Nolūkā piesaistīt investoru SIA Reho, kas pārvalda skaistumkopšanas salonus Kolonna un četras viesnīcas, uzņēmuma valdē atgriezies Jānis Lasmanis, apstiprināja pats Lasmanis.

Izmaiņas Reho valdē reģistrētas 30.martā, kad Lasmanis nomainīja vienīgo uzņēmuma valdes locekli Ģirtu Vidrusku.

Kā liecina Firmas.lv informācija, Lasmanis no 2007.gada 12.februāra līdz 2009.gada 20.novembrim bija Reho padomes priekšsēdētājs, bet laikā no 2010.gada 23.augusta līdz 2011.gada 11.janvārim - valdes loceklis.

Lasmanis skaidro, ka Reho lielākais īpašnieks Krievijas pilsonis Aleksandrs Komarovs ir iecerējis pārdot viņam pastarpināti caur SIA Kirk Investments piederošo 88,01% akciju.

«Esam ar Komarova kungu pazīstami sen. Viņam ir radusies vēlme pārdot savas daļas, savukārt man ir interese atrast investoru, lai palīdzētu Komarovam pārdot viņam piederošās kapitāldaļas. Tāpēc kļuvu par uzņēmuma valdes locekli,» klāsta Lasmanis.

Šā gada vasarā likvidēta nekustamā īpašuma uzņēmuma SIA Kolonna Invest 100% īpašniece SIA Domo Invest, kuras iepriekšējais nosaukums bija SIA Kolonna Ltd, liecina Firmas.lv pieejamā informācija.

Domo Invest likvidēta šā gada 6.jūnijā. Līdz šā gada 12.janvārim uzņēmuma nosaukums bija Kolonna Ltd.

Savukārt Domo Invest 100% īpašniece AS Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Kolonna Asset Management nosaukumu mainījusi 15.jūnijā un tagad saucas AS Lawrence Asset Management.

Šīs sabiedrības dalībnieku skaitā ir Polijas pilsonis Patriks Lails Jangs un AS Holding kolonna, kas no šā gada 13.aprīļa saucas AS DK Holding, un tās 100% īpašniece ir Menas salā reģistrētā Kolonna Limited.

Menas salā reģistrētā Kolonna Limited ir vienīgā kādreizējās AS Kolonna īpašniece, kuras nosaukums kopš 2009.gada februāra ir AS Projekts Hanzas 12. Šīs sabiedrības padomes priekšsēdētāja vietnieces amatā darbojas uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere, bet padomes priekšsēdētājs ir Jānis Lasmanis, un amatpersonu skaitā ir Ojārs Pētersons, Vaiva Kirvelaite un Ina Putniņa.

Pirms dažām dienām maksātnespēju pieteikusī SIA Hotel Kolonna savas viesnīcas nodod līdzšinējā priekšsēdētāja vadītam uzņēmumam, raksta Dienas Bizness.

SIA Hotel Kolonna pieteikums maksātnespējas procesa uzsākšanai neietekmēs ar Kolonna zīmolu strādājošo viesnīcu darbību, informē uzņēmuma pārstāvis Juris Pētersons. Visas Kolonna Hotel Group viesnīcas turpina strādāt. Tas, visticamāk, ir tādēļ, ka faktiski īpašnieki nemainās.

SIA Hotel Kolonna ir uzņēmums, kas uz franšīzes pamata lietoja Latvijas un ārzemju investoriem piederošo Kolonna zīmolu viesnīcu apkalpošanas biznesā.

Zaudējot konkurences cīņā un nespējot izpildīt savas saistības pret viesnīcu telpu izīrētājiem, uzņēmumam nācās pārtraukt saimniecisko darbību pagājušā gada decembrī, skaidro J. Pētersons. Hotel Kolonna 2009.gada apgrozījums bija 1,01 miljonu latu, bet gadu noslēdza ar 68 tūkst. latu zaudējumiem. Gadu iepriekš apgrozījums uzņēmumam bija 1,14 miljoni latu un to uzņēmums noslēdza ar 115 tūkst. latu peļņu.

