Jaunākais izdevums

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ir atzinusi par maksātnespējīgu a/s Kolonna Asset Management valdes priekšsēdētāju Jāni Lasmani, DB pastāstīja tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis.

Sākta arī J.Lasmaņa bankrota procedūra. Viņš par maksātnespējīgu atzīts sākot no pagājušā gada 28.oktobra. Pasludinātais tiesas spriedums nav pārsūdzams.

DB jau rakstīja, ka maksātnespējas ieteikumu tiesā J.Lasmanis iesniedza vēl oktobra beigās, bet tiesa to atstāja bez virzības, jo tika konstatētas dažas nepilnības. 1. decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosināja J.Lasmaņa maksātnespējas lietu.

Jāatgādina, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 7. decembrī paziņoja Kolonnas dibinātāja Ievas Plaudes - Rēlingeres maksātnespēju. «Galvenie pieteikuma iemesli ir divi: pirmais - netraucēt Kolonna uzņēmumu grupas ikdienas darbu, un otrais - mani personīgie galvojumi saistībām, kas laika gaitā sniegti pavisam septiņām komercbankām,» iepriekš norādīja I. Plaude-Rēlingere.

DB 2008.gadā rakstīja, ka viens J.Lasmanis ir miljonārs ar stāžu. Dažādos Latvijas bagātāko cilvēku sarakstos viņa vārds atrodams jau daudzus gadus. Savu īsto starta kapitālu sapelnījis kooperatīvu laikos, taču atrast naudīgu nozari viņš esot mācējis vienmēr. Viņš arī norādīja, ka viņaprāt, tagadne vairs nepiederot «šiverētājiem». Mūsdienās uz priekšu tiekot gudrie, izglītotie un tie, kas prot attīstīties.

Jāatgādina, ka 2009.gadā J. Lasmanis bija spiests rēķināties ar tādām neērtībām kā uzņēmuma līdzekļu 3,6 milj. eiro apmērā iesaldēšana problēmās nonākušajā Parex bankā, taču tas netraucēja gūt 1,2 milj. eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Nolūkā piesaistīt investoru salonus Kolonna pārvaldošā uzņēmuma valdē atgriežas Lasmanis

LETA, 05.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā piesaistīt investoru SIA Reho, kas pārvalda skaistumkopšanas salonus Kolonna un četras viesnīcas, uzņēmuma valdē atgriezies Jānis Lasmanis, apstiprināja pats Lasmanis.

Izmaiņas Reho valdē reģistrētas 30.martā, kad Lasmanis nomainīja vienīgo uzņēmuma valdes locekli Ģirtu Vidrusku.

Kā liecina Firmas.lv informācija, Lasmanis no 2007.gada 12.februāra līdz 2009.gada 20.novembrim bija Reho padomes priekšsēdētājs, bet laikā no 2010.gada 23.augusta līdz 2011.gada 11.janvārim - valdes loceklis.

Lasmanis skaidro, ka Reho lielākais īpašnieks Krievijas pilsonis Aleksandrs Komarovs ir iecerējis pārdot viņam pastarpināti caur SIA Kirk Investments piederošo 88,01% akciju.

«Esam ar Komarova kungu pazīstami sen. Viņam ir radusies vēlme pārdot savas daļas, savukārt man ir interese atrast investoru, lai palīdzētu Komarovam pārdot viņam piederošās kapitāldaļas. Tāpēc kļuvu par uzņēmuma valdes locekli,» klāsta Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kolonna grupā lielas rokādes

LETA, 24.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vasarā likvidēta nekustamā īpašuma uzņēmuma SIA Kolonna Invest 100% īpašniece SIA Domo Invest, kuras iepriekšējais nosaukums bija SIA Kolonna Ltd, liecina Firmas.lv pieejamā informācija.

Domo Invest likvidēta šā gada 6.jūnijā. Līdz šā gada 12.janvārim uzņēmuma nosaukums bija Kolonna Ltd.

Savukārt Domo Invest 100% īpašniece AS Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Kolonna Asset Management nosaukumu mainījusi 15.jūnijā un tagad saucas AS Lawrence Asset Management.

Šīs sabiedrības dalībnieku skaitā ir Polijas pilsonis Patriks Lails Jangs un AS Holding kolonna, kas no šā gada 13.aprīļa saucas AS DK Holding, un tās 100% īpašniece ir Menas salā reģistrētā Kolonna Limited.

