Transports un loģistika

Augulis: Jāsaprot, ka pelnīt naudu ar uzņēmējdarbību nav nekas slikts

Egons Mudulis, 11.02.2016

Jaunākais izdevums

Uldis Augulis sola risināt daudzās ielaistās transporta nozares problēmas

Topošais satiksmes ministrs, kurš šajā amatā jau pabijis 2010.‒2011. gadā, sarunā ar DB atklāj pirmos darbus.

Fragments no intervijas

Kādas būs jūsu darba galvenās prioritātes, ja Saeima apstiprinās jauno valdību?

Nav mainījusies neviena no prioritātēm – ceļi, un viens no risinājumiem ir ilgtspējīga finansēšanas modeļa izstrāde, ko sāku jau 2011. gadā. Protams, prioritāte ir arī visa tranzīta un loģistikas koridora attīstība, tostarp vienota piedāvājuma izstrāde, kas saistīta ar kopēju investīciju iespējām, dzelzceļa, autopārvadājumu, ostu pakalpojumiem. To visu mums būs jāsāk darīt jau šajā pavasarī 16+1 (Centrāleiropas un Austrumeiropas un Ķīnas sadarbības formāts) samitā. Tāpat ir jāatrod Latvijas dzelzceļa vadība, un tad jāturpina šī uzņēmuma attīstība. Starp lielākajiem darbiem ir arī aviācijas un AirBaltic attīstība, Eiropas sliežu platuma projekts Rail Baltica. Nekur nepazūd jautājumi, kas līdz ar Krievijas likumu izmaiņām skar kravu pārvadājumus pa ceļiem, tostarp attiecībā uz trešo valstu autopārvadājumu atļaujām. Autotransporta direkcijai pēc iespējas ātrāk būs jānāk klajā ar savu redzējumu, kā šo jautājumu risināt, lai nepazaudētu kravu plūsmu.

Vai jums jau šobrīd ir redzējums par to, vai un kādā virzienā būtu maināms Eiropas Savienības fondu izlietojums?

Eiropas Komisijas apstiprinātajām darbības programmās jāvirzās uz priekšu ar visu projektu realizāciju. Par izmaiņās varēs runāt tikai tad, ja būs kādi ietaupījumi no realizētajiem projektiem. Krasas pārmaiņas bez darbības programmas grozījumiem, kas nav paredzēti pirms 2018. gada, visdrīzāk, nav iespējamas.

Kā panākt uzņēmējiem draudzīgāku Finanšu ministrijas, VID un muitas attieksmi pret tranzīta jomā strādājošajām kompānijām?

Ir jāmainās gan sabiedrības, gan ierēdņu attieksmei, saprotot, ka pelnīt naudu ar uzņēmējdarbību nav nekas slikts. Protams, jācenšas arī mazināt un savlaicīgi izskaust krāpnieciskās lietas un kontrabandu, kas diemžēl nemazinās. Ja šo valdību apstiprinās, jaunajai finanšu ministrei šie jautājumi būs jebkurā gadījumā jārisina, bet neredzu problēmas visus šos jautājumus ar viņu pārrunāt.

Visu rakstu Prioritāte prioritātei galā lasiet 11.februāra laikrakstā Dienas Bizness (11.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nominācijas komiteja par atbilstošāko kandidātu Latvijas dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētāja amatam ir izraudzījusies līdzšinējo uzņēmuma valdes locekli Edvīnu Bērziņu, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma apstiprināja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

«Domāju, ka tas varētu būt atbilstoši, un ir novērtējums par ilggadīgo darbu uzņēmumā un nozarē,» sacīja ministrs, piebilstot, ka Bērziņam ir dots uzticības kredīts, lai nodrošinātu turpmāku uzņēmuma attīstību un izdarītu visu, kas jāizdara. «Man kā ministram ir svarīgi, lai būtu rezultāts,» uzsvēra Augulis.

Vaicāts, vai lēmumu par Bērziņa virzīšanu valdes priekšsēdētāja amatam varētu būt ietekmējis tas, ka reiz pats Augulis viņu iecēlis uzņēmuma valdē, ministrs skaidroja, ka kandidātus rūpīgi izvērtēja nominācijas komisija, kurā bija gan arodbiedrību, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji un citi speciālisti. Vērtēti tika visi, uzvēra ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) šodien tikšanās laikā ar Krievijas prezidenta palīgu Igoru Ļevitinu pauda cerību, ka gada otrajā pusē Rīgā varētu notikt septītā Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas sēde, pavēstīja Satiksmes ministrijā (SM).

