Jaunākais izdevums

Augustā būs divi gadi, kopš SIA A.K.S. Grupa Alsviķu pagastā pievērsusies vistu audzēšanai. Lai gan uzņēmuma pamatnozare jau daudzus gadus ir kokapstrāde, laiks tiek atrast arī vistkopībai, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Uzņēmuma īpašniece Kristīne Vindela atzīst, ka doma par vistu audzēšanu bijusi jau sen, bet netika īstenota. Piedzimstot mazākajai meitiņai, abi ar vīru sapratuši, ka tas ir īstais mirklis ieceres īstenošanai. «Meita atteicās ēst veikalā pirktās vistu olas. Arī man ir ļoti izteikta smaržu izjūta, nevaru ieēst veikalā pirktās vistu olas, jo tām ir izteikts zivju un izmantotās barības aromāts. Cepot šīs olas, visa māja sāk smaržot pēc zivīm... Sākām ar domu pamēģināt savām vajadzībām un iegādājāmies septiņas vistas Madonas audzētavā. Tās bija divas pērļu vistiņas, divas Andalūzijas zilās - skaistas, zilganpelēku spalvu vistas - un trīs Kučinskaja Jubiļeinaja, » stāsta K.Vindela.

Pamazām nozare attīstīta, un šobrīd ir aptuveni 140 vistas, kas dzīvo 14 būros vistu novietnē uzņēmuma teritorijā. Tās visas ir dažādu šķirņu vistas – bez jau minētajām arī, piemēram, Zelta Brahma, Zagorskas Lososevaja, Russkaja Borodataja, Dominante, Rodailends.

Vistu dējība ir atkarīga no šķirnes. «Ir dienas, kad salasām 30 olas, ir dienas, kad gandrīz uz pusi vairāk. Arī olu izmērs un krāsa katrai šķirnei ir atšķirīgs: mazākas – lielākas, tumšākas – gaišākas. Vistas barojam ar graudiem, paši nopirkām nelielas dzirnaviņas, ar ko graudus samalt miltos. No miltiem un kartupeļiem izvārām putru, kas vistām ļoti garšo,» viņa saka.

Plašāk lasiet laikrakstā Alūksnes Ziņas!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dietoloģe Lolita Neimane veic eksperimentu un secina - vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties Putnu fabrikas Ķekava reklāma, kurā pausts, ka Ķekavā audzētie putni aug bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas. Lai noskaidrotu, cik droša patērētājiem lietošanā ir nopērkamā vistas gaļa, L. Neimane veica eksperimentu: dažādos Latvijas veikalos tika iegādāti 8 dažādu ražotāju vistas gaļas paraugi, un tie tika nodoti neatkarīgai laboratoriskai izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai šajos paraugos ir/vai nav atrodamas antibiotikas un hormoni. Izmeklējumu rezultāti liecina: vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša, un PF Ķekava līdzīgs reklāmsauklis – «bez antibiotikām un hormoniem» – derētu arī izmeklējamās gaļas ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināts - Ķekava un Bauska mītam par hormoniem vistas gaļā liek pretī jaunu zīmi

Lelde Petrāne, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) un SIA Lielzeltiņi (Bauska) metušies uz vienu roku un ieviesuši atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks. Tā apliecinās, ka vistas gaļa ir vietējas izcelsmes - dzīvnieks audzēts Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

(Papildināta 2. rindkopa un pievienota 8. rindkopa.)

ES aizliedz jebkādu augšanas hormonu lietošanu un ir vienīgais reģions pasaulē, kas nosaka, ka vistas gaļai jābūt brīvai no salmonellas. Tāpat jau vairākus gadus spēkā ir ES prasība, ka antibiotikas nedrīkst lietot profilakses nolūkos, bet drīkst atļautās vielas lietot ārstniecības gadījumā (ja ganāmpulkam jau konstatēta kāda saslimšana). Tādā gadījumā tās tiek lietotas, stingri ievērojot veterinārārsta norādījumus. Atsevišķas prasības nosaka, cik dienas pirms dzīvnieka kaušanas šīm farmakoloģiski aktīvām vielām jābūt izvadītām no organisma, ko kontrolē PVD, veicot analīzes. «Eiropas Savienībā gaļa, kas varētu būt patērētājam kaitīga, nav iespējama pēc būtības,» šodien notikušajā preses konferencē apgalvoja arī pieaicinātais Zemkopības ministrijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pieprasījuma kāpumu Latvijā aizvien vairāk zemnieku saimniecību pievērsušās mājputnu audzēšanai