Menas salā reģistrētā Kolonna Limited ir vienīgā kādreizējās AS Kolonna īpašniece, kuras nosaukums kopš 2009.gada februāra ir AS Projekts Hanzas 12. Šīs sabiedrības padomes priekšsēdētāja vietnieces amatā darbojas uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere, bet padomes priekšsēdētājs ir Jānis Lasmanis, un amatpersonu skaitā ir Ojārs Pētersons, Vaiva Kirvelaite un Ina Putniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Hotel Kolonna atkal Rēlingeram

Andra Briekmane, 22.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms dažām dienām maksātnespēju pieteikusī SIA Hotel Kolonna savas viesnīcas nodod līdzšinējā priekšsēdētāja vadītam uzņēmumam, raksta Dienas Bizness.

SIA Hotel Kolonna pieteikums maksātnespējas procesa uzsākšanai neietekmēs ar Kolonna zīmolu strādājošo viesnīcu darbību, informē uzņēmuma pārstāvis Juris Pētersons. Visas Kolonna Hotel Group viesnīcas turpina strādāt. Tas, visticamāk, ir tādēļ, ka faktiski īpašnieki nemainās.

SIA Hotel Kolonna ir uzņēmums, kas uz franšīzes pamata lietoja Latvijas un ārzemju investoriem piederošo Kolonna zīmolu viesnīcu apkalpošanas biznesā.

Zaudējot konkurences cīņā un nespējot izpildīt savas saistības pret viesnīcu telpu izīrētājiem, uzņēmumam nācās pārtraukt saimniecisko darbību pagājušā gada decembrī, skaidro J. Pētersons. Hotel Kolonna 2009.gada apgrozījums bija 1,01 miljonu latu, bet gadu noslēdza ar 68 tūkst. latu zaudējumiem. Gadu iepriekš apgrozījums uzņēmumam bija 1,14 miljoni latu un to uzņēmums noslēdza ar 115 tūkst. latu peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā ienākumus poligrāfijas nozarei atņem internets, taču e-grāmatas ražošanas apjomus būtiski nav ietekmējušas. «Kopumā klienti pasūta arvien mazāk drukātu reklāmas materiālu. Savukārt e-grāmatas nozarei draudus nerada. Tā paaudze, kas lasa drukātas grāmatas, to turpina darīt, kamēr tā neizmirs, drukātās grāmatas būs pieprasītas,» atzīst poligrāfijas servisa uzņēmuma Zemgus LB valdes priekšsēdētājs Ervīns Lasmanis. Uzņēmumā strādā 48 darbinieki.

Atrast kvalificētus darbiniekus neesot problēma. «Labus speciālistus gatavo Rīgas Valsts tehnikums, bet vidējā alga kvalificētiem drukas nozares darbiniekiem (iespiedējiem, tehnologiem un maketētājiem) ir visnotaļ augsta,salīdzinot ar valstī vidējo algu. Vidēji labi speciālisti mēnesī saņem 1350 eiro (bruto),» viņš saka.

SIA Zemgus LB plāno būtiski palielināt papīra un kartona iepakojuma materiālu ražošanu. «Nākamo divu gadu laikā trīskāršosim iepakojuma apjomu, paredzams, ka 2018. gadā tas veidos 30% no uzņēmuma apgrozījuma,» stāsta E. Lasmanis. Lai šo mērķi īstenotu, uzņēmums šogad plāno iegādāties jaunu digitālās drukas mašīnu, kas maksā aptuveni 300 tūkstošus eiro. «Šobrīd lielveikalos notiek pāreja no plastmasas uz papīra pirkuma maisņiem, to īpatsvars būtiski palielināsies.Tāpēc kartona iepakojuma segmentā mēs redzam savu nišu, » saka E. Lasmanis. Lai efektivizētu ražošanas procesus, šogad SIA Zemgus LB plāno ieviest modernu ražošanas un uzskaites vadības programmu, investējot tajā 30 tūkstošus eiro. Pēdējos divos gados uzņēmumus veicis nozīmīgas investīcijas ražošanas iekārtās un darbinieku izglītošanā, pērn uzņēmums iegādājies iepakojuma ražošanas iekārtas par 200 tūkstošiem eiro un ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu organizējis darbinieku apmācības, šim mērķim piesaistot aptuveni 30 tūkstošus eiro no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts: Ieva Plaude – Rēlingere iesniegusi maksātnespējas pieteikumu

Elīna Pankovska, 01.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(45).jpg

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi uzņēmējas pieteikumu un 29.oktobrī ierosinājusi fiziskas personas maksātnespējas procesa lietu. I.Plaude – Rēlingere šā gada maijā saskaņā ar Baltic Screen pētījumu ierindojās otrajā vietā bagātāko Latvijas sieviešu topā.

