājumu, kā no budžeta tiks atmaksāti aizņemtie līdzekļi 750 miljardus eiro lielajam ES ekonomikas atveseļošanas plānam. Rezolūcijā pausta nožēla par finansējuma samazināšanu veselības un zinātnes programmām, kā arī izglītībai un digitālajām inovācijām.

Uzņēmējiem drīzumā varētu būt pieejama Kurzemes, Zemgales un Ziemeļlietuvas uzņēmumu un mūžizglītības iestāžu datubāze.

Šādu datubāzi sācis veidot Kurzemes Plānošanas reģions sadarbībā ar biedrību Tehnoloģiju attīstības forums.

Tās mērķis ir apzināt ekonomiski aktīvos uzņēmumus, kā arī palīdzēt uzņēmējiem veidot lietišķos kontaktus, meklēt sadarbības partnerus, kā arī iegūt plašu informāciju par nepieciešamajām uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātēm, tai skaitā mūžizglītības piedāvājumu Kurzemē, Zemgalē un Ziemeļlietuvā.

Datubāzē informācija par uzņēmumiem tiks iekļauta bez maksas, tādēļ Kurzemes Plānošanas reģiona administrācija aicina uzņēmējus būt atsaucīgiem un aktīviem – pievienot datubāzē informāciju par savu uzņēmumu, aizpildot anketu.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos. Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās 17.maijā, klātienē, Ventspilī, koncerzālē “Latvija” un tiešraidē, plkst. 10:00 – 17:30. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

Programma

I DAĻA - IEDVESMAS STĀSTI

Moderators: Pauls Timrots

10:00 – 10:20 Atklāšana. Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

10:20 – 10:35 Eksports uz 100+ valstīm bez neviena ārvalstu komandējuma. Jānis Kulbārdis, SIA “Azeron” līdzdibinātājs

10:35 – 10:55 Saspēle

Lauris Aleksejevs, Restorāna 36.line vadītājs

Kristaps Skutelis, “TestDevLab”, sabiedrisko attiecību vadītājs, tehnoloģiju bloga Kursors.lv vadītājs

Reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi ir būtiski saglabāt ilgtermiņā, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes biznesa forumā secinājuši eksperti.

Pēc ekspertu paustā, ir būtiski saglabāt reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi, jo gada laikā šis instruments bijis noteicošais izaugsmes faktors uzņēmējiem, nodrošinot apgrozāmos līdzekļus un ieguldījumus attīstībā. Tāpat eksperti secinājuši, ka būtiski domāt par darbaspēka nodokļiem un to konkurētspēju augsti kvalificēta darbaspēka piesaistē, mobilitāti veicinošiem nodokļu instrumentiem, vienkāršotu un ilgtspējīgu mazā biznesa nodokļu režīmu, kā arī par pašvaldību motivāciju uzņēmējdarbībā.

«Aicinu ikvienu uzņēmēju jau tagad aktīvi iesaistīties un kopā ar LTRK sagatavot priekšlikumus plānotajai nodokļu sistēmas pārskatīšanai, lai nākamā gada sākumā varam sākt diskusijas ar Finanšu ministriju un citām iesaistītajām iestādēm,» sacīja LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa.

Dienvidkorejas un ASV valdības Ķīnas finanšu institūcijās atradušas daudzus Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna kontus, kuros glabājas vairāki simti miljonu dolāru, pirmdien vēsta Dienvidkorejas laikraksts Chosun Ilbo.

Seula aicinājusi Pekinu šos rēķinus iekļaut nule kā pieņemtajā ANO Drošības padomes Ziemeļkorejas sankciju rezolūcijā, tomēr komunistiskās Ķīnas vadība ierosinājumu noraidījusi, laikrakstam atklājis informācijas avots.