Sarunā Augulis informēja, ka ir apstiprināts par Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju, kas ir skaidrs signāls tam, ka transporta joma abu valstu sadarbībā ir starp augstākajām prioritātēm. Tāpat ministrs norādīja, ka Starpvaldību komisijas septīto sēdi vēl nav izdevies sarīkot, taču izteica cerību, ka tā varētu notikt gada otrajā pusē Rīgā.

Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas sadarbības iespējas gan starptautisko transporta koridoru attīstībā Eirāzijas pārvadājumu kontekstā, gan arī divpusējās sadarbības perspektīvas, tai skaitā kravu pārvadājumus Latvijas ostu virzienā.

Pēc SM vēstītā, Ļevitins atzinīgi novērtēja aviosavienojumu starp Latviju un Krieviju intensitāti, kas nodrošina pasažieriem iespējas, izmantojot dažādas aviokompānijas, nokļūt citos galamērķos gan Eiropā, gan Krievijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā pilnībā pabeigti ceļu remontdarbi 700 km garumā, trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Šogad būvdarbi veikti 120 objektos, tostarp pilnībā pabeigti darbi kopumā 700 km garumā. «Šur tur joprojām notiek darbi, kuri, iespējams, netiks pabeigti, un tiks turpināti nākamajā gadā. Plāni, kas bija gada sākumā, ir izpildījušies,» sacīja Augulis.

Nākamgad būs pieejams papildu finansējums 25 miljonu eiro apmērā, kas tiks novirzīts, pēc ministra teiktā, «lielākajam bēdu bērnam» - vietējiem ceļiem grants seguma atjaunošanai. Nākamgad kopumā plānots veikt darbus 1300 km apjomā, kas esot daudz, salīdzinot ar iepriekšējos gados iespēto.

Augulis atzīmēja, ka 2020. gads iezīmējas kā problemātisks, jo beigsies Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kučinskis: airBaltic stratēģisko investoru ceram atrast nākamgad

LETA, 11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviokompānijas airBaltic stratēģisko investoru valdība cer atrast nākamgad, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Šodien valdība aiz slēgtām durvīm skatīja jautājumu par airBaltic stratēģiskā investora piesaistes procesu. airBaltic vadītājs Martins Gauss pēc valdības sēdes žurnālistus informēja, ka viņš prezentējis Ministru kabinetam plānu, kādā veidā plānots aviokompānijai piesaistīt stratēģisko investoru.

Gauss uzsvēra, ka airBaltic ir daudz labākā situācijā nekā iepriekš, tāpēc vajadzētu būt novērojamai investoru interesei par aviokompānijas daļām. Plašākus komentārus Gauss atteicās sniegt.

Savukārt Kučinskis stāstīja, ka valdība pieturēsies pie plāna atrast airBaltic stratēģisko investoru un to plānots izdarīt jau nākamgad. Galvenais to nedarīt stihiski, bet pārdomāti, piebilda premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

DB klubs: Tiks pārskatīta ceļu uzturēšana un pārvaldība

Rūta Kesnere, 25.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pašreizējo autoceļu tīklu nav paredzēts pārskatīt ceļu samazināšanas virzienā.

Pašreizējo autoceļu tīklu nav paredzēts pārskatīt ceļu samazināšanas virzienā

To DB Uzņēmēju klubā uzsvēra tā viesis satiksmes ministrs Uldis Augulis. Cita lieta – tiks pārskatīta ceļu uzturēšana un pārvaldība.

Proti, vairāku ceļu uzturēšanu valsts nodos pašvaldībām, izdalīs arī ceļus, par kuru uzturēšanu būs atbildīgas privātpersonas. Piemēram, tas varētu būt vietējais ceļš no kādas viensētas līdz reģionālās nozīmes ceļam, ja pa to pārvietojas tikai viensētā dzīvojošie. Pagaidām gan likumā neatrisināts ir jautājums, kā pašvaldības savus ceļus var nodot apsaimniekošanā privātpersonām, taču U.Augulis teic, ka jau tuvākajā laikā šī kārtība tiks noteikta normatīvajos aktos. Tā rezultātā valsts vietējo ceļu posmiem apmēram 4000 km apjomā tiks izvērtēta pārvaldības formas maiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz plīvura krišanai noslēpumainajā ministrijā vēl nedaudz jāpaciešas, pārbaudījumi nāks viens pēc otra