Tādējādi pircējiem tiek dota izvēles iespēja – iegādāties bioloģisku vai konvenciāli audzētu putnu gaļu. Uzrunāto zemnieku saimniecību saimnieki atzīst, ka pagaidām mājputnu audzēšana ir nišas nodarbe, bet tai ir liels potenciāls, tostarp arī eksportā. Konkurentu skaits pēdējos gados ir palielinājies, tomēr pircēju vismaz pagaidām pietiek visiem. «Mazajai Latvijai saimniecību daudzums, kurās audzē mājputnus, ir pietiekams, katrs no mums ir atradis savu nišu, kur produkciju realizēt. Ja saimniecību kļūtu daudz vairāk, būtu jādomā par eksportu,» lēš z/s Kalvāni īpašniece Brigita Savina.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Mārtiņš Rītiņš: Ja es par savu darbu prasu naudu, tad man ir jādod pašu labāko

Didzis Meļķis, 11.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās raudzes gaļas lopu audzēšana Latvijā pagaidām notiek salīdzinoši nedaudz un gandrīz tikai eksportam, jo vietējā patēriņā pat neliela cenas starpība aizvien ir noteicošā

Situācija gan ir cerīga, jo līdz ar slow food jeb ekoloģiskās pārtikas kustības izvēršanos aug cilvēku informētība, mainās arī patēriņa paradumi. Par labu visiem ar pārtiku saistītajiem biznesiem Latvijā arī nāktu, ja kāds restorāns iegūtu Michelin zvaigzni, klāsta restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.

Kad vien satieku singapūriešu draugu un Latvijas kādreizējo goda konsulu Sevu Tiamu Lovu, mūsu saruna neizbēgami nonāk pie regulārā jautājuma – kāpēc gan jums Latvijā nepāriet no plaša patēriņa lopkopības uz augstākās klases gaļas lopiem? Nesen to jautāju jums – cik tas varētu būt reāli, un jūs bijāt absolūti pozitīvi noskaņots. Kas ir pamatā jūsu optimismam?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) ieviesīs jauna dizaina konceptu uzņēmumam piederošajā specializētajā veikalu tīklā Ķekava.

Jaunā dizaina koncepta ietvaros visos Ķekava veikalos tiks rekonstruētas iekārtas un aprīkojums, kā arī izvietota papildu informācija par vistas gaļas izcelsmi.

«Jau šobrīd iedzīvotājiem Ķekava veikalos piedāvājam tikai Latvijā audzētu un pārstrādātu vistas gaļu. Kopumā jaunā dizaina koncepta ieviešanā 25 veikalos divu gadu laikā esam paredzējuši investēt ap 300 tūkstošiem eiro,» sacīja Andris Vilcmeiers, AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs.

Pirmais jaunā dizaina koncepta Ķekava veikals atvērts Mildas tirdziņā, E.Birznieka-Upīša ielā. Līdz 2015.gada beigām jauno konceptu plānots ieviest vēl piecos firmas veikalu tīkla Ķekava veikalos. Pāreju uz jauno veikalu tīkla konceptu pilnībā plānots pabeigt tuvāko divu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta ar foto: Ieguldot 500 tūkstošus eiro, atvērts pirmais KFC Rīgā

Žanete Hāka, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā atklāts pirmais ātrās apkalpošanas restorāns KFC (Kentucky Fried Chicken), kura izveidē investēti 500 tūkstoši eiro, informē UAB Cibus Restaurants vadītājs un KFC un Pizza Hut franšīzes īpašnieks Baltijas valstīs Sigurdurs A. Sigurdsons.

Ātrās apkalpošanas restorāns izvietots divos stāvos 300 kvadrātmetru platībā.

Vistas gaļu uzņēmums patlaban iegādājas lielākajā Baltijas vistas gaļas pārstrādes uzņēmumā, taču sarunas notiek arī ar Latvijas lielāko vistas gaļas ražotāju, stāsta S. A. Sigurdsons.

Patlaban uzņēmējam pieder pieci KFC restorāni un trīs Pizza Hut restorāni Baltijas valstīs un septiņi Pizza Hut Somijā.

Nākotnē uzņēmums plāno atvērt jaunus restorānus Rīgā, un patlaban tiek meklēta vieta. Pirmā restorāna vietas atrašana beigusies veiksmīgi, jo tas īpašums atrodas tieši blakus Galerijai Centrs.

