Citas ziņas

Atvieglo ziņošanu EK par neatbilstošiem izdevumiem ES fondu projektos

Elīna Pankovska, 10.08.2010

Jaunākais izdevums

Tiks atvieglota procedūra, kādā tiek ziņots par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā konstatētajām neatbilstībām.

To paredz Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi. Pieņemtie noteikumi pilnveidos neatbilstoši veikto izdevumu ziņošanas kārtību Eiropas Komisijai (EK).

Šobrīd spēkā esošā kārtība paredz par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem EK ziņot papīra formātā, izmantojot standarta ceturkšņa ziņojuma formu. Minētā kārtība esot neelastīga, ziņojuma apstrādē un pārsūtīšanā iesaistot vairākas institūcijas.

Jaunā kārtība procedūru atvieglos, jo paredz par visām konstatētajām neatbilstībām rīkot ceturkšņa sanāksmi, kurā visas iesaistītās institūcijas klātienē varēs izrunāt attiecīgā ceturkšņa ietvaros konstatētos neatbilstoši veikto izdevumu gadījumus. Turpmāk arī EK tiks ziņots elektroniskā formātā, aizstājot saraksti papīra formā.

Tāpat tiek mainīta neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas kārtība no ES fonda finansējuma saņēmēja, kas ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde.

Šobrīd pastāvošā kārtība nenodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem finansējuma saņēmējiem. Savukārt jaunā kārtība paredz stingrāk vērsties pret ES fonda finansējuma saņēmējiem, kas pārstāv publisko sektoru.

Tādējādi minētās iestādes tikšot disciplinētas un motivētas lielāku uzmanību pievērst drošai, caurskatāmai ES fondu projektu vadībai. Tā publiskā un privātā sektora ES finansējuma saņēmēji tiks nostādīti līdzvērtīgās pozīcijās, paredzot abiem vienādus neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas nosacījumus.

Noteikts arī maksimālais termiņš, kādā attiecīgajai ES fondu administrēšanā iesaistītajai institūcijai jāpieņem lēmums par projekta ietvaros neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, bet ne ilgāk par lietas noilguma termiņa – ne ilgāk par 4 gadiem.

Līdz šim bija sastopami atsevišķi gadījumi, kad lēmuma pieņemšanai tika veltīts nesamērīgi ilgs laika periods, jo pašreizējais regulējums neparedzēja ievērot konkrētu laika limitu. Tā finansējuma saņēmējam nācās nevajadzīgi ilgi gaidīt attiecīgā lēmuma pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Miljardu vērtajās spēlēs Eiropā uzvar lauksaimnieki

Zanda Zablovska, Sandra Dieziņa, Egons Mudulis, 21.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par lielāko ieguvumu Eiropas Savienības 2014. – 2020. gada budžetā tiek atzīts pieaugošais atbalsts lauksaimniekiem, bet par līdzekļiem transporta jomai būs jāpacīnās .

Atbalstu lauksaimniekiem uzsver gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan ministriju pārstāvji. Pēc premjera teiktā, neraugoties uz to, ka šis ir pirmais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets, kura apjoms ekonomiskās krīzes dēļ ticis samazināts par 30 miljardiem eiro (21 mljrd. latu), Latvijai izdevies panākt labus nosacījumus. «Latvijai panāktie nosacījumi ir liels ieguvums,» norāda V. Dombrovskis, atgādinot, ka sarunu gaitā Latvijai izdevies savas pozīcijas uzlabot par 707 milj. eiro. «Visstraujāko ienākumu pieaugumu izjutīs tieši lauksaimnieki,» saka V. Dombrovskis. Lauksaimnieki atzīst ieguvumus, taču uzsver – pašlaik svarīgākais ir izsrādāt likumdošanu nākamajiem septiņiem gadiem, kas vienkāršos kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FM tērēs gandrīz 19 tūkstošus Kohēzijas fondu atbalstāmo nozaru izpētei

Gunta Kursiša, 11.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) atvēlējusi 18,975 tūkstošus latu Kohēzijas politikas atbalstāmo nozaru priekšizpētei pēc 2013. gada, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

FM izsludinātajā iepirkumu konkursā Priekšizpētes veikšana, organizējot diskusijas, par Kohēzijas politikas atbalstāmajām jomām Latvijā pēc 2013. gada uzvarējusi biedrība Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas studiju Centrs.

Šis bija vienīgais pretendents, kas FM izsludinātajā iepirkumu konkursā iesniedza savu piedāvājumu.

Priekšizpēti līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un KF (Kohēzijas fonds).

DB jau rakstīja, ka Latvijā laikā no 2007. gada līdz 2013. gadam ES iegulda vairāk nekā 4,6 miljardus eiro reģionālo un sociālo programmu izdevumos. «Pašlaik ir brīdis, kad mēs no jauna definējam Kohēzijas politikas mērķus. Turpmākajiem ieguldījumiem mēs noteiksim mērķi katrā reģionā palielināt nodarbinātību, uzlabot izglītības rādītājus un modernizēt sociālos pakalpojumus, kā arī ieguldīt pārrobežu infrastruktūrās, energoatdevē, tehnoloģijā un inovācijā,» iepriekš norādīja Eiopras Komisijas reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Nometņu ielā 21a Kauguros, atklāta jaunuzbūvēta ar biomasu (šķeldu) kurināma katlumāja. Tas ir pēdējo gadu apjomīgākais SIA Jūrmalas siltums investīciju projekts, kas realizēts, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Jaunā šķeldas katlumāja ir viena no modernākajām Baltijas valstīs. Siltumenerģijas ražošanu nodrošinās divi Austrijas uzņēmumā Agro ražoti šķeldas apkures katli ar jaudu 5 MW katrs, kā arī dūmgāzu kondensators ar jaudu 2 MW, ar kura palīdzību atmosfērā tiks izvadīti jau attīrīti dūmi, turklāt attīrīšanas procesā papildus tiks iegūta siltumenerģija. Siltumenerģijas ražošanas process būs pilnībā automatizēts.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzsver, ka galvenais ieguvums pilsētas iedzīvotājiem būs iespēja samazināt maksājumus par siltumenerģiju.

Sākot no 2015. gada maija, gāzes cenas krituma dēļ Jūrmalas siltums siltumenerģijas tarifu jau ir samazinājis par 23 procentiem, un uzņēmuma veiktie aprēķini rāda, ka šķeldas kurināmais dos iespēju to samazināt visā pilsētā vēl vismaz par pieciem procentiem, skaidro G. Truksnis. Viņš arī piebilst, ka šķeldas izmantošana siltumenerģijas ražošanā ir videi draudzīgs kurināmais, rada mazāku piesārņojumu vidē, un tas Jūrmalai kā kūrortpilsētai ir ļoti nozīmīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Dombrovskis: Latvijai pieejamais Eiropas fondu finansējuma apjoms tiks saglabāts esošajā līmenī

Natālija Poriete, 22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūtos skaitļos Latvijai pieejamais Eiropas fondu finansējuma apjoms tiks saglabāts esošajā līmenī – 4,8 miljardi eiro, bet attiecībā uz lauksaimniecību – Latvijai un Baltijas valstīm kopumā finansējums pat palielināsies, atbildot uz DB jautājumu pirms semināra par ilgtspējas finansējumu («A global approach to sustainable finance»), teica Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Viņš atzīmēja, ka EK jau pagājušā gada maijā iesniedza priekšlikumu par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, kur bija priekšlikumi arī par Kohēzijas politiku.

«Protams, jāsaprot arī Breksita konteksts, kas nozīmē, ka kopējais pieejamais līdzekļu apjoms Eiropas Savienības budžetā samazinās, jo viena no lielākajām neto maksātāju valstīm, kas ir Lielbritānija, aiziet no Eiropas Savienības. Līdz ar to faktiski Eiropas Komisijas priekšlikums bija to risināt divos veidos: viens – palielināt dalībvalstu iemaksas, palielināt Eiropas Savienības budžeta apjomu pret Eiropas Savienības kopējo nacionālo ienākumu – no 1,03% pašreizēja periodā uz 1,11% no dalībvalstis KNI nākošajā periodā un daļēji samazināt esošās budžeta programmas, kas sevī ietver arī Kohēziju un lauksaimniecību,» uzsvēra V.Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uzsāk Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanas projektu

Vēsma Lēvalde, 31.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde izsludinājusi iepirkumu procedūru par Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanu no vēsturiskā piesārņojuma.

Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 18. septembrim. Šīs aktivitātes plānotas ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Vēsturiski piesārņotas vietas - Liepājas ostas Karostas kanāla - attīrīšana ietvaros.

2012. gada 16. jūlijā LSEZ pārvalde un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM) parakstīja līgumu par vēsturiski piesārņotā Liepājas ostas Karostas kanāla sanāciju saskaņā ar Helsinku komisijas Baltijas jūras rīcības plānu, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes Investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš.

Karostas kanāls ir izveidots starp 19. gs. beigām un 20. gs. sākumu Krievijas impērijas kara flotes vajadzībām. Aptuveni 50 gadu Karostas kanāla teritorija ir bijusi slēgta militāra zona. Šajā laikā padomju militāro spēku darbība ir radījusi un atstājusi nopietnas ekoloģiskās problēmas. Karostas kanāls tika ekspluatēts, neņemot vērā negatīvās ietekmes uz apkārtējo vidi, piemēram, kanālā tika novadītas notekas, kuru piesārņojums ar smagajiem metāliem ievērojami pārsniedza pieļaujamās normas. Šo gadu laikā smago metālu savienojumi ilgu laiku akumulējās Karostas kanāla gultnes nogulumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES fondu revidenti: esošais plānošanas periods uzsākts veiksmīgāk nekā iepriekšējais

Zane Atlāce - Bistere, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) kā Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestāde (RI), kas veic neatkarīgu ES fondu finansējuma un citu ārējo investīciju kontroli Latvijā, trešdien, 15. februārī, iesniedza Eiropas Komisijai (EK) pirmo pilno 2014. – 2020. gada plānošanas perioda gada kontroles ziņojumu (GKZ) un atzinumu. Secinājums – esošais plānošanas periods ir uzsākts sekmīgi, informē FM.

«Šis mums ir būtisks gads. Mēs kā ES fondu revidenti un EK uzticības partneri Latvijā ne tikai aizveram iepriekšējā 2007. – 2013. gada plānošanas perioda grāmatu, bet sākam arī jaunu pārbaužu nodaļu no pavisam tīras lapas jau 2014. – 2020. gada plānošanas periodā,» skaidro FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane. Viņa uzsver, ka šis periods ir iezīmējies ar veiksmīgu iestāžu savstarpējo sadarbību – šajā plānošanas periodā katra dalībvalsts EK vienlaicīgi iesniedz dažādu iestāžu saskaņotu dokumentu paketi.

«Kopumā varam teikt, ka šo periodu uzsākām ļoti labi. Kopējais kļūdas līmenis visos fondos nav lielāks par EK noteikto 2% slieksni, kas nozīmē, ka konstatētās kļūdas apjoms ir pieņemams un nav pamata apšaubīt, ka vadības un kontroles sistēma darbojas pietiekami labi,» komentē RI vecākā eksperte Agnese Abula. Viņa salīdzināja ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (KF) datus ar iepriekšējā perioda sākuma rezultātiem un norādīja, ka šis periods ir sācies veiksmīgāk nekā iepriekšējais. Attiecībā pret citiem fondiem kā Eiropas atbalsta fonds (EAF), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (PMIF) un Iekšējās drošības fonds (IDF) kļūdas līmenis ir līdzīgs, tādējādi var secināt, ka kopumā Latvijā ir izveidojusies pieredze fondu atbilstošā ieviešanā, kas ir labs stabilitātes apstiprinājums. «Tas ļauj arī secināt, ka RI auditējamie fondi tiek ieviesti un kontrolēti atbilstoši un mēs kā dalībvalsts spējam būt uzticami partneri EK,» norāda A. Abula.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Dzīve bez ES fondiem – vai esam gatavi pārmaiņām?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase, 30.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums ir par ļoti aktuālu tēmu, proti, Eiropas Savienības (ES) fondi Latvijā. Īpaši vērtīgs ir vērtējums par situāciju pēc esošā ES fondu perioda beigām. Pozitīvi noskaņoti izskatās vien 13% no aptaujātajiem, un tikai katrs 33. uzskata, ka valstij ir skaidrs plāns, kā rīkoties pēc 2020. gada.

Tikmēr šis gads ir parādījis Latvijas ekonomikas atkarību no ES fondiem, par kuru pieejamību nākotnē nav skaidrības.

Eiropas Savienības (ES) budžeta plānošanas periods šobrīd ilgst 7 gadus (no 2014. līdz 2020. gadam). Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem palīdzību, ir ES struktūrfondi (4.4 miljardi eiro) - Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds –, kā arī Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fondi (kopā 1.2 miljardi). Tātad tie sildīs Latvijas ekonomiku vismaz līdz 2022. gadam, jo iesāktos projektus var turpināt īstenot vēl 2 gadus pēc kārtējā fondu apguves perioda beigām, dažkārt ilgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājā būvēs biomasas koģenerācijas staciju

Vēsma Lēvalde, 28.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas enerģija izsludinājusi slēgtu konkursu par maģistrālo siltumtīklu nomaiņu 2011. gadā un sākusi sarunu procedūru par biomasas koģenerācijas stacijas būvniecību.

Abus projektus līdzfinansē ES Kohēzijas fonds. Db.lv jau rakstīja, ka SIA Liepājas enerģija 2009. gadā noslēdza līgumu par centralizēto siltumenerģijas pārvaldes un sadales tīklu rekonstrukcija Liepājā, kam plānots trīs miljonus latu liels līdzfinansējums no ES Kohēzijas fonda. Divu gadu laikā plānots rekonstruēt 10 km Liepājas maģistrālo siltumtīklu (tas ir aptuveni 70%). Konkurss izsludināts par plānotajiem darbiem 2011. gadā.

Otra iepirkuma procedūra ir par Biomasas koģenerācijas stacijas būvniecību TEC teritorijā Liepājā, kas nākotnē ļaus mazināt gāzes īpatsvaru kopējā kurināmā bilancē un samazināt tās cenas ietekmi uz siltumenerģijas tarifu. Jaunās stacijas plānotā elektriskā jauda būtu aptuveni 2 MW(megavati), savukārt siltuma jauda ~10MW. Kā vienīgais energoresurss koģenerācijas stacijas darbināšanā būs biomasa jeb šķelda. Arī biomasas koģenerācijas stacijas būvniecībai saņemts ES Kohēzijas fonda atbalsts – līdzfinansējums 2,3 miljonu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Merks par 6,5 miljoniem eiro veiks Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas projekta izstrādi un būvdarbus

Žanete Hāka, 11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments noslēdzis līgumu ar SIA Merks par Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbiem, informē Rīgas domes pārstāvji.

Kopējā līguma summa ir 6,51 miljons eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Rīgas dome 2013.gada 21.janvārī, noslēdzot vienošanos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, uzsāka Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta «Normatīvo aktu prasībām neatbilstošas Rīgas pilsētas Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācija» īstenošanu. Realizējot projektu, tiks rekultivēta atkritumu izgāztuve, pārtraucot turpmākā piesārņojuma izplatību tuvākās apkārtnes pazemes ūdeņos.

Likvidējot degradēto objektu Rīgas pilsētas teritorijā tiks uzlabota pilsētvides ainaviskā struktūra, labiekārtota teritorija un vide padarīta pieejama un draudzīga iedzīvotājiem. Turklāt izgāztuves rekultivācijas rezultātā atbrīvotā teritorija perspektīvā ļautu izbūvēt Lielvārdes ielas turpinājumu, nodrošinot infrastruktūras attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - ES budžeta maksājumi nākamgad plānoti 142,1 miljarda eiro apmērā

Žanete Hāka, 11.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Eiropas Komisija (EK) pieņēma Eiropas Savienības (ES) 2015. gada budžeta projektu, kura saistības plānotas 145,6 miljardi eiro, bet maksājumi - 142,1 miljards eiro, informē EK.

Lielākā daļa saistību ir paredzēti turpmākajiem projektiem, kas padarīs Eiropu ekonomiski spēcīgāku, savukārt aptuveni 40 % no maksājumiem segs ES finansētos projektus no 2007. — 2013. gada finanšu perioda. Komisija ierosina arī vēl par 1 % samazināt darbinieku skaitu, kas ir trešais šāda veida samazinājums trīs gadu laikā.

ES budžetā 28 valstis apvieno nelielu daļu savu resursu, lai dotu maksimālo labumu vairāk nekā 500 miljoniem eiropiešu, norāda ES budžeta komisārs Janušs Levandovskis. Tas palīdz izvairīties no centienu dublēšanās valstu līmenī un stiprināt visas dalībvalstis, jo kopīgiem centieniem ir labāki rezultāti nekā sadrumstalotai rīcībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lidostu Rīga pārbūvēs par 79 miljoniem eiro

Vēsma Lēvalde, 24.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumā par būvdarbu veikšanu VAS Starptautiskā lidosta Rīga uzvarējusi piegādātāju apvienība FCC, Hochtief un ACB, kuru līgumcena ir 79,49 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Uzvarētājs noteikts slēgtā sarunu procedūrā, nepublicējot dalības uzaicinājumu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Uzvarētājs noteikts, izvērtējot četru pretendentu saimniecisko izdevīgumu. Rekonstrukcijau līdzfinansē ES Kohēzijas fonds - Kohēzijas fonda projekta Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstība aktivitātes Lidostas infrastruktūras attīstība ietvaros.

DB rakstīja, ka Eiropas Komisija Kohēzijas fonda projektu par lidostas infrastruktūras attīstību apstiprināja pērnā gada jūlijā. Jau vēstīts, ka lidostas infrastruktūras rekonstrukcijas darbi ļaus uzņēmumiem tikt pie vairāku miljonu latu vērtiem līgumiem. VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse iepriekš skaidroja, ka visdārgāk šajā projektā izmaksās divu peronu rekonstrukcija, kas attiecīgi ļaus palielināt 2. perona lidmašīnu stāvvietu skaitu no astoņām līdz 13, bet 3. perona - no 11 līdz 22 stāvvietām. Kopumā tiek plānots, ka perona izbūve izmaksās 21 miljonu latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Skonto Būve un Boskalis International B.V tiek pie daudzmiljonu līguma

Vēsma Lēvalde, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumā par tiesībām veikt Karostas kanāla attīrīšanu uzvarējusi personu grupa SIA Skonto Būve un Boskalis International B.V..

Tā lēmusi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes iepirkumu komisija. Personu apvienība bija viens no diviem pretendentiem, kuri izteica gatavību izstrādāt un īstenot projektu Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanai no vētsuriskā piesārņojuma.

No piedāvājumiem, kuri atbilst konkursa nolikumā noteiktajām prasībām, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes iepirkumu komisija izvēlējās piedāvājumu ar viszemāko cenu, norāda LSEZ pārvalde. Līgums ietvers gan projektēšanu, gan kanāla sanāciju.

Līgumu ar personu apvienību SIA Skonto Būve un Boskalis International B.V. plānots noslēgt pēc aptuveni divām nedēļām, kā to nosaka valstī spēkā esošie normatīvie akti. Līdz līguma noslēgšanai iepirkuma summa netiek nosaukta, taču iepriekš paustā informācija liecina, ka projekta kopējās izmaksas ir 13,09 miljoni lati, no tām 11,07 miljonus latu finansē Kohēzijas fonds, bet atlikušo daļu sedz finansējuma saņēmējs – Liepājas SEZ pārvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Karostas kanālu attīrīt vēlas divi pretendenti

Vēsma Lēvalde, 19.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursam par tiesībām attīrīt vēsturiski piesārņoto Liepājas ostas Karostas kanālu divi uzņēmumi iesnieguši piedāvājumus.

Projektu Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Projekta kopējās izmaksas ir 13,09 miljoni lati, no tām 11,07 miljonus latu finansē Kohēzijas fonds, bet atlikušo daļu sedz finansējuma saņēmējs – Liepājas SEZ pārvalde.

Pretendentu piedāvājumi atvērti iesniegšanas kārtībā, pārbaudīta to atbilstība konkursa nolikumam un fiksēta piedāvājuma cena. Mēneša laikā tiks izvērtētas izmaksu tāmes un atbilstība tehniskais specifikācijai, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš.

Projekta ietvaros ir paredzēta Karostas kanāla gultnes attīrīšana – savācot piesārņotos nogulumus no Karostas kanāla gultnes un deponējot tos iepriekš izveidotajā nogulumu apglabāšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā. Projekta rezultātā tiks likvidēts piesārņojums Karostas kanālā – 780 tūkst. m2 lielā areālā, kā rezultātā tiks uzlabota vides kvalitāte Liepājas ostā. Projektam būs pozitīva ietekme arī uz Baltijas jūru kopumā – tiks samazināts risks Baltijas jūras piesārņošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta “Rīga” un SIA “RERE Meistari” parakstījuši līgumu par lidostas tehnisko dienestu ēkas rekonstrukciju, kuras gaitā paredzēts siltināt ap 6000 m2 lielu platību, bet 4000 m2 platībā pilnībā pārbūvēs darba telpas lidostas atbalsta dienestu vajadzībām.

“Līdz ar rekonstrukciju mūsu darbinieki iegūs gan mūsdienīgas darba telpas un tiks atrisināti vides pieejamības jautājumi, gan arī tas ļaus optimālāk izmantot mūsu resursus, paaugstināt ēkas energoefektivitātes klasi, kas ir nozīmīgs solis pretim lidostas ilgtspējas stratēģijas mērķiem,” uzsver lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Ģenerāluzņēmēja pārstāvis, AS RERE Grupa valdes loceklis Edgars Vēveris norāda: "Būvniecības projekts ietver ne tikai tehnisko dienestu ēkas pārbūvi, bet arī inženiertīklu izbūvi, vides pieejamības risinājuma sakārtošanu, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Projekta ietvaros tiks uzlabota tehnisko dienestu ēkas energoefektivitāte un ergonomika, kas ilgtermiņā samazinās enerģijas patēriņu un sekmēs uzturēšanās izdevumu samazināšanos, kā arī ļaus tehniskajam personālam efektīvāk veikt savu darbu.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Parakstīs līgumu par Ventspils brīvostas sauskravu termināļa būvniecību

Vēsma Lēvalde, 28.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas pārvalde plāno 30. maijā parakstīt līgumu par sauskravu termināļa būvniecību ar iepirkuma procedūras uzvarētāju a/s BMGS. Līguma summa ir 9,5 miljoni latu.

Jaunā termināļa būvniecību līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.

Jaunais sauskravu terminālis Ventspils brīvostā tiks būvēts Ventas kreisajā krastā uz diviem zemesgabaliem. Projekts paredz piestātņu būvniecību un akvatorijas padziļināšanu, kravas laukuma un inženiertīklu izbūvi, esošo dzelzceļa sliežu ceļu rekonstrukciju un jaunu dzelzceļa sliežu ceļu būvniecību. Jaunais sauskravu terminālis ļaus attīstīt un paplašināt kokmateriālu pārkraušanu ostā, norāda Ventspils brīvostas pārvalde.

Kopējās Ventspils brīvostas sauskravu termināļa būvniecības attiecināmās izmaksas ir 10,6 miljoni latu, no kuriem 62% ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Par būvdarbu autoruzraudzību līgums tiks slēgts ar SIA Witteveen+ Bos Latvia par 197 tūkstošiem latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Saeimas komisija bažījas par ES fondu līdzekļu pieejamību ceļiem

LETA, 27.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti un ceļu būvnieki šodien izteica bažas par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu pieejamību autoceļiem nākamajā finanšu periodā līdz pat 2020.gadam.

Īpašas bažas esot par 2019. un 2020.gadu, kad ES nauda būšot iztērēta un katliņš ceļu būvniecībai - tukšs.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji šodien Saeimas komisijas sēdē iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par valsts budžetu 2016.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, kurā nebija iezīmējuši detalizētu ES finansējuma sadali ministrijas budžetā nākamajam un tālākiem gadiem. SM parlamentārā sekretāre Karina Korna skaidroja, ka šis ir Finanšu ministrijas (FM) kompetences jautājums, cik ātri ES fondu iedalītā nauda tiek pārdalīta ministrijām. Patlaban iespējams iezīmēt līdzekļus 2016.gada pirmajam ceturksnim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Jaunpiebalgā atklās rekonstruētās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

Ingrīda Drazdovska, 30.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 1.decembrī, Jaunpiebalgā paredzēta jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atklāšana.

Tās izbūvētas ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Jaunpiebalgas ūdenssaimniecības attīstības I kārta ietvaros. Šā projekta posma izmaksas bija 1,47 miljonus latu (bez PVN).

Būvniecību veica SIA Merks un SIA Eko Akva. Uzņēmumi projekta gaitā ir izbūvējuši notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, vienu jaunu kanalizācijas sūkņu staciju, rekonstruējuši divas kanalizācijas sūkņu stacijas, tostarp galveno sūkņu staciju, kā arī rekonstruēti kanalizācijas cauruļvadi 0,21 km garumā.

Līdz ar minētā objekta nodošanu ekspluatācijā visi paredzētie būvdarbi Jaunpiebalgas ūdenssaimniecības sistēmas uzlabošanai ir pabeigti. 2009.gada oktobrī ekspluatācijā jau nodoti rekonstruētie ūdensvadi 1,10 km garumā un kanalizācijas kolektori 0,26 km garumā, kā arī izbūvētie jaunie kanalizācijas tīkli 2,01 km garumā un divas jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas. 2010. gada janvārī ekspluatācijā tika nodota ūdens atdzelžošanas stacija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par četriem miljoniem renovēs autoceļu A8

Gunta Kursiša, 18.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi iepirkumu konkursu par autoceļa A8 Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) ceļa posma renovāciju, kurai kopumā paredzēts tērēt vairāk nekā 4,59 miljonus Ls, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka tiks renovēts autoceļa A8 posms no 31,80 līdz 43,14 kilometram.

Konkursā pieteicās desmit pretendenti, tomēr, kā galveno kritēriju nosakot zemāko piedāvājuma cenu, par labāko tika atzīts SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate piedāvājums.

Autoceļa renovācijas darbi tiks veikti Kohēzijas fonda aktivitātes «TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi» ietvaros. Projektu paredzēts pabeigt 2013. gada jūnijā.

Paredzēts, ka Kohēzijas fonds laikā no 2007. līdz 2013. gadam finansiāli atbalstījis vai atbalstīs kopumā 18 projektus, liecina informācija LVC mājas lapā. Tostarp līdz 2012. gadam paredzēts pabeigt šādus projektus: Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte), 2,76.- 6,98 km, Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle), 42,90 - 44,80 km, Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle), 9,46- 24,94 km, Rīgas apvedceļš (Baltezers - Saulkalne), 0,70- 12,48 km, Rīga (Skulte) - Liepāja, 9,90- 22,90 km, Rīga - Ventspils, 68,60 - 79,50 km, Rīga (Skulte) - Liepāja, 0,00 - 9,90 km, Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte), 21,77- 35,50 km, Rīga - Ventspils, 145,48.- 164,36 km, Rīga - Ventspils, 126,52- 136,40 km; līdz 2013. gadam - Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene), labā brauktuve, 18,93- 29,95 km, bet līdz 2014. gadam - Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene), kreisā brauktuve, 9,93 - 19,20 km, Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene), 31,80 – 43,14 km, Rīga - Ventspils, 23,84 – 36,49 km, Rīga (Skulte) - Liepāja, 79,30 - 97,58 km, Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka), 1,65 - 26,90 km.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabas takas var kļūt par ārvalstu tūristu magnētiem. Tās uztur kā publiskais, tā privātais sektors.