Jāatgādina, ka šā gada vasarā Kolonnas grupas uzņēmumos tika ievērojami vienkāršota pārvaldes struktūra, veikti organizatoriski un administratīvie. Uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Saleniece iepriekš DB norādīja, ka patērētāji no šīm izmaiņām necietīs, un visas nozares turpinās darboties. Tuvākajā laikā nekādas izmaiņas kompānijā neesot plānotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi SIA Hotel Kolonna maksātnespēju, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Uzņēmuma kreditori var pieteikties mēneša laikā. SIA Hotel Kolonna pieteikums maksātnespējas procesa uzsākšanai neietekmēs ar Kolonna zīmolu strādājošo viesnīcu darbību, iepriekš informēja uzņēmuma pārstāvis Juris Pētersons. SIA Hotel Kolonna uz franšīzes pamata lietoja Latvijas un ārzemju investoriem piederošo Kolonna zīmolu viesnīcu apkalpošanas biznesā.

Zaudējot konkurences cīņā un nespējot izpildīt savas saistības pret viesnīcu telpu izīrētājiem, uzņēmumam nācās pārtraukt savu saimniecisko darbību pagājušā gada decembrī, skaidro J. Pētersons. SIA Hotel Kolonna 2009. gada apgrozījums bija 1,01 miljons latu, bet gadu noslēdza ar 68 tūkstošiem latu zaudējumiem. Gadu iepriekš apgrozījums uzņēmumam bija 1,14 miljoni latu un to uzņēmums noslēdza ar 115 tūkstošu latu peļņu. SIA Hotel Kolonna 51% kapitāldaļas pieder holdingam Kolonna Limited, 34% - Margaritai Platacei un 15% - Anitai Bilzēnai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasludinās lēmumu Plaudes maksātnespējas lietā

Elīna Pankovska, 07.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien paziņos vai uzņēmēja, Kolonnas dibinātāja Ievas Plaude – Rēlingere atzīta par maksātnespējīgu.

Tiesas lēmums būs zināms pēc 11:30, liecina informācija tiesu portāla mājaslapā.

Uzņēmēja maksātnespējas pieteikumu iesniedza 29.oktobrī. «Galvenie pieteikuma iemesli ir divi: pirmais, netraucēt Kolonna uzņēmumu grupas ikdienas darbu, un otrais, mani personīgie galvojumi saistībām, kas laika gaitā sniegti pavisam septiņām komercbankām,» izplatītajā paziņojumā norādīja I.Plaude - Rēlingere.

2008. gada 1.decembrī Parex banka iesaldējusi Kolonna grupas naudas līdzekļus 3,6 milj. eiro apmērā. Šā gada 23.martā publiskā tiesas procesā banka, kurai bija 90% lemšanas tiesību konkrētajā situācijā, nobalsoja par Kolonna grupai piederošās Fribad kosmētikas fabrikas pārdošanu par 7,3 milj. eiro, atsakot I.Plaudes-Rēlingeres vadītās vācu investoru grupas piedāvājumam, kura vērtība bija 9 milj. eiro, teikts uzņēmējas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Plaudi – Rēlingeri atzīst par maksātnespējīgu; Parex grasās vērsties prokuratūrā

Elīna Pankovska, 07.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi uzņēmējas, Kolonnas dibinātājas Ievas Plaudes – Rēlingeres maksātnespēju, sākot no šā gada 29.oktobra, DB uzzināja tiesā. Tikmēr Parex grasās vērsties ģenerālprokuratūrā, jo uzsakata, ka uzņēmēja veikusi aktīvu pārvietošanu, nolūkā izvairīties no saistību izpildes.

«Galvenie pieteikuma iemesli ir divi: pirmais, netraucēt Kolonna uzņēmumu grupas ikdienas darbu, un otrais, mani personīgie galvojumi saistībām, kas laika gaitā sniegti pavisam septiņām komercbankām,» izplatītajā paziņojumā norādīja I.Plaude - Rēlingere.

