Transports un loģistika

Augulis vērš ēģiptiešu uzmanību uz iespējamo sadarbību

Lelde Petrāne, 24.03.2016

Jaunākais izdevums

«Transporta nozare Latvijas tautsaimniecībā spēlē ļoti lielu lomu, tāpēc augstu tiek vērtēta iespēja piesaistīt jaunus partnerus, tai skaitā no Ēģiptes. Mēs varam piedāvāt gan transporta nozares ekspertu apmācības, gan pieredzes apmaiņu infrastruktūras attīstīšanā un modernizācijā, kā arī dzelzceļa drošības paaugstināšanā. Mūsu speciālisti var sniegt profesionālas un vērtīgas konsultācijas transporta projektu realizēšanā,» ceturtdien, 24.martā, tiekoties ar Ēģiptes transporta ministra padomnieku Dr.Mohamedu Katari un viņu pavadošo delegāciju, uzsvēris satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Ēģiptes transporta ministra padomnieks apliecinājis Ēģiptes ieinteresētību sadarbībā ar Latviju, it īpaši attiecībā uz pieredzes apmaiņu, norādot, ka Latvijas ekspertiem ir lieliskas zināšanas, bet mazs tirgus, kamēr Ēģiptei trūkst «know-how», toties ir pieejams plašs tirgus, jo Ēģipte kalpo kā «vārti» uz Āfriku.

Satiksmes ministrs arī aicinājis Ēģiptes uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta koridoru ar labi attīstīto infrastruktūru kravu pārvadājumiem un preču distribūcijai gan NVS, gan Skandināvijā.

Pēc tikšanās ar satiksmes ministru ēģiptiešu delegācija apmeklēja arī VAS Latvijas Dzelzceļš, kur Satiksmes ministrijas, VAS Latvijas Dzelzceļš un Valsts Dzelzceļa tehniskās inspekcijas eksperti detalizētāk iepazīstināja ar Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūru, aktuālajiem dzelzceļa projektiem, kā arī īstenotajiem augsta līmeņa drošības pasākumiem Latvijas dzelzceļa sistēmā.

Iepriekšējā dienā viesi no Ēģiptes apmeklēja Rīgas Brīvostu un tur iepazinās ar ostas infrastruktūru un tās piedāvātajām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nominācijas komiteja par atbilstošāko kandidātu Latvijas dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētāja amatam ir izraudzījusies līdzšinējo uzņēmuma valdes locekli Edvīnu Bērziņu, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma apstiprināja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

«Domāju, ka tas varētu būt atbilstoši, un ir novērtējums par ilggadīgo darbu uzņēmumā un nozarē,» sacīja ministrs, piebilstot, ka Bērziņam ir dots uzticības kredīts, lai nodrošinātu turpmāku uzņēmuma attīstību un izdarītu visu, kas jāizdara. «Man kā ministram ir svarīgi, lai būtu rezultāts,» uzsvēra Augulis.

Vaicāts, vai lēmumu par Bērziņa virzīšanu valdes priekšsēdētāja amatam varētu būt ietekmējis tas, ka reiz pats Augulis viņu iecēlis uzņēmuma valdē, ministrs skaidroja, ka kandidātus rūpīgi izvērtēja nominācijas komisija, kurā bija gan arodbiedrību, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji un citi speciālisti. Vērtēti tika visi, uzvēra ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) šodien tikšanās laikā ar Krievijas prezidenta palīgu Igoru Ļevitinu pauda cerību, ka gada otrajā pusē Rīgā varētu notikt septītā Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas sēde, pavēstīja Satiksmes ministrijā (SM).

Sarunā Augulis informēja, ka ir apstiprināts par Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju, kas ir skaidrs signāls tam, ka transporta joma abu valstu sadarbībā ir starp augstākajām prioritātēm. Tāpat ministrs norādīja, ka Starpvaldību komisijas septīto sēdi vēl nav izdevies sarīkot, taču izteica cerību, ka tā varētu notikt gada otrajā pusē Rīgā.

Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas sadarbības iespējas gan starptautisko transporta koridoru attīstībā Eirāzijas pārvadājumu kontekstā, gan arī divpusējās sadarbības perspektīvas, tai skaitā kravu pārvadājumus Latvijas ostu virzienā.

Pēc SM vēstītā, Ļevitins atzinīgi novērtēja aviosavienojumu starp Latviju un Krieviju intensitāti, kas nodrošina pasažieriem iespējas, izmantojot dažādas aviokompānijas, nokļūt citos galamērķos gan Eiropā, gan Krievijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā pilnībā pabeigti ceļu remontdarbi 700 km garumā, trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Šogad būvdarbi veikti 120 objektos, tostarp pilnībā pabeigti darbi kopumā 700 km garumā. «Šur tur joprojām notiek darbi, kuri, iespējams, netiks pabeigti, un tiks turpināti nākamajā gadā. Plāni, kas bija gada sākumā, ir izpildījušies,» sacīja Augulis.

Nākamgad būs pieejams papildu finansējums 25 miljonu eiro apmērā, kas tiks novirzīts, pēc ministra teiktā, «lielākajam bēdu bērnam» - vietējiem ceļiem grants seguma atjaunošanai. Nākamgad kopumā plānots veikt darbus 1300 km apjomā, kas esot daudz, salīdzinot ar iepriekšējos gados iespēto.

Augulis atzīmēja, ka 2020. gads iezīmējas kā problemātisks, jo beigsies Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kučinskis: airBaltic stratēģisko investoru ceram atrast nākamgad

LETA, 11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviokompānijas airBaltic stratēģisko investoru valdība cer atrast nākamgad, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Šodien valdība aiz slēgtām durvīm skatīja jautājumu par airBaltic stratēģiskā investora piesaistes procesu. airBaltic vadītājs Martins Gauss pēc valdības sēdes žurnālistus informēja, ka viņš prezentējis Ministru kabinetam plānu, kādā veidā plānots aviokompānijai piesaistīt stratēģisko investoru.

Gauss uzsvēra, ka airBaltic ir daudz labākā situācijā nekā iepriekš, tāpēc vajadzētu būt novērojamai investoru interesei par aviokompānijas daļām. Plašākus komentārus Gauss atteicās sniegt.

Savukārt Kučinskis stāstīja, ka valdība pieturēsies pie plāna atrast airBaltic stratēģisko investoru un to plānots izdarīt jau nākamgad. Galvenais to nedarīt stihiski, bet pārdomāti, piebilda premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

DB klubs: Tiks pārskatīta ceļu uzturēšana un pārvaldība

Rūta Kesnere, 25.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pašreizējo autoceļu tīklu nav paredzēts pārskatīt ceļu samazināšanas virzienā.

Pašreizējo autoceļu tīklu nav paredzēts pārskatīt ceļu samazināšanas virzienā

To DB Uzņēmēju klubā uzsvēra tā viesis satiksmes ministrs Uldis Augulis. Cita lieta – tiks pārskatīta ceļu uzturēšana un pārvaldība.

