Līdz ar vasaras lidojumu saraksta ieviešanu aviokompānijas no starptautiskās lidostas Rīga piedāvā sešus jaunus regulāro un trīs čartera lidojumu galamērķus. Kopumā reisu biežums palielinājies par 24%, salīdzinot ar ziemas periodu.

Vairāk lidojumu tiks nodrošināti uz tādiem galamērķiem kā Helsinki, Stokholma, Tallina, Maskava, Ņujorka, Stambula, Minska un citiem.

Nacionālās aviokompānijas airBaltic maršrutu tīklā atgriežas astoņi populāri vasaras galamērķi Vidusjūras, Kaspijas jūras un Melnās jūras piekrastē. Jau aprīlī tiks uzsākti lidojumi uz Larnaku, bet no maija piedāvās arī reisus uz Balatonu, Olbiju, Maltu un no jūnija – uz Rijeku. Kopš 2013. gada sākuma airBaltic piedāvā lidojumus uz Prāgu. Turklāt aviokompānija airBaltic ir ieviesusi papildu lidojumus 11 maršrutos, kas ļauj doties no Rīgas uz Parīzi, Barselonu, Nicu, Stokholmu, Romu, Londonu un Bari. Lidojumi uz Francijas un Lielbritānijas galvaspilsētām no Rīgas būs pieejami divreiz dienā, savukārt maršruts Stokholma – Rīga tiks nodrošināts četras reizes dienā.

Latvijas vēstniecība Japānā uzsāka savu darbību 2006.gada aprīlī. Visu šo laiku viens no galvenajiem vēstniecības uzdevumiem ir veicināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Japānu, kas sevī ietver eksporta veicināšanu no Latvijas uz Japānu un investīciju piesaisti no Japānas uz Latviju. Šodien apskatīšu dažas aktualitātes šajos virzienos.

Pēc provizoriskiem datiem Latvijas kopējais eksports uz Japānu 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir pieaudzis par 14% un sasniedza 17.6 milj. LVL. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Japānu bija: koksne un tās izstrādājumi, minerālie produkti (kūdra), ķīmiskā produkcija (farmācija). Pēdējo gadu laikā, samazinoties izejvielu īpatsvaram Latvijas eksportā, pakāpeniski palielinās gatavās produkcijas īpatsvars. Pavisam īsi par trim galvenajām eksporta grupām.

Farmācija:

Latvijas-Japānas ekonomiskajām saiknēm ir diezgan ilga vēsture. Tās pamatā ir farmācijas nozare. 1965.gadā uzņēmumam Grindeks aizsākas sadarbība ar Japānas farmācijas uzņēmumu Taiho Pharmaceutical par preparāta ftorafur piegādēm uz Japānu. Šī sadarbība turpinās arī šodien, paplašinoties ar jaunām sadarbības formām. Medicīnas iekārtu ražotājs Biosan jau vairākus gadus izplata savu produkciju Japānā. Tāpat Japānas tirgū ir pārstāvēts analītiskās programmatūras ražotājs ķīmijas un farmācijas nozarei - Latvijas kompānija ChromSword. Šī gada aprīlī četri Latvijas uzņēmumi tika pārstāvēti Latvijas stendā farmācijas izstādē CPhI Tokijā.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» nākotnē plāno veidot bāzi Tallinā, lai reisus no Igaunijas galvaspilsētas apkalpotu Igaunijā nolīgti darbinieki.

«airBaltic» vadītājs Martins Gauss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacījis, ka pašlaik uzņēmumā strādā 33 Igaunijas pilsoņi, bet to skaits palielināsies, jo arvien vairāk cilvēku lido no Igaunijas.

«Nākotnē mēs Igaunijā izveidosim bāzi, no Igaunijas izlidojošos reisus apkalpos Igaunijas komandas. Mums jau ir piloti un stjuarti no Igaunijas. Pieaugot tirgus daļai, mēs pieņemsim darbā arvien vairāk cilvēku no Igaunijas un Lietuvas,» viņš teicis.

Tāpat «airBaltic» vadītājs solījis, ka Latvijas nacionālā lidsabiedrība nesamazinās tiešo reisu skaitu no Tallinas.