«Uzskatām, ka šodienas tiesas lēmums ir nepamatots un neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem. Tādēļ Parex banka nopietni apsver iespēju vērsties Ģenerālprokuratūrā, lūdzot objektīvi izvērtēt tiesas lēmuma pamatotību un likumību, un izlemt jautājumu par protesta iesniegšanu,» uzsver Parex banka valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atkārtoti vērtēs Lasmaņa maksātnespēju

, 09.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas Senāts apmierinājis ģenerālprokurora prasību un atcēlis Rīgas pilsētas Centra rajona spriedumu, ar kuru uzņēmējs Jānis Lasmanis tika atzīts par maksātnespējīgu.

Lieta nodota jaunai izskatīšanai, DB pastāstīja Augstākās tiesas pārstāve Baiba Kataja. Jāpiemin, ka ar protestu Ģenerālprokuratūrā vērsās Parex banka un Citadele banka. J.Lasmanis par maksātnespējīgu tika atzīts šā gada 25. janvārī, sākot no pagājušā gada 28.oktobra.

DB jau rakstīja, ka maksātnespējas ieteikumu tiesā J.Lasmanis iesniedza vēl pagājušā oktobra beigās, bet tiesa to atstāja bez virzības, jo tika konstatētas dažas nepilnības. Pērn 1.decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosināja J.Lasmaņa maksātnespējas lietu.

DB 2008.gadā rakstīja, ka J.Lasmanis ir miljonārs ar stāžu. Dažādos Latvijas bagātāko cilvēku sarakstos viņa vārds atrodams jau daudzus gadus. Savu īsto starta kapitālu sapelnījis kooperatīvu laikos, taču atrast naudīgu nozari viņš esot mācējis vienmēr. Viņš arī norādīja, ka, viņaprāt, tagadne vairs nepiederot «šiverētājiem». Mūsdienās uz priekšu tiekot gudrie, izglītotie un tie, kas prot attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eksperts: nebrīnītos, ja minimālās algas saņēmējs pērn spēja atļauties mazāk nekā 2002. gadā

Daiga Laukšteina, Māris Ķirsons, 04.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nopelnītu 611 eiro pēc nodokļu nomaksas, ko patlaban vidēji mēnesī saņem pilna laika nodarbinātais, 2002. gadā būtu jāstrādā 3,5 mēnešus. Tomēr pirktspēja liedz ticēt veiksmes stāstiem par labklājības pieaugumu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā darba ņēmēju iezīmēto pieaugošās darba samaksas tendenci akcentē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kā arī bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs un LTRK eksprezidents Andris Lasmanis.

«Būtiskākais ir nevis tas, cik cilvēks saņem, bet gan tas, ko par saņemto algu var nopirkt. Šo aspektu kaut kādu iemeslu dēļ «aizmirst» ne tikai politiķi, bet arī citādi «straujās ekonomiskās augšupejas apdziedātāji», bazūnējot par vareniem panākumiem iedzīvotāju labklājības celšanā,» tā situāciju komentē A. Lasmanis. Viņš atgādina, ka var jau ar administratīvām metodēm palielināt minimālo algu, bet jautājums – vai tā rezultātā cilvēks var nopirkt vairāk kilogramu maizes, kartupeļu? «Varbūt, samaksājot komunālos rēķinus, var kaut vai reizi doties uz restorānu?» jautājumus kā no pārpilnības raga ber A. Lasmanis. Viņaprāt, lai adekvāti novērtētu ienākumu pieaugumu ir jāvērtē tieši pirktspēja. «Deviņdesmito gadu sākumā par vienu latu varēja iegādāties, šķiet, pat vairāk nekā piecus maizes kukuļus, bet cik par 1,42 eiro šodien var iegādāties tāda paša svara un kvalitātes kukuļu? Cik maksāja komunālie pakalpojumi, piemēram, par 50 m2 dzīvokli Rīgā toreiz un cik – tagad? Atbildi katrs var ieraudzīt savos rēķinos un vienlaikus arī atziņā, ka naudas vērtība Latvijā piedzīvo pamatīgu kritumu jeb inflāciju. Diemžēl lielākoties mazo algu saņēmēji vienmēr ir pretējā situācijā, kur izdzīvošanas minimuma izmaksu, piemēram, par pārtiku un komunālajiem maksājumiem, pieaugums ir straujāks par algas pieaugumu,» norāda A. Lasmanis. Viņš nebrīnītos, ja minimālās algas saņēmējs pērn spēja atļauties mazāk nekā, piemēram, 2002. gadā. «Jā, jā mobilo tālruņu un citas elektronikas un elektrotehnikas, kā arī citu Āzijā ražotu preču (piemēram, apģērba) cenas ir pamatīgi kritušās, taču tās ir ilgtermiņa lietošanas, nevis ikdienas patēriņa preces un pakalpojumi, kuru cenas ir sekojušas pretējai tendencei. Pameklējiet vecus čekus un paskatieties, cik maksāja viena litra 2% piena paka piemājas veikalā pērn un tajā pašā 2002. gadā,» aicina J. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centra rajona tiesa, atkārtoti skatot uzņēmēja Jāņa Lasmaņa maksātnespējas procesa lietu, atzina viņu tomēr par maksātnespējīgu, DB noskaidroja tiesā. Tiesas spriedums nav pārsūdzams.