Proti, vairāku ceļu uzturēšanu valsts nodos pašvaldībām, izdalīs arī ceļus, par kuru uzturēšanu būs atbildīgas privātpersonas. Piemēram, tas varētu būt vietējais ceļš no kādas viensētas līdz reģionālās nozīmes ceļam, ja pa to pārvietojas tikai viensētā dzīvojošie. Pagaidām gan likumā neatrisināts ir jautājums, kā pašvaldības savus ceļus var nodot apsaimniekošanā privātpersonām, taču U.Augulis teic, ka jau tuvākajā laikā šī kārtība tiks noteikta normatīvajos aktos. Tā rezultātā valsts vietējo ceļu posmiem apmēram 4000 km apjomā tiks izvērtēta pārvaldības formas maiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2020. gadam tiks sakārtoti visi galvenie A kategorijas autoceļi. Tā Dienas Bizness, Sixt Leasing, Circle K, CSDD un Latvijas Auto asociācijas rīkotajā auto nozares forumā AUTO 2018 norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Līdz šim nozīmīgs nozares finansējums nāca no Eiropas Savienības struktūrfondiem, taču jau 2019. gadā tas no pašreizējiem 124 milj. eiro saruks līdz 78,2 milj. eiro, bet 2020. gadā būs apaļa nulle. Tas nozīmē, ka jau pēc diviem gadiem ceļu būvniecība un atjaunošana būs pilnībā atkarīga no valsts budžeta. Jau iepriekš DB rakstīja - lai uzturētu esošo valsts autoceļu tīklu tādā stāvoklī, kādā tas ir patlaban, nodrošinot ikdienas uzturēšanu un remontdarbus tādā apjomā, lai ceļu stāvoklis nepasliktinātos, gadā būtu nepieciešami ap 700 miljoniem eiro.

U. Augulis teic, ka jau no šā gada valsts budžeta ienākumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kas pārsniegs konkrētajā gadā prognozēto, tiks novirzīti ceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Savukārt no 2020. gada valsts budžeta programmai Valsts autoceļu fonds novirzīto finansējumu palielinās par vismaz 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā tai novirzīto finansējumu, pie nosacījuma, ja IKP prognoze attiecīgajam gadam pieaugs ne mazāk kā par 5%. Tas gan nerisina situāciju ar autoceļu finansējumu gadījumā, ja tiek piedzīvota ekonomiskā lejupslīde un IKP samazinās. Tieši tādēļ Satiksmes ministrijas piedāvājums ir pakāpeniski novirzīt visus ieņēmumus no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas, lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas izsniegšanas valsts nodevas un ieņēmumus no akcīzes nodokļa par naftas produktiem Valsts autoceļu fondam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija jau tagad ir vadošais aviācijas centrs Baltijas valstīs. Lai šo statusu saglabātu, nepieciešamas pastāvīgas un efektīvas investīcijas, lai šis sektors attīstītos – to šodien notiekošajā Rīgas Aviācijas forumā norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Nav citu industriju, kas tik ļoti pārņemtu cilvēku kā aviācija, norādīja ministrs, citējot aviatoru Robertu Siksu. Latvijas gadījumā to ik dienu apliecina 21 tūkst. darbinieku aviācijas nozarē un ar to saistītajās jomās. 2016.gadā nozares īpatsvars IKP bija 2,6%, kas bija par 12,4% vairāk nekā 2015.gadā. Nodokļos nozare gadā samaksā ap 99 milj. eiro. Pārvadāto pasažieru skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvija ir starp līderiem. Pērn pasažieru skaits Rīgas lidostā pieauga par 12,9% līdz 6,1 milj. pasžieru. Vasaras lidojumu sezonā tiks sasniegti jauni rekordi.

Ir simboliski, ka Latvijas simtgadē no Rīgas ir sasniedzami 100 galamērķi, atzīmēja U. Augulis. Viņš pauda lepnumu par nacionālo lidsabiedrību AirBalic, kas atzīta par pasaulē vispunktuālāko aviokompāniju. Patlaban tā aizņem 53,3% no pārvadājumu tirgus galavaspilsētā. Ministrs norādīja, ka AirBaltic bijusi pirmā kompānija pasaulē, kas uzsākusi lidojumus ar modernajām un videi draudzīgājām Bombardier CS300 lidmašīnām. Lai turpinātu izaugsmi, nozarei svarīga ir kvalificēta darbaspēka pieejamība. Tādēļ AirBaltic investējusi Pilotu akadēmijā. Kompānijas lēmums šim mērķim izmantot Liepājas lidostu sekmēs Kurzemes reģiona izaugsmi. Tālākai attīstībai aviācijā svarīgi turpināt investēt, ko arī paredz vairāki vērienīgi projekti. Piemēram, lidosta tiks savienota ar Rail Baltica, AirBaltic turinās investēt jaunā flotē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz plīvura krišanai noslēpumainajā ministrijā vēl nedaudz jāpaciešas, pārbaudījumi nāks viens pēc otra

