Rīgas dome otrdien nolēma aizņemties no Valsts kases vai cita aizdevēja ar izdevīgākiem nosacījumiem 2 856 956 eiro, lai šogad nodrošinātu Rīgas Ziemeļu transporta koridora (ZTK) 3. un 4.posma būvniecības ieceres tehniskā projekta izstrādi.

Summā ierēķināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), un tā noteikta, balstoties uz izstrādātāja - piegādātāju apvienības G.B.V. piedāvājumu, kas tiesības izstrādāt projektu ieguvis konkursa kārtā. Ja līgumu neslēgs ar Valsts kasi, aizdevēja izvēlei atbilstoši Publisko iepirkumu likumam tiks organizēts iepirkums. Paredzētais aizdevuma atmaksas termiņš ir ne ilgāk kā 15 gadi. Līdzekļi tiks atmaksāti no pašvaldības budžeta.

Daļa finansējuma šim projektam tiks piesaistīta no Eiropas Savienības fonda, kura finansiālais atbalsts minētajam projektam saskaņā ar Eiropas komisijas lēmumu nepārsniegs 1 778 700 eiro.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji, līdz šā gada beigām tiks pabeigti tehniskās izstrādes projekti ZTK 1., 3. un 4.posmam.

Tuvākajos gados plānots veikt remontdarbus vairākos Vidzemes šosejas (autoceļš Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2)) posmos, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šogad uz šī autoceļa seguma pastiprināšanas darbi notiek abās brauktuvēs no pagrieziena uz Langstiņiem līdz nobrauktuvēm no pārvada pār dzelzceļu Garkalnē (15,4.-25,5. km), un šie darbi tiek veikti ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Tāpat ir noslēgts līgums par seguma atjaunošanas darbiem no pagrieziena uz Tallinu līdz iepriekš minētajam remontdarbu posmam (14,90.-15,40. km), savukārt darbiem posmā Siguldā (52,10.-53,60. km) ir izsludināts iepirkums. Abi minētie posmi tiks remontēti par valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

Plānots, ka šogad tiks uzsākti seguma atjaunošanas darbi no krustojuma ar reģionālo autoceļu P32 Augšlīgatnē līdz krustojumam ar vietējo ceļu V315 Ieriķos (63,31.-71,17. km) un no Ieriķiem līdz pagriezienam uz Cēsīm (71,17.-77,86. km).

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) trešdien izplatījusi pirmos Plūtona tuvumā uzņemtos attēlus, kas parāda augstus ledus kalnus uz pundurplanētas virsmas.

Līdz šim augstākās izšķirtspējas attēli rāda Plūtona platību aptuveni 240 kilometrus garumā, kas nosēta ar 3350 metrus augstiem kalniem, paziņoja zinātnieki.

Zondes New Horizons uzņemtajos attēlos nav redzami trieciena krāteri, kas nozīmē, ka tā ir relatīvi jauna platība un varētu liecināt, ka Plūtons joprojām ir ģeoloģiski aktīvs, sacīja zinātnieks Džefs Mūrs.

Attēli uzņemti no 77 000 kilometru attāluma pusotru stundu pirms New Horizons pietuvošanās vistuvāk Plūtonam.

Zonde arī uz Zemi pārraidījusi skaidrus Plūtona pavadoņa Harona attēlus, kuros redzamas klintis un gravas, ieskaitot deviņus kilometrus dziļu kanjonu.

Par Plūtonu ir maz zināms tā attāluma un neparastās orbītas dēļ, kas apgrūtina tā novērošanu no Zemes. Orbitālais Habla teleskops ir spējis uzņemt tikai mazus miglainus attēlus, kamēr New Horizons spēj uzņemt attēlus, kuros būs redzami futbola laukuma lieluma objekti.

Kuldīgā, Gravas ielā 1 atvērts jauns ekspresresotorāns Ņamma, kurā tiek piedāvāts plašs kulinārijas klāsts, tai skaitā uz vietas gatavotās picas un suši, informē uzņēmumā.

Jaunais ekspresrestorāns atrodas kuldīdzniekiem jau iepriekš zināmās telpās, blakus pārtikas preču veikalam ELVI. Telpas ir pilnībā renovētas un iekārtotas, informē Ņamma tirdzniecības vadītāja Jana Mičule.

«Ņemot vērā pozitīvu iepriekšējo sadarbību, darba līgumi ir pārslēgti ar visiem darbiniekiem, kas strādājuši iepriekšējā ēdināšanas iestādē. Kopumā ekspresrestorānā Ņamma strādā 14 darbinieku,» komentē J.Mičule.

Ņamma ir Latvijas ekspresrestorānu tīkls, kas darbojas kopš 2010.gada. Pirmais restorāns tika atvērts Ķekavā, tirdzniecības centrā Liiba. Šobrīd Latvijā ir jau pieci šāda veida restorāni: Ķekavā, Siguldā, Jelgavā un tagad arī Kuldīgā, nodrošinot apmēram 50 darbavietas.

Izmantojot Lauku atbalsta dienesta (LAD) finansējumu, «Pērsejas» piedāvā iespēju apskatīt Koknesi citādā veidā - no SUP dēļa. Ir svarīgi popularizēt zudušās Daugavas senlejas un Pērses gravas vēsturisko un kultūras mantojumu, biznesa portālam db.lv uzsver «Pērsejas» īpašniece Ita Lejiņa.

Ģimenes uzņēmums «Pērsejas» savu darbību sāka 2008. gada vasarā, piedāvājot laivot pa Pērsi un Daugavu, lai apskatītu pilsdrupas no citas puses.

Šī apkārtne glabā nogrimušās pasaules leģendu, saka I. Lejiņa. «Pirms uzbūvēja Pļaviņu HES, te izskatījās pavisam citādāk. Pērse plūda uz Daugavu pa dziļu, mežonīgu gravu, pie satekas veidojot plašu deltu ar vairākiem atzarojumiem. Savukārt, pilsdrupas tolaik atradās stāvā kalnā, un Pērse varēja lepoties ar visaugstāko ūdenskritumu Latvijā, kam augstums bija pāri 2 metriem. Tagad mēs to visu varam tikai iztēloties,» viņa norāda.

SUP ir samērā jauns aktīvās atpūtas, ūdenstūrisma un sporta veids, kas strauji gūst popularitāti un atzinību visā pasaulē. Supot var dažādos laikapstākļos, dažādās ūdenstilpnēs un dēlis ir piemērots gan gluda, gan viļņaina ūdens apstākļiem. «Latvijā ir daudz ūdenstilpņu, kurās var nodoties airēšanai uz dēļa. Koknese ir teicama vieta šīs sportiskās aktivitātes izbaudīšanai,» komentē I. Lejiņa.

Dabas aizsardzības pārvalde un Siguldas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā un izvēlēties savu favorītu arhitektu idejām par Gaujas Nacionālā parka (GNP) simboliskajiem vārtiem – gājēju tiltam Siguldā, informē Sigulda novada pašvaldība.

Šā gada sākumā Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar arhitektūras ieceru konkursu rīkotāju «Bee Breeders» aicināja arhitektus izstrādāt metus GNP vārtiem – simboliskai ieejai nacionālajā parkā, kas vienlaikus nodrošinātu arī gājēju tilta funkcijas, savienojot gravas malas virs Gaujas ielas Siguldā.

Izvērtējot ideju un dizainu klāstu, žūrija deva priekšroku tiem, kas piedāvāja jaunus eksperimentālus parka atklāšanas veidus, izvirzot trīs laureātus. Starp tiem arhitekti no Austrālijas, Libānas un Itālijas.

Iespējamā gājēju tilta atrašanās vieta plānota pie iebraukšanas Gaujas senielejā – pāri Gaujas ielai, un tas savienotu Baznīcas ielu un Ainas ielu pie Spieķu parka. Kā norādīja pašvaldība, tad tas ne tikai atvieglotu kājāmgājēju plūsmu starp apskates objektiem Siguldā, bet arī veicinātu Gaujas Nacionālā parka kā viena no Latvijā nozīmīgākajiem tūrisma objektiem atpazīstamību.

Provizoriski satiksmes atjaunošana uz Rīgas apvedceļa Baltezers-Saulkalne pār autoceļa Rīga-Daugavpils pārvadu paredzēta rīt, 25.septembrī, informēja Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Līdz tam satiksme tiks regulēta ar pagaidu ceļa zīmēm, līdz ceļa zīmju uzstādīšanai satiksme tiks regulēta ar policijas palīdzību.

LVC uzsver, ka satiksme slēgtajā posmā tiks atjaunota pēc cietušo transportlīdzekļu evakuācijas, eļļas produktu satīrīšanas no ceļa brauktuves un ceļa aprīkojuma - barjeras 40 metru garumā - atjaunošanas negadījuma vietā.

Pagājušajā naktī netālu no Salaspils uz apvedceļa Baltezers-Saulkalne sadūrās kravas automašīna un autobuss, kurā no sacensībām Tallinā uz mājām Ļvovā devās Ukrainas sportisti.

Avārijā cieta 18 cilvēki - kravas automašīnas vadītājs, kā arī 17 autobusa pasažieri, no kuriem deviņi bija jaunieši vecumā no 14 līdz 17 gadiem. Pārējie desmit autobusa pasažieri pēc medicīniskās apskates izmitināti patversmē Salaspilī.

Slēpošanas trases jaunajai ziemas sezonai ir jau gatavas, liecina Latvijas slēpošanas kompleksu pārstāvju paustais.

Slēpošanas kompleksa Žagarkalns pārstāvis Vadims Kameņevs atzīmēja, ka komplekss darbībai ziemas sezonā ir gatavs. «Ja būtu iespēja un šodien uzsnigtu sniegs, trasi varētu vērt vaļā jau rīt,» uzsvēra Žagarkalna pārstāvis.

Gatavību sezonai apstiprināja arī kalnu slēpošanas trases Jēkaba grava īpašnieks Mairis Mežinskis un slēpošanas un atpūtas kompleksa Milzkalns pārstāvis Viesturs Ošnieks.

Runājot par jaunumiem trasēs, aptaujāto trašu pārstāvji sacīja, ka nekādus būtiskus jaunumus nav plānots ieviest. Tāpat nav plānots mainīt sniegto pakalpojumu cenas.

Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors un valdes loceklis Edgars Kots ar gadu miju pametīs LTV vadītāja amatu, jo saņēmis jaunu darba piedāvājumu.

Kots apstiprināja nodomu aiziet no LTV pirms savu pilnvaru beigām 2013.gada martā, lai dotos uz jaunu darba vietu, kuru saistībā ar konfidencialitātes norunu patlaban nevarot atklāt.

Tomēr Kots noliedza baumas, ka viņš it kā došoties vadīt komerctelevīzijas Pirmais Baltijas kanāls (PBK) programmu latviešu valodā. «Lai visi nomierinās, ar PBK nav runāts,» viņš teica. Atsaucoties uz konfidencialitātes norunu ar jauno darba devēju, Kots neprecizēja, vai jaunais darbs būs saistīts ar elektroniskiem vai citiem medijiem, vai arī ar kādu citu nozari.

LTV ģenerāldirektors jau vairākkārt medijos izteicies, ka nekandidēs uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludināto konkursu trīs jaunu LTV valdes locekļu vietām. To viņš apstiprināja atkārtoti.

No nākamā gada 2. janvāra par a/s Diena valdes priekšsēdētāju kļūs Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

[Papildināts viss teksts]

«Lai stiprinātu akciju sabiedrības Diena vadības kapacitāti un veicinātu straujāku uzņēmuma izaugsmi, a/s Diena padome, kuras sastāvā ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta valdes pārstāvji, pieņēmusi lēmumu no 2013.gada 2.janvāra par mediju koncerna Diena valdes priekšsēdētāju iecelt Edgaru Kotu, kurš līdz tam bijis ilggadējs Latvijas Televīzijas vadītājs un mediju vidē strādājis aptuveni 20 gadus,» teikts paziņojumā.

Db.lv jau vēstīja, ka E. Kots ar gadu miju aiziet no darba LTV. Par jauno darba vietu viņš līdz šim klusēja, norādot uz konfidencialitātes norunu. Līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs darbu pārtrauc šā gada 31. decembrī.

Vakar bija paredzēta finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma Liepājas metalurgs arodbiedrības priekšsēdētāja Jāņa Gravas un aptuveni 15 uzņēmuma cehu arodbiedrību līderu tikšanās ar uzņēmuma lielāko akcionāru Sergeju Zaharjinu, taču tā atcelta, jo liela daļa cehu arodbiedrību līderu atteikušies uz to ierasties.

Tā Rietumu Radio norādīja Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas ceha celtņa operators un ceha arodbiedrības līderis jeb arodbiedrības pilnvarotā persona Egons Kļava.

Kļava un Grava bijuši vienīgie, kas esot bijuši gatavi tikties ar Zaharjinu, un tas, visticamāk, bijis iemesls, kāpēc tikšanās atcelta.

Kā pastāstīja Kļava, tikšanās bijusi plānota plkst.16, taču jau ap plkst.13 uzņēmuma arodbiedrības priekšsēdētājs Grava informēja, ka tikšanās atcelta, jo cehu arodbiedrību līderi atteikušies uz to ierasties. «Daži nevarēja ierasties, jo ir izbraukuši no pilsētas, citi teica - kāda jēga vairs runāt,» iemeslus minēja Kļava. Viņš šādu cehu arodbiedrību pilnvaroto personu rīcību neatbalsta, norādot, ka viņi pārstāv arī savu kolēģu intereses.

A/s Liepājas metalurgs (LM) strādnieki vērsušies pie uzņēmuma akcionāra Kirova Lipmana ar lūgumu apmeklēt rūpnīcu, kurā K. Lipmans neesot bijis desmit gadus. Strādnieki arī pārmet K. Lipmanam neieinteresētību uzņēmuma glābšanā.

LM strādnieki izplatījuši vēstuli, kurā lūdz paziņot apmeklējuma laiku un tikšanās vietu, kā arī norāda, ka iepriekšējais mēģinājums sarunāt tikšanos ar K. Lipmanu bijis neveiksmīgs. Strādnieki vēlētos uzklausīt K. Lipmana redzējumu par uzņēmuma nākotni, visvairāk sakarā ar medijos izskanējušo informāciju, ka akcionārs ar piesaistītu investora gādību gatavs nekavējoties piedalīties uzņēmuma darbības atjaunošanā.

«Vairāku mēnešu garumā presē tiek atspoguļotas Jūsu un citu lielo akcionāru attiecības, un mēs esam šo attiecību ķīlnieki. Un ar pilnu atbildības sajūtu varu apliecināt, ka Jūs , varbūt pats to nevēloties, esat šo situāciju izprovocējis. Vēlētos arī piebilst, ka esat pats arī atzinis, ka «.. politiķiem nav jākoncentrējas uz akcionāru ķīviņiem», jo «tas nav biznesa jautājums, tas ir personīgs jautājums» un «neattiecas uz kopējo darbu». Tieši tā! Personīgos jautājumus jārisina caur tiesu, ja nepieciešams, ne jau caur medijiem. Demokrātiskā valstī ir pieņemts tā, kamēr noziegums nav pierādīts, nevienu nevar saukt par noziedznieku!» teikts atklātajā vēstulē, ko visu darbinieku vārdā parakstījis uzņēmuma arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava.

Lai uzturētu darba gatavībā iekārtas, ik dienas darbā uzņēmumā Liepājas metalurgs ierodas ap 60-70 darbinieku, Rietumu Radio informēja uzņēmuma arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava, piebilstot, ka šajā skaitā neietilpst uzņēmuma apsardze.

Kā pastāstīja J. Grava, strādnieki uztur dežūrrežīmā iekārtas, kas nepieciešamas uzņēmumā, atsākoties ražošanai. Strādnieki, kuri ierodas darbā, saņemot par aptuveni 30% lielāku atalgojumu, salīdzinot ar kolēģiem, kuriem uz darbu nav jānāk. J. Grava prognozē, ka, parādoties līdzekļiem, ražošanu uzņēmumā būtu iespējams atsākt vienas līdz divu nedēļu laikā.

Dīkstāves laikā uzņēmuma darbinieki saņem aptuveni uz pusi mazāku atalgojumu nekā iepriekš, kad uzņēmums strādāja.

No uzņēmuma Liepājas metalurgs (LM) kopš pavasara jau aizgājuši 288 darbinieki, - daļa uzņēmuma strādnieku jau spiesti doties uz Liepājas domes Sociālo dienestu kārtot pabalstus, Rietumu Radio sacīja Liepājas metalurga arodbiedrības priekšsēdētājs J. Grava. Pēc J. Gravas teiktā, nav zināms, cik darbinieku uzņēmumā varētu atgriezties, kad atsāksies ražošana.

Ātrākais, kad varētu tikt atvērtas slēpošanas trases, ir nākamās nedēļas nogale, prognozēja lielākā daļa aptaujāto trašu pārstāvju, bet optimistiskāks ir uzņēmējs Juris Žagars, pieļaujot, ka Žagarkalnu varētu atvērt jau šonedēļ.

Rāmkalnu pārstāvis Andis Jansons teica, ka kalns un trase jaunajai sezonai ir gatavi, taču, lai to varētu atvērt, būtu vajadzīgs, lai vismaz četras diennaktis pieturētos vismaz mīnus četru grādu sals. Tad varētu ieslēgt uz kalniem izvietotos sniega pūtējus.

Līdzīgu redzējumu par trašu gatavību pauda arī Ozolkalnu pārstāve Līga Rokpelne un Jēkaba gravas pārstāvis Mairis Mežinskis. L. Rokpelne vien piebilda, ka trases atvēršanai vajadzētu, lai ir vismaz mīnus četri grādi aptuveni nedēļu.

Optimistiskāks par trases atvēršanu bija Žagarkalna saimnieks uzņēmējs Juris Žagars, sakot, ka ātrākais, kad varētu atvērt kalnu, ir šī nedēļas nogale. «Pozitīva scenārija gadījumā kalnu varētu atvērt jau šo sestdien vai svētdien.»

Silto laikapstākļu dēļ šosezon slēpošanas kalnu apgrozījums varētu sarukt par 30%-40%, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, atzīst aptaujāto slēpošanas trašu pārstāvji.

Tukuma novadā esošās slēpošanas trases Jēkaba grava pārstāvis Mairis Mežinskis norāda, - pat ja šonedēļ sāksies ziemai raksturīgāki apstākļi ar salu un sniegu, apgrozījuma kritums jebkurā gadījumā saglabāsies 30-40% apmērā.

Arī Cēsu novadā esošā Žagarkalna īpašnieks Juris Žagars un Amatas novada Ozolkalna pārstāve Līga Rokpelne piekrīt, ka kalni šajā sezonā noteikti piedzīvos apgrozījuma kritumu.

«Ja laikapstākļi būs labvēlīgi un mums izdosies izvilkt sezonu līdz pat aprīļa beigām, apgrozījuma kritums, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, varētu būt ap 30%, bet, ja tas neizdosies, tad kritums būs mērāms 40% apmērā,» stāsta Žagars.