Ekonomika

Augstākās izglītības sistēma nav motivēta sekot uzņēmumu vajadzībām

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 11.01.2023

Jaunākais izdevums

Jau tuvākajā nākotnē, turpinot sociālo, tiesību, humanitāro un mākslas zinātņu speciālistu sagatavošanu pašreizējā apjomā, ir ļoti augsti riski, ka šo nozaru speciālisti jau pēc pieciem gadiem būs spiesti Latviju pamest vai arī sāks strādāt neatbilstoši savai kvalifikācijai.

Pēc tam, kad pagājušā gada 20. decembra žurnālā Dienas Bizness tika publicēts mans raksts Latvija – administratoru un juristu zeme es saņēmu desmitiem zvanu, e-pastu, WhatsApp ziņu ar jautājumu, kas tad ir atbildīgs par šādu augstskolu disproporciju un vai kāds arī plāno, kādi augstskolu speciālisti un cik lielā skaitā Latvijai būs vajadzīgi?

Diemžēl atbildība par ekonomiskās attīstības plānošanu un speciālistu sagatavošanas plānošanu Latvijā ir sadalīta starp divām ministrijām, kuras izsenis pārvalda ļoti atšķirīgi politiskie grupējumi. Lielāko daļu no tā, kas attiecas uz augstskolām (ir izņēmumi – lauksaimniecības un mežsaimniecības augstāko izglītību pārvalda Zemkopības ministrija), plāno Izglītības ministrija, bet Latvijas uzņēmēju, valsts un pašvaldību iestāžu un struktūru speciālistu vajadzības prognozē Ekonomikas ministrija. Iespējams, tieši tāpēc, ka līdz šim (un arī jaunajā Krišjāņa Kariņa valdībā) visas šīs sistēmas pārvaldīja atšķirīgi politiskie klani, katra no tām evolucionēja savā virzienā neatkarīgi no Latvijas sabiedrības kopējām interesēm.

Ekonomikas ministrija, balstoties uz Latvijas demogrāfiskajām un migrācijas tendencēm, kā arī uz ekonomiskās attīstības tendencēm, var sagatavot visai ticamas prognozes par to, kādas būs Latvijas vajadzības pēc speciālistiem nākotnē. Zinot augstskolās uzņemto studentu skaitu, zinot vidējo mācību ilgumu un zinot, cik no uzņemtajiem studentiem mācību iestādi beigu beigās pabeigs (ņemot vērā arī demogrāfiskos procesus un migrācijas ietekmi), var tuvināti aprēķināt, kāds būs speciālistu piedāvājums nākotnē.

Aplūkosim vairākus piemērus. Inženierzinātnēs (atbilstoši CSP datiem) no 1998. līdz 2016. gadam tika uzņemti aptuveni 94 tūkstoši studentu, savukārt no 2003. līdz 2021.gadam (ar piecu gadu nobīdi) bakalaura vai maģistra diplomus saņēma nedaudz vairāk par 39 tūkstošiem absolventu. Šajās studiju nozarēs pie diploma vidēji tika tikai 41,8% no sākotnēji uzņemtajiem studentiem. Nedaudz labāka situācija bija dabas zinātnēs.

Dabas zinātnēs no 1998. līdz 2016. gadam tika uzņemti aptuveni 46 tūkstoši studentu, savukārt no 2003. līdz 2021.gadam (ar piecu gadu nobīdi) bakalaura vai maģistra diplomus saņēma nedaudz vairāk par 22 tūkstošiem absolventu. Šajās studiju nozarēs diplomu vidēji saņēma tikai 48,2% no sākotnēji uzņemtajiem studentiem. Humanitārajās zinātnēs pie augstskolas diploma šajā laika posmā tika aptuveni puse no uzņemtajiem. Humanitārajās zinātnēs no 1998. līdz 2016. gadam tika uzņemti aptuveni 53 tūkstoši studentu. No 2003. līdz 2021.gadam (ar piecu gadu nobīdi) bakalaura vai maģistra diplomus saņēma aptuveni 29 tūkstoši absolventu. Šajās studiju nozarēs augstskolas diplomu vidēji saņēma 54,8% no uzņemtajiem studentiem.