Līdz gada beigām blakus KFC plānots atvērt Pizza Hut restorānu, arī tā izveidē tiks ieguldīti 500 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Marinēti vistas gaļas produkti Putnu fabrikā Ķekava

Žanete Hāka, 18.09.2015

Šajā kūtī atrodas dējējvistas. Tajā visu laiku tiek uzturēta vienmērīga temperatūra – 21 grāds. Vistas baro noteiktā laikā – katru rītu plkst.7. Kopumā vistas guļ septiņas stundas.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoreiz portāls db.lv ciemojās AS Putnu fabrika Ķekava, lai aplūkotu vistas gaļas produktu izgatavošanas procesus šajā kompānijā.

Kopumā uzņēmumā patlaban aug vidēji 1,2 miljoni vistu dažādos vecumos, stāsta AS Putnu fabrika Ķekava Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Bikse.

Ražošanas teritorija ir liela – kopā 102 hektāri – tajā atrodas gan inkubators, gan dējējvistu, gan gaļas vistu kūtis, gan ražošanas cehi un noliktavas. AS Putnu fabrika Ķekava ir pilna cikla ražošanas uzņēmums, kas mūsdienās Eiropā ir sastopams reti, jo audzējot jaudu putnus piegādā vairāki audzētāji no tuvākās apkārtnes.

Putnu fabrika Ķekava pēdējo gadu laikā ražošanā un putnu audzēšanā veikusi būtiskas investīcijas, un patlaban primāri ir palielināt kautuves jaudu, kā arī renovēt putnu kūtis. Salīdzinoši – Lietuvā kopumā var izaudzēt putnu gaļu 112% apjomā no vietējā pieprasījuma – lai paliktu pašiem un vēl paliktu pāri, savukārt Latvijā no pieprasījuma iespējams izaudzēt aptuveni 60%, taču produktus arī eksportējam, stāsta I. Bikse. Latvijā tiek realizēti 72% Putnu fabrika Ķekava saražotās vistas gaļas, savukārt 28% uzņēmums eksportē. Galvenais uzņēmuma eksporta tirgus ir Zviedrija, kur lielākais pieprasījums ir pēc vistas filejām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ātrās ēdināšanas tīkls KFC Apvienotajā Karalistē pirmdien un otrdien bija spiests slēgt lielu daļu savu restorānu, jo piegādes problēmu dēļ bija beigusies vistas gaļa.

KFC un DHL saskaras ar vistas gaļas krīzi

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Svētku cienasta sarūpēšanā palīgā nāk šefpavāri: Marinēta vista ar gurķu-jogurta mērci

Sagatavojusi Linda Zalāne, 22.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fabiāns de Frīss restorāna Terra šefpavārs

Marinēta vista ar gurķu-jogurta mērci

Sastāvdaļas:

500 g vistas filejas (vai vistas stilbiņu)

2 ķiploku daiviņas

valrieksta izmēra ingvers

1 laims

1 citrons

1 apelsīns

1 tējkarote maiga karija

100-150 ml sojas mērces

Gaļas pagatavošana:

Sagriež vistas fileju palielos gabalos. Norīvē miziņu laimam, citronam un 1/2 apelsīna, liek blenderī kopā ar pārējām marinādes sastāvdaļām, sajauc. Iemarinē vistu, atstāj uz nakti ledusskapī. Cep vai grilē, kā ierasts.

Sastāvdaļas mērcei:

1/2 gurķis

300 g grieķu jogurta

dažas lapiņas kinzas

1 ķiploka daiviņa

citrona sula

jūras sāls

pipari

olīveļļa

Mērces pagatavošana:

Uz rupjas rīves sarīvē gurķi, pieber mazliet sāls, atstāj uz vienu stundu. Tā kā 95% no gurķa sastāva ir ūdens, pēc stundas var izspiest lieko ūdeni. Vēl pēc stundas paspiež gurķa gabaliņus ar roku, lai izspiestu vēl mazliet ūdens, ievieto atsevišķā bļodā. Paralēli samaisa jogurtu ar pārējām sastāvdaļām, pieber sāli un piparus. Ja grieķu jogurts ir par biezu, var pievienot mazliet piena. Iemaisa gurķus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdienas rītā Iecavas novadā, uzņēmuma "Balticovo" angārā, sadegušas ap 4500 vistas, noskaidroja aģentūra LETA.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā aģentūru LETA informēja, ka ap plkst.4 saņemts izsaukums uz Iecavas novadu, kur ar atklātu liesmu pilnā platībā dega angārs, kurā atradās vistas.

Pirms VUGD ierašanās no objekta bija evakuējušies 18 cilvēki. Notikuma vietā ieradās 28 ugunsdzēsēji, dzēšanas darbos izmantojot septiņas autocisternas un divas autokāpnes. Īsi pirms plkst.7 ugunsgrēks tika lokalizēts.

Kopējā degšanas platība bija 2640 kvadrātmetri. Saskaņā ar VUGD rīcībā esošo informāciju, ugunsnelaimē sadega ap 4500 vistas. Ugunsdzēsējiem izdevās no liesmām nosargāt blakus esošo ražošanas ēku un kūti.

Patlaban dzēšanas darbi vēl turpinās.

"Balticovo" ir vadošais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā. Uzņēmuma galvenā ražotne atrodas Iecavā, bet filiāles - Madonā, Daugavpilī, Vilcē un Bēnē. Kā liecina "firmas.lv" dati, 2019.gadā uzņēmums strādājis ar aptuveni 51 miljona eiro apgrozījumu un 1,6 miljonu eiro peļņu, bet dati par pagājušo gadu vēl nav iesniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķekava ražošanas modernizācijā un portfeļa paplašināšanā investēs 7,4 miljonus eiro

LETA, 18.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) ražošanas modernizācijā un portfeļa paplašināšanā šogad investēs 7,4 miljonus eiro, informēja Ķekavas valdes priekšsēdētājs Andrjus Prankevičs.

Par galveno mērķi šogad Ķekava noteikusi augstākās kvalitātes vistas gaļas ražošanu gan vietējam, gan eksporta tirgum.

Prankevičs norāda, ka šī gada pirmajā ceturksnī pilnībā rekonstruēta svaigās gaļas līnija un kautuve. Šogad un nākamgad kopumā plānots ieguldīt vēl sešus miljonus eiro, lai veiktu vērienīgu pārbūvi broileru kūtīs un rekonstruētu ražotni. Šogad uzņēmums arī strādā pie jaunām produktu līnijām gan vietējam, gan eksporta tirgum, kurā uzņēmums iegūst arvien spēcīgākas pozīcijas.

«Šogad esam izstrādājuši divas jaunas līnijas un līdz gada beigām plānojam palielināt kopējo ražošanas apjomu par 10%,» stāsta Prankevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augošajai tendencei atteikties no sprostos dētu vistu olu izmantošanas šogad pievienojušies vairāki uzņēmumi - picēriju tīkls «Čili Pizza» ar 23 picērijām, restorāni «36.Line», «Ferma», «Kaļķu vārti», «Domini Canes», «Goldingen room», «ID Gourmet», «KOYA», «Martinelli», «OGLE», «Zilā Govs», «Colonel Brew Pub & Kitchen», kokteiļbārs «Mākonis Cocktails & Design», kafetērija «DOMA», viesnīcas «Wolmar» un «Dome Hotel & SPA», informē biedrība «Dzīvnieku brīvība».

Kokteiļbāra «Mākonis Cocktails & Design» pārstāvis Lauris Grass biznesa portālam db.lv stāstīja, ka olas tiek iepirktas no zemnieku saimniecības «Rītnieki». Viņš atzīst, ka tas sadārdzina ēdienu cenu. «Viss neapstājas pie tā, ka vistas tiek turētas brīvos apstākļos un skaidra pa pļavu. Svarīgi ir arī tas, ko šīs vistas ēd.» Par to, ka kokteiļbāra ēdienu sastāvā ir dabiskas vistu olas, bāra vadītāji informē klientus, to norādot gan ēdienkartē, gan sociālajos tīklos.

Restorāna «Ferma» menedžeris Raimonds Palms paskaidro, ka saistībā ar dabisko vistu olu izmantošanu cenas palielinātas netiek, jo izmaksu pieaugums nav tik būtisks. Ēdienkartē speciāli tas netiek norādīts, taču, ja kāds interesējas, tad par to tiek informēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Balticovo olas un olu produkcija

Laura Mazbērziņa, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv viesojas AS Balticovo, vērojot, kā Iecavā tiek ražotas olas un pārējā produkcija.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo nesen nosvinēja savu 46. dzimšanas dienu. Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana aizsākās tikai 1975. gadā, pastāstīja Toms Auškāps, AS Balticovo valdes loceklis. AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus.«Balticovo ir arī olas, kuras ir bagātinātas ar selēnu un omega-3 taukskābēm, pateicoties barībai ar paaugstinātu rapšu raušu daudzumu,» pastāstīja T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane aktualizē drošas vistas gaļas pieejamību

Aptaujājot speciālistus un citus ražotājus, dietoloģe secina, ka PF Ķekava paziņojums, ka tās audzētie putni aug «bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas», patērētājos var radīt maldīgu priekšstatu, ka citās saimniecībās putnu gaļa tiek ražota nelabvēlīgos un bionedrošos apstākļos. Šāds paziņojums ir pārspīlēts, jo augšanas stimulatoru – hormonu – izmantošana ES gandrīz desmit gadus ir aizliegta, bet Latvijas patērētājiem pieejamā vistas gaļā – gan pašmāju ražotāju, gan importētajā – pēdējo gadu laikā nav atrastas antibiotiku atliekvielas. Tas nozīmē, ka ikviens atzītais vai reģistrētais mājputnu gaļas ražotājs, kurš ievēro bioloģiski drošus putnu audzēšanas apstākļus, kā arī gaļas sadales uzņēmums, kurš saņem visu informāciju par sadalāmās gaļas ražošanas procesu, varētu izmantot līdzīgu marķējumu kā izmanto PF Ķekava – Audzēts bez antibiotikām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs Lielzeltiņi šogad plāno palielināt pārdošanas apmērus Skandināvijas tirgū, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Adijāns.

«Mēs eksportējam uz Zviedriju, Somiju. Zviedrija ir viens no mūsu lielākajiem klientiem ar augstākajām kvalitātes prasībām. Eksportējam produkciju arī uz Nīderlandi un Franciju, attiecīgi, eksporta valstu loks ir diezgan plašs. Taču pamata lieta, uz ko mēs pašlaik koncentrējamies, ir Skandināvija. Sekojam līdzi Latvijas tirgus tendencēm un vēlamies piedāvāt pašreiz eksportam ražotos produktus - ceptu vistas gaļu - arī vietējiem pircējiem,» sacīja Adijāns, piebilstot, ka nākotnē uzņēmums ir iecerējis ieiet arī jaunos eksporta tirgos, piemēram, sākt produkcijas realizāciju Norvēģijā.

Viņš norādīja, ka Lielzeltiņi šogad plāno realizēt arī vairākus investīciju projektus, tostarp rekonstruēt putnu novietnes, uzlabojot labturības un vides prasības. «Esam plānojuši investīcijas pārstrādes cehā - augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā, iegādājoties jaunas iekārtas, lai paplašinātu produktu sortimentu. Faktiski, plānojam arī pakāpenisku autoparka nomaiņu. Investīciju projekti kopumā ir diezgan daudz, strādājam pie tā, lai mēs tos varētu pakāpeniski īstenot,» sacīja Adijāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Iepazīstina ar piecu dažādu valstu Ziemassvētku tradicionālajiem ēdieniem

Žanete Hāka, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Ziemassvētkiem, restorānā Restorāns 3 dažādu Rīgas restorānu šefpavāri iepazīstināja ar piecu valstu Ziemassvētku galda klājumu un tradicionālajiem ēdieniem.

Ziemassvētku vakariņās ar Borjomi bija unikāla iespēja satikt piecu dažādu restorānu šefpavārus, kuri atklāja savas Ziemassvētku ēdienu receptes un prezentēja vienu ēdienu no meksikāņu, itāļu, krievu, gruzīnu un grieķu virtuves.

Restorāna Restorāns 3 šefpavārs Juris Dukaļskis iepazīstināja ar itāļu virtuvi un galdā pasniedza Itālijā iecienītu uzkodu – antipastu, savukārt gruzīnu virtuves restorāna Alaverdi šefpavārs Šota Mudžirišvili piedāvāja auksto uzkodu sacivi. Otrajā ēdienā krievu virtuves restorāna Tēvocis Vaņa šefpavārs Vitālijs Smirnovs pārsteidza ar pildītu piena sivēnu, štovētiem kāpostiem un kartupeļiem, savukārt meksikāņu restorāna El Santo X šefpavāri Havjērs Garsija un Hosē Karlos Gonzalezs Žagars pagatavoja meksikāņu ēdienu – tamales. Desertā grieķu virtuves restorāna Spitaki. Greek Deli Cafe”šefpavārs Anastasios Kolliopoulos atklāja grieķu ēdiena ar melomakarona pagatavošanas recepti, savukārt Juris Dukaļskis pasniedza itāļu desertu – tiramisu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kā top?: Pica Rīga vistas filejas pica

Dienas Bizness, 16.02.2018

Vistas filejas picas sastāvdaļas ir karija mērce, pizzarella, picas sieru mikss, šampinjoni, sīpoli, marinēta kukurūza, konservēti ananāsi, spināti, marinēta grilēta paprika, vistas fileja.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā picērijā Pica Rīga top vistas filejas pica.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā picērijā Pica Rīga top vistas filejas pica.

Pica Rīga dibināta 2016.gada janvārī. Sākotnēji uzņēmums pieņēma tikai pasūtījumus, taču tad atvēra arī picēriju Rīgā, Strēlnieku ielā.

Tiesa gan, pasūtījumi aizvien kopējos pārdošanas apjomos dominē, taču piektdienas vakaros un sestdienās arī picērija ir pārpildīta, cilvēki zvana, lai rezervētu vietu, taču viss jau ir pilns, stāsta kompānijas īpašnieks Normunds Bērziņš.

Patlaban Pica Rīga piedāvājumā ir vairāk nekā desmit picas, picu piedāvājums ik pa laikam tiek pārskatīts, taču lielākoties saglabājas stabils. Starp interesantākajām picām uzņēmuma klāstā ir melnā pica ar mīdijām, kā arī pica ar strausa gaļu. Pirms kāda laika no piedāvājuma izņemts viens picas veids, kurā bija iekļauta liellopu gaļa, paipalu olas un citas sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

KFC Apvienotajā Karalistē slēdz restorānus, jo beigusies vistas gaļa

ASV ātrās ēdināšanas tīkls Kentucky Fried Chicken (KFC) Apvienotajā Karalistē pirmdien un otrdien bijis spiests slēgt lielu daļu savu restorānu, jo piegādes problēmu dēļ beigusies vistas gaļa, ziņo BBC.

Nesen restorānu ķēde noslēdza piegādes līgumu ar DHL. Līdz 13. februārim KFC vistas gaļu piegādāja specializētā pārtikas izplatīšanas grupa Bidvest.

Arī tie restorāni, kas joprojām ir atvērti, var piedāvāt tikai daļu no ēdienkartē iekļautajiem ēdieniem.

KFC izveidojis interneta mājaslapu, kur «fani» var atrast tuvāko atvērto restorānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Kā ražo McDonald’s vistas gaļas nagetus?

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

McDonald’s Canada publiskojis video, kurā redzams vistas gaļas nagetu tapšanas process.

Ēdināšanas uzņēmums uzsver, ka Chicken McNuggets tiek gatavoti no 100% vistas filejas, kurai tiek pievienots nedaudz garšvielu.

Baltā gaļa vispirms tiek samalta, formēta un panēta ar īpašām garšvielām. Panējumā tiek izmantoti kviešu un kukurūzas milti, raugs un garšvielas.

Nagetu tapšanas procesu skatiet raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro mēnesi Latvijas mājputni savu darbalaiku spiesti pavadīt tumsā un nebrīvē. Ierobežojumi mājputnu turēšanas noteikumos ieviesti, ņemot vērā kaimiņvalstīs strauji izplatījušos saslimstību ar putnu gripu. Slimība kļuvusi par iemeslu stingru biodrošības pasākumu ieviešanai Latvijā. Roku mazgāšana, apavu dezinficēšana, maiņas apģērbs un apavi, bet, galvenais, jebkādas saskares ar savvaļas putniem izslēgšana – tie ir tikai daži no būtiskākajiem biodrošības pasākumiem. Aizliegta arī jelkāda mājputnu un inkubējamu olu tirdzniecība, kā arī tirgi, izstādes un skates ar mājputnu piedalīšanos. Taču svarīgākais – mājputni jātur iekštelpās un tie nedrīkst nonākt saskarē ar savvaļas putniem.

Mazie un vidējie uzņēmēji jau cēluši trauksmi par šiem ierobežojumiem, kas samazinājuši putnu dējību. Putniem ir grūtsirdība, tie paskatās pa logu, kur spīd saule, uzkāpj laktā, un viss; vistas neinteresējas ne par gaiļiem, ne cāļiem; neiešu putnus mocīt, tos visu pavasari turot iekšā, – šādi un līdzīgi komentāri atskan no zemnieku puses. Turklāt putniem nepieciešami gan zaļumi, gan citi vitamīni un minerālvielas. Lai spētu nodrošināt tos ar visu nepieciešamo, saimniekiem jāvelta dubultlielas pūles un, protams, ne mazums resursu. Te nu aktualizējies jautājums par iespēju tikt pie finansiālas palīdzības. Lai arī putnu gripa ir ne mazāk bīstama kā Āfrikas cūku mēris, biodrošības pasākumu īstenošanai pieejamais atbalsts ir krietni vien mazāks nekā cūkkopjiem. Salīdzinājumam – ja Āfrikas cūku mēra apkarošanai, tostarp biodrošībai, no 2010. gada līdz 2017. gadam piešķirti 17,22 miljoni eiro, tad institūtam BIOR putnu gripas sakarā šogad piešķirti vien 5400,16 eiro. Te der atgādināt, ka bīstamā cūku slimība jau krietnu laiku plosās Latvijā, bet putnu gripa, par laimi, nav konstatēta. Turklāt daļa putnkopju atzinuši, ka startēšana uz atbalstu biodrošībai ir birokrātijas klapatu pilna, tāpēc pat nepieteiksies uz šādu iespēju, iztiekot paši ar savu naudu. Daļa saimnieku tomēr nolēmuši laist vistas laukā par spīti aizliegumiem. Par to arī liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kontroles un novērojumi. Proti, aizlieguma laikā līdz šim veikta 491 pārbaude, un 61 gadījumā konstatēti pārkāpumi un neatbilstības. Pēc atkārtotām pārbaudēm gan pārkāpumi vairs nav konstatēti. Pagaidām PVD nav apkopojis informāciju, vai pārkāpējiem piemērots kāds sods un cik daudz šādu gadījumu bijis, – tas kļūs zināms pēc aizlieguma beigām 1. jūnijā. Taču PVD pārstāvji norāda – mērķis nav sodīt, bet izteikt brīdinājumu, nosakot termiņu pārkāpumu novēršanai. Taču skaidrs arī, ka nav iespējams konstatēt visus pārkāpējus, jo saimniece ar pāris vistām, iespējams, par šādiem aizliegumiem pat nav dzirdējusi. Katrā ziņā līdz 1. jūnijam putniem vēl jāpaciešas kūts tumsā, un tad tie varēs tikt brīvībā un dēt uz nebēdu. Jācer, ka grūtsirdība nebūs putnus nomocījusi un tie turpinās attaisnot saimnieku cerības uz pilniem olu groziem. Un jācer, ka līdz šim brīdim nekāda vistu dumpja kā populārajā filmā ar šādu pašu nosaukumu tomēr nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zīmola Top Choice Poultry produkti nopērkami Nīderlandē un Zviedrijā

Lelde Petrāne, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad putnu gaļas ražotājs AS Putnu fabrika Ķekava sāka piedāvāt speciālu produktu zīmolu Top Choice Poultry ārvalstu tirgum - gan svaigu, gan saldētu vistas gaļu. Šobrīd Top Choice Poultry zīmola vistas gaļas produkti nopērkami Nīderlandē un Zviedrijā, informēja uzņēmumā.

Pašlaik eksports veido 27% no kopējā PF Ķekava saražotās produkcijas apjoma, orientējoties galvenokārt uz Baltijas valstīm un Skandināviju.

PF Ķekava ieguvusi pārtikas kvalitātes sertifikātu BRC, kas pavēršot uzņēmumam plašas eksporta iespējas gan jau esošajos, gan jaunos eksporta tirgos.

«Mūsu plāns ir kāpināt eksporta apjomu par 10% gadā, un šobrīd to veiksmīgi izdodas īstenot,» saka Andrjus Pranckevičs (Andrius Pranckevičius), uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

BRC sertifikācijas programmu izveidojusi Lielbritānijas lielveikalu ķēžu apvienība (Asda, Tesco un Sainsbury), un pēc tās vadās liela daļa globālo mazumtirdzniecības tīklu , to skaitā Lidl, Aldi, Metro un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrās ēdināšanas ķēde «Hesburger» pirms vairākiem gadiem atklāja mobilo aplikāciju ērtākai ēdienu pasūtīšanai un apmaksai tiešsaistē. Ik gadu aplikācijas pilnveidošanā tiek ieguldītas ievērojamas investīcijas, kopumā šobrīd sasniedzot 4 miljonus eiro, taču darbs pie aplikācijas pilnveides joprojām turpinās.

Aplikācija ir pieejama Baltijas valstīs un Somijā, tostarp arī Latvijā, kur aplikācija pirmo reizi parādījās pirms diviem gadiem.

Kā norāda «Hesburger» attīstības direktore Ieva Salmela, intensīvais darbs pie aplikācijas uzlabošanas, kā arī uzlabojumiem katras valsts individuālajai versijai ir likumsakarīgs, jo lietotāju skaits katrā valstī aug. Tā, piemēram, Latvijā gada laikā tās lietotāju skaits ir audzis gandrīz divas reizes.

Kopš «Hesburger» aplikācijas aktivizēšanas Latvijā 2017.gada septembrī, tās lejupielāžu skaits ir sasniedzis vairāk nekā 208 tūkstošus. Lietuvā aplikācijai ir apmēram 126 tūkstoši lietotāju, bet Igaunijā - apmēram 118 tūkstoši lietotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) par higiēnas prasību neievērošanu ātrās ēdināšanas tīkla Kentucky Fried Chicken (KFC) uzņēmumā Vecrīgā, Audēju ielā, ir piemērojis 400 eiro naudas sodu, pastāstīja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Jau ziņots, ka PVD 22.septembrī KFC veicis pārbaudi, konstatējot vairākus higiēnas prasību pārkāpumus, un ierosināja administratīvo lietvedību. Par līdzīgiem pārkāpumiem KFC gada laikā ir sodīts divas reizes.

Uzņēmuma pārstāvis Lietuvā un Latvijā Jozs Berlicks atzina, ka sūdzības par higiēnas prasību neievērošanu pilnībā neatbilstot realitātei, par ko viņš pats klātienē ir personīgi pārliecinājies. «Sociālajos tīklos izplatītas fotogrāfijas, ko uzņēmis mūsu bijušais darbinieks, kurš bija atbildīgs par vistas produktu pagatavošanu un tīrību attiecīgajās virtuves zonās. Mums ir svarīgi, lai klienti mums uzticas un saņem kvalitatīvu un droši pagatavotu pārtiku, tāpēc sazinājāmies ar PVD, aicinot apmeklēt restorānu un pārliecināties, vai ievērojam nepieciešamās higiēnas un pārtikas drošības prasības,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot gatavo maltīšu klāstu, Maxima ieviesusi sortimentā svaigi gatavotus burgerus un beļģu vafeles, kas būs pieejami tikai Maxima XXX veikalā iepirkšanās un izklaides centrā Akropole, informē uzņēmumā.

Jaunajā gardēžu piedāvājumā būs četru garšu svaigi gatavoti burgeri dažādām gaumēm: liellopa gaļas burgers, vistas burgers, dubultais burgers un īpašs piedāvājums veģetāriešiem - veģetārais burgers no baklažāniem, cukini un citiem dārzeņiem ar īpašu veģetāru mērci.

Burgeros tiks izmantota vietējā liellopu gaļa un pašu ceptas burgeru maizītes no tādām dabīgām sastāvdaļām, kā, piemēram, spinātiem un bietēm.

Sortiments papildināts arī ar jaunām sviestmaizēm - tunča sviestmaize ar kaperiem un olu, sviestmaize ar vistas gaļas kotleti ar gurķu-sinepju mērci un cūkgaļas cepeša sviestmaize.

«Ikdienā laika gatavot kļūst arvien mazāk un aizvien biežāk cilvēki izvēlas gatavas maltītes, ko var ērti apēst pa ceļam vai mājās. Street food kultūra jeb svaigi gatavotu un līdzņemšanai ērtu produktu piedāvājums ienāk arī lielveikalu sortimentā. Tādēļ Maxima ir radījusi jaunu street food sortimentu gardēžiem un papildinājuši gatavo maltīšu klāstu ar visā pasaulē iecienītajiem burgeriem un beļģu vafelēm, kā arī dažādojuši jau esošo produktu klāstu ar jaunām sviestmaižu garšām. Līdzās gatavajām maltītēm, sortimentu papildinās arī plašs amatnieku alus klāsts īpašā Amatnieku alus stendā,» stāsta «Maxima Latvija» valdes locekle Kristīne Āboltiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotāja AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) svaigā vistas gaļa saņēmusi Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi Kvalitatīvs produkts jeb Zaļā karotīte, informē uzņēmumā.

Zaļās karotītes zīme apliecina, ka PF Ķekava svaigās gaļas produkcija tiek ražota Latvijā, izmantojot vietējās izejvielas, un atbilst paaugstinātas kvalitātes standartiem.

Norāde Zaļā karotīte būs izvietota uz kopumā 14 PF Ķekava svaigās gaļas produktu veidiem, kuru skaitā ir svaigs cālis, cāļa krūtiņas fileja, cāļu šķiņķīši, cāļu spārniņi un pusspārni, cāļu kājas, muguras un stilbiņi. Putnu gaļa ir 100% audzēta un pārstrādāta Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

«Esam gandarīti, ka PF Ķekava produkcijas augstā kvalitāte ir novērtēta nacionālā līmenī. Mūsu veiktais pētījums rāda, ka vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju ir būtiska pārtikas produktu izcelsmes valsts, un informāciju par to viņi meklē, pirmkārt, uz produktu iepakojuma. Tādēļ vizuāla norāde uz produkta ir ne tikai apliecinājums tā augstajai kvalitātei, bet orentieris pircējiem, lai atpazītu un izvēlētots Latvijā ražotus pārtikas produktus. Uz PF Ķekava svaigās gaļas norāde Zaļā karotīte būs izvietota kopā ar mūsu pašu ieviesto atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks,» norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru