Citas ziņas

Atzīst par likumīgu premjera rīcību saistībā ar grozījumiem KNAB reglamentā

Elīna Pankovska, 10.02.2011

Jaunākais izdevums

Ģenerālprokuratūra atzinusi par likumīgu un tiesisku Ministru prezidenta Valda Dombrovska rīcību, atceļot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Normunda Vilnīša apstiprināto biroja reformu.

N.Vilnīša iesniegumu skatīja Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments, DB pastāstīja prokuratūras pārstāvis Andrejs Vasks.

Jāatgādina, ka N.Vilnītis lūgumu Ģenerālprokuratūrā iesniedza šā gada 27.janvārī. N.Vilnītis bija lūdzis izvērtēt premjera rīcības tiesiskumu un likumību un uzskatīt, ka līdz iesnieguma pārbaudes un skaidrojuma saņemšanai KNAB priekšnieka pērnā gada aprīļa rīkojums par grozījumiem KNAB reglamentā ir spēkā esošs.

DB jau rakstīja, ka konflikts KNAB pērn novembrī uzjundīja ar jaunu sparu. KNAB darbinieki ar vairākām vēstulēm vērsās pie V.Dombrovska par KNAB vadītāja rīcību.

Pagājušā gada pavasarī V.Dombrovskis iebilda pret reorganizācijas īstenošanu birojā. KNAB struktūras modeļa izvērtēšanai tika izveidota īpaša starpinstitūciju komisija. Komisijas secinājumi apstiprināja premjera iepriekš izteikto iebildumu pamatotību attiecībā uz korupcijas apkarošanas darba pastiprināšanu reģionos, vienlaikus saglabājot reģionālo struktūru korupcijas apkarošanas bloka sastāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fragments no laikraksta Dienas Bizness sarunas ar bijušo Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Runājot par ieguldījumiem Latvijā, kā jūs vērtējat šejienes investīciju vidi ar pēdējiem lielākajiem darījumiem Liepājas metalurgā, Citadelē, AirBaltic?

Ar jebkuriem lieliem projektiem, tostarp arī ar ES naudām, baidos, ka mums te atkal notiek šī feodālā sadale pēc principa: tev no šī katliņa un man no tā katliņa. Vienam tādējādi veidojas pustukšītis un aiztukšītis, bet citam vispār nekas netiek. Šī feodālā sadale, kas notiek, savstarpēji vienojoties un ar korupcijas starpniecību, ir redzama visur pasaulē, taču, jo vairāk tā ir kaut kur izplatīta, jo mazāk šī valsts attīstās. Šādai valstij ir arī lielāks risks nonākt līdz iekšējai nestabilitātei un pat līdz karadarbībai un vardarbībai. Taču cilvēki to neapjēdz, viņi iesaistās šādās shēmās un domā: es dabūšu savu procentiņu tur un šeit, un viss būs kārtībā, brīnišķīgi un skaisti – mēs tā vienmēr esam darījuši, tā visi dara un es darīšu tāpat. Tā ir ļoti liela kļūda. Sabiedrībai ir jāsasniedz zināma kritiskā masa gan politiķu, gan darījumu cilvēku vidū, kas saprot, ka darīt lietas pēc likuma burta un priekšrakstiem ir izdevīgāk un beigu beigās lētāk nekā mēģināt visādus apvedceļus, kas it kā pareizā grupā esošos cilvēkus noved pie zināmām priekšrocībām un tie var visu pievākt sev, kaut vai no tiem pašiem ES fondiem. Es domāju, ka visi šie paradumi mums nav tik izteikti kā dažā labā zemē, ar kurām es esmu iepazinusies, mēs balansējam uz robežas, tomēr mums šīs feodālās tendences nav vēl izzudušas pavisam. Pirms dažiem gadiem kāds lielījās, ka oligarhi esot aprakti, bet es varētu pārfrāzēt Džordžu Bernardu Šovu un teikt, ka ziņas par viņu nāvi ir bijušas priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varētu atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Normunda Vilnīša atbrīvošanu no amata, ja vien komisijas atzinums, kas vētī viņa darbību, būs negatīvs. Pie šādas atziņas nonācis ZZS Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis, un tas jau liecina, ka Vienotība savā vēlmē nomainīt Vilnīti nav vientuļa, un šobrīd tiek gaidīts vien formāls iemesls, lai viņu varētu nomainīt.

Šāds pavērsiens ir vairāk nekā izskaidrojams, un nebūtu nekāds brīnums, ka jau drīzumā tiktu uzsākta jauna KNAB šefa meklēšana.

Pirmkārt, nu jau pietiekami ilgu laiku KNAB ir uzskatāmi demonstrējis, ka tā vadība nespēj kaut cik konstruktīvi sadarboties. Protams, visu ko var teikt par KNAB vadītāja vietniekiem Jutu Strīķi un nu jau no darba atlaisto Alvi Vilku, tomēr tieši Vilnītis ir vadītājs, kuram jāspēj panākt kārtību un discpiplīnu paša vadītajā iestādē. Bet ar jēdzienu «disciplīna» nekādi nevar saprast situāciju, kad iestādes vadītāja vietnieki, nebūdami apmierināti ar šefa lēmumiem, skraida apkārt pie premjera, plašsaziņas līdzekļiem un vēl šur tur, stāstot, ka šefa lēmumi nekam neder. Respektīvi, Vilnītis vairāku mēnešu laikā ir pierādījis, ka īsti nespēj vadīt KNAB. Otrkārt, Vilnīša turpmākā darbība KNAB neattaisnojas pat no sazvērestības teoriju aspekta. Pieņemot, ka daļai Saeimā pārstāvēto politisko spēku bija izdevīga Vilnīša atrašanās KNAB, šobrīd to vairs nevar teikt. Pietika Vilnītim aiziet uz pāris nedēļām atvaļinājumā, lai valstī burtiski diennakts laikā notiktu 42 kratīšanas, skarot arī viena otra politiķa intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Slavenību pašbildes

Gunta Kursiša, 14.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nu jau labu laiku ar viedtelefoniem uzņemti pašportreti ir gana populārs fotoattēlu iemūžināšanas veids. No tā nekaunas nedz Holivudas zvaigznes, nedz arī mūsu pašu prezidents Andris Bērziņš. Fotogalerijā piedāvājam aplūkot pašbildes, kas uzņemtas gan uz Sarkanā paklāja, gan citur.

Jau rakstīts, ka 2013. gadā Oksfordas valodnieki atzinuši «selfie» par gada jaunvārdu, līdz ar to iekļaujot to arī Oksfordas angļu valodas vārdnīcas (Oxford English Dictionary) tiešsaistes versijā. Pētnieki uzskata, ka vārda izplatība angļu valodas lietošanā gada laikā ir augusi par 17%. Sekojot britu valodas ekspertu piemēram, tehnoloģiju tendences nav nogulējuši arī Latvijas valodnieki, par gada vārdu Latvijā atzīstot «selfija» latviskojumu – pašbildi. Šis vārds pēc valodnieku domām ir labskanīgāks nekā citas piedāvātās «selfie» versijas - selfijs, tīksmiņš, paštīksmeklis, pašītis, sevītis, pašģīmis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gatavo izstrādājumu vairāk, metālu ražošanā – iztukšītis

Māris Ķirsons, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gads mašīnbūves un metālapstrādes nozarei ir nesis gan prieka pilnus brīžus, gan arī bēdīgus notikumus, kuri sakņojas ne tikai Latvijā pieņemtajos lēmumos, bet arī ģeopolitikā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Šogad nav bijis ne lielu kāpumu, ne arī lielu kritumu,» situāciju analizē SIA AB Metal valdes loceklis Māris Balodis. Šim viedoklim pievienojas arī vairāki citi nozares uzņēmēji.

Latvijā mašīnbūves un metālapstrādes nozarē 2016.gadā faktiski turpinājās līdzšinējā tendence atsevišķām apakšnozarēm arvien zaudēt savu nozīmi un īpatsvaru, citām – nostiprināties, secina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Sekacis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka kopējie dati par 10 mēnešiem uzrāda nelielu kritumu, tomēr, ja neņem vērā metālu ražošanu, kas šobrīd Latvijā ir samazinājusies līdz minimumam, pārējās apakšnozarēs kopumā ir pat neliels pieaugums. «Datu analīze uzrāda tendenci nostiprināties gatavo metālizstrādājumu ražošanai, kamēr citu transportlīdzekļu izgatavošana darbojas ar mainīgām sekmēm un dažiem šīs apakšnozares uzņēmumiem pēdējā laikā ir grūtības nodrošināt pasūtījumus un pietiekamu apgrozījumu. Pārējās apakšnozares strādājušas apmēram iepriekšējā gada līmenī,» skaidro A. Sekacis. Gatavo metālizstrādājumu ražošana ir neapstrīdama nozares līdere, tajā darbojas arī šobrīd lielākais nozares spēlētājs – East Metal, kas ir Dānijas uzņēmuma meitas kompānija. «Šajā apakšnozarē ir lielākā daļa ārvalstu investīciju, kas arī izskaidro salīdzinoši straujāku eksporta apjomu pieaugumu, salīdzinot ar kopējā apjoma izmaiņām,» norāda A. Sekacis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Stockmann Latvijā apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 19,1 miljonu eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot jauno biznesa stratēģiju, kuras pamatā ir darbības koncentrēšana uz noteiktām preču grupām un, uzsākot darbu jaunajam Stockmann Grupas loģistikas centram Somijā, 2017. gada pirmajā pusgadā sasniegts 19.1 milj. eiro apgrozījums, informē universālveikala Stockmann direktore Latvijā Dace Goldmane.

2016.gada pirmajā pusgadā apgrozījums bija 18.8 milj. eiro. «Kopējās tirgus tendences Latvijā šobrīd neuzrāda strauju pieprasījuma kāpumu, tāpēc sasniegtais vērtējams atzinīgi. Modernais loģistikas centrs Somijā 2017.gadā ļāvis samazināt loģistikas izdevumus un ievērojami uzlabojušies rentabilitātes rādītāji. Kopumā tas dod iespēju pozitīviem gada rezultātiem, ko uzņēmums Latvijā un arī Stockmann Grupa šogad un nākamajā gadā plāno sasniegt,» skaidro D.Goldmane.

Stockmann produktu portfelī modes un mājas preces veido 45%, savukārt, pārtika ir otra lielākā preču grupa, kas aizņem 38% no piedāvāto preču un produktu klāsta. Stockmann ieviestā biznesa stratēģija dod rezultātus.

Komentāri

Pievienot komentāru