Visu rakstu lasiet 10.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents?

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 10.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs visi - nodokļu maksātāji - maksājam milzīgas dotācijas valsts augstskolām, lai studenti kvalifikāciju iegūtu specialitātēs, kurās nav darba.

Iepriekšējās publikācijās (piemēram, “Latvijas augstākās izglītības sistēma nav motivēta sekot uzņēmumu vajadzībām”, Dienas Bizness 2023. gada 10. janvārī) es norādīju, ka prognozes par darba tirgū nepieciešamajām specialitātēm atšķiras no Latvijas augstskolu absolventu skaita un absolventu skaita iespējamajām izmaiņām tuvākajā nākotnē.

Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums notiks lielās mirstības un zemās dzimstības dēļ. Pat tad, ja starpvalstu migrācijas saldo būs nulle vai pat nedaudz pozitīvs (“Latvijas ekonomikai jauns drauds - sezonālā starptautiskā migrācija”, Dienas Bizness 2022. gada 22. novembris), Latvijas darbaspējīgo iedzīvotāju skaits samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Augstākās izglītības politikai un finansēšanas sistēmai valsts augstskolas vairāk jāmotivē strādāt uz rezultātu, nevis procesu

Aigars Rostovskis, LTRK prezidents, 14.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums.

Tiek piešķirtas budžeta vietas un rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu nevis tikai procesu.

Izglītības un zinātnes ministrija šos pēdējos 30 gadus augstākās izglītības politiku veidojusi kā ierēdniecisku procesu, kas ir ļoti birokrātisks un pārregulēts. Šāda pārvaldība augstskolām traucē attīstīties un pielāgoties mūsdienu tendencēm un vajadzībām reālajā dzīvē. Pozitīvais aspekts ir tas, ka, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, pēc augstākās izglītības ir saglabājies liels pieprasījums un liela sabiedrības daļa bija un joprojām ir gatava maksāt par studijām, un tas izdara spiedienu uz valsts augstskolām, kaut kādā mērā censties mainīt veco sistēmu un iet līdzi laikam. Arī sabiedrība prasa mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Tas ir veicinājis privāto augstskolu izveidi un izaugsmi, kā arī aktīvāko valsts augstskolu dalību izglītības tirgū un pielāgošanos mūsdienu tendencēm. Pēdējos gados studējošo skaits Latvijā ir samazinājies demogrāfijas apstākļu dēļ, tāpēc daudzas augstskolas piesaista arī studentus no ārzemēm. Un, ja paskatāmies uz augstskolu kopainu, visdinamiskākās un mūsdienīgākās ir tās, kas strādā ar maksas studentiem – gan vietējiem, gan ārvalstu. Savukārt, tās, kas orientējas tikai uz valsts budžetu un studiju programmas vienkārši atražo, neiet līdzi laikam un arī kopējie rezultāti nav labi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas augstākās izglītības institūcijas liktenīgie defekti

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 03.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības sistēmā cirkulē nauda, tātad kāds naudu dod, kāds naudu saņem. Ir vērts precīzi noskaidrot, kā nodokļu maksātāju nauda ceļo Latvijas izglītības sistēmā. Kas, ko, kāpēc un par cik pērk? Kas, ko, kāpēc un par cik pārdod? Ja augstskolas vienkārši pārdod diplomus, tad ir pamats runāt par diplomiem-feikiem Latvijas izglītībā. Latvijā trūkst vienotas izglītības kvalitātes izpratnes, un Izglītības ministrija nezina, ko tā pērk.

Tā uzskata profesors Dr. math. AndrejsJaunzems ([email protected]), kurš ir Latvijas Atzinības krusta virsnieks ar 25 gadu ilgu docētāja darba pieredzi Latvijas Universitātē, kā arī 25 gadus Ventspils Augstskolā Ventspils Augstskolas Tehnoloģiju pārneses un inovāciju centra viespētnieks,LZA eksperts, grāmatu Mikroekonomika. Teorija un analīze(2013), J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikaspārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum (2017), Varbūtība(2023) autors.

Sarunas fragments

Kā jūs vērtētu pašreizējo situāciju Latvijas izglītības sistēmā?

Pirms 13 gadiem Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? toreizējā izglītības ministre Tatjana Koķe uzdrīkstējās atklāti pateikt, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība mūsu valstī no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Savukārt iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece nonāca pie secinājuma, ka Latvijas izglītības sfēras degradāciju sekmē pārlieku zemais centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksnis. Spēkā esošais regulējums, ka centralizētais eksāmens netiek uzskatīts par nokārtotu, ja iegūtais rezultāts ir mazāks nekā 5%, nemudinot skolēnus uzrādīt pēc iespējas augstākus rādītājus. Vai tiešām trīsdesmit gadi bija nepieciešami, lai IZM atklātu to, ka 5% latiņa centralizēto eksāmenu nokārtošanai ir nesamērīgi zema un vajag augstāku slieksni?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes regulējumu atzīst par neatbilstošu Satversmei

LETA, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā noteiktajiem tiesiskās vienlīdzības principiem.

ST bija vērsušies 38 Saeimas deputāti, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem.

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam, jo paredz atšķirīgas zemākās darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentu turpmāk vadīs Jānis Paiders

Db.lv, 27.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru no 7. augusta iecelts Jānis Paiders, kurš līdz šim pildīja direktora vietnieka zinātnes jomā pienākumus.

Vienlaikus IZM izbeidz darba attiecības ar līdzšinējo departamenta vadītāju Dimitriju Stepanovu, sakot lielu paldies par viņa ieguldījumu Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.

“Kā aktuālākos darbus augstākās izglītības un zinātnes nozarē redzu jaunā doktorantūras modeļa un augstākās izglītības institucionālā finansējuma modeļa ieviešanu, kā arī jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu un mērķtiecīgu Latvijas zinātnes universitāšu virzību uz TOP 500 labākajām augstskolām pasaulē. Savukārt zinātnē galvenie darbi saistās ar pakāpenisku virzību uz 1,5 % no IKP ieguldījumu, kur vismaz 0,5 % veido valsts budžeta finansējums. Aktuāli ir arī nodrošināt nepieciešamos priekšdarbus zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma īstenošanai 2025.gadā,” uzsver Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pedagogu protesta gājienā dosies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas darbinieku

LETA, 24.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā protesta gājienā šodien piedalīsies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu "cieņpilnu un atbildīgu attieksmi" pret nozarēm.

Arodbiedrībā norādīja, ka protesta gājienā piedalīsies 7500 pedagogu, tostarp zinātnes institūciju pārstāvji, jo streika prasības par pedagogu atalgojumu un slodzes grafiku attiecas arī uz viņiem. Šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši darbinieki no Latvijas Zinātnes akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un citām.

Protesta gājienā piedalīsies arī universitāšu studentu padomes un studenti.

Latvijas Ārstu biedrībā aģentūra LETA noskaidroja, ka protesta gājienam varētu pievienoties ap 1000 mediķu, bet tas neietekmēšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo vairākas slimnīcas aicinājušas piedalīties gājienā tos mediķus, kuriem tajā dienā nav jāstrādā. Lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu nepārtrauktību, slimnīcās strādājošie ņemšot gan atvaļinājumus, gan izmantošot savu brīvdienu, lai piedalītos protesta gājienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā 2017. gada privāto augstskolu absolventu – bakalaura līmeņa diploma saņēmēju –alga 2019. gadā bija 1374 eiro, kas bija lielāka par vidējo valsts augstskolu – bakalauru absolventu algu. Datorzinātņu programmu bakalaura 2017. gada absolventa vidējā alga, pabeidzot privāto augstskolu, 2019. gadā bija 2405 eiro mēnesī.

Šajā rakstā tiks aplūkoti privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu sasniegumi programmu vai programmu grupu līmenī atbilstoši augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem. Atgādināšu, ka monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Koledžas un augstskolas

Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās – valsts augstskolas, privātās jeb juridisko personu dibinātās augstskolas, valsts koledžas un privātās koledžas. Augstskolās teorētiski var iegūt jebkuru no augstākās izglītības līmeņu diplomiem, zinātņu doktora grādu ieskaitot. Savukārt koledžas ir mācību iestādes, kurās var iegūt tikai pirmās pakāpes izglītības līmeņa diplomu, kas ir zemāks par bakalaura grādu. Daudzas augstskolas piedāvā apgūt arī 1. līmeņa izglītību, kurā specializējas koledžās, bet daudzas koledžas līdztekus studijām pirmajā augstākās izglītības līmenī piedāvā arī profesionālās studijas – iespēju iegūt profesionālu kvalifikāciju, kas neietilpst augstākās izglītības pirmā līmeņa grupā. Koledžas nesagatavo bakalaura līmeņa speciālistus (otrā līmeņa augstākās izglītības programmas) un šajā jomā nevar sacensties vai konkurēt ar augstskolām. Pilnīgi visas valsts augstskolas un koledžas saņem lielāku vai mazāku valsts dotāciju gan mācību (studiju) procesa nodrošināšanai, gan zinātniskai darbībai, bet privātās augstākās izglītības iestādes valsts dotāciju nesaņem, bet to ienākumu noteicošo daļu (vidēji virs 85%) veido studiju maksa. Kopumā Latvijā ir 11 privātās jeb oficiāli juridisko personu dibinātās augstskolas: Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA, Biznesa augstskola Turība, Latvijas Kristīgā akadēmija, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Rīgas Aeronavigācijas institūts, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Ekonomikas un kultūras augstskola, Transporta un sakaru institūts, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola un Lutera Akadēmija. Bez tam Latvijā darbojas divas ar katoļu baznīcu cieši saistītas ārvalstu augstskolu filiāles – Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Teoloģijas institūts. Privāto augstskolu absolventu rezultāti institucionālā līmenī tika aplūkoti 14. februāra DB rakstā Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības padome otrdien vienojusies par koordinētu darbaspēka pielāgošanu darba tirgus vajadzībām, informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Otrdien notika kārtējā Nodarbinātības padomes sēde, kurā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), labklājības ministre Evika Siliņa (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), kopā ar Ekonomikas, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvjiem pārrunāja jautājumus par cilvēkkapitāla attīstību Latvijā - esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem un nepieciešamām izmaiņām esošajā sistēmā, lai mazinātu neatbilstības darba tirgū.

Indriksone sanāksmē norādīja, ka konkurētspēja ir izšķiroša Latvijas ekonomikas izrāvienam, tomēr bez strukturālām izmaiņām un bez produktivitātes celšanas nebūs iespējams mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Būtisku ietekmi uz straujāku nozaru un visas tautsaimniecības izaugsmi rada jaunāko tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un procesu efektivitātes uzlabošana. Taču tikpat nozīmīgs faktors straujākas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā ir arī darbaspēka pieejamības jautājumu risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pašvaldību skolu tīkla sakārtošana. Kas patiesībā notiek?

Anda Čakša, izglītības un zinātnes ministre, 10.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību skolu tīkla sakārtošana Latvijas politikā ir kļuvusi par ļoti karstu jautājumu. Publiskajā telpā par “skolu jautājumu” klīst ne mazums interpretāciju, no kurām daudzas tikai attāli iezīmē patieso situāciju.

Tomēr lietas būtība ir pavisam vienkārša. Ar vienu noteikumu - ja redzam un paturam prātā mērķi, uz kuru dodamies, nevis atkal un atkal meklējam patvērumu ierastajos rīcības modeļos, kas ļauj palikt komforta zonā, bet, diemžēl, nesniedz gaidītos rezultātus.

Mērķis jeb ko mēs vēlamies sasniegt

Mūsu mērķis ir panākt, lai augstas kvalitātes izglītība būtu pieejama ikvienam bērnam jebkurā Latvijas skolā. Un, lai šī izglītība būtu izmaksu efektīva, jeb, citiem vārdiem, lai mēs, nodokļu maksātāji, nepārmaksātu par to. Lai šo mērķi sasniegtu, mums ir nepieciešami izglītoti, motivēti, labi atalgoti pedagogi. Nodrošināt situāciju, lai ikvienā Latvijas skolā strādātu tieši šādi pedagogi, ir mūsu mērķa neatņemama sastāvdaļa. Ja šos mērķus varētu sasniegt tikai ieviešot jaunus normatīvos aktus, dzīve būtu saulaina un vienkārša. Realitātē par vienotu rīcību šo mērķu sasniegšanai ir jāvienojas daudziem “spēlētājiem” ar ļoti atšķirīgām dienaskārtībām – pašvaldību pārstāvjiem un LPS, plānošanas reģionu pārstāvjiem un VARAM, pedagogu profesionālajām organizācijām un citiem pilsoniskās sabiedrības partneriem, ar kuriem regulāri tiekamies kopējā darba grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Binance organizētais Ukrainas izglītības iniciatīvas projekts sešu mēnešu laikā izaudzis par starptautisku blokķēdes tehnoloģiju un Web3 izglītības projektu, kam pievienojas arvien vairāk valstu un izglītības iestāžu visā pasaulē.

Web3 izglītības iniciatīvas programmu filantropijas grupa Binance Charity sadarbībā ar Ukrainas Digitālās transformācijas ministriju uzsāka pērnā gada jūnijā, lai palīdzētu Austrumukrainas iedzīvotājiem, kuri kara dēļ ir zaudējuši darbu, pārkvalificēties un atgriezties darba tirgū Rietumukrainā. Izglītības iniciatīvas ietvaros pasaules vadošā kripto platforma Binance sešu mēnešu laikā ir saņēmusi jau vairāk nekā 82 200 pieteikumu Web3 izglītības apguvei.

Programma guva lielu atsaucību, un līdzās Ukrainai izglītības iniciatīvā iesaistījās arī citas valstis – Francija, Vācija, Austrālija, Senegāla, Nigērija, Kipra, Dienvidāfrika un Brazīlija. 2022. gadā dažādiem programmas projektiem kopumā tika saziedoti vairāk nekā 2,2 miljoni ASV dolāru, nodrošinot šo valstu studentiem iespēju bez maksas apgūt dažādus ar Web3 saistītus kursus. Līdz šim ar ziedojumiem ir finansētas 259 180 apmācību stundas un semināri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB, 10.01.2023

Dalies ar šo rakstu

Par savu kā ministra prioritāti esmu izvirzījis tieši vietējos autoceļus. Ir jābūt labiem ceļiem starp reģionu centriem, tas ir būtiski darbaspēka kustībai, pārvadājumiem, lai valsts būtu savienota, intervijā Dienas Biznesam saka jaunais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.janvāra numurā lasi:

Statistika

Uzņēmumu skaits Latvijā turpina sarukt

Tēma

Latvijas augstākās izglītības sistēma nav motivēta sekot uzņēmumu vajadzībām

Tehnoloģijas

Pastāvošais regulējums iznīcina konkurenci

Investors

Arī šogad līknes liecinās par pārmaiņām

Pasaules ekonomika

Ķīna ASV troni var arī neatņemt

Tendences

Vien uz kreiso pusi

Investoru prognozes

Vētrainās izaugsmes desmitgades nebūs – staigāsim pa plānu ledu

Portrets

Līna Lāsa, Deel paplašināšanās vadītāja Centrālajā un Austrumu Eiropā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludināts starptautisks konkurss uz Latvijas Universitātes rektora/-es amata vietu.

Augstākās izglītības likums noteic, ka viena persona nevar pretendēt uz rektora amatu vairāk par diviem izpildes termiņiem.

Pašreizējam Latvijas Universitātes rektoram profesoram Indriķim Muižniekam šis ir jau otrais izpildes termiņš, kas tuvojas noslēgumam, līdz ar to oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir izsludināts atklāts konkurss uz rektora/-es amata vietu.

Pretendentiem/-ēm ir izvirzītas pamatprasības, lai varētu kandidēt uz LU rektora amatu:

  • zinātnes doktora grāds kādā no LU stratēģiskās specializācijas jomām atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija rīkojumam nr. 449 “Par valsts augstskolu stratēģisko specializāciju”;

  • nevainojama reputācija (t. i., nav iemesla pamatotām šaubām par pretendenta/-es nevainojamu reputāciju un nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo);

  • vadības pieredze augstākās izglītības un zinātnes jomā ne mazāk kā 8 gadi, t. sk. augstākās izglītības un zinātnes institūciju, to iestāžu vai struktūrvienību vadībā ne mazāk kā 4 gadi;

  • pieredze starptautisku stratēģisku partnerību veidošanā un attīstības vai pētniecības projektu vadībā;

  • zinātnes vadības pieredze un sasniegumi zinātnē starptautiskā līmenī (publikācijas starptautiski citējamos izdevumos, dalība pētniecības projektos);

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK un LTRK iesniedz Finanšu ministrijai ieteikumus darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanā

Db.lv, 03.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir iesniegušas Finanšu ministrijai vienotu nostāju par darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomiskās transformācijas veicināšanai.

Gatavojoties Finanšu ministrijas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sēdei, kurā ir iekļauts jautājums par “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. - 2027.gadam izstrādi”, LDDK un LTRK vēlas uzsvērt, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta darbaspēka nodokļiem, jo tie ir būtisks instruments Latvijas ekonomiskās transformācijas veicināšanai. Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem LDDK un LTRK pauž vienotu nostāju par izmaiņām darbaspēka nodokļu politikā, jo tie ietekmē tautsaimniecības konkurētspēju. Latvijas darbaspēka nodokļi un tiem pielīdzināmie maksājumi šobrīd ir augstākie starp Baltijas valstīm, kā arī ir vieni no augstākajiem tuvākā reģiona līmenī. Uz to norāda gan sociālo un sadarbības partneru veiktā analīze, gan starptautisku ekspertu (Ernst & Young, OECD) aprēķinātie salīdzinājumi. Jāatzīmē, ka korektai salīdzināšanai starp valstīm būtu jāvērtē kopējo darbaspēka nodokļu slogs (kopējās nodokļu izmaksas) pret neto algu. Kā iespējamie darba nodokļu sloga samazinājuma risinājumi varētu būt:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darba tirgus prognozes: ko studēt, lai nākotnē pelnītu vairāk?

Db.lv, 25.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā sasniegt Latvijas izaugsmi ilgtermiņā un sekmēt labklājības līmeņa pieaugumu? Tam nepieciešama ekonomikas transformācija uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu, aktīvāka rīcība eksporta tirgos un plašāka digitālo risinājumu izmantošana iekšējā tirgū, secina Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas transformācijai būs nepieciešams arī augstas kvalifikācijas darbaspēks, bet samazināsies zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits. Šo transformāciju un produktivitātes līmeņa pieaugumu lielā mērā nodrošinās tautsaimniecības pārorientēšanās no zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm. Līdz ar to prognozējam, ka palielināsies augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, bet saruks vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars.

“Konkurētspēja ir izšķiroša Latvijas ekonomikas izrāvienam, tomēr bez strukturālām izmaiņām un bez produktivitātes celšanas nebūs iespējams mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Būtisku ietekmi uz straujāku nozaru un visas tautsaimniecības izaugsmi rada jaunāko tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un procesu efektivitātes uzlabošana. Taču tikpat nozīmīgs faktors straujākas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā ir arī darbaspēka pieejamības jautājumu risinājumiem. Tāpēc jau šodien svarīgi ir pielāgot iedzīvotāju izglītības piedāvājumu esošā un nākotnes darba tirgus vajadzībām, kas stiprinās uzņēmēju konkurētspēju un veicinās tautsaimniecības pārstrukturizāciju no zemas uz vidēju un augstu tehnoloģiju nozarēm, kā arī nodrošinās iedzīvotāju labklājību,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sievietes aktīvi izglītojas un arvien biežāk ieņem vadošus amatus

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējā Nodarbinātības padomes sēdē 27.janvārī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), labklājības ministre Evika Siliņa (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) kopā ar ministriju pārstāvjiem turpināja šā gada sākumā uzsākto diskusiju par cilvēkkapitāla attīstības jautājumiem un pārvaldības modeļa maiņu un lēma veidot Cilvēkkapitāla attīstības padomi, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Apstiprinot Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikuma projektu, ministri lēma mainīt padomes nosaukumu un precizēt padomes funkcijas atbilstoši šīs valdības deklarācijai un definētajiem mērķiem cilvēkkapitāla attīstībai nolūkā nodrošināt savstarpējo saskaņotību un starpresoru efektīvāku sadarbību nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu ieviešanai. Ministri vienojās, ka mēneša laikā Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikuma projekts tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Indriksone norāda, ka "jaunā ģeopolitiskā realitāte, digitālo tehnoloģiju attīstība, globalizācija, automatizācija, darbaspēka novecošanās - šīs pārmaiņas būtiski ietekmē darbavietas, rūpniecības un pakalpojumu nozares, uzņēmējdarbības modeļus, ekonomiku, sabiedrību un ik katru tās indivīdu. Ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un transformācijai nepieciešams nodrošināt darbaspēku augošajām un produktīvām nozarēm, kas pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kaislības ap saules paneļiem – kā neapdedzināties?

Ivars Zariņš, enerģētikas eksperts, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi vēl atceras OIK afēru. Mēs joprojām turpinām to apmaksāt. Bet izskatās, ka kādam kārojās kaut ko tādu atkal atkārtot. Un kāpēc gan ne – ja ir aitas, tad vienmēr uzradīsies arī cirpēji.

Šoreiz var sanākt pat divu veidu aitas – tās kuras nopirks saules paneļus, un tās kuras tos nenopirks! Kā nenokļūt cērpamo aitu barā? Lai cik tas neskanētu dīvaini, tad visvairāk kritizētie pasākumi(ierobežojumi) ir vērsti tieši uz to, lai šis cērpamo aitu bars sanāktu pēc iespējas mazāks, lai cērpamajām aitām paliktu vairāk vilnas. Tas, protams, neapmierina cirpējus – tāpēc publiskajā telpā tiek tiražēts daudz izdomājumu un puspatiesības.

Par svarīgāko, lai jūsu izvēle nepieviltu

Ir ļoti svarīgi, lai saules paneļiem paredzētā atbalsta sistēma būtu skaidri saprotama, taisnīga un ilgtspējīga - lai cilvēki, paļaujoties uz šo atbalsta sistēmu, netaptu piemānīti: vai nu tāpēc, ka nav sapratuši pareizi šo atbalsta sistēmu, vai arī ir pārrēķinājušies - paļaujoties uz to, kas vēlāk tiek izmainīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts Robežsardzes koledžā gatavo zelta robežsargus

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 23.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzstādīt septiņas robežsargu skulptūras dabīgā izmērā, izlietojot 70 kg tīra sudraba katrai statujai, Latvijas valstij jau ir lētāk, nekā sagatavot vienu zemākā līmeņa augstākās izglītības kvalifikācijas robežsargu. Viens 2019. gada Valsts robežsardzes koledžas absolvents ar zemāko augstākās izglītības grādu mums visiem izmaksāja vairāk nekā 240 000 eiro.

DB 7. februāra rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem, kurā es sāku analizēt valsts augstskolu, bet DB 14. februāra numurā arī privāto augstskolu rezultātus. Tagad ir turpinājums, kurā ir apskats par valsts koledžu izglītības rezultātiem.

Fragments no raksta

Ja augstskolas ir visai vienkārši salīdzināt, kaut vai vērtējot absolventu skaitu, tad salīdzināt valsts koledžas un koledžām atbilstošām valsts augstskolu aģentūrām nav tik vienkārši. Ir koledžas, kuras gatavo tikai 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības speciālistus, kas var veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu (https://www.niid.lv/prof_kval), bet ir koledžas, kas vienlaicīgi sagatavo arī speciālistus ar profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Komentāri

Pievienot komentāru