«Kurš iet garām, to rauj iekšā,» nosmej Pāvilostas audēja Vilma Reinharde. Sākot no pilsētas svētkiem 19. maijā līdz 29. augustam, ikviens Pāvilostas iedzīvotājs un viesis tiek aicināts ieaust savu rakstu, lai radītu garāko kājceliņu novadā ar nosaukumu Ceļš kāpās, vēsta laikraksts Kursas Laiks.

Katru piektdienu Pāvilostas Mūzikas skolas telpās interesentus sagaida Vilma Reinharde. Audēja pastāsta, ka biežākie viesi ir vietējie, tomēr iegriežas arī tā saucamie Pāvilostas rīdzinieki, kā arī ceļotāji no Francijas, Austrālijas un citām zemēm. Ieaust dzīparu bieži piesakās arī jaunie pāri. Katram audējam ir iespēja izvēlēties kādu no košajiem auduma strēmeļu kamoliņiem. Tos projekta organizatori ieguvuši no humānās palīdzības, kur cilvēki tos izbrāķējuši, bet aušanai tie der. Katrs no projekta dalībniekiem tiek uzskaitīts, V. Reinharde atklāj, Kursas Laika ciemošanās laikā tie ir 105.

Vēl gan nav zināms, cik metri jau noausti, tomēr uzvilkti tika 16 m gari diegi. V. Reinharde atzīst, ka daudz vairs nav palicis. Aušana notiek ar divām paminām, un process ir pavisam vienkāršs. Piemēram, aužot Sakas tautas tērpu, vajadzīgas 12 paminas un 12 nīškārtas. Audēja atklāj, ka sarežģītākais ir steļļu sagatavošana, šoreiz tam tika veltītas piecas stundas. V. Reinharde 30 centimetru kājceliņu var noaust vienā stundā, grūtāk ir, aužot segas, tur 30 centimetrus var noaust trīs stundu laikā.

Uzņēmumā «Mailīšu Fabrika» audumu ražošana notiek, izmantojot ar rokām darbināmas stelles - gan senākas, gan jaunākas, piemēram, programmējamās datorstelles.

Aušanas darbnīcā "Mailīšu Fabrika" audēja Ilze Mailīte ik dienu auž pie kādām no piecām stellēm, kas ir darba kārtībā. No tām vienas ir Somijā ražotās programmējamās stelles. Darbs ar tām atvieglo audēja darbu un paātrina procesu, jo aužamais raksts tiek uzzīmēts datorā, no kura programmbloks nolasa attiecīgā raksta rindu un vada nīšu kāršu pacelšanu. Izmantojot tradicionālās stelles, audējam jāmin kāda no 2-12 paminām, kas prasa papildu vērību un laiku. Visplatākie audumi top pie zemgalieša Pētera Viļumsona radītajām vienpaminas pusmehāniskajām stellēm, kuras var saukt arī par 20.gs. programmējām stellēm jeb datorstellēm, kas kopumā aizņem 12m2 lielu platību.

Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā saviem lasītājiem ieskatīties audēju darbā Rūjienas uzņēmumā Atspole.

Uzņēmumā tiek austa produkcija sākot no maziem galdautiņiem līdz pat lielām segām.

Kā stāsta SIA Atspole audēja Gunita Velpe, agrāk ēkā bija Sadzīves pakalpojumu kombināts, kam piederēja trīs ēkas – vienā atradās koka stelles, savukārt ēkā, kur patlaban strādā Atspole, atradās mehāniskās stelles, ar kuru palīdzību tika austas vafeļu segas un vilnas aizkari, kuras pēc tam tika tirgotas Krievijā.

Tad, kad notika privatizācija, uzņēmums atteicās no mehāniskajām stellēm, jo tam bija nepieciešami mehāniķi un detaļas, tādēļ kompānija paturēja tikai koka stelles. Produkciju Atspole patlaban pārdod Rūjienā un tirdziņos Vecrīgā, taču uzņēmumam ir pasūtījumi arī no Japānas. «Agrāk arī suvenīru veikaliem devām tirgot savu preci, taču, tā kā veikals liek 150% uzcenojumu, tad no šīs sadarbības atteicāmies un vairāk tirgojam paši,» saka G. Velpa.

Aušanu tā pa īstam apguvusi tikai pirms dažiem gadiem, Ilze Mailīte stāsta, kā atgriezusies Ērgļos uz palikšanu un izveidojusi aušanas darbnīcu

I. Mailītes ģimenē aust pratušas arī iepriekšējās paaudzes, viņas bērnība pagājusi steļļu un diegu tuvumā. Taču tikai 2016.gadā, dzīvojot Rīgā, viņai radās doma par pašai savu Ērgļu tautastērpu. Sekoja sapnis par tautas tērpa noaušanu savā darbnīcā, lai gan tobrīd jaunās hidroinženierzinātņu maģistres ģimenē pat nebija steļļu. Apzinoties, ka daudz vēl jāapgūst, I.Mailīte atstāja savu toreizējo iepirkumu speciālistes amatu būvniecības uzņēmumā un uzsāka trīs gadu garu darbu pie SIA Mailīšu Fabrika izveides.

Īsteno LEADER projektu

Vēl bez biznesa plāna I.Mailīte ķērās pie Lauku atbalsta dienesta LEADER projekta rakstīšanas. Mailīšu ģimenes īpašumā bija zeme ar ēku Ogres upes krastos Ērgļos. Ēka nebija labā stāvoklī, tādēļ nācās to pilnībā pārbūvēt un paplašināt. Sākotnējo ēkas vīziju radīt palīdzēja brālēns arhitekts Austris Mailītis, un tālāk jau pēc pašas I.Mailītes radītajām skicēm tika izstrādāts projekts, norisinājās iepirkums par būvdarbu veikšanu un tika izraudzīts būvdarbu veicējs. Iepriekšējā darba vietā būvniecības uzņēmumā gūtā pieredze bija spēcīgs pamats, kas vēlāk palīdzēja šī projekta īstenošanā.