Augstākās tiesas Senāts pagājušā gada novembrī apmierināja ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera protestu un atcēla iepriekšējo Rīgas pilsētas Centra rajona spriedumu, ar kuru J.Lasmanis tika atzīts par maksātnespējīgu. Lieta tika nodota jaunai izskatīšanai.

Jāatgādina, ka ar lūgumu Ģenerālprokuratūrā vērsās Parex banka un Citadele banka. J.Lasmanis par maksātnespējīgu tika atzīts pagājušā gada 25. janvārī, sākot no 2010.gada 28.oktobra. DB jau rakstīja, ka maksātnespējas ieteikumu tiesā J.Lasmanis iesniedza vēl 2010.gada oktobra beigās, bet tiesa to atstāja bez virzības, jo tika konstatētas dažas nepilnības. 2010. gada 1.decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosināja J.Lasmaņa maksātnespējas lietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dati par darba ņēmēju skaitu, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, pārsteidz

Māris Ķirsons, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba ņēmēju skaits, par kuriem tiek maksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, pērn ir bijis mazāks nekā 2015. gadā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts ieņēmumu dienesta dati par darba ņēmēju skaitu, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, pārsteidz daudzus. Domas par to, vai tie ir trauksmes zvani nodarbinātībā, sociālā nodokļa maksāšanā vai arī pārrāvums ES struktūrfondu programmās, atšķiras.

«Te vairāk jautājumu, nekā atbilžu,» situāciju raksturo bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš norāda, ka sociālā nodokļa maksātāju skaita sarukšanai var būt dažādi cēloņi. «Vissliktākā situācija ir tad, ja kaut kādu iemeslu – nodokļu politikas, normatīvo aktu prasību vai lielās ģeopolitikas dēļ – darba vietas no Latvijas «tiek pārceltas» uz citām valstīm, bet strādājošo daļa no Latvijas tām seko,» norāda A. Lasmanis. Viņu gan mulsinot citi dati – jaunu uzņēmumu skaita, samaksāto nodokļu un IKP pieaugums. «Ja jau valstī ir ekonomiskā izaugsme - kaut vai neliela, bet sociālā nodokļa maksātāju darbinieku skaits sarūk, tad kaut kas īsti kārtībā nav,» secina A. Lasmanis. Viņš īsti nespējot noticēt, ka tieši pērn cilvēki būtu sākuši pāriet uz pelēko sektoru. «Dati par to, ka nelegālā nodarbinātība pēkšņi būtu uzplauksi, nav manīti,» prāto A. Lasmanis. Viņš piemetina, ka publiskajā telpā visu laiku tiek «rullēts sauklis – trūkst darbinieku», bet realitātē sociālā nodokļa maksātāju skaits sarūk. «Te kaut kas nav saprotams, vēl jo vairāk, ja šis nodokļu maksātāju kritums var atsaukties arī uz izmaksām,» norāda A. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hotel Kolonna nav spējis piesaistīt kapitālu

Andra Briekmane, 19.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no atpazīstamākajiem viesnīcu zīmoliem Latvijā Hotel Kolonna iesniedzis maksātnespējas pieprasījumu.

SIA Hotel Kolonna lietoja zīmola Kolonna vārdu kā franšīzes uzņēmums, un tā kontrolpaketes turētāji bija ārvalstu investori, db.lv skaidro uzņēmuma sabiedrisko attiecību pārstāvis Juris Pētersons. «Uzņēmumam neizdevās realizēt jauna kapitāla piesaisti, kas ļautu asas konkurences un vienlaikus ekonomiskās krīzes apstākļos ilgstoši laikus norēķināties ar viesnīcu telpu iznomātājiem. Sniegt atbildi par prasības izskatīšanas termiņiem un tai sekojošiem tiesas lēmumiem būs iespējams, kad rīcībā būs atbilstoša informācija.»

Db.lv jau ziņoja, ka procesu izskatīs Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Antra Zute.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Var pieteikties Kolonna Invest kreditori

Elīna Pankovska, 05.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Kolonna grupas uzņēmuma SIA Kolonna Invest, kas atzīts par maksātnespējīgu, kreditori ar saviem pieteikumiem pie administratora var vērsties mēneša laikā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Kolonna Invest atzina par maksātnespējīgu šā gada 1.septembrī, un par uzņēmuma maksātnespējas administratoru iecelts Jānis Bērziņš, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā. Jāatgādina, ka 2010.gada pavasarī Kolonna Invest tika noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Lūgums par tiesisko aizsardzību bija saistīts ar situāciju nekustamā īpašuma tirgū - nekustamo īpašumu vērtības krišanos un darījumu apstāšanos, iepriekš uzsvēra uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Saleniece.

SIA Kolonna Invest dibināta 2006.gada novembrī. Uzņēmums nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstību, specializējies uz daudzdzīvokļu namu un viesnīcu būvniecību, liecina informācija mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Marta beigās izskatīs Kolonnas dibinātājas apelācijas sūdzību pret Revertu par 2,98 miljonu eiro piedziņu

Žanete Hāka, 26.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta otrdien bija paredzējusi izskatīt Kolonnas dibinātājas Ievas Plaudes-Rēlingeres un AS Kolonna Asset Management valdes priekšsēdētāja Jāņa Lasmaņa apelācijas sūdzību par AS Reverta prasību par parāda piedziņu 2,98 miljonu eiro apmērā, informē Reverta pārstāve Marita Ozoliņa.

Ka skaidro M. Ozoliņa, tiesa bija plānojusi izskatīt apelācijas sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas 2011.gada 31. augusta spriedumu, ar kuru tika apmierināta Revertas prasība par parāda piedziņu 2,98 miljonu eiro apmērā, piedziņu vēršot uz I.Plaudes-Rēlingeres, J.Lasmaņa un SIA Kolonna Beauty mantu.

Apelācija tika iesniegta jau pirms diviem gadiem, bet noslogotās tiesu sistēmas rezultātā izskatīšana ir notikusi tikai tagad.

Lietas izskatīšana tika atlikta līdz 31.martam, lai precizētu I.Plaudes-Rēlingeres un J.Lasmaņa maksātnespējas procesā veiktos maksājumus saistību izpildei. Ne I. Plaude-Rēlingere, ne J. Lasmanis uz sēdi neieradās, kā arī apelācijas sūdzībā parāda aprēķinus neapstrīdēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai par darījumu virs 200 Ls, nevis par dažiem latiem vai santīmiem ar dalībnieku, valdes locekli vai tā radinieku būs vajadzīgs dalībnieku sapulces lēmums

To paredz Saeimas Tautsaimniecības komisijas sagatavotie grozījumi Komerclikumā. Pēc tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikuma, mazkapitāla SIA ar vairākiem dalībniekiem dalībnieku pilnsapulces lēmums par darījumu ar kādu dalībnieku vai tā radinieku būs nepieciešams, ja darījumu summa pārsniegs vienu desmitdaļu no 2000 Ls pamatkapitāla SIA - tātad 200 Ls.

Jāatgādina, ka sākotnēji piedāvātā grozījumu redakcija paredzēja vairāku dalībnieku mazkapitāla SIA dalībnieku pilnsapulces lēmumu par darījumiem 0,06 Ls (vēlāk - 0,11 Ls apmērā) ar kādu dalībnieku vai tā pirmās pakāpes radinieku. Vairāki DB aptaujātie mazkapitāla SIA līdzīpašnieki apsveica šādu Saeimas komisijas lēmumu un cer, ka to atbalstīs arī Saeimas deputātu vairākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju pirktspējas palielināšanai labāks instruments par minimālās algas palielināšanu ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana.

Tādu viedokli pauda vairums DB aptaujāto uzņēmēju. Viņu vidū gan nebija vienprātības par to, cik liels paalielinājums ir ekonomiski motivēts un pamatots. Daļa uzskata, ka 40 eiro minimālās algas pieaugums ir pārāk straujš un tas veicinās zemāk atalgoto darbavietu izzušanu, darbinieku pārformēšanu uz «nepilnu darba laiku – 6 vai 7 stundām, daļēji arī pakalpojumu un atsevišķu preču cenu kāpumu. Savukārt citi pauda pretēju viedokli, jo tādējādi sarukšot ēnu ekonomikas apmēri un cilvēku ienākumi tuvošoties Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Tiek uzsvērts, ka būtu jāatrod zelta vidusceļš – minimālā alga jāpaaugstina, taču tā, lai tā nenodarītu kaitējumu tautsaimniecībai un cilvēki nedotos peļņā uz ārzemēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kiprā aizturēts Jūrmalgeitā notiesātais uzņēmējs Milušs

LETA, 07.08.2017

Germans Milušs tiesas sēdē, kurā izskata kukuļošanas krimināallietu 2007. gada janvārī.

Foto: Lauris Nagliņš, LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiprā aizturēts Jūrmalas pašvaldības 2005.gada vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā notiesātais uzņēmējs Germans Milušs, secināms no Kipras ziņu aģentūras CNA vēstītā.

Latvijas Valsts policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apliecināja, ka no 2007.gada 23.aprīļa starptautiskajā meklēšanā izsludinātais Milušs aizturēts Larnakā un tagad Latvijas Ģenerālprokuratūra kārtos formalitātes, lai panāktu viņu izdošanu un nogādāšanu Latvijā. Šādos gadījumos fiziski ar personas nogādāšanu Latvijā nodarbojas Valsts policija.

Pievienota 3. rindkopa

Latvijas Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina aģentūrai LETA teica, ka Ģenerālprokuratūras Starptautiskā sadarbības nodaļa tuvākajā laikā iesniegs izdošanas lūgumu Kipras Tieslietu ministrijai attiecībā uz minētās personas izdošanu sprieduma izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Japānas tirgū ar koka logiem

Māris Ķirsons, 18.06.2019

SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ražotie koka logi un bīdāmās sistēmas tiek realizētas ne tikai Zviedrijas, Norvēģijas, bet arī Japānas tirgū; lai efektivizētu ražošanu, SIA Arbo Windows investēs divus miljonus eiro.

Uzņēmums piecos gados ir būtiski audzējis ražošanas apjomus, kas noticis tieši sekmīga darba rezultātā ar produkcijas pircējiem ārvalstīs. 2018. gadā SIA Arbo Windows neto apgrozījums sasniedza nepilnus sešus milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadā iespētajiem 3,9 milj. eiro nozīmē 53% lielu pieaugumu, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu kāpums jau ir 2,7 reizes. Šogad, pēc SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētāja un līdzīpašnieka Jāņa Lasmaņa sacītā, prognozētie ienākumi būs ap septiņiem milj. eiro.

Sertifikācijas nianses

Tas, ka Ventspilī ražotie logi tiek sekmīgi eksportēti uz Zviedriju, Norvēģiju un nedaudz arī uz Lielbritāniju, ir labi, bet pārsteidzoši, ka ostas pilsētā strādājošā ražotne savu produkciju sekmīgi realizē uzlecošās saules zemē. «Pērn uz Japānu eksportējām logus un bīdāmās sistēmas aptuveni 0,6 milj. eiro apmērā (aptuveni 10% no kopējā neto apgrozījuma), bet šogad šis ienākumu līmenis būs lielāks,» stāsta J. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā Domina Shopping atklāts jaunā koncepta KOLONNA DAY SPA salons, kura izveidē investēti 300 000 eiro un tas ir jau astotais jaunā koncepta KOLONNA DAY SPA salons Rīgā, informē uzņēmumā.

Jaunajā salonā ierīkoti desmit slēgta tipa kabineti – četri manikīra un pedikīra kabineti, trīs sejas un trīs ķermeņa kopšanas kabineti. Kopumā salonā ir pieejami vairāk nekā 80 dažādi skaistumkopšanas pakalpojumi, piemēram, matu krāsošana, veidošana, griešana, īpašas matu procedūras un rituāli, manikīra un pedikīra pakalpojumi, sejas un ķermeņa kopšanas procedūras, masāžas, vaksācija, ausu caurduršana, make-up un solārijs.

«KOLONNA skaistumkopšanas salonu tīkls jau četrus gadus veiksmīgi attīsta jaunu skaistumkopšanas nozares kustību tirdzniecības centros, atverot jaunā koncepta salonus. Jaunais koncepts spēj nodrošināt kombinētos pakalpojumus, kas pēdējo gadu laikā kļūst arvien aktuālāki. Klienti aizvien vairāk matu un ādas kopšanu uztver kā programmu, kas sastāv no kosmētiķa apmeklējuma un attiecīgu profesionālo produktu lietošanas arī mājas apstākļos,» saka KOLONNA mārketinga vadītāja Guna Miļusa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hotel Kolonna iesniedz maksātnespējas pieteikumu

Andra Briekmane, 18.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīcu operators SIA Hotel Kolonna Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu. Lietu izskatīs tiesnese Antra Zute, db.lv informēja tiesā, bet konkrētu datumu,kad tas notiks tiesneses palīgs nevarēja nosaukt.