Uldis Augulis, kuram dota otrā iespēja dziedēt gadiem ielaistās kaites transporta nozarē, pirmajās simts amatā pavadītajās dienās nav bijis tik spilgts kā viņa kolēģis veselības nozarē un arī radikālus lēmumus nav pieņēmis. Tomēr slimības dažviet turpina progresēt, un tādēļ ir ļoti svarīgi, kādu jomas atveseļošanas programmu ministrs piedāvā. Par spīti tam, ka U. Augulis nav uz mutes kritis, no preses un nozares pārstāvjiem nevairās, viņa ieceres reizēm grūti saprast. Jomas ekspertu ieskatā, valdības rīcības plānam transporta sfērā trūkst ambīciju un izmērāmu rezultātu. Savukārt ministra izteikumi par darāmajiem darbiem un problēmu risinājumiem nebeidz pārsteigt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izmeklēs airBaltic lidmašīnas nosēšanos paaugstinātas drošības apstākļos

Lelde Petrāne, 19.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar 17.septembrī aviokompānijas airBaltic lidmašīnas Bombardier Q400 nosēšanos starptautiskajā lidostā Rīga paaugstinātas drošības apstākļos,Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs ir uzsācis izmeklēšanu, lai noskaidrotu notikušā tehnisko iemeslu.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis ir pieprasījis iesaistītajām institūcijām sniegt detalizētu informāciju gan par dienestu darbu un rīcību notikuma dienā, gan izmeklēšanas gaitu un rezultātiem.

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja veiktās pārbaudes mērķis ir noskaidrot situācijas objektīvos iemeslus, lai turpmāk sekmīgi un savlaicīgi novērstu jebkādus šāda veida notikumus aviācijas jomā. Tikai pēc rūpīgas izmeklēšanas varēs secināt, kāds bija iemesls paaugstinātās drošības apstākļiem un lidmašīnas tehniskajam stāvoklim. Minētā pārbaude nav saistīta ar atbildības noteikšanu, informē Satiksmes ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2020. gadam tiks sakārtoti visi galvenie A kategorijas autoceļi. Tā Dienas Bizness, Sixt Leasing, Circle K, CSDD un Latvijas Auto asociācijas rīkotajā auto nozares forumā AUTO 2018 norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Līdz šim nozīmīgs nozares finansējums nāca no Eiropas Savienības struktūrfondiem, taču jau 2019. gadā tas no pašreizējiem 124 milj. eiro saruks līdz 78,2 milj. eiro, bet 2020. gadā būs apaļa nulle. Tas nozīmē, ka jau pēc diviem gadiem ceļu būvniecība un atjaunošana būs pilnībā atkarīga no valsts budžeta. Jau iepriekš DB rakstīja - lai uzturētu esošo valsts autoceļu tīklu tādā stāvoklī, kādā tas ir patlaban, nodrošinot ikdienas uzturēšanu un remontdarbus tādā apjomā, lai ceļu stāvoklis nepasliktinātos, gadā būtu nepieciešami ap 700 miljoniem eiro.

U. Augulis teic, ka jau no šā gada valsts budžeta ienākumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kas pārsniegs konkrētajā gadā prognozēto, tiks novirzīti ceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Savukārt no 2020. gada valsts budžeta programmai Valsts autoceļu fonds novirzīto finansējumu palielinās par vismaz 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā tai novirzīto finansējumu, pie nosacījuma, ja IKP prognoze attiecīgajam gadam pieaugs ne mazāk kā par 5%. Tas gan nerisina situāciju ar autoceļu finansējumu gadījumā, ja tiek piedzīvota ekonomiskā lejupslīde un IKP samazinās. Tieši tādēļ Satiksmes ministrijas piedāvājums ir pakāpeniski novirzīt visus ieņēmumus no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas, lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas izsniegšanas valsts nodevas un ieņēmumus no akcīzes nodokļa par naftas produktiem Valsts autoceļu fondam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija jau tagad ir vadošais aviācijas centrs Baltijas valstīs. Lai šo statusu saglabātu, nepieciešamas pastāvīgas un efektīvas investīcijas, lai šis sektors attīstītos – to šodien notiekošajā Rīgas Aviācijas forumā norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Nav citu industriju, kas tik ļoti pārņemtu cilvēku kā aviācija, norādīja ministrs, citējot aviatoru Robertu Siksu. Latvijas gadījumā to ik dienu apliecina 21 tūkst. darbinieku aviācijas nozarē un ar to saistītajās jomās. 2016.gadā nozares īpatsvars IKP bija 2,6%, kas bija par 12,4% vairāk nekā 2015.gadā. Nodokļos nozare gadā samaksā ap 99 milj. eiro. Pārvadāto pasažieru skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvija ir starp līderiem. Pērn pasažieru skaits Rīgas lidostā pieauga par 12,9% līdz 6,1 milj. pasžieru. Vasaras lidojumu sezonā tiks sasniegti jauni rekordi.

Ir simboliski, ka Latvijas simtgadē no Rīgas ir sasniedzami 100 galamērķi, atzīmēja U. Augulis. Viņš pauda lepnumu par nacionālo lidsabiedrību AirBalic, kas atzīta par pasaulē vispunktuālāko aviokompāniju. Patlaban tā aizņem 53,3% no pārvadājumu tirgus galavaspilsētā. Ministrs norādīja, ka AirBaltic bijusi pirmā kompānija pasaulē, kas uzsākusi lidojumus ar modernajām un videi draudzīgājām Bombardier CS300 lidmašīnām. Lai turpinātu izaugsmi, nozarei svarīga ir kvalificēta darbaspēka pieejamība. Tādēļ AirBaltic investējusi Pilotu akadēmijā. Kompānijas lēmums šim mērķim izmantot Liepājas lidostu sekmēs Kurzemes reģiona izaugsmi. Tālākai attīstībai aviācijā svarīgi turpināt investēt, ko arī paredz vairāki vērienīgi projekti. Piemēram, lidosta tiks savienota ar Rail Baltica, AirBaltic turinās investēt jaunā flotē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas un Ventspils brīvostas grib pakļaut valstij

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, Zane Atlāce-Bistere, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils Brīvostas pārvaldi bijis iegansts valdībai operatīvi aktualizēt jau tās veidošanas laikā skarto ieceri par trīs lielāko ostu pārvaldības nodošanu valstij.

Šodien, 11.decembrī plkst.12 sasaukta valdības ārkārtas sēde, lai skatītu Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt Ventspils un Rīgas ostas.

Liepāja paliek ārpusē

Kaut arī sākotnēji valdības plānā ietilpa valsts pārvaldē pārņemt visas trīs lielās ostas, Liepājai šobrīd izdevies izvairīties no varas grožu atdošanas valstij. Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis "Dienas Biznesam" skaidro, ka tas izdevies, pateicoties mērķtiecīgam darbam. Pēc J. Vilnīša teiktā, sarunās ar Satiksmes ministriju izdevies pierādīt Liepājas ostas gatavību sadarboties. Vēl kā arguments esošā statusa saglabāšanai tiek minēts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, kas teorētiski apgrūtina ātru valsts pārvaldes ieviešanu Liepājas ostā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Augulis: Nākamgad vietējos autoceļos plānots ieguldīt lielāko finansējumu pēdējo 25 gadu laikā

LETA, 21.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad vietējos autoceļos plānots ieguldīt lielāko finansējumu pēdējo 25 gadu laikā, norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

AS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pavēstīja, ka Augulis piektdien, 18.augustā, kopā ar LVC un AS Latvijas autoceļu uzturētājs vadību apsekoja ceļu būvdarbus pie Alūksnes, kur uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41) piecu kilometru garā posmā grants segums tiek pārveidots par melno segumu ar dubultās virsmas apstrādes metodi. Pirms diviem gadiem tur jau bija ieklāts melnais segums posmā no Alūksnes robežas Liepnas virzienā, tagad melnais segums būs no Alūksnes līdz Malienai.