«Pēc Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas trešā kodolizmēģinājuma Ķīna izrādīja vēlēšanos piedalīties sankcijās pret Ziemeļkoreju, tomēr Pekina negrib skart Phenjanas pašu vārīgāko vietu,» norādīja laikraksta sarunbiedrs.

Kā ziņots, ANO Drošības padome ceturtdien vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kurā Ziemeļkorejai noteiktas jaunas sankcijas, šādi izolēto komunistu valsti sodot par pagājušajā mēnesī veikto kodolizmēģinājumu.

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāsagatavo ceļošanas ierobežojumi un jāarestē īpašumi Ukrainas pilsoņiem, kas personiski atbildīgi par uzbrukumiem protestētājiem un viņu nogalināšanu, norāda Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā. Viņi arī aicina piešķirt konkrētu ES finansiālo atbalstu Ukrainai. Atsevišķā, arī ceturtdien pieņemtā rezolūcijā, viņi prasa Krievijai ņemt vērā Ukrainas pilsoņu tiesības pašiem lemt par savas valsts nākotni.

Deputāti rezolūcijā nosoda vardarbību pret miermīlīgajiem protestētājiem Ukrainā un mudina ES un tās dalībvalstis sagatavot pasākumus, piemēram, ceļošanas ierobežojumus un līdzekļu un īpašuma arestēšanu, Ukrainas ierēdņiem, likumdevējiem un oligarhiem, kas ir personiski atbildīgi par uzbrukumiem protestētājiem un viņu nogalināšanu, informē Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā.

Deputāti aicina ES uz konkrētiem atbalsta pasākumiem, lai palīdzētu Ukrainai pārvarēt finansiālās grūtības. Viņi arī norāda, ka finansiālais atbalsts būtu jāsniedz stabilai pagaidu valdībai, ja tāda tiktu izveidota Ukrainā.

Deputāti nosoda Ukrainas drošības spēku, ātrās reaģēšanas policijas vienības Berkut un grupas «tituški» (ielu banda, ko uzskata par valdības finansētu) pārmērīgo vardarbību pret Maidana laukuma protestētājiem, un aicina Ukrainas varas iestādes nekavējoties izmeklēt vardarbības gadījumus un sodīt vainīgos. Viņi īpaši norāda uz neseno gadījumu ar «Automaidana» līderi Dmitriju Bulatovu, kurš tika nolaupīts un spīdzināts.

Dalībvalstīm vajadzētu novērst situāciju, kad no mājokļiem izlikti iedzīvotāji ir spiesti turpināt hipotekāro kredītu atmaksu, norāda Eiropas Parlaments otrdien pieņemtajā rezolūcijā, kurā arī uzsver, ka ieguldījumi sociālajos mājokļos var palīdzēt Eiropai pārvarēt krīzi.

«Pienācīgas dzīvesvietas saglabāšana ir viena no būtiskākajām Eiropas iedzīvotāju raizēm. Daudzas ES mājsaimniecības saskaras ar situāciju, kad par mājokli jāmaksā līdz pat 40% no ikmēneša ienākumiem. Pienācīgs sociālo mājokļu piedāvājums var palīdzēt samazināt arī nekustamā īpašuma burbuļu risku,» norāda par paziņojuma izstrādi atbildīgā Eiropas Parlamenta deputāte Karima Delli debatēs pirms balsojuma.

Deputāti rezolūcijā aicina dalībvalstis novērst situāciju, kad no mājokļiem izlikti iedzīvotāji ir spiesti turpināt hipotekāro kredītu atmaksu. Eiropas Komisijai un dalībvalstīm jārod risinājums ekonomikas krīzes un bezdarba visvairāk skarto iedzīvotāju problēmām, kas rodas, zaudējot mājokļus. Dalībvalstīm jācenšas visiem spēkiem rast alternatīvus risinājumus izlikšanai, uzsvērts rezolūcijā.