Kolonna Hotel Group pieder viesnīcas Rīgā - Hotel de Rome, Kaļķu ielā 28, Kolonna Hotel Brigita, Saulkalnes ielā 11, Kolonna Hotel Rīga, Tirgoņu ielā 9, Konventa Sēta, Kalēju ielā 7/9, Cēsīs - Kolonna Hotel Cēsis, Kuldīgā - Kolonna Hotel Kuldīga, Rēzeknē - Kolonna Hotel Rēzekne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Kolonna Asset Management valdes priekšsēdētājs Jānis Lasmanis pieteicis maksātnespēju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pieteikumu tiesā J. Lasmanis iesniedzis vēl oktobra beigās, bet tiesa to atstājusi bez virzības, jo konstatētas dažas nepilnības, bet novembra beigās tās novērstas, un 1. decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosinājusi maksātnespējas lietu, laikrakstam pastāstīja tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis.

J. Lasmanis neesot domājis par to, vai viņa lieta tiks skatīta ņemot vērā veco vai jauno Maksātnespējas likumu.

Advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene zvērināta advokāte Linda Štrause norādīja, ka maksātnespējas lieta tikšot skatīta pēc vecā likuma, jo pieteikumā bijis jānovērš tikai nepilnības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

T/c Alfa atklāts trešais jaunā koncepta salons Kolonna Day Spa. Jaunais koncepts paredz salona pārstrukturizēšanu un paplašināšanu, un jaunatklātajā salonā investēti 300 tūkst.eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA Baltic Cosmetic Holding valdes locekle Rūta Vilsone.

«Galvenās izmaiņas ir saistītas ar pakalpojumu un produktu klāsta izvēršanu, kas nozīmē to, ka Kolonna skaistumkopšanas salonu klientiem ir iespējams saņemt ne tikai friziera, manikīra un citus standarta salona pakalpojumus, bet arī sejas un ķermeņa procedūras un ekspertu konsultācijas. Klientu konsultē individuāli, iesakot kompleksus skaistumkopšanas risinājumus, ko šobrīd, savukārt, nevar nodrošināt neviens veikals vai salons, kas pilda tikai vienu no fukcijām. Attiecīgi tiek modernizēts arī jaunā koncepta salonu izkārtojums, sadalot funkcionālās zonas un palielinot arī kopējo salona platību,» skaidroja R. Vilsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

AT turpināsies tiesvedība Swedbank prasībā pret Kolonnu par trīs miljonu latu piedziņu

, 17.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākajā tiesā (AT) pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru daļēji tika apmierināta AS Swedbank prasība pret Kolonnas grupas dibinātāju Ievu Plaudi-Rēlingeri, viņas dēlu Ivaru Plaudi-Lasmani, kā arī Menas salā reģistrēto uzņēmumu Kolonna Limited un tam daļēji piederošo patlaban maksātnespējīgo SIA Hotel Kolonna par trīs miljonu latu piedziņu.

Kā liecina informācija tiesas.lv, apelācijas sūdzība AT tika pieņemta pagājušajā nedēļā, tomēr vēl nav lemts par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

Apgabaltiesa 10.septembrī daļēji apmierināja Swedbank prasību. Tiesā tika nolemts piedzīt nesamaksāto parāda pamatsummu, nesamaksātos procentus par iztērēto aizdevuma daļu laikā no 2009.gada 18.augusta līdz 2011.gada 1.novembrim, kā arī piedzīt nokavējuma procentus laika posmā no 2010.gada 30.aprīļa līdz 2011.gada 1.novembrim. Tāpat tiesa lēma piedzīt līgumsodu un tiesas izdevumus.

Swedbank vērsās tiesā, lai piedzītu 3 514 020 latu parādu no Ievas Plaudes-Rēlingeres, viņas dēla un uzņēmuma Kolonna Limited, tostarp vēršot parādu piedziņu uz diviem īpašumiem Jaunajā ielā, Langstiņos, ko Plaude-Rēlingere atdāvināja savam dēlam neilgi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, tādā veidā izņemot īpašumus no maksātnespējas procesa, padarot neiespējamu mantas piedzīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru