Karjera

Atvieglos ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem un nodarbinātajiem profesijās ar būtisku darbaspēka trūkumu

Žanete Hāka, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Saeima ceturtdien, 13.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums, informē Saeimas Preses dienests.

Līdz ar likuma grozījumiem Ministru kabinetam noteikts uzdevums izstrādāt profesiju sarakstu, kurās prognozējams būtisks darbaspēka trūkums. Šiem profesiju pārstāvjiem, kuri pieprasa Eiropas Savienības (ES) zilo karti, plānots attiecināt zemāku minimālās algas kritēriju - vidējai darba samaksai iepriekšējā gadā piemērojot koeficientu 1,2 pašreizējā 1,5 vietā.

Likumprojektā paredzēta iespēja personām, kuras pieprasa ES zilo karti, līdz 10 darba dienām saīsināt dokumentu izskatīšanas termiņu, kā arī šo karti piešķirt gadījumos, ja personas nav ieguvušas attiecīgo augstāko izglītību, bet tām ir vismaz piecu gadu pieredze attiecīgajā jomā.

Turpmāk ārzemniekam, kurš vēlēsies Latvijā uzturēties kā sezonas darbinieks, izsniegs ilgtermiņa vīzu uz laiku līdz sešiem mēnešiem 12 mēnešu laika posmā. Ja ārzemnieks gribēs turpināt sezonas darbu, viņš, neizceļojot no Latvijas, varēs pieprasīt jaunu ilgtermiņa vīzu, paredz likuma grozījumi. Paredzams, ka gada laikā Latvijā varētu ieceļot 50 sezonas darbinieki un 50 uzņēmuma ietvaros pārcelti darbinieki, teikts likuma grozījumu anotācijā.

Likumprojekts paredz uzturēšanās ierobežojumus sezonas darbiniekiem, kā arī nosacījumus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai pārceltiem darbiniekiem uzņēmumos. Paredzēts sešu mēnešu pārtraukums starp uzturēšanās atļaujām, ja personas uzturējušās valstī maksimālo termiņu. Sešu mēnešu termiņš noteikts tādēļ, lai novērstu personu nepārtrauktu uzturēšanos valstī.

Plānots atcelt prasību personām, kurām ir latviska izcelsme un kuras vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, pierādīt to, ka viņas pārceļas uz Latviju. Šāds regulējums rosināts, jo nereti šīs kategorijas ārzemnieki jau uzturas Latvijā, piemēram, ar termiņuzturēšanās atļauju.

Likuma grozījumi paredz precizēt nodarbināšanas nosacījumus patvēruma meklētājiem, samazinot periodu no deviņiem uz sešiem mēnešiem, pēc kura patvēruma meklētājs drīkst sākt meklēt darbu, kamēr atbildīgā iestāde nav pieņēmusi lēmumu par statusa piešķiršanu.

Līdz ar likuma grozījumiem noteiktas papildu prasības ārvalsts komersantu pārstāvniecībām, kuru pārstāvji pieprasa termiņuzturēšanās atļaujas. Turpmāk ārvalsts uzņēmumam ārzemēs jābūt reģistrētam vismaz pirms pieciem gadiem, tam jānodarbina vismaz 50 darbinieki un tā gada apgrozījumаm jāpārsniedz 10 miljoni eiro. Šāds regulējums iekļauts, lai nodrošinātu tikai perspektīvu uzņēmumu un sadarbības formu ienākšanu Latvijas tirgū. Patlaban visvairāk uzturēšanās atļaujas tiek atteiktas ārvalstu komersantu pārstāvniecības pārstāvjiem, jo tiek konstatēts, ka vairums šādu pārstāvniecību faktiski neveic nekādu darbību, norāda likumprojekta autori.

Ar likuma grozījumiem paredzēts arī precizēt vīzas un uzturēšanās atļaujas atteikuma pamatojumu, kas saistīts ar viltotu dokumentu un tādu dokumentu iesniegšanu, ar kuriem veiktas dažādas manipulācijas.

Grozījumi izstrādāti, lai ieviestu ES prasības.

Imigrācijas likuma grozījumi Saeimai vēl jāatbalsta otrajā un trešajā lasījumā.