Pēdējā laikā ienākumus poligrāfijas nozarei atņem internets, taču e-grāmatas ražošanas apjomus būtiski nav ietekmējušas. «Kopumā klienti pasūta arvien mazāk drukātu reklāmas materiālu. Savukārt e-grāmatas nozarei draudus nerada. Tā paaudze, kas lasa drukātas grāmatas, to turpina darīt, kamēr tā neizmirs, drukātās grāmatas būs pieprasītas,» atzīst poligrāfijas servisa uzņēmuma Zemgus LB valdes priekšsēdētājs Ervīns Lasmanis. Uzņēmumā strādā 48 darbinieki.

Atrast kvalificētus darbiniekus neesot problēma. «Labus speciālistus gatavo Rīgas Valsts tehnikums, bet vidējā alga kvalificētiem drukas nozares darbiniekiem (iespiedējiem, tehnologiem un maketētājiem) ir visnotaļ augsta,salīdzinot ar valstī vidējo algu. Vidēji labi speciālisti mēnesī saņem 1350 eiro (bruto),» viņš saka.

SIA Zemgus LB plāno būtiski palielināt papīra un kartona iepakojuma materiālu ražošanu. «Nākamo divu gadu laikā trīskāršosim iepakojuma apjomu, paredzams, ka 2018. gadā tas veidos 30% no uzņēmuma apgrozījuma,» stāsta E. Lasmanis. Lai šo mērķi īstenotu, uzņēmums šogad plāno iegādāties jaunu digitālās drukas mašīnu, kas maksā aptuveni 300 tūkstošus eiro. «Šobrīd lielveikalos notiek pāreja no plastmasas uz papīra pirkuma maisņiem, to īpatsvars būtiski palielināsies.Tāpēc kartona iepakojuma segmentā mēs redzam savu nišu, » saka E. Lasmanis. Lai efektivizētu ražošanas procesus, šogad SIA Zemgus LB plāno ieviest modernu ražošanas un uzskaites vadības programmu, investējot tajā 30 tūkstošus eiro. Pēdējos divos gados uzņēmumus veicis nozīmīgas investīcijas ražošanas iekārtās un darbinieku izglītošanā, pērn uzņēmums iegādājies iepakojuma ražošanas iekārtas par 200 tūkstošiem eiro un ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu organizējis darbinieku apmācības, šim mērķim piesaistot aptuveni 30 tūkstošus eiro no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(45).jpg

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi uzņēmējas pieteikumu un 29.oktobrī ierosinājusi fiziskas personas maksātnespējas procesa lietu. I.Plaude – Rēlingere šā gada maijā saskaņā ar Baltic Screen pētījumu ierindojās otrajā vietā bagātāko Latvijas sieviešu topā.

Jāatgādina, ka šā gada vasarā Kolonnas grupas uzņēmumos tika ievērojami vienkāršota pārvaldes struktūra, veikti organizatoriski un administratīvie. Uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Saleniece iepriekš DB norādīja, ka patērētāji no šīm izmaiņām necietīs, un visas nozares turpinās darboties. Tuvākajā laikā nekādas izmaiņas kompānijā neesot plānotas.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi SIA Hotel Kolonna maksātnespēju, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Uzņēmuma kreditori var pieteikties mēneša laikā. SIA Hotel Kolonna pieteikums maksātnespējas procesa uzsākšanai neietekmēs ar Kolonna zīmolu strādājošo viesnīcu darbību, iepriekš informēja uzņēmuma pārstāvis Juris Pētersons. SIA Hotel Kolonna uz franšīzes pamata lietoja Latvijas un ārzemju investoriem piederošo Kolonna zīmolu viesnīcu apkalpošanas biznesā.

Zaudējot konkurences cīņā un nespējot izpildīt savas saistības pret viesnīcu telpu izīrētājiem, uzņēmumam nācās pārtraukt savu saimniecisko darbību pagājušā gada decembrī, skaidro J. Pētersons. SIA Hotel Kolonna 2009. gada apgrozījums bija 1,01 miljons latu, bet gadu noslēdza ar 68 tūkstošiem latu zaudējumiem. Gadu iepriekš apgrozījums uzņēmumam bija 1,14 miljoni latu un to uzņēmums noslēdza ar 115 tūkstošu latu peļņu. SIA Hotel Kolonna 51% kapitāldaļas pieder holdingam Kolonna Limited, 34% - Margaritai Platacei un 15% - Anitai Bilzēnai.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien paziņos vai uzņēmēja, Kolonnas dibinātāja Ievas Plaude – Rēlingere atzīta par maksātnespējīgu.

Tiesas lēmums būs zināms pēc 11:30, liecina informācija tiesu portāla mājaslapā.

Uzņēmēja maksātnespējas pieteikumu iesniedza 29.oktobrī. «Galvenie pieteikuma iemesli ir divi: pirmais, netraucēt Kolonna uzņēmumu grupas ikdienas darbu, un otrais, mani personīgie galvojumi saistībām, kas laika gaitā sniegti pavisam septiņām komercbankām,» izplatītajā paziņojumā norādīja I.Plaude - Rēlingere.

2008. gada 1.decembrī Parex banka iesaldējusi Kolonna grupas naudas līdzekļus 3,6 milj. eiro apmērā. Šā gada 23.martā publiskā tiesas procesā banka, kurai bija 90% lemšanas tiesību konkrētajā situācijā, nobalsoja par Kolonna grupai piederošās Fribad kosmētikas fabrikas pārdošanu par 7,3 milj. eiro, atsakot I.Plaudes-Rēlingeres vadītās vācu investoru grupas piedāvājumam, kura vērtība bija 9 milj. eiro, teikts uzņēmējas paziņojumā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi uzņēmējas, Kolonnas dibinātājas Ievas Plaudes – Rēlingeres maksātnespēju, sākot no šā gada 29.oktobra, DB uzzināja tiesā. Tikmēr Parex grasās vērsties ģenerālprokuratūrā, jo uzsakata, ka uzņēmēja veikusi aktīvu pārvietošanu, nolūkā izvairīties no saistību izpildes.

«Galvenie pieteikuma iemesli ir divi: pirmais, netraucēt Kolonna uzņēmumu grupas ikdienas darbu, un otrais, mani personīgie galvojumi saistībām, kas laika gaitā sniegti pavisam septiņām komercbankām,» izplatītajā paziņojumā norādīja I.Plaude - Rēlingere.

«Uzskatām, ka šodienas tiesas lēmums ir nepamatots un neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem. Tādēļ Parex banka nopietni apsver iespēju vērsties Ģenerālprokuratūrā, lūdzot objektīvi izvērtēt tiesas lēmuma pamatotību un likumību, un izlemt jautājumu par protesta iesniegšanu,» uzsver Parex banka valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Lai nopelnītu 611 eiro pēc nodokļu nomaksas, ko patlaban vidēji mēnesī saņem pilna laika nodarbinātais, 2002. gadā būtu jāstrādā 3,5 mēnešus. Tomēr pirktspēja liedz ticēt veiksmes stāstiem par labklājības pieaugumu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā darba ņēmēju iezīmēto pieaugošās darba samaksas tendenci akcentē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kā arī bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs un LTRK eksprezidents Andris Lasmanis.

«Būtiskākais ir nevis tas, cik cilvēks saņem, bet gan tas, ko par saņemto algu var nopirkt. Šo aspektu kaut kādu iemeslu dēļ «aizmirst» ne tikai politiķi, bet arī citādi «straujās ekonomiskās augšupejas apdziedātāji», bazūnējot par vareniem panākumiem iedzīvotāju labklājības celšanā,» tā situāciju komentē A. Lasmanis. Viņš atgādina, ka var jau ar administratīvām metodēm palielināt minimālo algu, bet jautājums – vai tā rezultātā cilvēks var nopirkt vairāk kilogramu maizes, kartupeļu? «Varbūt, samaksājot komunālos rēķinus, var kaut vai reizi doties uz restorānu?» jautājumus kā no pārpilnības raga ber A. Lasmanis. Viņaprāt, lai adekvāti novērtētu ienākumu pieaugumu ir jāvērtē tieši pirktspēja. «Deviņdesmito gadu sākumā par vienu latu varēja iegādāties, šķiet, pat vairāk nekā piecus maizes kukuļus, bet cik par 1,42 eiro šodien var iegādāties tāda paša svara un kvalitātes kukuļu? Cik maksāja komunālie pakalpojumi, piemēram, par 50 m2 dzīvokli Rīgā toreiz un cik – tagad? Atbildi katrs var ieraudzīt savos rēķinos un vienlaikus arī atziņā, ka naudas vērtība Latvijā piedzīvo pamatīgu kritumu jeb inflāciju. Diemžēl lielākoties mazo algu saņēmēji vienmēr ir pretējā situācijā, kur izdzīvošanas minimuma izmaksu, piemēram, par pārtiku un komunālajiem maksājumiem, pieaugums ir straujāks par algas pieaugumu,» norāda A. Lasmanis. Viņš nebrīnītos, ja minimālās algas saņēmējs pērn spēja atļauties mazāk nekā, piemēram, 2002. gadā. «Jā, jā mobilo tālruņu un citas elektronikas un elektrotehnikas, kā arī citu Āzijā ražotu preču (piemēram, apģērba) cenas ir pamatīgi kritušās, taču tās ir ilgtermiņa lietošanas, nevis ikdienas patēriņa preces un pakalpojumi, kuru cenas ir sekojušas pretējai tendencei. Pameklējiet vecus čekus un paskatieties, cik maksāja viena litra 2% piena paka piemājas veikalā pērn un tajā pašā 2002. gadā,» aicina J. Lasmanis.

Rīgas Centra rajona tiesa, atkārtoti skatot uzņēmēja Jāņa Lasmaņa maksātnespējas procesa lietu, atzina viņu tomēr par maksātnespējīgu, DB noskaidroja tiesā. Tiesas spriedums nav pārsūdzams.

Augstākās tiesas Senāts pagājušā gada novembrī apmierināja ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera protestu un atcēla iepriekšējo Rīgas pilsētas Centra rajona spriedumu, ar kuru J.Lasmanis tika atzīts par maksātnespējīgu. Lieta tika nodota jaunai izskatīšanai.

Jāatgādina, ka ar lūgumu Ģenerālprokuratūrā vērsās Parex banka un Citadele banka. J.Lasmanis par maksātnespējīgu tika atzīts pagājušā gada 25. janvārī, sākot no 2010.gada 28.oktobra. DB jau rakstīja, ka maksātnespējas ieteikumu tiesā J.Lasmanis iesniedza vēl 2010.gada oktobra beigās, bet tiesa to atstāja bez virzības, jo tika konstatētas dažas nepilnības. 2010. gada 1.decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosināja J.Lasmaņa maksātnespējas lietu.

Darba ņēmēju skaits, par kuriem tiek maksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, pērn ir bijis mazāks nekā 2015. gadā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts ieņēmumu dienesta dati par darba ņēmēju skaitu, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, pārsteidz daudzus. Domas par to, vai tie ir trauksmes zvani nodarbinātībā, sociālā nodokļa maksāšanā vai arī pārrāvums ES struktūrfondu programmās, atšķiras.

«Te vairāk jautājumu, nekā atbilžu,» situāciju raksturo bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš norāda, ka sociālā nodokļa maksātāju skaita sarukšanai var būt dažādi cēloņi. «Vissliktākā situācija ir tad, ja kaut kādu iemeslu – nodokļu politikas, normatīvo aktu prasību vai lielās ģeopolitikas dēļ – darba vietas no Latvijas «tiek pārceltas» uz citām valstīm, bet strādājošo daļa no Latvijas tām seko,» norāda A. Lasmanis. Viņu gan mulsinot citi dati – jaunu uzņēmumu skaita, samaksāto nodokļu un IKP pieaugums. «Ja jau valstī ir ekonomiskā izaugsme - kaut vai neliela, bet sociālā nodokļa maksātāju darbinieku skaits sarūk, tad kaut kas īsti kārtībā nav,» secina A. Lasmanis. Viņš īsti nespējot noticēt, ka tieši pērn cilvēki būtu sākuši pāriet uz pelēko sektoru. «Dati par to, ka nelegālā nodarbinātība pēkšņi būtu uzplauksi, nav manīti,» prāto A. Lasmanis. Viņš piemetina, ka publiskajā telpā visu laiku tiek «rullēts sauklis – trūkst darbinieku», bet realitātē sociālā nodokļa maksātāju skaits sarūk. «Te kaut kas nav saprotams, vēl jo vairāk, ja šis nodokļu maksātāju kritums var atsaukties arī uz izmaksām,» norāda A. Lasmanis.

Situācija, kad uz austrumu robežas tiks novilkts dzelzs aizkars, kurš, visticamāk, pastāvēs pietiekami ilgi un būtiski ietekmēs daudzas nozares Latvijā, arī darba vietas, nodokļu ieņēmumus, un būs katalizators reālām pārmaiņām valsts pārvaldē, tās funkcionalitātē, arī skaitliskajā apmērā.

Šādas atziņas skan no dažādu jomu uzņēmējiem, biznesa nevalstiskajām organizācijām un arī no tiem, kuri savulaik ir strādājuši un pat vadījuši valsts iestādes. Vienlaikus skan atziņas, ka, valsts pārvaldei dodot uzdevumu, būtībā cerēt uz būtiskām pārmaiņām neesot pamata, un to pierādot nosacīti pēdējās valsts pārvaldes reforma, kuras izpildījumu un rezultātu kritizējusi Valsts kontrole.

Tiek izteiktas idejas par to, ka valsts pārvaldes darba samaksa ir jāpiesaista reālajai situācijai, – ja ir reāla, nevis tikai virtuāla izaugsme, tad jāsaņem vairāk, bet, ja iestājas krīze, tad attiecīgi arī mazāk, tāpat esot jāpārvērtē valsts pārvaldei noteikto funkciju nepieciešamība, lietderība un jēga, vienlaikus centralizējot visu, ko vien var, – grāmatvedību, IT utt., tādējādi samazinot valsts pārvaldes tēriņus.

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Augstākās tiesas Senāts apmierinājis ģenerālprokurora prasību un atcēlis Rīgas pilsētas Centra rajona spriedumu, ar kuru uzņēmējs Jānis Lasmanis tika atzīts par maksātnespējīgu.

Lieta nodota jaunai izskatīšanai, DB pastāstīja Augstākās tiesas pārstāve Baiba Kataja. Jāpiemin, ka ar protestu Ģenerālprokuratūrā vērsās Parex banka un Citadele banka. J.Lasmanis par maksātnespējīgu tika atzīts šā gada 25. janvārī, sākot no pagājušā gada 28.oktobra.

DB jau rakstīja, ka maksātnespējas ieteikumu tiesā J.Lasmanis iesniedza vēl pagājušā oktobra beigās, bet tiesa to atstāja bez virzības, jo tika konstatētas dažas nepilnības. Pērn 1.decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosināja J.Lasmaņa maksātnespējas lietu.

DB 2008.gadā rakstīja, ka J.Lasmanis ir miljonārs ar stāžu. Dažādos Latvijas bagātāko cilvēku sarakstos viņa vārds atrodams jau daudzus gadus. Savu īsto starta kapitālu sapelnījis kooperatīvu laikos, taču atrast naudīgu nozari viņš esot mācējis vienmēr. Viņš arī norādīja, ka, viņaprāt, tagadne vairs nepiederot «šiverētājiem». Mūsdienās uz priekšu tiekot gudrie, izglītotie un tie, kas prot attīstīties.

Viens no atpazīstamākajiem viesnīcu zīmoliem Latvijā Hotel Kolonna iesniedzis maksātnespējas pieprasījumu.

SIA Hotel Kolonna lietoja zīmola Kolonna vārdu kā franšīzes uzņēmums, un tā kontrolpaketes turētāji bija ārvalstu investori, db.lv skaidro uzņēmuma sabiedrisko attiecību pārstāvis Juris Pētersons. «Uzņēmumam neizdevās realizēt jauna kapitāla piesaisti, kas ļautu asas konkurences un vienlaikus ekonomiskās krīzes apstākļos ilgstoši laikus norēķināties ar viesnīcu telpu iznomātājiem. Sniegt atbildi par prasības izskatīšanas termiņiem un tai sekojošiem tiesas lēmumiem būs iespējams, kad rīcībā būs atbilstoša informācija.»

Db.lv jau ziņoja, ka procesu izskatīs Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Antra Zute.

A/s Kolonna grupas uzņēmuma SIA Kolonna Invest, kas atzīts par maksātnespējīgu, kreditori ar saviem pieteikumiem pie administratora var vērsties mēneša laikā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Kolonna Invest atzina par maksātnespējīgu šā gada 1.septembrī, un par uzņēmuma maksātnespējas administratoru iecelts Jānis Bērziņš, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā. Jāatgādina, ka 2010.gada pavasarī Kolonna Invest tika noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Lūgums par tiesisko aizsardzību bija saistīts ar situāciju nekustamā īpašuma tirgū - nekustamo īpašumu vērtības krišanos un darījumu apstāšanos, iepriekš uzsvēra uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Saleniece.

SIA Kolonna Invest dibināta 2006.gada novembrī. Uzņēmums nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstību, specializējies uz daudzdzīvokļu namu un viesnīcu būvniecību, liecina informācija mājaslapā.

Uzlikts arests skaistumkopšanas jomas uzņēmējas Ievas Plaudes-Rēlingeres pastarpināti piederošajām daļām uzņēmumā SIA "Kolonna Invest", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, informē "Lursoft" pārstāvji.

"Lursoft" informē, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļa pieņēmusi lēmumu par nodrošinājuma piemērošanu "Kolonna Invest". Arests uzlikts aizdomās turētās Plaudes-Rēlingeres kā patiesā labuma guvējas mantai - AS "Lawrence Asset Management" piederošajām daļām uzņēmumā "Kolonna Invest".

Vienlaikus "Firmas.lv" informācija liecina, ka 2023.gada 9.februārī ar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas 6.februāra lēmumu par aresta uzlikšanu mantai ir piemērots arests Plaudes-Rēlingeres kā patiesā labuma guvējas mantai - "Lawrence Asset Management" piederošajām daļām uzņēmumā "Kolonna Invest".

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta otrdien bija paredzējusi izskatīt Kolonnas dibinātājas Ievas Plaudes-Rēlingeres un AS Kolonna Asset Management valdes priekšsēdētāja Jāņa Lasmaņa apelācijas sūdzību par AS Reverta prasību par parāda piedziņu 2,98 miljonu eiro apmērā, informē Reverta pārstāve Marita Ozoliņa.

Ka skaidro M. Ozoliņa, tiesa bija plānojusi izskatīt apelācijas sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas 2011.gada 31. augusta spriedumu, ar kuru tika apmierināta Revertas prasība par parāda piedziņu 2,98 miljonu eiro apmērā, piedziņu vēršot uz I.Plaudes-Rēlingeres, J.Lasmaņa un SIA Kolonna Beauty mantu.

Apelācija tika iesniegta jau pirms diviem gadiem, bet noslogotās tiesu sistēmas rezultātā izskatīšana ir notikusi tikai tagad.

Lietas izskatīšana tika atlikta līdz 31.martam, lai precizētu I.Plaudes-Rēlingeres un J.Lasmaņa maksātnespējas procesā veiktos maksājumus saistību izpildei. Ne I. Plaude-Rēlingere, ne J. Lasmanis uz sēdi neieradās, kā arī apelācijas sūdzībā parāda aprēķinus neapstrīdēja.

Uzņēmumi 2021. gadā nodarbināja 709 595 strādājošos, kas ir par 64 179 jeb 8,3% mazāk nekā 2014. gadā, salīdzinoši strauji nodarbināto skaits sarucis pēdējo gadu – Covid-19 pandēmijas laikā.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem. Latvijā reģistrētajos uzņēmumos pērn bija nodarbināti teju 710 tūkstoši strādājošo, kas ir par 2% mazāk nekā 2020. gadā, liecina VID sniegtā informācija. No tiem 12% bija nodarbināti mazumtirdzniecības sektorā. Otra darbinieku skaita ziņā ietilpīgākā nozare 2021. gadā bijusi veselības aizsardzība.

“Nodarbināto skaita kritums par vairāk nekā 64 000 astoņu gadu laikā ir milzīgs, un tas ir sava veida jautājums par to, kas un kā notiek valstī,” pārsteigumu pauž bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņaprāt, nodarbināto skaita sarukuma iemesli uzņēmumos ir jāmeklē Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņās.

Iedzīvotāju pirktspējas palielināšanai labāks instruments par minimālās algas palielināšanu ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana.

Tādu viedokli pauda vairums DB aptaujāto uzņēmēju. Viņu vidū gan nebija vienprātības par to, cik liels paalielinājums ir ekonomiski motivēts un pamatots. Daļa uzskata, ka 40 eiro minimālās algas pieaugums ir pārāk straujš un tas veicinās zemāk atalgoto darbavietu izzušanu, darbinieku pārformēšanu uz «nepilnu darba laiku – 6 vai 7 stundām, daļēji arī pakalpojumu un atsevišķu preču cenu kāpumu. Savukārt citi pauda pretēju viedokli, jo tādējādi sarukšot ēnu ekonomikas apmēri un cilvēku ienākumi tuvošoties Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Tiek uzsvērts, ka būtu jāatrod zelta vidusceļš – minimālā alga jāpaaugstina, taču tā, lai tā nenodarītu kaitējumu tautsaimniecībai un cilvēki nedotos peļņā uz ārzemēm.

Kiprā aizturēts Jūrmalas pašvaldības 2005.gada vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā notiesātais uzņēmējs Germans Milušs, secināms no Kipras ziņu aģentūras CNA vēstītā.

Latvijas Valsts policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apliecināja, ka no 2007.gada 23.aprīļa starptautiskajā meklēšanā izsludinātais Milušs aizturēts Larnakā un tagad Latvijas Ģenerālprokuratūra kārtos formalitātes, lai panāktu viņu izdošanu un nogādāšanu Latvijā. Šādos gadījumos fiziski ar personas nogādāšanu Latvijā nodarbojas Valsts policija.

Pievienota 3. rindkopa

Latvijas Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina aģentūrai LETA teica, ka Ģenerālprokuratūras Starptautiskā sadarbības nodaļa tuvākajā laikā iesniegs izdošanas lūgumu Kipras Tieslietu ministrijai attiecībā uz minētās personas izdošanu sprieduma izpildei.

2021. gads daudziem uzņēmumiem būs izaicinājumu pilns laiks – kā uzdevums ar daudziem nezināmajiem, kura risināšanā būs jāspēj ātri reaģēt uz radušos situāciju.

Vairākām nozarēm — tūrismam, viesnīcām, sabiedriskajai ēdināšanai, sabiedriskajam transportam – 2021. gads būs ļoti sarežģīts, tā laikā var būt arī iespaidīgs kritušo apmērs. Ir nozares, kuru uzņēmumi uz 2021. gadu raugās kā uz iespēju laiku un prognozē izaugsmes gadu, piemēram, kūdras nozare.

Ļoti neprognozējams laiks, jo pārmaiņas jebkurā virzienā var īstenoties ikvienā brīdī, tā 2021. gada prognozi iezīmē bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka 2020. gada pēdējās nedēļas un 2021. gada pirmās nedēļas būs identiskas. Situācija varot mainīties, plašumā vēršoties vakcinēšanai pret Covid-19 gan Latvijā, gan Eiropā, gan visā pasaulē. “Ne jau tikai Eiropā, bet arī pašmāju politiķu lemtais, piemēram, par nodokļiem,” uz jautājumu par to, kas ietekmēs mazo biznesu, atbild A. Lasmanis.

Latvijas jaunuzņēmums "Supliful", kas nodarbojas ar kosmētikas, uztura bagātinātāju un pakotās pārtikas produktu ražošanu un piegādi pēc pasūtījuma, apkopojis datus par 2023. gadu, kas liecina, ka, piemēram, ieņēmumi ir auguši 5,6 reizes, sasniedzot 4,72 miljonus dolāru.

Salīdzinājumam gadu iepriekš tie nebija pat viens miljons dolāru. Savukārt “Supliful” platformas lietotājiem 2022. gadā izdevies pārdot preces 1,42 miljonu dolāru apmērā, bet pagājušajā gadā 5,4 reizes vairāk - 7,27 miljonu dolāru apmērā.

Kopumā, izmantojot “Supliful” platformu, 2023. gadā ir pārdoti 225 000 preču vienību. Vienam platformas lietotājam pat izdevies pārdot produktus vairāk kā viena miljona dolāru vērtībā.

""Supliful" strādā kopš 2021. gada rudens. Investīcijās esam piesaistījuši tikai 3 miljonus dolāru. No tiem 1,9 miljoni ir ieguldījumi kapitālā un 1,1 miljons ir aizdevums. Ar minimālu ieguldījumu mārketinga aktivitātēs mums ir izdevies pārliecināties par produkta nepieciešamību tirgū. Mums ir izdevies augt ļoti strauji, pierādot arī biznesa modeļa dzīvotspēju. Un šo tendenci plānojam turpināt arī 2024. gadā. “Supliful” mērķis šogad ir kāpināt apgrozījumu vēl 10 reizes," saka uzņēmuma "Supliful" līdzdibinātājs Mārtiņš Lasmanis.

Ventspilī ražotie koka logi un bīdāmās sistēmas tiek realizētas ne tikai Zviedrijas, Norvēģijas, bet arī Japānas tirgū; lai efektivizētu ražošanu, SIA Arbo Windows investēs divus miljonus eiro.

Uzņēmums piecos gados ir būtiski audzējis ražošanas apjomus, kas noticis tieši sekmīga darba rezultātā ar produkcijas pircējiem ārvalstīs. 2018. gadā SIA Arbo Windows neto apgrozījums sasniedza nepilnus sešus milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadā iespētajiem 3,9 milj. eiro nozīmē 53% lielu pieaugumu, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu kāpums jau ir 2,7 reizes. Šogad, pēc SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētāja un līdzīpašnieka Jāņa Lasmaņa sacītā, prognozētie ienākumi būs ap septiņiem milj. eiro.

Sertifikācijas nianses

Tas, ka Ventspilī ražotie logi tiek sekmīgi eksportēti uz Zviedriju, Norvēģiju un nedaudz arī uz Lielbritāniju, ir labi, bet pārsteidzoši, ka ostas pilsētā strādājošā ražotne savu produkciju sekmīgi realizē uzlecošās saules zemē. «Pērn uz Japānu eksportējām logus un bīdāmās sistēmas aptuveni 0,6 milj. eiro apmērā (aptuveni 10% no kopējā neto apgrozījuma), bet šogad šis ienākumu līmenis būs lielāks,» stāsta J. Lasmanis.

Latvijā pašlaik ir nelikvidētas zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, kā arī viena dalībnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuru īpašnieks ir miris.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Pašlaik Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nedaudz vairāk kā 24 tūkstoši aktīvu zemnieku saimniecību, tomēr, analizējot šo saimniecību īpašniekus, redzam, ka 14% gadījumu to īpašnieki ir miruši. Vēl lielāks mirušo īpašnieku īpatsvars ir zvejnieku saimniecībām – 20%. Savukārt šobrīd aktīvo individuālo uzņēmumu vidū mirušo īpašnieku īpatsvars ir 19,6%.

Jautājumi ir, bet atbilžu nav

“Tie ir iespaidīgi rādītāji, kas vairāk rada jautājumu nekā atbilžu,” savu pārsteigumu pauž bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņaprāt, jaunajai valdībai būtu lietderīgi papētīt šos skaitļus un saprast, kur ir problēmas sakne. “Var būt ļoti daudz iemeslu, kāpēc ir situācija, kad īpašnieks ir miris, bet cits neviens viņa vietā nav stājies. Proti, mantojuma lieta var prasīt ne tikai mēnešus, bet pat gadus, it īpaši, ja potenciālo mantinieku vidū ir strīdi, tikpat labi var būt pretēja situācija, kad mirušajam īpašniekam ir parādsaistības, kuras neviens nevēlas uzņemties maksāt, un tāpēc mantojuma lieta pat netiek atvērta,” uz lūgumu minēt kādus iespējamos iemeslus atbild A. Lasmanis. Viņš arī iesaka būtu uzmanīgiem ar šo biznesa subjektu likvidāciju. “Ja mantojuma lieta ir atvērta, tad valsts struktūrām nevajadzētu steigties ar to likvidēšanu (izslēgšanu no reģistra), jo tad var rasties situācija, kad vispirms likvidē un pēc tam būtībā tieši to pašu reģistrē no jauna atkārtoti, tādējādi ieguvēja būs valsts, kura saņems attiecīgās valsts nodevas un pildīs valsts maku, bet ierēdņi varēs atskaitīties par padarīto darbu,” iesaka A. Lasmanis. Viņaprāt, tiem biznesa subjektiem, kuru mirušajiem īpašniekiem mantojuma lietas noteiktā laikā nav atvērtas, gan varētu piemērot piespiedu izslēgšanu no reģistra. “Tas ir uzdevums mūsu gudrajām valstssievām un valstsvīriem,” uz jautājumu, kam tas būtu jādara, atbild A. Lasmanis.