Uldis Augulis, kuram dota otrā iespēja dziedēt gadiem ielaistās kaites transporta nozarē, pirmajās simts amatā pavadītajās dienās nav bijis tik spilgts kā viņa kolēģis veselības nozarē un arī radikālus lēmumus nav pieņēmis. Tomēr slimības dažviet turpina progresēt, un tādēļ ir ļoti svarīgi, kādu jomas atveseļošanas programmu ministrs piedāvā. Par spīti tam, ka U. Augulis nav uz mutes kritis, no preses un nozares pārstāvjiem nevairās, viņa ieceres reizēm grūti saprast. Jomas ekspertu ieskatā, valdības rīcības plānam transporta sfērā trūkst ambīciju un izmērāmu rezultātu. Savukārt ministra izteikumi par darāmajiem darbiem un problēmu risinājumiem nebeidz pārsteigt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izmeklēs airBaltic lidmašīnas nosēšanos paaugstinātas drošības apstākļos

Lelde Petrāne, 19.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar 17.septembrī aviokompānijas airBaltic lidmašīnas Bombardier Q400 nosēšanos starptautiskajā lidostā Rīga paaugstinātas drošības apstākļos,Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs ir uzsācis izmeklēšanu, lai noskaidrotu notikušā tehnisko iemeslu.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis ir pieprasījis iesaistītajām institūcijām sniegt detalizētu informāciju gan par dienestu darbu un rīcību notikuma dienā, gan izmeklēšanas gaitu un rezultātiem.

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja veiktās pārbaudes mērķis ir noskaidrot situācijas objektīvos iemeslus, lai turpmāk sekmīgi un savlaicīgi novērstu jebkādus šāda veida notikumus aviācijas jomā. Tikai pēc rūpīgas izmeklēšanas varēs secināt, kāds bija iemesls paaugstinātās drošības apstākļiem un lidmašīnas tehniskajam stāvoklim. Minētā pārbaude nav saistīta ar atbildības noteikšanu, informē Satiksmes ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas un Ventspils brīvostas grib pakļaut valstij

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, Zane Atlāce-Bistere, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils Brīvostas pārvaldi bijis iegansts valdībai operatīvi aktualizēt jau tās veidošanas laikā skarto ieceri par trīs lielāko ostu pārvaldības nodošanu valstij.

Šodien, 11.decembrī plkst.12 sasaukta valdības ārkārtas sēde, lai skatītu Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt Ventspils un Rīgas ostas.

Liepāja paliek ārpusē

Kaut arī sākotnēji valdības plānā ietilpa valsts pārvaldē pārņemt visas trīs lielās ostas, Liepājai šobrīd izdevies izvairīties no varas grožu atdošanas valstij. Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis "Dienas Biznesam" skaidro, ka tas izdevies, pateicoties mērķtiecīgam darbam. Pēc J. Vilnīša teiktā, sarunās ar Satiksmes ministriju izdevies pierādīt Liepājas ostas gatavību sadarboties. Vēl kā arguments esošā statusa saglabāšanai tiek minēts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, kas teorētiski apgrūtina ātru valsts pārvaldes ieviešanu Liepājas ostā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Augulis: Nākamgad vietējos autoceļos plānots ieguldīt lielāko finansējumu pēdējo 25 gadu laikā

LETA, 21.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad vietējos autoceļos plānots ieguldīt lielāko finansējumu pēdējo 25 gadu laikā, norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

AS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pavēstīja, ka Augulis piektdien, 18.augustā, kopā ar LVC un AS Latvijas autoceļu uzturētājs vadību apsekoja ceļu būvdarbus pie Alūksnes, kur uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41) piecu kilometru garā posmā grants segums tiek pārveidots par melno segumu ar dubultās virsmas apstrādes metodi. Pirms diviem gadiem tur jau bija ieklāts melnais segums posmā no Alūksnes robežas Liepnas virzienā, tagad melnais segums būs no Alūksnes līdz Malienai.

«Grants ceļi visur valstī daudzus gadus ir bijuši pabērna lomā, līdzekļu to uzturēšanai tika atvēlēts ļoti maz, tāpēc vietējās un reģionālās nozīmes ceļu stāvokli nevar nosaukt par labu. Nākamgad ir plānots stipri palielināt finansējumu tieši vietējiem grants ceļiem, novirzot tiem 25 miljonus eiro - šie līdzekļi nāk no akcīzes nodokļa iekasēšanas plāna pārpildes 2016.gadā, un saskaņā ar valdības pērn lemto tiks novirzīti valsts autoceļu tīkla uzturēšanai,» pauda Augulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neuzticību Rubesai izteikuši Lietuvas un Igaunijas akcionāri, bet Latvijas puse balsojumā atturējās

LETA, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien notikušajā Baltijas valstu kopuzņēmuma AS «RB Rail» akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsojuši par uzņēmuma izpilddirektores un valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas atstādināšanu, savukārt Latvijas puses akcionāru pārstāvis, «Eiropas dzelzceļa līnijas» (EDzL) vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējās, aģentūrai LETA pastāstīja EDzL pārstāve Rita Voronkova.

Viņa norādīja, ka uzņēmuma padomei šajā jautājumā būs jāpieņem gala lēmums, vadoties pēc akcionāru sapulces lemtā.

Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) aģentūrai LETA norādīja lēmums attiecībā uz valdes priekšsēdētājas amatu vēl jāpieņem uzņēmuma padomei. Šodien notikušajā padomes sēdē, kas jau ir noslēgusies, šis jautājums netika skatīts. Visdrīzāk, par to tiks spriests nākamajā padomes sēdē, kuras sasaukšanas laiks ir padomes vadības ziņā, skaidroja Augulis.

Taujāts par akcionāru no pārējām Baltijas valstīm lēmumu, ministrs norādīja, ka Igaunijas un Lietuvas puses savus lēmumus skaidro ar neapmierinātību ar Rubesas darbu un citādāku redzējumu par uzņēmuma darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ceļu no Rīgas uz Ķīnu sācis otrais konteinervilciena sastāvs attiecīgajā maršrutā

LETA, 25.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonakt ceļu no Rīgas uz Ķīnu sācis otrais konteinervilceina sastāvs attiecīgajā maršrutā, šodien, atklājot starptautisko konferenci TRANSBALTICA 2017, paziņoja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs arī akcentēja nozares uzņēmēju aktīvo darbību gan divpusējos, gan daudzpusējos sadarbības formātos, kas starp valstīm veicina sadarbību tranzīta un loģistikas sektorā, it īpaši strādājot ar partneriem, kas ir iesaistīti Jaunā zīda ceļa attīstībā.

«Mūsu ceļi, dzelzceļš un ostas nodrošina ievērojamu transporta un tranzīta apmēru valstī, tāpēc ir ļoti nozīmīgi attīstīt transporta un loģistikas infrastruktūru, piesaistīt jaunus partnerus un stiprināt mūsu lomu pasaules transporta infrastruktūras kartē. Globāla mēroga risinājumos ir jāprot rast līdzsvaru starp nacionālām ambīcijām un kopēju izpratni par attīstības perspektīvām,» pauda ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valsts maka biezums atkarīgs no iekšējā patēriņa

M. Ķirsons, Ž. Hāka, A. Vilcāne, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 100 miljonus eiro Latvijas valsts uzturēšanā samaksā divpadsmit nozares, no kurām visvairāk – tirdzniecība, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina SIA Lursoft pētījums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus par katra uzņēmuma samaksātajiem nodokļiem un pašu uzņēmēju Lursoft sniegtos datus par darbības nozarēm.

Iegūtie dati rāda, ka visvairāk nodokļos samaksā uzņēmumi, kuri par pamatdarbības jomu uzrādījuši vairumtirdzniecību, to kopējie maksājumi budžetā veido 1,33 miljardus eiro. Vienlaikus samaksātais nodokļu apjoms ir mazāks, nekā šī nozare uzrādīja 2015. gadā. Mazumtirdzniecība, kura samaksājusi 907 miljonus eiro, tieši pretēji nodokļu maksājumus palielinājusi par 5,9%. «Tas ir visai ievērojams kāpums gan procentos, gan arī absolūtajā vērtībā, jo pieaugums ir par 51 milj. eiro,» par mazumtirdzniecības pieauguma situāciju atbild SIA Lursoft pētnieks Ainars Brūvelis. Viņš vērš uzmanību uz to, ka pērn ir palielinājies to nozaru skaits, kuras valstij ienes vairāk nekā 100 milj. eiro. «Lai arī būtisks cenu kāpums kafejnīcās un restorānos nav novērots, tomēr šīs jomas kopējais devums valsts budžetam pieaudzis par vairāk nekā 10% un pārsniedz 99 milj. eiro robežu. Iespējams, ka tas panākts nodokļu administrācijas īpašas vērības rezultātā šai nozarē,» secina A. Brūvelis. Viņš vērš uzmanību uz dažu nozaru lēcienveidīgām nodokļu izmaiņām, kas dažās jomās pārsniedz pat divas reizes. «Liels nodokļu pieaugums - 20% apmērā - tiek uzrādīts inženierbūvniecībā, kura pamatā varētu būt ES struktūrfondu projektu pabeigšana komplektā ar ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem būvniecībā kopumā,» pieļauj A. Brūvelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu apjoms no Baltkrievijas palielināsies

Jānis Goldbergs, 06.09.2018

Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Morozovs (no kreisās), Latvijas-Baltkrievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāji, satiksmes ministrs Uldis Augulis un VAS "Latvijas dzelzceļš" prezidents Edvīns Bērziņš

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpenisku kravu pārvadājumu pieaugumu starp valstīm paredz Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos 13. sēdes protokols, kuru ceturtdien 6. septembrī parakstīja Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis un Baltkrievijas transporta un komunikāciju ministrs Anatolijs Sivaks.

«Īpaši sekmīgi sadarbības rezultāti ir dzelzceļa jomā. Aktīvi strādājam tieši Eirāzijas pārvadājumu attīstības sekmēšanā un nostiprināšanā. Šovasar parakstīju vienošanos par jaunu transporta koridoru – no industriālā parka Baltkrievijā uz Latvijas ostām un pretējā virzienā,» preses brīfingā par parakstīto vienošanos komentēja Latvijas satiksmes ministrs U. Augulis.

Savukārt Baltkrievijas satiksmes ministrs Anatolijs Sivaks šajā jomā uzsvēra Baltkrievijā būvējamā industriālā parka Lielais akmens sagaidāmo ietekmi, kā arī tranzīta kravu potenciālu pieaugumu nākošajos gados.

Noslēgtā vienošanās paredz turpināt kopīgu darbu pie pārvadājamo kravu apjoma palielināšanas no Baltkrievijas uz Latviju un otrādi, piesaistot papildu tranzīta kravas. Līdz šā gada augusta beigām savienojumā ar Baltkrieviju pa VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūru pārvadāti septiņi miljoni tonnu Baltkrievijas izcelsmes kravas, kas, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir pieaugums par 63%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esam ieinteresēti paplašināt politisko un ekonomisko dialogu ar Indiju, tajā skaitā intensificēt savstarpējo vizīšu apmaiņu, tikšanās laikā ar Indijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Moniku Kapilu Mohtu (Monika Kapil Mohta) uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Latvija ir piemērota vieta tranzīta un loģistikas organizēšanai starp Eiropas Savienības un Āzijas tirgiem. Tāpat Latvija ir ieinteresēta paplašināt sadarbību izglītības, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomās, sacīja Raimonds Vējonis.

Savukārt iespējas veicināt valstu politisko, ekonomisko, kultūras un izglītības jomas sadarbību bija galvenās tēmas, kuras Valsts prezidents pārrunāja ar jauno Marokas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Aminu Buajašu (Amina Bouayach).

Kā perspektīvas Latvijas un Marokas ekonomiskās sadarbības nozares redzam lauksaimniecību un pārtikas rūpniecību, koksni un tās izstrādājumus, zaļo enerģiju, IKT jomu, transportu un loģistiku, kā arī tūrismu, sacīja Raimonds Vējonis, kā vienu no praktiskajiem soļiem minot dažādu jomu ekspertu sadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Augulis: Autoceļu sakārtošanai varētu novirzīt pensiju fondu naudu

LETA, 08.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļu sakārtošanai varētu novirzīt pensiju fondu naudu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš atzina, ka tas būtu viens no risinājumiem, kur rast naudu ceļu sakārtošanai, taču tad būtu jābūt pilnīgi drošiem par to, ka otrā līmeņa pensiju fona ienesīgums nesamazināsies.

Augulis norādīja, ka pēdējo 25 gadu laikā autoceļu remontu deficīts ir uzkrājies 4 miljardu eiro apmērā. Šādu finansējumu valsts budžets nevar atļauties, jo tā būtu puse no visiem valsts gada izdevumiem.

Ministrs piebilda, ka par iespējamo pensiju fondu naudas novirzīšanu ceļu sakārtošanai varētu diskutēt šīs nedēļas beigās.

AS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange šorīt intervijā Latvijas Radio atzina, ka vietējo un grants ceļu sakārtošanai ik gadu nepieciešami 130 miljoni eiro, taču pašreizējais finansējums ir vien 10 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būve ir nozare, kas pilnībā atkarīga no publiskā finansējuma, un tās nākotne pagaidām krāsojas diezgan drūmās krāsās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tajā pašā laikā būvnieku cerības ir saistītas ar tādiem projektiem kā Rail Baltica un Ķekavas apvedceļš, ko iecerēts īstenot kā publiskās privātās partnerības projektu, un iepirkums tiks izsludināts jau šā gada laikā.

Gadā vajag ap 700 miljoniem

Līdz šim nozīmīgs nozares finansējums nāca no Eiropas Savienības struktūrfondiem, taču jau 2019. gadā tas no pašreizējiem 124 miljoniem eiro saruks līdz 78,2 miljoniem eiro, bet 2020. gadā būs apaļa nulle. Tas nozīmē, ka jau pēc diviem gadiem ceļu būvniecība un atjaunošana būs pilnībā atkarīga no valsts budžeta.

Kā redzams, finansējums sarūk, kas nozīmē, ka samazināsies arī būvdarbu apjoms un kopējais autoceļu stāvoklis pasliktināsies. Lai uzturētu esošo valsts autoceļu tīklu tādā stāvoklī, kādā tas ir patlaban, nodrošinot ikdienas uzturēšanu un remontdarbus tādā apjomā, lai ceļu stāvoklis nepasliktinātos, gadā būtu nepieciešami ap 700 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien satiksmes ministrs Uldis Augulis kopā ar VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu 8. atklāja modernizēto Rīgas Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalnu, informē VAS Latvijas dzelzceļš.

Uzkalns izveidots Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un valsts budžeta līdzfinansētā projekta ietvaros.

«Šķirošanas uzkalna modernizācijas projekts ir viens no tehniski sarežģītākajiem LDz īstenotajiem projektiem, un tā ietvaros ieviesti daudzi jauni tehnoloģiski un IT risinājumi. Šis projekts ir viens no priekšnoteikumiem, kas padara mūsu uzņēmumu un tranzīta ceļu uz Latvijas ostām, konkurētspējīgāku,» uzsver E.Bērziņš.

«Ekonomiskās izaugsmes sekmēšanai, piesaistot kravas un ceļot to apgrozījumu, ir būtiska kvalitatīva dzelzceļa infrastruktūra, kā arī moderna transporta un loģistikas pakalpojumu nodrošināšana. Tāpēc ar patiesu gandarījumu novērtēju Rīgas Šķirotavas stacijas modernizācijas rezultātu, jo tas paātrina gan kravu apstrādes procesus, gan atvieglo uzņēmuma darbinieku darbu. Katrs vērienīgs projekts un investīcijas, kas padara efektīvāku dzelzceļa kapacitāti, ir nozīmīgs ne tikai nozares, bet valsts tautsaimniecības izaugsmei kopumā,» uzsver U.Augulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

PV jauno elektrovilcienu iegādē un uzturēšanā līdz 2024.gadam varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro

LETA, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, šodien pēc Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Valdība pirmdien atbalstīja, ka laika posmā no 2019. līdz 2024.gadam jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādē, kā arī vilcienu depo izbūvē kopumā varēs ieguldīt līdz 259 miljonus eiro valsts budžeta līdzekļiem. Faktiskās izmaksas būs zināms tikai pēc PV veiktā jauno elektrovilcienu iepirkuma noslēgšanās un uzvarētāja paziņošanas, kas plānota novembra beigām. Noteiktais finansējuma apmērs neietekmēs turpmākos valdības lēmumus par līdzekļu piešķiršanu citu valstij būtisku nozaru attīstībai, jo ietekme uz valsts budžetu un tā deficītu ir neitrāla.

Līdz ar valdībā pieņemto lēmumu Satiksmes ministrijai (SM) būs jānodrošina finansējuma plūsmas uzraudzība un kontrole, lai netiktu palielināta ietekme uz valsts budžetu. Savukārt PV būs tiesīgs pabeigt iepirkuma procesu un īstenot biznesa plānu, lai nodrošinātu jaunu elektrovilcienu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļa Vecumnieki–Nereta–Subate 13 km garā posmā ir pabeigti būvdarbi un veiktas kvalitātes pārbaudes, kuru gaitai sekoja arī satiksmes ministrs Uldis Augulis, kā arī VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) vadība, informē LVC.

Iepriekš šis autoceļš Valles pagasta robežās bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Pavasara atkušņos tika novērota ceļa rūgšana un bija nepieciešams uzstādīt ātrumu ierobežojošās zīmes 50km/h, bet bīstamākajās vietās pat līdz 30km/h. Atjaunotais autoceļš turpmāk nodrošinās iedzīvotājiem ērtu un drošu nokļūšanu uz novada centru un citviet. Satiksmei drošs risinājums ir arī izbūvētais krustojums Valles centrā ar autoceļu Bauska–Aizkraukle (P87).

Būvdarbos veikta pilna segas rekonstrukcija ar jaunu salizturīgā slāņa un šķembu pamata izbūvi, kā arī izbūvēts asfaltbetons trīs kārtās. Būvdarbu ietvaros atjaunots tilts pār Iecavas upi: pastiprināts tilta laidums, veikta hidroizolācijas izbūve, divas kārtās ieklāts asfaltbetons, atjaunoti tilta balsti un sijas. Veikta caurteku nomaiņa Svētupītē un Pančupītē (demontētas esošās dzelzsbetona caurtekas un izbūvētas metāla saskrūvējamās caurtekas).

Komentāri

Pievienot komentāru