«Tallinā mūsu tirgus daļa ir 23%. Un vissvarīgākais ir tas, ka mēs nodrošinām nozīmīgus savienojumus. Ne tikai tiešos reisus no Tallinas, bet arī savienojošos reisus uz 80 galamērķiem caur Rīgu un no turienes uz vairāk nekā 300 galamērķiem visā pasaulē. Šāda veida savienojamība ir mūsu reisu plānošanas pamatā. Mēs varam plānot tiešos reisus kā daļu no lielāka tīkla,» klāstījis Gauss.

AS Hansabuss iegādājusies 91 procenta kontrolpaketi Latvijas uzņēmumā SIA Tukuma Auto, kas piedāvā autobusu transporta pakalpojumus Latvijā, kā arī nacionālus un starptautiskus autotransporta pakalpojumus, ko sniedz tā meitas uzņēmums.

«Tas ir stratēģisks lēmums, gatavojoties 2020. gada Latvijas valsts un čartera autobusu transporta tirgus atvēršanai. Starpposma periodā plānojam labāk iepazīt Latvijas tirgus specifiku un attīstīt vietējo kompetenci. Mēs plānojam vēl vairāk paplašināties sabiedrisko autobusu transporta tirgū un čartera autobusu tirgū Latvijā, kā arī redzam potenciālu Lietuvas tirgū,» norāda AS Hansabuss valdes loceklis Neeme Tammis.

Līdzšinējais kontrolpaketes īpašnieks un Tukuma Auto valdes loceklis Ilgvars Kalniņš turpinās strādāt SIA Tukuma Auto uzraudzības padomē un aktīvi darboties uzņēmumā. Otrs valdes loceklis Māris Lipkins turpinās darbu savā līdzšinējā amatā. Hansabuss Latvijas uzņēmējdarbības vienību vadīs pašreizējais Hansabuss Eesti izpilddirektors un valdes loceklis Sergejs Vahnitskis. Hansabuss paziņos par izpilddirektora un valdes locekļa amata kandidatūru Igaunijā tuvākajā nākotnē.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» 2018. gada 28. oktobrī uzsāks tiešos lidojumus divos jaunos maršrutos no Tallinas uz Stokholmu un Oslo, kā arī bāzēs vēl vienu lidmašīnu Tallinas lidostā, informē aviokompānijas pārstāvji.

«Tiešo lidojumu skaita pieaugums un lēmums Tallinā bāzēt Bombardier Q400 NextGen lidmašīnu demonstrē mūsu vēlmi nopietni darboties Igaunijas tirgū,» norāda «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

«airBaltic» no Tallinas uz Stokholmu lidojumus veiks 12 reizes nedēļā, pasažieriem ceļā pavadot aptuveni 55 minūtes. Lidojumi uz Oslo tiks veikti divas reizes nedēļā, pasažieriem ceļā pavadot vienu stundu un 45 minūtes.

Papildus tam «airBaltic» piedāvās tiešos lidojumus no Tallinas uz Amsterdamu, Berlīni, Parīzi, Vīni un Viļņu, kā arī Rīgu. «airBaltic» 2018. gada 27. martā arī sāks tiešos lidojumus jaunā maršrutā no Tallinas uz Londonu.

Apkaunojošās darbības ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu parāda, ka valdošie politiķi nedz zina, ko darīt ar valsts vērtīgāko aktīvu – a/s Latvenergo, nedz novērtē citus uzņēmumus – nodokļu maksātājus

Vēl pirms neilga laika bija balsis, kas žēlojās, ka Latvijas politika ir zaudējusi visu laiku izcilāko ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (Reformu partija) un tikpat izcilu premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Taču, kā parāda notikumi ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, šī svarīgā jautājuma sakārtošanā, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, patiesībā nav bijis izdarīts nekas. Politiķi bija pēkšņi kā no mākoņiem nokrituši, jo elektrības tirgus atvēršana jeb, pareizāk sakot, elektrības cenu deregulācija, redz, paaugstināšot elektrības cenas. Jaunieceltā premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) savas domas par to, vai 1. aprīlis tomēr ir īstais brīdis elektrības tirgus atvēršanai, mainīja vismaz divas reizes dienā un tikpat haotiski par to izpaudās presei, līdz neviens vairs nesaprata – atvērs to tirgu vai neatvērs. Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzņēmās iniciatīvu un brīdī, kad līdz tirgus atvēršanai bija palicis mazāk par mēnesi, paziņoja, ka, ņemot vērā notikumus Ukrainā, Latvija nekādu tirgus atvēršanas nestabilitāti un provokācijas nevarot atļauties. Koalīcijas padome atzina Āboltiņas nostāju par labu un pareizu esam, un līdz ar to Saeimai tagad triju nedēļu laikā jāaptur tirgus atvēršana līdz 1. janvārim.