Trešdien pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlamenta deputāti pieprasa norādīt izcelsmes valsti gaļai, kas ir pārstrādātu produktu, piemēram, cīsiņu, pelmeņu vai saldētās picas sastāvā, informē EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Pašlaik izcelsmes valsts obligāti jānorāda tikai svaigai liellopu gaļai. Viņi aicina Komisiju izstrādāt atbilstošas izmaiņas tiesību aktos, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos pēc zirga gaļas skandāla un citiem gadījumiem, kad pārtikas produktu tirgū notikusi patērētāju maldināšana.

Rezolūcijā, ko EP pieņēma ar 460 balsīm par, 204 pret un 33 atturoties, deputāti mudina Komisiju izdarīt secinājumus no 2013.gadā veiktās izpētes un izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, lai pieprasītu obligāti norādīt izcelsmes valsti gaļai, ko lieto kā sastāvdaļu pārstrādātos produktos, nodrošinātu vairāk pārredzamības pārtikas ķēdē, labāk informētu ES patērētājus un tādējādi atjaunotu viņu uzticēšanos.

Eiropas Savienībai būtu jāuzņemas diplomātiska iniciatīva, lai līdz 2023. gadam visā pasaulē tiktu aizliegti izmēģinājumi ar dzīvniekiem kosmētikas līdzekļu pārbaudē, Eiropas Parlamenta (EP) deputāti rosina ceturtdien pieņemtā rezolūcijā, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Eiropas Savienībā (ES) jau kopš 2013. gada aizliegts pārdot kosmētiku, kuras izstrādē veikti izmēģinājumi ar dzīvniekiem.

EP deputāti norāda, ka aizliegums nav traucējis attīstīties nozarei, kurā nodarbināti apmēram divi miljoni cilvēku. Aptuveni 80% pasaules valstu gan joprojām ļauj veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem un pārdot šādi pārbaudītu kosmētiku. EP deputāti rezolūcijā norāda arī uz trūkumiem ES sistēmā, jo atsevišķi kosmētikas līdzekļi tiek izmantoti izmēģinājumos ar dzīvniekiem ārpus ES, pēc tam veicot citas pārbaudes un laižot tos tirdzniecībā jau ES.

Viņi arī norāda, ka vairums kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu tiek izmantotas arī citos produktos – zālēs, mazgāšanas līdzekļos, pārtikā, tāpēc izmēģinājumi ar dzīvniekiem, iespējams, veikti cita tiesiskā regulējuma ietvaros.

Latvijai kā darījumu tūrisma jeb MICE nozares galamērķim ir daudzsološa nākotne, otrdien Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) «Latvijas Tūrisma forumā 2017» sacīja LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Atskatoties uz LIAA paveikto 2017.gadā, viņa norādīja, ka šogad rīkotās darījumu tūrisma publicitātes aktivitātes, tostarp sadarbībā ar Rīgas tūrisma attīstības biroju (RTAB) rīkotais Eiropas darījumu tūrisma forums, liecina, ka Latvijai kā darījumu tūrisma galamērķim ir spoža nākotne, uz ko norāda dažādu darījumu tūrisma pasākumu organizatoru pozitīvās atsauksmes par Latviju. «Lai arī nevaram uzņemt lielās konferences un pasākumus, varam sevi labi parādīt arī mazākā mērogā,» sacīja Šīrava.

Viņa uzsvēra, ka Latvijai kā jebkāda veida tūrisma galamērķim ir ļoti daudz dažādu aspektu, kas padara to saistošu ārvalstu tūristiem. Piemēram, atskatoties uz šogad īstenotajiem publicitātes pasākumiem, kas ietvēra arī dažādu valstu mediju vizīšu rīkošanu Latvijā, ārvalstu žurnālisti uzsvēra Latvijas dabas un gastronomiskā piedāvājuma pievilcību. LIAA Tūrisma departamenta direktore sacīja, ka minētie ir vieni no būtiskākajiem aspektiem, kas Latvijas tūrisma piedāvājumā tiek uzsvērti.

Līdz šim veiktajam integrācijas darbam trūkst mērķtiecīgas koordinācijas un ilgtspējīgas plānošanas, tāpēc patvēruma meklētāju integrācijas virsvadība un koordinācija ir jānoteic kā Ministru prezidenta vai viņam tieši pakļautas amatpersonas vai institūcijas atbildība. Iebilstam pret valdības diskusijās izskanējušo priekšlikumu patvēruma meklētāju integrācijas jautājumu koordināciju deleģēt Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) norāda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Viņaprāt, patvēruma meklētāju integrācijas deleģēšana NVA būtu kļūda, informē Saeimas Preses dienests.

«Mēs vēlamies skaļi un skaidri vēlreiz norādīt Ministru prezidentei patvēruma meklētāju jautājumā neatkārtot līdzšinējā integrācijas darba hroniskās kļūdas. Jautājums ir par patvēruma meklētāju jautājuma efektīvu pārraudzību un koordināciju. Vairāku gadu pieredze rāda, ka to nevar veikt kāda viena ministrija vai tās institūcija. Patvēruma meklētāju tāpat kā integrācijas jautājumi ir jāpārrauga Ministru prezidentei tieši pakļautai amatpersonai, kura jebkurai ministrijai var pateikt - būs tā un ne citādi,» uzsver komisijas priekšsēdētājs.

Rezolūcija, kas bloķētu Eiropas Komisijas priekšlikumu atļaut fosfātu piedevas kebabu gaļā, trešdien neguva nepieciešamo 376 deputātu atbalstu, informē Signe Znotiņa-Znota, Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā.

Tas nozīmē, ka Komisija var ļaut kebabu gatavošanā izmantotajai gaļai pievienot fosforskābi, difosfātus, trifosfātus un polifosfātus (E 338 - 452).

Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju fosfātu piedevas nepieciešamas, lai saturētu atsevišķos gaļas gabalus uz vertikālā iesma un nodrošinātu vienmērīgu sasaldēšanu un cepšanu.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas (ENVI) sagatavotā rezolūcija tika pieņemta ar 373 balsīm pret 272, 30 deputātiem atturoties. Lai bloķētu Komisijas priekšlikumu, būtu bijis nepieciešams 376 deputātu atbalsts.

Rezolūcija aicināja ņemt vērā bažas par fosfātu ietekmi uz veselību, kā arī 2018.gada beigās gaidāmo Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātnisko analīzi, un bloķēt Komisijas priekšlikumu atļaut fosfātu piedevas kebabu gatavošanai izmantotajā gaļā.

Automobiļu izmešu testu rezultātu viltošana ir rūpīgi jāizmeklē un atbildīgajiem jāsaņem atbilstošs sods, otrdien pieņemtajā rezolūcijā uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.

Viņuprāt, izmešu testēšanas sistēma ir jāuzlabo: tai jānodrošina atbilstība ES izmešu robežvērtībām, un transportlīdzekļi, kas šīs normas pārsniedz, ir operatīvi jāidentificē. Viņi arī iesaka apsvērt ES līmeņa uzraudzības iestādes izveidošanu.

EP deputāti stingri nosoda jebkādu krāpšanos no autoražotāju puses, kā arī izsaka sarūgtinājumu par miljoniem patērētāju maldināšanu un kaitējumu sabiedrības veselībai un videi.

Rezolūcija ataino 6.oktobra debates un tika pieņemta ar 493 balsīm par, 145 pret un 25 atturoties.

Nesen atklātībā nonākušais skandāls var mest ēnu uz visu auto nozari, kas daudzās valstīs ir galvenais izaugsmes, inovāciju un nodarbinātības dzinējspēks, teikts rezolūcijā.

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien atbalstīja ieceri līdz 2022. gada decembrim pilnībā aizliegt glifosāta herbicīdus, nekavējoties nosakot ierobežojumus vielas izmantošanai, informē EP.

Eiropas Parlaments (EP) neatbalsta Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu vēl uz 10 gadiem pagarināt pretrunīgi vērtētā herbicīda izmantošanas atļauju. Deputāti uzskata, kas ES vajadzētu izstrādāt plānu vielas pakāpeniskai izņemšanai no aprites, sākot ar pilnīgu aizliegumu to izmantot mājsaimniecībās un tādos gadījumos, kad nezāles iespējams apkarot ar bioloģiskām alternatīvām («integrētām augu aizsardzības sistēmām»).

Glifosāta izmantošana ES pilnībā būtu jāaizliedz līdz 2022. gada 15. decembrim, pirms tam sperot nepieciešamos sagatavošanās soļus, teikts rezolūcijā.

ANO Starptautiskajai vēža pētījumu aģentūrai (IARC) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) un Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) izdarot atšķirīgus secinājumus par vielas kaitīgumu, ES veiktais riska izvērtējums pirms licences atjaunošanas izpelnījās pretrunīgas atsauksmes.

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvā un Igaunijā strādājošu tādu pašu uzņēmumu ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš un arī vislielākās nodokļu izmaksas, kas negatīvi ietekmē mūsu tautsaimniecības konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.jūnija numurā lasi:

Statistika

Jūtami krities ES, tostarp Latvijas, imports no Krievijas

Tēma

Latvijas izglītības kvalitāti sagrauj reformas un pusaudžu atkarība no datorspēlēm

Aktuāli

Pabalsti kļūst par pieradumu un nastu

Intervija

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija

Eiropas Komisijai ir jāatsauc izsniegtā atļauja lietot pārtikā un dzīvnieku barībā ģenētiski modificētās kukurūzas šķirni NK603xT25, kas ir noturīga pret glifosāta herbicīdiem, norādījuši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien pieņemtajā rezolūcijā, informē EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

EP deputāti uzsver, ka Pasaules veselības organizācija glifosātu klasificējusi «varbūtēji kancerogēnu», un mudina Komisiju pārtraukt izsniegt atļaujas ģenētiski modificētām sugām, kamēr nav uzlabota ES atļauju izsniegšanas procedūra.

Eiropas Parlaments norāda, ka, neraugoties uz tā paustajām bažām par ES ģenētiski modificētās pārtikas un barības autorizēšanas procedūras nepilnībām, Komisija 4.decembrī ir atļāvusi lietot kukurūzu NK603xT25 pārtikā un dzīvnieku barībā.

EP deputāti rezolūcijā min, ka Pasaules Veselības organizācijas vēža izpētes aģentūra šā gada martā norādījusi, ka glifosāta herbicīdi, pret kuriem NK603xT25 kukurūza ir noturīga, ir «varbūtēji kancerogēni» cilvēkiem.

Autoceļu sakārtošanai varētu novirzīt pensiju fondu naudu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš atzina, ka tas būtu viens no risinājumiem, kur rast naudu ceļu sakārtošanai, taču tad būtu jābūt pilnīgi drošiem par to, ka otrā līmeņa pensiju fona ienesīgums nesamazināsies.

Augulis norādīja, ka pēdējo 25 gadu laikā autoceļu remontu deficīts ir uzkrājies 4 miljardu eiro apmērā. Šādu finansējumu valsts budžets nevar atļauties, jo tā būtu puse no visiem valsts gada izdevumiem.

Ministrs piebilda, ka par iespējamo pensiju fondu naudas novirzīšanu ceļu sakārtošanai varētu diskutēt šīs nedēļas beigās.

AS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange šorīt intervijā Latvijas Radio atzina, ka vietējo un grants ceļu sakārtošanai ik gadu nepieciešami 130 miljoni eiro, taču pašreizējais finansējums ir vien 10 miljoni eiro.

Eiropas Parlaments mudina Eiropas Komisiju iesniegt jaunus priekšlikumus, kā likvidēt atšķirības sieviešu un vīriešu saņemtajā atlīdzībā par vienlīdzīgu darbu, un uzskata, ka jāievieš stingrākas sankcijas darba devējiem. Ceturtdien, 24. maijā pieņemtajā rezolūcijā uzsvērts, ka darba samaksas atšķirības vīriešiem un sievietēm ES joprojām ir aptuveni 16,4% un dažās dalībvalstīs tās pat palielinājušās.

«Mums aiz muguras ir gandrīz 40 gadu acīmredzamu neveiksmju šīs problēmas risināšanā ar tiesību aktu palīdzību, un dalībvalstis ieviesušas vien nelielas izmaiņas savos likumos. Darba devējiem līdz šim vēl nav piemērotas nekādas sankcijas,» pirms balsojuma uzsvēra par rezolūciju atbildīgā Parlamenta deputāte Edita Bauere.

Rezolūcijā deputāti aicina Komisiju ierosināt jaunus pasākumus, lai mazinātu darba samaksas atšķirības, minētos pasākumus īstenojot visās ar šo jautājumu saistītajās ES politikas jomās un dalībvalstu programmās. Deputāti aicina arī dalībvalstu valdības ciešāk sadarboties un strādāt pie jaunām idejām, kā novēst darba samaksas atšķirības starp dzimumiem.

Malta neatteiksies no ieceres tirgot savas pases ārzemniekiem, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) iebildumiem. Maltas premjerministrs Džozefs Muskats paudis pārliecību, ka ieceres īstenošanas rezultātā valsts varētu nopelnīt miljardu eiro.

Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis nesaistošu rezolūciju, par kuru nobalsojuši teju 90% deputātu, mudinot Maltu atteikties no šīs ieceres, tomēr, kā šķiet, uz Muskatu tā nav atstājusi lielu iespaidu.

«Mana valdība ir ievēlēta, lai valdītu nacionālajās interesēs. Tā ir ievēlēta, lai panāktu pārmaiņas un celtu dzīves līmeni,» žurnālistiem ceturtdien sacīja Muskats, kurš pats ir bijušais EP deputāts. «Mēs esam pieņēmuši zināšanai, kas ir ticis pateikts. Tagad dosimies uz priekšu.»

Attiecībā uz to, kādus cilvēkus apstiprināt plānam, valdība būs «ļoti selektīva», piebilda premjers. Viņš arī atzina, ka pēc tam, kad pagājušajā nedēļā sāka darboties šī programma, jau ir saņemti pirmie pieteikumi. Viņš gan nevēlējās atklāt, tieši cik pieteikumus valdība ir saņēmusi.

Lietuvai no 2015. gada 1. janvāra ir jāpievienojas eirozonai, iesaka Eiropas Parlaments trešdien pieņemtajā rezolūcijā.

Balsojums atbalsta Eiropas Komisijas ierosinājumu un arī ES dalībvalstu un valdību vadītāju politisko atbalstu jūnija Eiropadomes sanāksmē.

Šodienas balsojums ir labas ziņas Lietuvai, Baltijai un Eiropas stabilitātei. Kopš 2006. gada Lietuva ieguldījusi daudz darba, lai panāktu zemu inflāciju, stabilu valūtas kursu, zemu budžeta deficītu un pieņemamus iekšzemes kopprodukta rādītājus. Laipni lūgta eirozonā, Lietuva! teica ziņojuma sagatavotājs, deputāts Verners Langens (EPP, DE).

Deputāti rezolūcijā atzinīgi vērtē to, Lietuva ir izpildījusi vajadzīgos kritērijus: vidējais inflācijas rādītājs Lietuvā bijis 0,6% (ievērojami zem maksimālā atbilstības rādītāja 1,7%, 2013. gadā Lietuvas budžeta deficīts bijis tikai 2,1 % (jābūt zem 3%), savukārt valsts parāds veidojis vien 39,4 % no iekšzemes kopprodukta (jābūt zem 60%).

Ceturtdien pieņemtajā ziņojumā Eiropas Parlamenta deputāti pieprasa pilnīgu neiecietību pret korupciju futbolā uzsverot, ka steidzami vajadzīgas padziļinātas strukturālas reformas FIFA organizācijā, informē Parlaments.

EP atzinīgi vērtē Džozefa Blatera atkāpšanos no FIFA prezidenta amata un aicina futbola federāciju izvēlēties jaunu pagaidu vadītāju viņa vietā. FIFA ir jānodrošina pārredzams, līdzsvarots un demokrātisks lēmumu pieņemšanas process, tostarp attiecībā uz jaunā prezidenta ievēlēšanu, viņi saka ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP rezolūcijā uzsver, ka visas amatpersonas kas iesaistītas šaubīgajos finanšu darījumos, ir jāatstādina, un jebkādi lēmumi, kas var būt saistīti ar korupciju vai kriminālām darbībām ir jāpārskata.

EP deputāti uzsver, cik svarīga ir Šveices un ASV tiesu iestāžu veiktā izmeklēšana saistībā ar FIFA Izpildkomitejas lēmumu par 1998., 2010., 2018. un 2022. gada Pasaules kausa izcīņas rīkošanu attiecīgi Francijā, Dienvidāfrikā, Krievijā un Katarā.

Vācijas plānotā ceļu nodevu sistēma privātajiem automobiļiem diskriminētu ārvalstu autovadītājus, lai arī šīs izmaiņas jau apstiprinājusi Eiropas Komisija (EK), teikts trešdien pieņemtajā Eiropas Parlamenta (EP) rezolūcijā.

Eiroparlamentārieši uzskata, ka šī sistēma pārkāptu Eiropas Savienības (ES) noteikumus, ļaujot Vācijas autovadītājiem atskaitīt šīs nodevas izmaksas no sava transportlīdzekļu nodokļa, lai arī ārvalstu iedzīvotāji tā rīkoties nevarēs.

Ņemot vērā, ka pārskatītā sistēma ļautu tikai Vācijas autovadītājiem atskaitīt nodevas izmaksas, tā nerada papildu slogu Vācijas autovadītājiem un tādējādi rada netiešu diskrimināciju, balstoties uz pilsonību, rezolūcijā norāda EP deputāti.

Viņi lūguši EK paskaidrot, kāpēc tā uzskata pārskatītos plānus par pietiekamiem, lai attaisnotu pārkāpumu procedūras atcelšanu pret Vāciju. Tāpat EP deputāti aicinājuši EK nodrošināt saistošu informāciju par tās veikto analīzi saistībā ar Vācijas iestāžu prezentētajām iecerēm un to atbilstību ES noteikumiem.

Pagaidām par valsts iepirkumu virs viena miljona latu saskaņošanu neskaidrības ir gan valsts, gan privātajos uzņēmumos, sarunas gaidāmas arī koalīcijā.

Lai pēc bēdīgās pieredzes ar AS Pasažieru vilciens jauno vilcienu un fotoradaru konkursiem nākotnē novērstu valsts interesēm neizdevīgu līgumu noslēgšanu, procesā paredzēts iesaistīt Finanšu ministriju (FM), Tieslietu ministriju (TM) un Valsts kanceleju. Nozīmīgāko iepirkumu tehniskās specifikācijas tiks skatītas valdībā, paredz Ministru prezidenta izdotā rezolūcija. Svarīgākie faktori, kas valsts uzņēmumiem un iestādēm jāņem vērā, lai noteiktu, vai uz to iepirkumiem rezolūcija attiecas, ir darījuma summa (virs 1 miljona latu), tiešas vai netiešas saistības valstij un tas, vai iesaistīti Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi.