Tiks atvieglota procedūra, kādā tiek ziņots par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā konstatētajām neatbilstībām.
To paredz Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi. Pieņemtie noteikumi pilnveidos neatbilstoši veikto izdevumu ziņošanas kārtību Eiropas Komisijai (EK).
Šobrīd spēkā esošā kārtība paredz par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem EK ziņot papīra formātā, izmantojot standarta ceturkšņa ziņojuma formu. Minētā kārtība esot neelastīga, ziņojuma apstrādē un pārsūtīšanā iesaistot vairākas institūcijas.
Jaunā kārtība procedūru atvieglos, jo paredz par visām konstatētajām neatbilstībām rīkot ceturkšņa sanāksmi, kurā visas iesaistītās institūcijas klātienē varēs izrunāt attiecīgā ceturkšņa ietvaros konstatētos neatbilstoši veikto izdevumu gadījumus. Turpmāk arī EK tiks ziņots elektroniskā formātā, aizstājot saraksti papīra formā.
Tāpat tiek mainīta neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas kārtība no ES fonda finansējuma saņēmēja, kas ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde.
Šobrīd pastāvošā kārtība nenodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem finansējuma saņēmējiem. Savukārt jaunā kārtība paredz stingrāk vērsties pret ES fonda finansējuma saņēmējiem, kas pārstāv publisko sektoru.
Tādējādi minētās iestādes tikšot disciplinētas un motivētas lielāku uzmanību pievērst drošai, caurskatāmai ES fondu projektu vadībai. Tā publiskā un privātā sektora ES finansējuma saņēmēji tiks nostādīti līdzvērtīgās pozīcijās, paredzot abiem vienādus neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas nosacījumus.
Noteikts arī maksimālais termiņš, kādā attiecīgajai ES fondu administrēšanā iesaistītajai institūcijai jāpieņem lēmums par projekta ietvaros neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, bet ne ilgāk par lietas noilguma termiņa – ne ilgāk par 4 gadiem.
Līdz šim bija sastopami atsevišķi gadījumi, kad lēmuma pieņemšanai tika veltīts nesamērīgi ilgs laika periods, jo pašreizējais regulējums neparedzēja ievērot konkrētu laika limitu. Tā finansējuma saņēmējam nācās nevajadzīgi ilgi gaidīt attiecīgā lēmuma pieņemšanu.