Lidosta "Rīga" ziemas sezonā, kas sāksies 30.oktobrī, piedāvās tiešos lidojumus uz 74 galamērķiem, informēj VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Visplašāko galamērķu klāstu no lidostas "Rīga" nodrošinās nacionālā aviokompānija "airBaltic", kas plāno lidojumus 45 tiešajos maršrutos. To vidū būs arī divi īpaši jaunumi - Marrākeša Marokā un Grankanārija Kanāriju salās.

Līdz ar šo maršrutu atklāšanu 31.oktobrī un 1.novembrī "airBaltic" nodrošinās tiešu regulāro aviosatiksmi starp Latviju un Āfriku. Lidojumi abos jaunajos maršrutos plānoti līdz nākamā gada marta beigām.

Vairākos "airBaltic" maršrutos, tai skaitā uz Tallinu, Helsinkiem, Stokholmu un Briseli lidojumu biežums ziemas sezonā būs lielāks nekā iepriekšējā ziemā. Tāpat pasažieri varēs doties uz ziemas atpūtas galamērķiem Zalcburgā un Veronā, četras reizes nedēļā notiks lidojumi uz Dubaiju un sešas reizes nedēļā - uz Tenerifi.

Hansabuss AS meitas uzņēmums Latvijā SIA Tukuma Auto ir iegādājies 100 procentus akciju Latvijas autotransporta uzņēmumā SIA Ludzas ATU, kas nodrošina autobusu pārvadājumus Ludzā un tās apkārtnē, teikts paziņojumā medijiem.

Darījuma rezultātā Hansabuss tirgus daļa Latvijā konkurencei atvērto sabiedrisko autobusu pārvadājumu un čartera pārvadājumu nozarē pārsniegs 10 %.

Hansabuss AS valdes loceklis Nēme Tammis (Neeme Tammis) norādīja, ka ar šo darījumu uzņēmums būtiski nostiprina savu pozīciju Baltijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgū. «Ludzas ATU darījums ir ceturtais pārņemšanas darījums, ko Hansabuss īstenojis Baltijā pēdējo 18 mēnešu laikā, un trešais Latvijā. Tas ir nākamais solis, gatavojoties Latvijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgus atvēršanai 2020. gadā. Mēs plānojam turpināt paplašināt savu klātbūtni sabiedrisko autobusu pārvadājumu un čartera autobusu pārvadījumu tirgos Baltijā atbilstoši situācijai tirgū,» informēja N.Tammis.

Igaunijas aviokompānija Estonian Air vasaras sezonā atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu, kā arī dosies maršrutos uz Vīni, Tbilisi un Venēciju. Lidojumus uz Viļņu atjaunos arī Krievijas Aeroflot, vēsta BBN.

25. martā Igaunijas lidsabiedrība uzsāks lidojumus maršrutā Tallina – Jiveskile Somijā. Uz šo Somijas centrālās daļas pilsētu Estonian Air lidos septiņas reizes nedēļā – vienu reizi darba dienās un divas reizes svētdienā. Tāpat Estonian Air atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu. Šajā maršrutā kaimiņvalsts lidsabiedrībai būs 17 lidojumi nedēļā.

Estonian Air atjaunos lidojumus arī uz Austrijas galvaspilsētu Vīni, šajā maršrutā lidsabiedrība martā un aprīlī dosies sešas reizes nedēļā, bet maijā lidojumu skaits pieaugs līdz septiņiem.

26. martā Estonian Air uzsāks lidojumus maršrutā Tallina – Joensū un atsāks lidojumus uz Helsinkiem. 2. aprīlī Igaunijas lidsabiedrība uzsāks lidojumus uz Hanoveri, 3. aprīlī uz Kajaani Somijā. Aprīlī Igaunijas lidsabiedrība ieplānojusi uzsākt lidojumus arī uz Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi. Maijā Estonian Air uzsāks lidojumus sezonālajā maršrutā no Tallinas uz Nicu, bet jūnijā - uz Venēciju.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paplašinājusi savu darbību Tallinā, uzsākot lidojumus trīs jaunos maršrutos uz Malagu, Kopenhāgenu un Briseli.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: «Tagad airBaltic no Tallinas kopumā piedāvā 12 tiešos lidojumus un ir lielākais pārvadātājs Igaunijā. Līdz gada beigām no Tallinas uzsāksim lidojumus uz vēl vienu jaunu galamērķi – Zalcburgu Austrijā. Tāpat esam nolēmuši uz dažiem mēnešiem pagarināt lidojumus maršrutā Tallina–Malaga arī ziemas sezonā, par kuru lielu interesi Igaunijas pasažieri izrādīja jau pirms lidojumu uzsākšanas.»

airBaltic no Tallinas piedāvā tiešos lidojumus uz Amsterdamu, Berlīni, Londonu, Oslo, Parīzi, Stokholmu, Vīni, Viļņu un tagad arī uz Malagu, Briseli un Kopenhāgenu, kā arī savienojošos reisus caur Rīgu. Papildu tam airBaltic arī paziņojusi par tiešo lidojumu sākšanu trīspadsmitajā maršrutā no Igaunijas galvaspilsētas uz Zalcburgu Austrijā. Sezonālie tiešie reisi starp šīm divām pilsētām tiks uzsākti 2019. gada 21. decembrī.

Šī gada 30. aprīlī Latvijas aviokompānija airBaltic uzsāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Zviedrijas pilsētu Līnšēpingu, nodrošinot savienotos lidojumus caur Rīgu uz un no Rietumeiropas, NVS, Skandināvijas un Vidusjūras reģiona valstīm.

airBaltic veiks tiešos lidojumus starp abām pilsētām četras reizes nedēļā – pirmdienu, ceturtdienu, piektdienu un svētdienu vakaros uz Līnšēpingu (otrdienu, piektdienu, sestdienu un pirmdienu rītos uz Rīgu). Aviokompānija lidojumu izpildīs ar Boeing 737 tipa lidmašīnu. Vienvirziena biļešu cena būs no LVL 49.00/ EUR 70.00, ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu.

Līnšēpinga ir Zviedrijas piektā lielākā pilsēta ar valsts trešo lielāko kultūras un sporta arēnu un otro lielāko augsto tehnoloģiju parku. Tā ir Zviedrijas avioindustrijas centrs, jo Līnšēpingā kopš uzņēmuma dibināšanas 1937. gadā atrodas SAAB lidaparātu rūpnīca.

airBaltic jau iepriekš norādījis par savu mērķi iekarot Skandināvijas aviotirgu, nodrošinot tiešos lidojumus uz Rīgu un tālāk tranzītā uz austrumiem un Eiropu.

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» pakāpeniski atsāk lidojumus ar «Bombardier» CS300 lidmašīnām, informēja uzņēmuma pārstāve Alise Briede.

«Šobrīd «airBaltic» jau ir atsācis lidojumus ar daļu no CS300 lidmašīnām un plānots, ka šīs dienas laikā pakāpeniski visas lidmašīnas tiks pārbaudītas un būs gatavas lidojumiem. Lidmašīnas, kas atsāk lidojumus, ir darba kārtībā un pilnībā drošas lidojumu veikšanai.

«airBaltic» strādā ciešā sadarbībā ar lidmašīnas ražotāju «Bombardier» un dzinēju ražotāju «Pratt & Whitney». Papildu pārbaudes tiek veiktas, lai pārliecinātos par gaisa kuģa drošību, kā arī veiktu nepieciešamos uzlabojumus jaunajām lidmašīnām,» klāstīja Briede.

LASI ARĪ: Drošības apsvērumu dēļ airBaltic uz laiku apturējusi Bombardier CS300 lidojumus

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Pēc visu nepieciešamo atļauju saņemšanas Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" no 15. jūnija līdz 7. jūlijam plāno atsākt tiešos lidojumus no Rīgas uz deviņiem vasaras atpūtu galamērķiem.

"Daudzas Eiropas valstis atkal atvērs robežas tūristiem. Cilvēki atsāk plānot vasaras brīvdienas vai tikai īsu ceļojumu pēc ilgāka laika, kad ceļošana nav bijusi iespējama. Tāpēc dažus no populārākajiem vasaras galamērķiem mēs atveram agrāk, nekā bija plānots," norāda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

"Nemainīgi mūsu galvenā prioritāte ir pasažieru, darbinieku un sabiedrības drošība un veselība. Mēs esam ieviesuši stingrus drošības pasākumus, kā arī mūsu lidojumos sekojam atbildīgo iestāžu rekomendācijām. Visiem pasažieriem tiek nodrošināts bezmaksas pamata aprūpes komplekts, kurā ietilpst sejas aizsargmaska un dezinfekcijas salvetes," papildina M.Gauss.

Vispopulārākie tālie galamērķi, uz kuriem līdz šim veiktas rezervācijas airBaltic mājaslapā, ir Kolombo, Seišelas, Puketa, Melburna un Sidneja, informē aviokompānija.

Šonedēļ - svētdien, 29. oktobrī, airBaltic sadarbībā ar Etihad Airways uzsāks tiešos lidojumus starp Rīgu un Abū Dabī. Līdz šim pasažieri veikuši vairāk nekā 9 000 biļešu rezervācijas šajā maršrutā. Tostarp 30% rezervāciju šobrīd veiktas no tranzīta pasažieriem, galvenokārt no Skandināvijas un Baltijas valstīm.

Aviokompānijā norāda, ka šī maršruta pirmais reiss starp abām pilsētām jau ir izpārdots. airBaltic novēro papildu pieprasījumu arī uz Pirmās formulas (F-1) pasaules čempionāta posmu, kas Abū Dabī norisināsies novembra pēdējā nedēļas nogalē.

airBaltic veiks lidojumus no Rīgas uz Abū Dabī četras reizes nedēļā ar Bombardier CS300 lidmašīnām. Lidojuma ilgums būs 6 stundas un 15 minūtes.

Politiķu spēlēšanās ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas datumu mājsaimniecībām nekādā veidā neatrisinās paredzamo cenu kāpumu un to, ka tirgus tiek atvērts bez reālas konkurences, norāda elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Pēc viņa domām, vienkārša elektroenerģijas tirgus atvēršanas termiņu pārcelšana tikai kārtējo reizi satricinās tos dažus tirgotājus, kuri ir sagatavojušies darbam ar mājsaimniecībām, vienlaikus parādot Latviju kā ļoti nestabilu biznesa vidi potenciālajiem tirgotājiem.

«Ja vēlamies tirgus atvēršanu veikt efektīvi, tad līdz ar termiņu pārcelšanu ir arī jānovērš esošās un jāizvairās radīt jaunas likumdošanas barjeras tirgotāju iespējām brīvi izvēlēties to, kā un kam tirgot elektroenerģiju. Pretējā gadījumā tirgotāju interese par šo tirgu tiek arvien samazināta, un arī ilgtermiņā nav paredzama aktīva konkurence par patērētāju izvēli,» sacīja Bethers.

Globālais tirgus Eiropas un Japānas brīvā tirdzniecība ir apliecinājums liberālajām vērtībām; Latvijas interese paredzami pieaugs, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Straujo virzību uz nule kā noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Japānu jeb Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ir sekmējusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas protekcionisma dēļ notikusī Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma (TPP) caurkrišana. EPN stāsies spēkā 2019. martā un nozīmēs muitas tarifu atcelšanu vairāk nekā 99% no ES preču eksporta uz Japānu. Tas radīs pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības bloku ar 600 miljoniem iedzīvotāju un gandrīz trešo daļu no pasaules IKP.

Latvijas preču eksportētāji par jaunajām iespējām ir optimistiski, tomēr ne īstermiņā.

Paldies Trampam

«Trampam ir jāsaka paldies par to, ka pēc ilgām un stagnējošām sarunām, kas tika uzsāktas 2013. gada aprīlī un vienu brīdi šķita nonākušas strupceļā, beigās tik ātri izdevās parakstīt EPN,» DB komentē eiroparlamentārietis un EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis Artis Pabriks. Viņš skaidro, ka TPP neizdošanās dēļ Japāna bija gatava atjaunot sarunas un piedāvāt praktiski tādus pašus noteikumus ES kā iepriekš ASV, īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktu eksporta apjomu, kas līdz šim bija viens no lielākajiem šķēršļiem līguma noslēgšanai. «Līguma parakstīšana ir uzskatāma kā abu pušu pretreakcija uz Trampa īstenoto protekcionisma politiku. Kompromiss lielā mērā tika panākts, atverot ES tirgu Japānas automobiļiem, bet Japānu ‒ ES lauksaimniecības produktiem.»

Darbu starptautiskajā lidostā Rīga uzsākusi Krievijas aviokompānija Transaero, kas trīs reizes nedēļā veiks lidojumus starp Rīgu un Maskavu (Domodedovo lidostu).

Kā informē Starptautiskās lidostas Rīga pārstāvis Mārtiņš Langrāts, lidsabiedrība veiks lidojumus trīs reizes nedēļā. Lidojumi starp Rīgu un Domodedovo lidostu būs pirmdienās rīta pusē un piektdienās un svētdienās - vakarā.

Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters norāda: «Transaero ir šogad sestā jaunā aviokompānijas, kas sāk lidojumus uz Rīgu un šobrīd lidojumiem uz Maskavu ir plašākais piedāvājuma klāsts, jo aviosatiksmi starp Krievijas un Latvijas galvaspilsētām nodrošina četras aviosabiedrības uz visām trīs lielākajām Maskavas lidostām. To apliecina arī straujš pasažieru skaita pieaugums starp Maskavu un Rīgu, kas salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaudzis par 45% un šobrīd ir piektais populārākais galamērķis.»

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi, ka 2022. gada maijā atvērs jaunu bāzi Tamperē, Somijā.

airBaltic savienos Tamperi ar sešiem tiešajiem lidojumiem, kā arī turpinās veikt lidojumus uz Rīgu, Latvijā.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “Sperot soli ārpus Baltijas, mēs veicināsim mūsu izaugsmi nākotnē un ātrāku atgriešanos pie peļņas. Nākamgad mūsu flotei pievienosies astoņas jaunas lidmašīnas, un mēs piedāvāsim labāko savienojamību uz un no Rīgas, Tallinas, Viļņas, kā arī Tamperes. Tamperes reģionā dzīvo vairāk nekā 500 000 cilvēku, un mūsu dati liecina, ka pastāv pietiekams vietējais pieprasījums pēc gaisa ceļojumiem.”

Somijas lidostu operatora Finavia izpilddirektora vietnieks un lidostu tīklu vecākais viceprezidents Jani Jolkonens (Jani Jolkkonen) skaidro: “Mēs esam priecīgi redzēt, ka airBaltic demonstrē vēl lielāku uzticēšanos Tamperes-Pirkalas lidostai. Mēs uzņēmumā Finavia jau vairākus gadus esam sadarbojušies ar airBaltic, un šīs jaunās bāzes atvēršana paceļ mūsu sadarbību jaunā līmenī. Tamperes-Pirkalas lidosta Finavia ir ļoti svarīga, un pēdējo gadu laikā mēs lidostas attīstībā esam investējuši gandrīz 20 miljonus eiro. Jaunā bāze nodrošinās iespēju airBaltic Eiropas maršrutiem piekļūt vietējiem biznesa un atpūtas ceļotājiem, kuri, kā mēs ceram, izmantos jaunos maršrutus.”

Iespējas lidot uz kādu no 85 galamērķiem, kā tas bija pagājušajā vasarā, šogad no Rīgas nebūs. Aviokompānijas klusām aizver nerentablos maršrutus, un, visticamāk, pasažieriem vasaras sezonā izvēle doties lidojumos būs par piektdaļu mazāka, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Salīdzinot ar aizvadīto gadu, šovasar būtiski samazināts tiešo galamērķu skaits, ko iespaido ne tikai nacionālās aviokompānijas airBaltic slēgtie nerentablie reisi, bet arī konkurentu pieņemtie lēmumi samazināt lidojumu skaitu vai arī tos vispār pārtraukt. Laikraksta aprēķini liecina, ka vasaras sezonā, kas aviācijā iestājas reizē ar pāriešanu no ziemas uz vasaras laiku, šogad tas būs 25.martā, no Rīgas par piektdaļu samazināsies galamērķu skaits.

Pirms gada no Rīgas lidostas vasarā bija 85 tiešie galamērķi, šogad šis skaitlis būs krietni mazāks. Tā airBaltic no 74 galamērķiem pērn šovasar dosies vien uz 60, līdz ar to teju par piektdaļu samazinot maršrutu tīklu, kas atstās arī būtisku iespaidu uz lidostas statistiku. Piemēram, reisi uz Madridi ir pārtraukti jau labu laiku. Lai gan Spānijas lidsabiedrība Iberia bija plānojusi no marta beigām uzsākt tiešos lidojumus uz Rīgu, tas tomēr tik drīz nenotiks. Lidojumu statistika uzrāda arī pozitīvus piemērus - krīzes dziļākajā punktā airBaltic pārtrauca lidojumus uz latviešu pārpilno Dublinu, bet no 1.jūnija šos lidojumus atsāks, vēsta Neatkarīgā.

No 3.jūlija Latvijas aviokompānija airBaltic sāks tiešos lidojumus starp Rīgu un otru lielāko Igaunijas pilsētu Tartu, piedāvājot savienojumus ar Rietumeiropas, Skandināvijas, NVS un Vidusjūras reģiona galamērķiem.

airBaltic veiks tiešos lidojumus no Rīgas uz Tartu četras reizes nedēļā – pirmdienās, trešdienās, piektdienās un svētdienās, informē airBaltic. Aviokompānija lidojumu izpildīs ar Fokker 50 tipa lidmašīnu, un tā ilgums būs 50 minūtes. Vienvirziena biļešu cena būs no LVL 29 (EUR 41), ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu. Lidojumu grafiks ir pieejams kompānijas mājas lapā airbaltic.com.

Jaunais lidojumu maršruts nodrošina tranzīta savienojumus caur Rīgu uz un no galamērķiem Rietumeiropā, NVS valstīs, Skandināvijā un Vidusjūras reģionā. No Rīgas 2009. gada vasarā airBaltic piedāvā 57 tiešos lidojumus.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic no septembra beigām jau piedāvā izdevīgus nosacījumus lidojumiem uz Krievijas un Ukrainas galvaspilsētām un norāda, ka ir ērti izmantot Rīgu kā tranzītpunktu lidojumiem no Maskavas uz Kijevu, īpaši pēc tam, kad Ukraina, atbildot uz identisku Maskavas lēmumu, no 25.oktobra slēgs savu gaisa telpu Krievijas aviolīnijām.

Kā aģentūrai LETA skaidro airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, šajā situācijā varot vilkt paralēles ar situāciju Gruzijas un Krievijas konflikta laikā, kad tika noteikti līdzīgi aizliegumi. Arī tad daudzi pasažieri izvēlējās lidot caur Rīgu. Kopš septembra beigām airBaltic sākusi paplašināt lidojumus starp Krieviju un Ukrainu caur Rīgu.

Jau līdz šim abu valstu iedzīvotāji izmantojuši Rīgu kā tranzītlidostu ceļojumiem gan uz Ziemeļeiropu, gan citiem reģioniem. «Rīga ir tradicionāla pārsēšanās vieta gan Krievijas, gan Ukrainas ceļotājiem,» secina lidsabiedrības pārstāvis.

Latvijā bāzētā aviokompānija Primera Air 2018. gada maijā uzsāks tiešos lidojumus uz Toronto no savām jaunajām bāzēm Londonā, Birmingemā un Parīzē, informē kompānijas pārstāvji.

Lidojumi uz Toronto būs trīsreiz nedēļā no Birmingemas un Londonas un četrreiz nedēļā – no Parīzes. Jaunā maršruta atvēršana ir nākamais solis pretī aviokompānijas mērķim revolucionizēt transatlantisko lidojumu segmentu.

Jau vēstīts, ka no 2018. gada aprīļa katru dienu lidojumus uz Ņujorku un četrreiz nedēļā uz Bostonu aviokompānija nodrošinās no visām trim jaunajām bāzēm Eiropā.

Nākamo divu gadu laikā Primera Air plāno palielināt reisu skaitu no esošajām bāzēm, kā arī atvērt jaunus transatlantiskos maršrutus un bāzes, lidojumus nodrošinot arī ar savu jaunāko flotes papildinājumu – 20 jauniem Boeing Max9-E.

Uzņēmums dibināts 2004. gadā Islandē un sākotnēji nodrošināja čartera lidojumus, sadarbojoties ar tūrisma operatoriem Skandināvijā. 2014. gadā uzņēmuma galvenā mītne no Dānijas tika pārcelta uz Rīgu, bet bizness paplašināts ar lidojumu tiešo pārdošanu un aktīvu zemo cenu aviopārvadājumu biznesa nišas iekarošanu.