Aptuveni pirms trim gadiem dzimusi ideja par Gaujas Nacionālo parku (GNP) kā vienotu tūrisma galamērķi. Spēkus apvienojušas deviņas pašvaldības – Sigulda, Cēsis, Valmiera, Līgatne, Pārgauja, Amata, Priekuļi, Kocēni un Inčukalns. «Toreiz tika izsludināta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā Klasteru programma, kuras ietvaros kopā ar bijušo Siguldas reģiona tūrisma biedrību (tagad GNP tūrisma biedrību) iesniedzām pieteikumu un saņēmām atbalstu idejas tālākai virzīšanai,» atminas Siguldas Attīstības aģentūras direktore, Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera vadības grupas pārstāve Laura Konstante. Projekts tiek līdzfinansēts no ERAF, tā kopējās izmaksas ir ap 483,78 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noslēgts 16,15 miljonus eiro vērtais pārmiju nomaiņu projekts

Žanete Hāka, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) gada nogalē pabeidzis apjomīgo Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu Pārmiju pārvedu nomaiņa – pārmiju piegāde, kura ietvaros visā Latvijas teritorijā Austrumu-Rietumu un Rail Baltica dzelzceļa koridorā nomainītas 213 pārmiju pārvedas, informē LDz.

Pie tik ievērojamas infrastruktūras noslodzes intensīvi pārvadājot smagus un garus vilcienu sastāvus kāda ir Latvijas dzelzceļā, ļoti nozīmīgi ir laicīgi atjaunot sliežu ceļus un ļoti būtisku to elementu – kustību regulējošās pārmijas, no kuru darbības un izturības atkarīga vilcienu kustības drošība un ātrums. Piesaistot ES līdzekļus LDz izdevās arī ievērojami samazināt pārmiju uzturēšanas izmaksas.

Šī projekta izmaksas veido 16,15 miljonus eiro, no kuriem 83,5% finansēja Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Pārmijas piegādāja uzņēmums SIA Voestalpine VAE Rīga, bet būvdarbus veica LDz meitasuzņēmums SIA LDz Infrastruktūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas "Rīga" tehnisko dienestu ēkas pamatos 10.novembrī ielikta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Ēkā šobrīd uzsākti vērienīgi pārbūves darbi, kas paredz pilnībā rekonstruēt darba telpas 4000 m2 platībā lidostas atbalsta dienestu vajadzībām, kā arī siltināt ap 6000 m2 lielu platību.

Kopš darbu uzsākšanas ēkā tiek veikti nepieciešamie demontāžas darbi, atbrīvojot vietu jauni veidojamām būvkonstrukcijām. Tiek izbūvēti jauni pāļi, pamatu sijas un kolonnas, kā arī uzsākta pārsegumu būvniecība.

"Iemūrējot ēkas pamatos kapsulu ar vēstījumu nākotnei, mēs vispirms domājam par mūsu šīsdienas darbiniekiem, kuri līdz ar rekonstruēto ēku iegūs modernas un ērtas darbavietas. Tomēr tikpat svarīgas lidostai “Rīga” ir arī rūpes par nākamajām paaudzēm. Tāpēc šo ēku veidojam videi draudzīgu un ilgtspējīgu, izmantojot labākās prasmes un tehnoloģijas, kādas šodien ir pieejamas," norāda lidostas "Rīga" valdes loceklis Normunds Feierbergs.

"Šodien būvējam ar skatu uz nākotni – tā, lai ēka būtu ērta, funkcionāla un energoefektīva. Lai arī projekts ir ar saviem izaicinājumiem, jo būve celta pagājušajā gadsimtā, mēs to pārbūvējam atbilstoši mūsdienu prasībām, izbūvējot arī jaunu apjomu. Kapsulā liekam līmeņrādi kā kvalitātes apliecinājumu un simbolisku izlīmeņotāju starp veco un jauno apjomu," piebilst būvniecības uzņēmuma RERE Grupa valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume.

Komentāri

Pievienot komentāru