Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsludinājis iepirkumu par akcīzes nodokļa marku izgatavošana un piegādi ar kopējo plānoto līgumcenu 4,07 miljonu eiro apmērā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Iepirkumu ar kopējo plānoto līgumcenu 4 068 879 eiro apmērā veido divas daļas.

Tostarp pirmā daļa ir akcīzes nodokļa marku uzlīmju ar optiski mainīgu difraktīvu elementu (attēlu) izgatavošana un piegāde, kurā plānotā līgumcena ir 2 729 736 eiro. Savukārt otrā daļa ir par papīra akcīzes nodokļa marku izgatavošanu un piegādi, kurā plānotā līgumcena ir 1 339 142 eiro.

Prognozējamie akcīzes marku pasūtījumi gadā ir apmēram 122 miljoni uzlīmes ar optiski mainīgu difraktīvu elementu un 123 miljoni papīra akcīzes nodokļa marku. Aprēķini veikti pamatojoties uz pēdējo trīs gadu akcīzes marku piegāžu apmēriem.

Prognozētais sadalījums papīra akcīzes nodokļa markām pēc produkta formāta ir apmēram 15% papīra akcīzes nodokļa markas papīra loksnē, kā arī apmēram 85% papīra akcīzes nodokļa markas, kuras sagrieztas atsevišķi.

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien izskatīts MK noteikumu projekts par kārtību, kādā alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām. Projekts nosaka, ka tiks būtiski samazināts administratīvais slogs nodokļu maksātājiem, kā arī atvieglota akcīzes nodokļa marku uzskaite un marķēšana, informē Finanšu ministrijā (FM).

Lai samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, kā arī atvieglotu akcīzes nodokļa marku uzskaiti un marķēšanu, noteikumi paredz akcīzes nodokļa markas piesaistīt ar akcīzes nodokli apliekamajai alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu grupai, nevis nosaukumam, kā tas bijis līdz šim.

FM skaidro, ka nodokļu maksātājiem tiks vienkāršoti alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa marku pasūtīšanas, saņemšanas un informācijas sniegšanas par akcīzes nodokļa marku apriti nosacījumi, tādējādi samazinot administratīvo slogu.

Paredzēts, ka turpmāk akcīzes nodokļa maksātājiem nebūs jāveic detalizēta alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu nosaukumu (izņemot cigaretēm) uzskaite, pasūtot akcīzes nodokļa markas, veicot marķēšanu un sniedzot informāciju par akcīzes nodokļa marku apriti. Tāpat tiks samazināts akcīzes nodokļa marku cigaretēm saņemšanas laiks.

13,31 miljards Vācijas marku skaidrā naudā eiro ieviešanas desmitajā gadadienā joprojām ir pazudušas, vēsta thelocal.de.

Saskaņā ar laikraksta Bild am Sonntag rakstīto 6,41 miljards Vācijas marku banknotēs un 6,9 miljardi Vācijas marku monētās pēc eiro ieviešanas 2002. gada 1. janvārī nekad nav konvertētas. Kopumā tas veido 6,8 miljardus eiro.

Tiek uzskatīts, ka nauda, kas veido 162 Vācijas markas uz vācieti, noglabāta kādās «drošās vietās» un sen aizmirsta vai arī ar atpūtnieku un imigrantu palīdzību nonākusi ārzemēs.

Vācijas marka arī bieži tika lietota kā valūta Balkānu reģionā karos pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu laikā, un liela daļa no zudušās naudas varētu būt joprojām paslēpta, pat aprakta, bijušajā Dienvidslāvijā.

SIA Baltijas banknote uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā konkursā par akcīzes nodokļu marku izgatavošanu un piegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB).

Kopējā līgumcena ir 10,67 miljoni eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka akcīzes nodokļu marku iepirkumu VID izsludināja vairākas reizes, un vairākas reizes tas tika apstrīdēts.

Jūnijā IUB tika saņemta SIA Baltijas banknote sūdzība, kurā tiek apstrīdēts akcīzes nodokļa marku iepirkums.

Līdz šim akcīzes nodokļa marku izgatavošanu un piegādi VID turpināja nodrošināt De la Rue spēkā esoša līguma ietvaros.

VID vairāk nekā 10,67 miljonus eiro (7,5 milj. latu) apjomīgā konkursā par akcīzes nodokļa marku izgatavošanu iepriekš uzvarēja Viļņā reģistrēta kompānija SAS Garsų pasaulis.

Uzvarētājam jāizgatavo un jāpiegādā VID hologrammas akcīzes nodokļa markas alkoholisko dzērienu un smēķējamās tabakas, cigāru un cigarillu marķēšanai par vairāk nekā 5,3 milj. eiro, kā arī papīra akcīzes nodokļa markas cigarešu, smēķējamās tabakas, cigāru un cigarillu marķēšanai par tik pat lielu summu.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atkal saņēmis sūdzību, kurā apstrīdēts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotais konkurss par akcīzes nodokļu marku izgatavošanu un piegādi.

Kā liecina informācija IUB, sūdzību iesniedzis iepriekšējais konkursa uzvarētājs Garsų pasaulis. Šobrīd VID gatavo paskaidrojumu IUB par sūdzībā minētajiem faktiem un turpmākā VID rīcība saistībā ar šo iepirkumu konkursu būs atkarīga no IUB pieņemtā lēmuma. Tā izskatīšanas termiņš gan vēl nav pieņemts.

Akcīzes nodokļa marku izgatavošanu un piegādi VID turpina nodrošināt De la Rue spēkā esoša līguma ietvaros.

Db.lv jau rakstīja, ka VID izsludinātajā konkursā uzvarējusi SIA Baltijas banknote. Kopējā līgumcena ir 10,67 miljoni eiro.

Akcīzes nodokļu marku iepirkumu VID izsludināja vairākas reizes, un vairākas reizes tas tika apstrīdēts. Jūnijā IUB tika saņemta SIA Baltijas banknote sūdzība, kurā tiek apstrīdēts akcīzes nodokļa marku iepirkums.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, aptuveni par 9% samazinājies izsniegto akcīzes nodokļu marku daudzums, DB informēja VID Komunikāciju nodaļa.

Šā gada pirmajā ceturksnī alkoholisko dzērienu marķēšanai izsniegti 19,07 milj. akcīzes nodokļa marku, bet tabakas izstrādājumu marķēšanai izsniegti 30,4 milj. marku. Savukārt pagājušā gada attiecīgajā periodā alkoholisko dzērienu marķēšanai bija izsniegtas 19,6 milj. marku, bet tabakas izstrādājumu marķēšanai – 34,75 milj. marku.

Samazinājums esot skaidrojams ar ievērojamu akcīzes nodokļa likmju palielināšanu tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī ar šo produktu cenu kāpumu, kopējo ekonomisko rādītāju un patērētāju pirktspējas lejupslīdi.

VID norāda, ka jau 2009.gadā akcīzes nodokļa markas pārtrauca saņemt vairāki nodokļa maksātāji, piemēram, SIA British American Tobacco Latvia pagājušā gada otrajā pusgadā slēdza Latvijas cigarešu ražotni, kurā saražoto cigarešu īpatsvars 2008.gadā aizņēma aptuveni 15% no kopējā cigarešu tirgus Latvijā.

Baltkrievijas naftas produktu eksportētājs Baltkrievijas naftas kompānija (BNK) iecerējusi izveidot vai arī iegādāties jau esošu termināli Rīgas vai Ventspils ostā.

Kā intervijā laikrakstam Biznes&Baltija pastāstīja BNK meitasuzņēmuma Latvijā TransBaltic OIL valdes priekšsēdētājs Andrejs Markuševs, šāda projekta realizācijai Rīga ir interesanta ar salīdzinoši īsu loģistikas ķēdi no Baltkrievijas, savukārt, Ventspils – ar ostas dziļumu.

«Sava termināļa esamība ļauj izmantot ostu infrastruktūru, lai apgādātu vietējo tirgu. Tā ir viena no Latvijas specifikām – lai ieietu tirgū, nepieciešamas savas naftas bāzes. Diemžēl esošā infrastruktūra nav nepieciešamajā tehniskajā līmenī. Objekta, kurš būtu tehniski labā stāvoklī un kuram būtu gan muitas, gan akcīzes noliktavas statuss, atrašana ir sarežģīta – liela daļa tādu objektu ir celti padomju laikā un praktiski nav tikuši modernizēti. Tāpēc tiek izskatīta iespēja izveidot termināli kopā ar naftas bāzi,» skaidroja A. Markuševs.

Automašīnu zādzību skaits samazinās, bet palielinās jaunu spēkratu aizdzīšana.

Pagājušajā gadā kopumā Latvijā nozagti 932 transportlīdzekļi, kas ir par 108 transportlīdzekļiem mazāk nekā 2012. gadā, kad valstī tika nozagti 1,04 tūkst. braucamo, liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra apkopotie dati. Arī Valsts policija atzīmē, ka, skatoties pa gadiem, joprojām ir vērojams automašīnu zādzību skaita samazinājums un tam ir vairāki iemesli. Uz jautājumu, vai tam par iemeslu ir apstāklis, ka policija ir palielinājusi savu darba intensitāti, vai arī zagļiem mazinājusies interese par Latviju, Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš DB skaidroja, ka var piekrist abiem šiem apgalvojumiem. Tomēr viņš piebilst, ka kopumā valstī arī citu noziegumu skaitam ir tendence samazināties. Apdrošinātāji cītīgi seko līdzi automašīnu zagļu ieražām un tendencēm, jo tas var ietekmēt arī apdrošināšanas cenas un drošības prasības.

Šā gada janvārī VID Muitas pārvaldes darbinieki pasta sūtījumā konstatēja marku blokus, kuri bija piesūcināti ar narkotisko vielu – LSD. Izmeklēšanas gaitā VID Muitas policijas pārvaldes darbinieki Preiļos aizturēja trīs personu grupu, kas, izmantojot pasta sūtījumus no Holandes uz Preiļiem, nodarbojās ar LSD marku kontrabandu uz Latviju, kā arī audzēja marihuānu mājas apstākļos.

Veicot kratīšanas tika izņemts vairāk par 600 gramiem marihuānas, LSD markas, marihuānas audzēšanai izmantojami rīki un ierīces.

2016.gada 14.janvārī VID Muitas pārvaldes darbinieki, veicot no Holandes saņemta pasta sūtījuma muitas pārbaudi, tajā konstatēja marku blokus (ar narkotiskām vielām piesūcinātu papīra materiālu), kas radīja pamatotas aizdomas par iespējamu aizliegtu vielu klātbūtni. Markām tika veikts eksprestests, kas norādīja uz iespējamu narkotisko vielu saturu.

Saistībā ar konstatēto sūtījumu 2016.gada 19.janvārī VID Muitas policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess par narkotisko vielu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai. Procesa ietvaros tika veikta ķīmiskā ekspertīze, lai noskaidrotu, kādas vielas satur kontroles laikā atrastās markas, un saņemts eksperta atzinums, ka tās satur LSD – vielu, kas ir iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā kā aizliegta psihotropā viela.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Lēti, ar labākiem finanšu rādītājiem, un lielākoties ar vāju tirgus likviditāti – šīs ir pamatpazīmes, kuras raksturo Baltijas biržas Oficiālā saraksta uzņēmumus, kas to atšķir no citiem Austrumeiropas un Rietumeiropas uzņēmumiem, liecina jaunākais finanšu pētniecības centra CE Services pētījums.

Tajā secināts, ka Baltijas kompānijas ir ar zemāk novērtētām (zemi P/E, P/B, P/CF koeficenti), tās turklāt sniedz saviem akcionāriem augstu dividenžu ienesīgumu (OMX Baltic Benchmark indeksam, kurā ietilpst 27 Baltijas biržas uzņēmumi, tas ir 5,63%, bet Baltijas Top 10 kompānijām - pat 6,52%), padarot ieguldījumus Baltijas biržas kompānijās kā ļoti saistošu iespēju pašeizējo zemo banku procentu likmju apstākļos. Šis salīdzinoši augstais dividenžu ienesīgums rada nenoteiktību par uzņēmuma spēju to saglabāt tālāk nākotnē, uzņēmuma spēju ieguldīt līdzekļus savā attīstība, kā arī par to vai dividenžu izmaksa ir labākā metode, lai atalgotu uzņēmuma akcionārus (akciju atpirkšana kā alternatīva dividenžu izmaksai, kuru neietekmē Kapitāla pieauguma nodoklis).

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) saņemta SIA Baltijas banknote sūdzība, kurā tiek apstrīdēts Valsts ieņēmumu dienesta akcīzes nodokļa marku iepirkums.

Kā skaidro VID pārstāvji, saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu VID nevar slēgt līgumu, kamēr nav saņemts IUB iesnieguma izskatīšanas komisijas lēmums par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem. Tiesa gan, IUB vēl nav noteicis iesnieguma izskatīšanas sēdes datumu, taču IUB jāpieņem lēmums mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas, taču iesniegumu izskatīšanas komisija termiņu var pagarināt.

Patlaban akcīzes nodokļa marku izgatavošanu un piegādi VID turpinās nodrošināt De la Rue spēkā esoša līguma ietvaros.

Db.lv jau rakstīja, ka VID)vairāk nekā 10,67 miljonus eiro (7,5 milj. latu) apjomīgā konkursā par akcīzes nodokļa marku izgatavošanu uzvarējusi Viļņā reģistrēta kompānija SAS Garsų pasaulis, liecina informācija IUB mājas lapā.

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Esmu pietiekami vecs, lai būtu no tās paaudzes daļas, kas savā laikā uztraucās par Tēvoci Semu (par valdību), kas izseko ikvienu mūsu soli ASV, tādējādi laupot jebkādu brīvību un privātumu. Taču šoreiz ir stāsts par Marku Cukerbergu un viņa Facebook idejas zādzību no tās īstajiem izgudrotājiem brāļiem Vinklevossiem (Winklevoss), kuri, tāpat kā Marks, bija Hārvardas studenti.

Tie, kuri ir interesējušies par Facebook rašanos, zina, ka Marks Cukerbergs radīja pasaulē populārāko sociālo tīklu, nozogot ideju no saviem Hārvardas laika biedriem brāļiem Vinklevossiem, kuri sākotnēji radīja platformu CoonectU. Brāļi bija nolīguši Marku, lai viņš palīdz viņiem uzrakstīt kodu. Tā vietā viņš ideju nozaga un izveidoja savu saiti. Šis ir lielisks iemesls, kāpēc vienmēr savas idejas vajag aizsargāt, reģistrējot patentu. Tas, protams, jādara pirms savu ideju izpaušanas tālāk, pat, ja tie ir nākamie darbinieki, kā tas bija Cukerberga gadījumā. Lai vai kā, Marks pārkāpa komercnoslēpumu, kas, balstoties uz ASV likumiem, teic, ka, ja jūs slepeni izpaužat savu ideju kādam citam un varat to pierādīt, tad šis cilvēks nedrīkst vienkārši nozagt jūsu ideju, kā to izdarīja Marks.

Pēdējo mēnešu laikā vērojama tendence no luksusa automašīnām zagt lukturus. Trīs mēnešu laikā If Apdrošināšanā pieteikti pieci KASKO gadījumi, kad automašīnām Porsche Cayenne nozagti lukturi. Vidējā atlīdzība par Porsche Cayenne lukturu nomaiņu ir 2 900 eiro.

Divos gadījumos no iepriekšminētajām zādzībām ar nelielu laika distanci Rīgā apzagts viens un tas pats auto, informē apdrošinātājs. Automašīnai nodarīto zaudējumu kopējā summa ir gandrīz 9 000 eiro, kurā ietilpst gan jaunu kseona lukturu iegāde, gan zādzību laikā sabojātās virsbūves remonts.

«Auto lukturi pēdējo mēnešu laikā ir tā luksusa auto detaļu kategorija, kuras zagļi iemācījušies nozagt, netērējot daudz laika, un nereti auto apzog arī vietās, kurās tiek veikta videonovērošana. Visbiežāk lukturi tiek zagti, tos vienkārši noskrūvējot vai noņemot. Reizēm, lai nesabojātu lukturus un būtu iespējams tos realizēt, zagļi tos izgriež no automašīnas plastmasas virsbūves. Statistika liecina, ka zagļi iecienījuši arī Volkswagen Touareg auto lukturus, kuru nomaiņa vidēji izmaksā 3000 eiro. If Apdrošināšana dati liecina, ka no auto detaļām tiek zagtas arī dekoratīvās uzlikas (moldingi) un atpakaļgaitas sensori,» informē If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītājs Pāvels Valainis.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu sodīt biedrību Auto Asociācija par aizliegtu vienošanos, kas vērsta uz auto remontdarbu veicēju konkurences ierobežošanu.

Biedrībai piemērots naudas sods 10,4 tūkstošu eiro apmērā, kas ir 4% no tās iepriekšējā gada apgrozījuma, informē KP.

KP konstatēja, ka asociācijas biedri – lielākie jaunu automašīnu tirgotāji un pilnvaroto servisu īpašnieki Latvijā – asociācijas ietvaros apsprieduši jautājumus, kas saskaņā ar Konkurences likumu katram uzņēmumam jārisina individuāli.

Auto Asociācijas biedri savā starpā apsprieda kopīgu stratēģijas veidošanu attiecībā uz apdrošināšanas akciju sabiedrībām, kā arī vienotu noteikumu izstrādi, kas operatīvā līzinga gadījumā nosaka, kur veikt jaunu automašīnu apkopi un remontu.

Autovadītāji, kuriem pieder Ford vai Toyota markas automašīnas naktīs gulēt var daudz mierīgāk nekā tie, kuriem ir Volkswagen (VW) un Audi automašīnas, jo par zagļu upuriem šie spēkrati kļūst retāk. Savukārt VW īpašniekiem pat jārēķinās ar zagļiem, kuriem ir speciāls aprīkojums.

Kā liecina apdrošinātāja BTA Insurance Company apkopotie dati, 2012. gadā VW un Audi automašīnu markas kopā veidoja lielāko daļu (aptuveni 40%) no visām zagto transportlīdzekļu markām. VW transportlīdzekļi šogad veidojuši 23,4% no visām zagtajām automašīnām (aizvadītajā gadā – 25%), bet Audi markas transportlīdzekļi – 15,6% (pērn 14,4%).

Apdrošinātāja apkopotie dati liecina, ka zagļu «pieprasīti» ir arī BMW un Honda marku automobiļi. Vācu autoražotāja BMW transportlīdzekļu markas šogad zagtas 7,6% gadījumu, bet Honda – 7% gadījumu. Savukārt Japānas autoražotāja Toyota automašīnas zagtas 6,8% gadījumu.

Lielbritānijas uzņēmums, kas ražo akcīzes markas arī Latvijai, ierauts viltojumu skandālā, ziņo Dienas Bizness.

Britu mediji ziņo, ka pasaulē lielākais privātais banknošu, hologrammu un identifikācijas dokumentu ražotājs De La Rue atzinis, ka daļa no produkcijas neatbilst drošības un kvalitātes standartiem. Proti, sertifikāti, kas liecina par produkcijā izmantotā papīra atbilstību prasībām, tikuši viltoti.

DB rīcībā esošā informācija liecina, ka De La Rue piegādā akcīzes markas, kas izmantotas produktu marķēšanai arī Latvijā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) gan norāda, ka drošības apsvērumu dēļ šo informāciju tas nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt. Tomēr Iepirkumu uzraudzības birojā pieejamā informācija liecina, ka tieši šis uzņēmums 2000. gadā uzvarēja konkursā par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu akcīzes marku piegādi Latvijai un 2003. gadā ar kompāniju noslēgtais līgums tika modificēts, jo stājās spēkā norma, kas pieprasīja uz akcīzes markām norādīt arī cigarešu iepakojuma cenu un cigarešu daudzumu tajā.

Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonas 2011.gadā novērsušas 389 mēģinājumus nelikumīgi izvest uz Lielbritāniju un Īriju kopumā 1,5 miljonu dažādu marku cigaretes ar Krievijas un Baltkrievijas akcīzes markām. Cigaretes slēptas ne tikai ceļasomās starp personīgajām mantām, bet arī tādās slēptuvēs kā spilveni un katli.

117 gadījumos pārkāpumi atklāti, kontroles pasākumos piedaloties VID kinologam un darba sunim, un, novēršot šos pārkāpumus, ietvaros izņemti 554 tūkstoši dažādu marku cigarešu.

Savukārt sadarbībā ar lidostas drošības dienestu novērsts 91 cigarešu nelegālas pārvietošanas mēģinājums un izņemti 268 tūkstoši cigarešu. Cigaretes galvenokārt tika konstatētas Latvijas pilsoņu bagāžā. Daļa personu cigaretes gribēja paņemt līdzi personiskai lietošanai – sev vai savai ģimenei, bet daļa personu tās veda tādā daudzumā, kas liecina par, iespējams, komerciāliem mērķiem.

Ceļotāju bagāžā cigaretes tiek konstatētas gan starp personīgajām mantām, gan speciāli izveidotās slēptuvēs. Piemēram, 2011.gada aprīlī VID kinologs ar darba suni, veicot reisa Rīga - Dublina pasažieru reģistrētās bagāžas kontroli, vienā no somām atklāja 6 000 Jin Ling markas cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes markām, kas bija paslēptas spilvenā. Savukārt jau šī gada 13.janvārī, veicot reisa Rīga - Londona pasažieru bagāžas kontroli, kādā ceļasomā muitas amatpersonas konstatēja 460 cigaretes Kiss ar noplēstām akcīzes markām un 400 cigaretes Bayron ar Krievijas Federācijas akcīzes markām, kā arī 800 cigaretes bez akcīzes markām – sabērtas katlā. Kopumā personas bagāžā bija noslēptas 1 660 cigaretes.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes darbinieki pasta sūtījumā atklājuši 500 ar psihotropo vielu LSD piesūcinātu marku (ar narkotiskajām vielām piesūcinātu papīra materiālu). Par šo gadījumu VID Muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess un, veicot operatīvos pasākumus, aizturēts gan faktiskais sūtījuma saņēmējs, gan persona, kura organizēja aizliegtās vielas iegādi un nosūtīšanu, informē VID.

2015.gada 20.septembrī VID Muitas pārvaldes darbinieki, veicot no Spānijas saņemta pasta sūtījuma muitas pārbaudi, tajā konstatēja marku blokus (ar narkotiskām vielām piesūcinātu papīra materiālu) – kopā 500 marku –, kas radīja pamatotas aizdomas par iespējamu aizliegtu vielu klātbūtni. Markām tika veikts eksprestests, kas norādīja uz iespējamu narkotisko vielu esību.

Saistībā ar konstatēto sūtījumu VID Muitas policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikuma 190.1panta otrajā daļā (psihotropo vielu lielā apmērā prettiesiska pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai) minētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm. Procesa ietvaros tika veikta ķīmiskā ekspertīze, lai noskaidrotu, kādas vielas satur kontroles laikā atrastās markas, un saņemts eksperta atzinums, ka tās satur LSD – vielu, kas ir iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā kā aizliegta psihotropā viela. Nelegālajā tirgū viena marka maksā ap 10 eiro.

Nedēļas nogalē Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde uz austrumu robežas novērsusi vairākus mēģinājumus valstī nelegāli ievest dažādu marku cigaretes ar Krievijas un Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām, kā arī dažādu veidu rūpnieciskās preces.

Terehovas muitas kontroles punktā divi Latvijas pilsoņi centās nelegāli ievest vairāk nekā 2 tūkst. More, Maksim un Kiss markas cigaretes ar Krievijas akcīzes nodokļa markām, tās slēpjot automašīnas salonā, cimdu nodalījumā un zem apģērba.

VID darbinieki Vientuļu muitas kontroles punktā novērsa trīs mēģinājumus nelegāli ievest 585 Bond, Maksim, un Kiss marku cigaretes ar Krievijas akcīzes markām. Cigaretes bija paslēptas bikšu starās, apģērba kabatās un automašīnas durvīs.

Savukārt Silenes muitas kontroles punktā automašīnā VW Passat, ko vadīja Lietuvas iedzīvotājs, VID darbinieki sadarbībā ar robežsargiem atklāja, ka zem aizmugurējā sēdekļa ir izveidota dubulta grīda. Tajā bija paslēpti 20 tūkst. Black un Premjer markas cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes markām. Silenes muitas kontroles punktā kādā citā VW Passat automašīnā atklāts slēpnis zem automašīnas aizmugurējā sēdekļa, kurā bija noslēpti 9,92 tūkst. Black un Winston cigarešu.

Nedēļas nogalē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki novērš 11 mēģinājumus nelegāli ievest cigaretes – kājāmgājēji un autobraucēji, izmantojot dažādus slēpņus, mēģina ievest valstī vairāk nekā 40 tūkstošus cigarešu.

VID Muitas pārvaldes darbinieki, veicot muitas kontroles pasākumus uz austrumu robežas, novērsa 11 mēģinājumus nelegāli ievest Latvijā 42 tūkstošus jeb 2 102 paciņas cigarešu ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas akcīzes markām. Dažādu marku cigaretes bija noslēptas speciāli izveidotos kravas un vieglo automašīnu slēpņos, kā arī zem ceļotāju apģērba un personīgajā bagāžā.

Laika posmā no piektdienas, 5. novembra, pusdienlaika līdz svētdienas, 7. novembra, pēcpusdienai VID darbinieki sadarbībā ar Valsts robežsardzes darbiniekiem padziļināti pārbaudīja vairākus «aizdomīgus» ceļotājus.

Pārbaužu rezultātā Terehovas muitas kontroles punktā divās kravas automašīnās atklāti slēpņi, kuros atradās kopā 14 tūkstoši cigarešu. Chesterfield, Prima, Jin Ling, More un Style marku cigaretes bija paslēptas automašīnu kabīņu durvīs aiz apšuvuma, sēdekļos, gaisa padeves šahtās, kabīnes sliekšņos, zem motora pārsega vāka, virs ledusskapja un kabīnes augšējā daļā aiz apgaismojamā paneļa.

Vācijas centrālā banka uzskata, ka apritē joprojām atrodas valsts vecā valūta turpat vai 7 miljardu eiro apmērā. Tas ir 12 gadus pēc pārejas uz eiro, vēsta thelocal.de.

Bundesbank pēdējā pārbaude novembrī atklājusi, ka kaut kur vēl arvien atrodas 170 miljoni Vācijas marku banknošu un 24 miljoni monētu. Tas veidotu 13,05 miljardus Vācijas marku jeb 6,67 miljardus eiro.

Vienlaikus Bundesbank uzsver, ka šāda veida iztrūkums nerada nekādas problēmas. Cilvēki, kuri neuzticas eiro, paturējuši daļu no vecās naudas, tāpat daļa norakstāma uz kolekcionāru darbībām, norādījusi centrālā banka. Daļa naudas vienkārši mētājoties vāciešu mājās.

Bundesbank uzskata, ka liels daudzums Vācijas marku varētu būt arī ārvalstīs, piemēram, bijušajā Dienvidslāvijā un Austrumeiropā. Saskaņā ar Vācijas centrālās bankas pausto, vecvecākiem nomirstot, tuvinieki bieži vien atrod Vācijas markas, kas paslēptas zem paklāja vai mēbelēs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas, veicot muitas kontroles pasākumus uz austrumu robežas, novērsa mēģinājumus nelegāli pārvietot 17 040 dažādu marku cigaretes ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

Cigaretes bija paslēptas vieglo automašīnu konstrukcijās, zem robežšķērsotājas virsdrēbēm un pārtikas produktu iepakojumā.

18.martā Silenes muitas kontroles punktā (MKP) automašīnas Volkswagen muitas fiziskās kontroles gaitā aiz jumta apšuvuma un zem degvielas padeves sistēmas muitas amatpersonas konstatēja 14 200 Minsk markas cigaretes ar Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām. Automašīnu vadīja 25 gadus vecs Lietuvas pilsonis.

Savukārt Grebņevas MKP, veicot muitas fizisko kontroli automašīnai Volkswagen, muitas amatpersonas konstatēja, ka zem aizmugurējo durvju apšuvuma noslēptas 1 880 Bayron markas cigaretes ar Krievijas akcīzes nodokļa markām. Automašīnu vadīja 37 gadus vecs Latvijas pilsonis.