«Grants ceļi visur valstī daudzus gadus ir bijuši pabērna lomā, līdzekļu to uzturēšanai tika atvēlēts ļoti maz, tāpēc vietējās un reģionālās nozīmes ceļu stāvokli nevar nosaukt par labu. Nākamgad ir plānots stipri palielināt finansējumu tieši vietējiem grants ceļiem, novirzot tiem 25 miljonus eiro - šie līdzekļi nāk no akcīzes nodokļa iekasēšanas plāna pārpildes 2016.gadā, un saskaņā ar valdības pērn lemto tiks novirzīti valsts autoceļu tīkla uzturēšanai,» pauda Augulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neuzticību Rubesai izteikuši Lietuvas un Igaunijas akcionāri, bet Latvijas puse balsojumā atturējās

LETA, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien notikušajā Baltijas valstu kopuzņēmuma AS «RB Rail» akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsojuši par uzņēmuma izpilddirektores un valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas atstādināšanu, savukārt Latvijas puses akcionāru pārstāvis, «Eiropas dzelzceļa līnijas» (EDzL) vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējās, aģentūrai LETA pastāstīja EDzL pārstāve Rita Voronkova.

Viņa norādīja, ka uzņēmuma padomei šajā jautājumā būs jāpieņem gala lēmums, vadoties pēc akcionāru sapulces lemtā.

Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) aģentūrai LETA norādīja lēmums attiecībā uz valdes priekšsēdētājas amatu vēl jāpieņem uzņēmuma padomei. Šodien notikušajā padomes sēdē, kas jau ir noslēgusies, šis jautājums netika skatīts. Visdrīzāk, par to tiks spriests nākamajā padomes sēdē, kuras sasaukšanas laiks ir padomes vadības ziņā, skaidroja Augulis.

Taujāts par akcionāru no pārējām Baltijas valstīm lēmumu, ministrs norādīja, ka Igaunijas un Lietuvas puses savus lēmumus skaidro ar neapmierinātību ar Rubesas darbu un citādāku redzējumu par uzņēmuma darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļa Vecumnieki–Nereta–Subate 13 km garā posmā ir pabeigti būvdarbi un veiktas kvalitātes pārbaudes, kuru gaitai sekoja arī satiksmes ministrs Uldis Augulis, kā arī VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) vadība, informē LVC.

Iepriekš šis autoceļš Valles pagasta robežās bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Pavasara atkušņos tika novērota ceļa rūgšana un bija nepieciešams uzstādīt ātrumu ierobežojošās zīmes 50km/h, bet bīstamākajās vietās pat līdz 30km/h. Atjaunotais autoceļš turpmāk nodrošinās iedzīvotājiem ērtu un drošu nokļūšanu uz novada centru un citviet. Satiksmei drošs risinājums ir arī izbūvētais krustojums Valles centrā ar autoceļu Bauska–Aizkraukle (P87).

Būvdarbos veikta pilna segas rekonstrukcija ar jaunu salizturīgā slāņa un šķembu pamata izbūvi, kā arī izbūvēts asfaltbetons trīs kārtās. Būvdarbu ietvaros atjaunots tilts pār Iecavas upi: pastiprināts tilta laidums, veikta hidroizolācijas izbūve, divas kārtās ieklāts asfaltbetons, atjaunoti tilta balsti un sijas. Veikta caurteku nomaiņa Svētupītē un Pančupītē (demontētas esošās dzelzsbetona caurtekas un izbūvētas metāla saskrūvējamās caurtekas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu apjoms no Baltkrievijas palielināsies

Jānis Goldbergs, 06.09.2018

Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Morozovs (no kreisās), Latvijas-Baltkrievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāji, satiksmes ministrs Uldis Augulis un VAS "Latvijas dzelzceļš" prezidents Edvīns Bērziņš

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpenisku kravu pārvadājumu pieaugumu starp valstīm paredz Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos 13. sēdes protokols, kuru ceturtdien 6. septembrī parakstīja Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis un Baltkrievijas transporta un komunikāciju ministrs Anatolijs Sivaks.

«Īpaši sekmīgi sadarbības rezultāti ir dzelzceļa jomā. Aktīvi strādājam tieši Eirāzijas pārvadājumu attīstības sekmēšanā un nostiprināšanā. Šovasar parakstīju vienošanos par jaunu transporta koridoru – no industriālā parka Baltkrievijā uz Latvijas ostām un pretējā virzienā,» preses brīfingā par parakstīto vienošanos komentēja Latvijas satiksmes ministrs U. Augulis.

Savukārt Baltkrievijas satiksmes ministrs Anatolijs Sivaks šajā jomā uzsvēra Baltkrievijā būvējamā industriālā parka Lielais akmens sagaidāmo ietekmi, kā arī tranzīta kravu potenciālu pieaugumu nākošajos gados.

Noslēgtā vienošanās paredz turpināt kopīgu darbu pie pārvadājamo kravu apjoma palielināšanas no Baltkrievijas uz Latviju un otrādi, piesaistot papildu tranzīta kravas. Līdz šā gada augusta beigām savienojumā ar Baltkrieviju pa VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūru pārvadāti septiņi miljoni tonnu Baltkrievijas izcelsmes kravas, kas, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir pieaugums par 63%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien satiksmes ministrs Uldis Augulis kopā ar VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu 8. atklāja modernizēto Rīgas Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalnu, informē VAS Latvijas dzelzceļš.

Uzkalns izveidots Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un valsts budžeta līdzfinansētā projekta ietvaros.

«Šķirošanas uzkalna modernizācijas projekts ir viens no tehniski sarežģītākajiem LDz īstenotajiem projektiem, un tā ietvaros ieviesti daudzi jauni tehnoloģiski un IT risinājumi. Šis projekts ir viens no priekšnoteikumiem, kas padara mūsu uzņēmumu un tranzīta ceļu uz Latvijas ostām, konkurētspējīgāku,» uzsver E.Bērziņš.

«Ekonomiskās izaugsmes sekmēšanai, piesaistot kravas un ceļot to apgrozījumu, ir būtiska kvalitatīva dzelzceļa infrastruktūra, kā arī moderna transporta un loģistikas pakalpojumu nodrošināšana. Tāpēc ar patiesu gandarījumu novērtēju Rīgas Šķirotavas stacijas modernizācijas rezultātu, jo tas paātrina gan kravu apstrādes procesus, gan atvieglo uzņēmuma darbinieku darbu. Katrs vērienīgs projekts un investīcijas, kas padara efektīvāku dzelzceļa kapacitāti, ir nozīmīgs ne tikai nozares, bet valsts tautsaimniecības izaugsmei kopumā,» uzsver U.Augulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Novembrī varētu būt zināmi airBaltic potenciālie stratēģiskie investori

LETA, 31.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembrī varētu būt zināmi nacionālās aviokompānijas airBaltic potenciālie stratēģiskie investori, šodien pēc valdības sēdes, kurā tika skatīts jautājums par airBaltic stratēģiskā investora piesaistes procesu, žurnālistus informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs atgādināja, ka ar nacionālās aviokompānijas stratēģiskā investora piesaisti nodarbosies starptautisks finanšu konsultants Lazard, kura izdevumus segs airBaltic pēc pozitīviem rezultātiem.

Lazard uzdots līdz šā gada novembra beigām atrast risinājumu "airBaltic" stratēģiskā investora piesaistei. «Lazard redz iespējas līdz novembra beigām nākt klajā ar konkrētu piedāvājumu,» piebilda Augulis.

Pēc satiksmes ministra teiktā, interese par airBaltic ir vairākiem investoriem, un valdībai nāksies izvērtēt visus. «Svarīgākais, lai lēmums būtu kvalitatīvs un valstij izdevīgs,» norādīja ministrs.

Auglis uzsvēra, ka valstij ir vairāki nosacījumi, ar kuriem jārēķinās potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem, proti, airBaltic jāsaglabā lidosta Rīga kā bāzes lidosta, jāsaglabā visi lidojumi, kā arī jāturpina ievērot aviokompānijas biznesa plānu Horizon.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistes process ir iegājis finiša taisnē un tiek vērtēti trīs iespējamie pretendenti, tā otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Ministrs atzina, ka lēmumu valdībai vajadzētu pieņemt līdz gada beigām. Vienlaikus viņš norādīja, ka steigas neesot un nepieciešamības gadījumā procesu varēs turpināt, ja neviens no investoriem valdību neapmierinās.

Jautāts, no kurienes ir potenciālie investori, U. Augulis to neatklāja, sakot, ka potenciālie pircēji ir no visas pasaules.

Galvenie kritēriji investora izvēlē esot ir tas, lai airBaltic turpina attīstību, kā arī lidostai Rīga arī turpmāk jābūt kā bāzes lidostai. Investora izvēlē tiek vērtētas arī iespējas turpina reisu un flotes attīstību.

Jau vēstīts, ka meklējot potenciālos airbaltic investorus, netiek izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

DB viedoklis: Par kaitniecību valsts pārvaldē spriež pēc deguniem

Egons Mudulis, DB žurnālists, 13.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesaimnieciskumu Satiksmes ministrijas pārraudzības sfērā soda vien tad, kad politiķiem tas izdevīgi.

Viens no galvenajiem iemesliem Latvijas praksei, kad bezjēdzīgi tiek tērēti valsts budžeta un kapitālsabiedrību līdzekļi līdztekus tam, kad tos vienkārši gribas «apgūt», ir citu un savā pieredzē balstītā pārliecība, ka sods nesekos. Savukārt, lai izvairītos no Temīdas zobena, jāprot spēlēt pēc politiķu noteikumiem, tostarp bez ierunām pildot katra no jauna nākušā ministra kaprīzes. Transporta nozarē to labi var novērot.

Tam, ka politiskus ielikteņus, kas tai pašā laikā nevēlas vai nespēj būt uzdevumu augstumos savā amatā, var ātri patriekt, uzskatāms piemērs ir bijusī VAS Latvijas Pasts valde. Neatbildēts gan palicis jautājums, kādu atbildību satiksmes ministrs Uldis Augulis prasīs no paša vadītās ministrijas ierēdņiem, sākot ar departamenta vadību un beidzot ar valsts sekretāru, kuri šai vienu pārkāpumu pēc otra ģenerējošajai valdei ļāva izpausties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Labklājības ministrs: Tik strauja minimālās algas palielināšana šogad bija kļūda

LETA, 18.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kļūda bija šogad tik strauji celt minimālo algu, šorīt LNT raidījumā 900 sekundes teica labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs ir pārliecināts, ka nākamgad minimālajai algai būtu jāpaliek nemainīgai - 360 eiro. Augulis skaidroja, ka šogad daudzi uzņēmēji samazinājuši darba laikus, lai nebūtu jāmaksā tik liela minimālā alga. Viņš arī minēja, ka sociālās aprūpes centros sociālais darbinieks labāk izvēlas strādāt par aprūpētāju, jo tādējādi var strādāt maiņu darbu un nopelnīt vairāk. Šādu situāciju nevar pieļaut, pārliecināts ministrs.

Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi trīs priekšlikumus minimālās algas apmēram 2016.gadā - saglabāt to esošajā līmenī, palielināt to līdz 267 vai 375 eiro. Tomēr ministrs sliecas atbalstīt pašreizējās minimālās algas apmēra saglabāšanu arī nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Augulis: Autoceļu sakārtošanai varētu novirzīt pensiju fondu naudu

LETA, 08.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļu sakārtošanai varētu novirzīt pensiju fondu naudu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš atzina, ka tas būtu viens no risinājumiem, kur rast naudu ceļu sakārtošanai, taču tad būtu jābūt pilnīgi drošiem par to, ka otrā līmeņa pensiju fona ienesīgums nesamazināsies.

Augulis norādīja, ka pēdējo 25 gadu laikā autoceļu remontu deficīts ir uzkrājies 4 miljardu eiro apmērā. Šādu finansējumu valsts budžets nevar atļauties, jo tā būtu puse no visiem valsts gada izdevumiem.

Ministrs piebilda, ka par iespējamo pensiju fondu naudas novirzīšanu ceļu sakārtošanai varētu diskutēt šīs nedēļas beigās.

AS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange šorīt intervijā Latvijas Radio atzina, ka vietējo un grants ceļu sakārtošanai ik gadu nepieciešami 130 miljoni eiro, taču pašreizējais finansējums ir vien 10 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Varu apliecināt, ka tiek atvērta jauna lapaspuse nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībā, jo atbilstoši Latvijas valdības un Ralfa Dītera Montāga-Girmesa (Ralf-Dieter Montag-Girmes) parakstītajam līgumam Vācijas investors kompānijā ir ieguldījis apmēram 52 miljonus eiro,» atklāj satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Līdz ar to flotes modernizācijā un biznesa plāna Horizon 2021 īstenošanā kopumā kompānijā ieguldīs apmēram 132 milj. eiro. Par aviokompānijas pamatkapitāla palielinājuma uzsākšanu otrdien, 29.martā, plkst.16.00, lems airBaltic akcionāru sapulcē.

«Esmu pārliecināts, ka līdz šim pieņemtie lēmumi par aviokompānijas airBaltic darbību jau pirms pieciem gadiem, kā arī turpmākajām investīcijām tās attīstībā, ir bijuši pareizi. Rezultātā kompānija veicina valsts ekonomisko izaugsmi, sekmē nodarbinātību un nodrošina iedzīvotājiem starptautiski atzītus pakalpojumus, ar kuriem lepojamies. Jāņem vērā, ka aviācijas nozare Latvijā dod 3% lielu daļu no iekšzemes kopprodukta, no kura puse ir tieši airBaltic ieguldījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

PV jauno elektrovilcienu iegādē un uzturēšanā līdz 2024.gadam varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro

LETA, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, šodien pēc Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Valdība pirmdien atbalstīja, ka laika posmā no 2019. līdz 2024.gadam jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādē, kā arī vilcienu depo izbūvē kopumā varēs ieguldīt līdz 259 miljonus eiro valsts budžeta līdzekļiem. Faktiskās izmaksas būs zināms tikai pēc PV veiktā jauno elektrovilcienu iepirkuma noslēgšanās un uzvarētāja paziņošanas, kas plānota novembra beigām. Noteiktais finansējuma apmērs neietekmēs turpmākos valdības lēmumus par līdzekļu piešķiršanu citu valstij būtisku nozaru attīstībai, jo ietekme uz valsts budžetu un tā deficītu ir neitrāla.

Līdz ar valdībā pieņemto lēmumu Satiksmes ministrijai (SM) būs jānodrošina finansējuma plūsmas uzraudzība un kontrole, lai netiktu palielināta ietekme uz valsts budžetu. Savukārt PV būs tiesīgs pabeigt iepirkuma procesu un īstenot biznesa plānu, lai nodrošinātu jaunu elektrovilcienu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vidzemes šosejas Sēnītes posma rekonstrukcijā plānots ieguldīt 42 miljonus eiro

Monta Glumane, 13.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šonedēļ ir izdevies panākt vienošanos par papildu finansējumu Vidzemes šosejas posmā no Garkalnes līdz Inčukalnam, kas ir pazīstams kā Sēnītes posms. Jau šogad VAS Latvijas Valsts ceļi izsludinās iepirkumu,» šodien notiekošajā ikgadējā ceļu nozares konferencē informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

«Šī ceļu būvniecības sezona atšķiras no iepriekšējām ar to, ka valsts vietējos autoceļos, kuri pārsvarā ir ar grants segumu, tiks ieguldīts rekordliels finansējums - ap 30 miljoniem eiro, kas ļaus sakārtot 400 kilometrus vietējās nozīmes autoceļu,» uzsvēra Augulis.

Runājot par 2020.gadu, kad tiks izsmelti ES fondu līdzekļi, kuri šajā periodā bija pieejami valsts autoceļiem, ministrs norādīja, ka, izmantojot struktūrfondu rezerves, ir plānots aizpildīt šo finansējuma trūkumu.

Kā zināms, Vidzemes šosejas Sēnītes posms jau ilgstoši atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, tā rekonstrukcijai ir izstrādāts tehniskais projekts, taču līdz šim tā realizācijai netika piešķirts finansējums. Posma kopējais garums ir gandrīz 14 kilometri, tam ir četras braukšanas joslas, divi ceļu pārvadi, vairāk nekā 60 caurtekas, divlīmeņu satiksmes mezgls ar septiņiem ceļa pārvadiem, divi gājēju tuneļi, informēja VAS «Latvijas Valsts ceļi».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta iesaiste 259 miljonu eiro apmērā elektrovilcienu iegādei ir apliecinājums, ka tie tiks iegādāti, jo būtu kauns, ja Latvija trešo reizi neizmantotu iespēju un paliktu bez jaunajiem vilcieniem, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atgādināja, ka tas noteikti nav viena gada darījums un līdz 2024.gadam par minēto summu tiks iegādātas arī rezerves daļas, iekļauta apkope un citas pozīcijas. Premjers minētajam darījumam vilka paralēles ar nesen iegādātajiem «Black Hawk» helikopteriem.

Tāpat viņš uzsvēra, ka minētajam darījumam nav tiešas saistības ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, lai gan viņš augstu novērtēja arī šo projektu, jo tas kalpos kā drošības spilvens, kas kalpos brīdī, kad tiek pārorientētas kravas un meklēti jauni klienti.

Jau ziņots, ka AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, pēc vakardienas Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru