No decembra «All Media Baltics» visās trīs Baltijas valstīs veiks zīmola maiņu saviem produktiem, apvienojot tos zem TV3 zīmola, liecina šorīt izplatīts paziņojums. Jaunie kanāli mediju grupas televīzijas produktu portfelī aizvietos kanālus LNT un Kanāls2.

Arī pati mediju grupa turpmāk strādās ar zīmolu «TV3 Grupa».

Līdz ar zīmola maiņu «All Media Baltics» sāks darbu arī pie reģionā pirmās digitālās ziņu platformas izveides, kas būs pieejama lietotnē un strādās pēc principa «video pēc pieprasījuma». Mediju grupa izmaiņas veiks arī televīzijas kanālu portfelī, satura produktus veidojot atbilstoši konkrētu auditoriju interesēm.

«TV3 zīmols ir pazīstams gandrīz 100 procentiem mājsaimniecību visā Latvijā. Tieši tāpēc esam nolēmuši arī citus mūsu mediju grupas satura produktus piedāvāt ar TV3 zīmolu, radot vienotu produktu saimi,» skaidro «All Media Baltics» vadītājs Kristians Antings.

Ar jauno gadu televīzijas produktu portfelī bērniem būs pieejams jauns kanāls TV3 Mini, savukārt sieviešu auditorijai kanāls TV3 Life. Līdz ar to jaunie kanāli mediju grupas televīzijas produktu portfelī aizvietos kanālus LNT un Kanāls2.

Influenceru mārketings papildina reklāmas misiju un parāda, ka cilvēki konkrēto produktu lieto, padarot reklāmu cilvēcīgāku.

Influenceru mārketinga aģentūras Honeymoon High vadītāja Agnija Grigule uzskata, ka viedokļu līderis virtuālajā vidē jeb t.s. influenceris ir slavenība komplektā ar savu mediju. Šodien šo mārketinga veidu izmanto pat bankas un citas samērā konservatīvas nozares, papildinot kopējo reklāmas kampaņu. Tomēr, pirms sākt izmantot šo mārketinga veidu, viņa iesaka piedomāt, vai saturs ir gana «garšīgs», lai kāds tam vēlētos sekot. Vairāk par influenceru mārketingu un izaicinājumiem tajā A. Grigule stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kā jūs raksturotu šo jauno ekonomiku, kas attīstās Instagram platformā?

Pēc 20 gadu pieredzes preses un radio reklāmas jomā Līga Freimane izlēmusi sākt savu biznesu un veido raidījumu Izstāsti Latvijai.

Televīzijā lielu daļu satura veido producentu grupu veidoti raidījumi, kas tos speciāli gatavo, un vidusmēra skatītājs to nereti pat nav pamanījis. Līga atzīst, ka konkurence šādu raidījumu vidū ir asa. «Mūsu mazajā Latvijas tirgū konkurence ir milzīga, jo mediju ir daudz un klientam ir iespējas izvēlēties. Konkurence ir veselīga, un jebkura uzņēmuma publiska aktivitāte veicina produkta noietu. Atšķirībā no citiem līdzīgiem raidījumiem mūsu pārraidē nav dažādas nozares kopā. Es šobrīd eju tādu ceļu, ka katram raidījumam ir savs temats. Varbūt nākotnē tas mainīsies, bet jābūt kaut kam vienojošam,» uzskata Līga.

Raidījums Izstāsti Latvijai ir skatāms trijās televīzijās – Latvijas Televīzijā, TV24 un iTV, kā arī sociālajos medijos. Šāds gadījums nav tipisks. «Principā tirgū ir tā, ka producents strādā vienam medijam, vienai televīzijai. Es gribēju atšķirties, lai klientam būtu lielāka auditorija un lielāka atdeve. Televīzijas bija atvērtas šādam piedāvājumam.» saka Līga. Viņa arī piebilst, ka ar laiku plānots paplašināties, lai klientiem būtu iespēja uzrunāt pēc iespējas lielāku mērķauditoriju.

Mediju holdinga Baltic Media Alliance (BMA) valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Oļegs Solodovs intervijā laikrakstam Diena.

Ieskatoties BMA publiskotajos datos, redzams, ka jūsu tirgus daļa jeb auditorija pēdējos ceturkšņos samazinās. Piemēram, krievvalodīgie skatītāji 2014. gada 3. ceturksnī BMA kanāliem bija 55%, šī gada 1. ceturksnī - 50%, samazinājušies arī kopējās auditorijas rādītāji.

Šādas nelielas procentu svārstības ir iespējamas. Sezonalitāte un ar to saistītie TV skatīšanās paradumi. Es no šiem skaitļiem neizdarītu secinājumus par kādu tendenci. Tie tikai parāda, cik laika nogrieznī mūsu kanālus skatījusies tā vai cita auditorijas daļa. Jāskatās, salīdzinot vienu gadu ar otru.

Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. Jūsu vērtējums?

Sekojot vairāku citu Eiropas valstu piemēram, arī Latvijas likumdevējs ir ķēries pie tādu normu virzīšanas un pat pieņemšanas Saeimā pirmajā lasījumā, kas ierobežotu tā dēvēto enerģijas dzērienu izplatīšanu bērniem.

Ņemot vērā, ka runa nav ne par maizi, ne piena produktiem, ne citām pārtikas precēm, kas būtu vitāli nepieciešamas katra cilvēka ikdienā, nevarētu būt nekas iebilstams pret to, ka attiecīgo dzērienu aizliedz tirgot līdz 18 gadu vecumam, liek tirgot atstatus no pārējās pārtikas, tiem veltīt vienu otru kritisku uzrakstu un veikt citus ierobežojošus pasākumus. To varētu pat saukt par tirgus sakārtošanu, un atliek vien gaidīt, kad likumdevējs saņemsies un atsevišķi, speciāli tam paredzētos plauktos liks tirgot visas tās preces, kuru ražošanā izmantotas E vielas. Būtu gaumīgi ieviest atsevišķus plauktus, piemēram, siera vai krējuma izstrādājumiem, lai tādējādi nejauc galvu patērētājiem. Tomēr ir kāda Saeimas deputātu iecere, kuru nekādi nevar uztvert ar aplausiem.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi 2014. gada aprīļa skatītāko TV programmu TOP 20. Skatītākais raidījums šā gada aprīlī – Izklausies redzēts kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 10,1% jeb 201,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Programmu topa otrajā vietā ierindojušās TV3 Laika ziņas (Svētdienā), kuras vērojuši vidēji 8,5% jeb 169,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Trešajā vietā ierindojies seriāls UgunsGrēks 11 kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 7,4% jeb 148,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem. Topa ceturtajā vietā TV3 Laika ziņas darba dienās, kuras vērojuši vidēji 7,1% jeb 141,1 tūkstotis skatītāju. Savukārt programmu topa piektajā vietā – Panorāma (Sestdienā) kanālā LTV1, kuru vērojuši vidēji 6,8% jeb 135,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Kā vēstīts, pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi 2014. gada aprīļa TV kanālu auditorijas - kanāls TV3 zaudējis auditoriju un pirmo vietu TV topā. Skatītākais kanāls šā gada aprīlī bijis PBK, kura vērošanai veltīti 11,6% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls bija TV3, kura vērošanai veltīti 10,8% no kopējā TV skatīšanās laika.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Jau 30 gadus apkalpojam ES augstāko torni, bet kopumā apkalpojamo torņu un mastu augstums ir teju 4km. Esam vieni no 4. varas (mediji) pieejamības ikvienam Latvijas iedzīvotājiem garantiem, kā pierādījums tam ir 1991.gada barikādes pie TV torņa, kas bija un ir simbolisks elements Latvijas neatkarības atjaunošanai. Darām ļoti daudz labu lietu, ko neredz plašas auditorijas, piemēram LVRTC bija viens no tiem, kas līdzdarbojās drošas kibervides nodoršinašanā Latvijas prezidentūras EK laikā,» par savu darbavietu stāsta J. Bokta.

Šī gada jūnijā, pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma LTV1 ir kļuvis par skatītāko kanālu Latvijā, ar skatīšanās laika daļu 10.6%, kļūstot par populārāko kanālu visu Latvijā raidošo televīzijas kanālu vidū, informē LTV pārstāve Agita Pudule.

LTV1 kanāla popularitāti jūnijā veicināja gan kanāla pamatprogramma, gan unikālās pārraides. Arvien vairāk TV skatītāju darba dienu rītus sāk kopā ar LTV1. Rīta Panorāmas vidējā auditorija pērn jūnijā bija 19 tūkstoši skatītāju, šogad jūnijā (dati līdz 28.06.2015) vidējā pārraides auditorija jau ir 24 tūkstoši.

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā, 3.jūnijā, skatītāji bija uzticīgi LTV Ziņu dienesta komandas nodrošinātajai 9.5 stundas garajai tiešraidei no Saeimas. Šajā dienā LTV1 bija skatītākais kanāls Latvijā ar skatīšanās laika daļu 17.5%.

Arī Līgo un Jāņu dienā, 23. un 24.jūnijā, LTV1 bija skatītākais TV kanāls Latvijā, ar skatīšanās laika daļu 18% 23.jūnijā un 13.6% 24.jūnijā.

Mēnesi pēc Lattelecom un Modern Times Group strīda par tiesībām retranslēt vienu no populārākajiem Latvijas telekanāliem - TV3 - vērojamas pirmās pazīmes, ka vismaz pagaidām zaudētājs šajā divu komersantu strīdā būs TV3 īpašnieks, secinājis laikraksts Neatkarīgā.

Pētījumu kompānijas TNS mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs sacījis, ka nopietnus secinājumus par izmaiņām TV3 auditorijā varēs izdarīt tikai pēc vairākiem mēnešiem vai pat gada, jo skatītāju televīzijas kanālu izvēli ietekmē gan meteoroloģiskie laika apstākļi, gan pasaulē notiekošie pasākumi.

Tomēr, kā lēš Neatkarīgā, pirmais signāls, ka TV3 atteikšanās sadarboties ar Lattelecom interaktīvo televīziju trāpījusi tieši TV3 īpašniekiem, uzskatāmi bija vērojams aizvadītajā svētdienā, kad valsts akciju sabiedrības Latloto organizēto loteriju SuperBingo, kuru līdz šim varēja vērot tikai TV3, MTG sāka translēt arī Lattelecom interaktīvās televīzijas klientiem pieejamajā LNT kanālā.

«Situācija ar aprīļa datiem jāskatās plašākā kontekstā – līdz ar izmaiņām Lattelecom interaktīvās televīzijas piedāvājumā no 2.aprīļa, strauji ir augusi krievu valodā raidošo kanālu auditorija. Krieviski raidošo kanālu spēks ir pieaudzis, jo tos sākuši skatīties vairāk latviešu, un šobrīd viņus turpina sasniegt tendenciozā informācija no Krievijas mediju telpas,» tā, lūgta komentēt pētījumu kompānijas TNS aprīļa TV kanālu auditorijas mērījumus, biznesa portālam db.lv norādīja mediju grupas Modern Times Group pārstāve Marta Zandersone.

Jāatgādina - pētījums apliecina: kanāls TV3 zaudējis auditoriju un pirmo vietu TV topā. Skatītākais kanāls šā gada aprīlī bijis PBK, kura vērošanai veltīti 11,6% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls bija TV3, kura vērošanai veltīti 10,8% no kopējā TV skatīšanās laika. Vēl šā gada martā skatītākais kanāls bija TV3 ar 12,1% lielu skatīšanās laika daļu.

«Prognozēt notikumu attīstību šobrīd ir grūti, jo to ietekmē fakts, ka ar Lattelecom nav noslēgts līgums, un grūti pateikt, cik ilgi viņi nebūs ar mieru nākt pretī un noslēgt jaunu līgumu,» sacīja M. Zandersone.

Reklāmu individualizācija, pielāgojot tās konkrētai auditorijai, nes augļus un ļauj audzēt uzņēmuma ienākumus, stāsta konsultāciju un biznesa datu analīzes kompānijas Civitta partneris Gatis Bolinskis.

21. janvārī eksperts sadarbībā ar Dienas Bizness konferences vadīs meistarklasi «Kā pasniegt to, ko patiesībā pērk tavs klients jeb mārketinga individualizācija», kuras laikā stāstīs, kā dalīt klientus grupās, lai ar epasta piedāvājumiem panāktu efektīvāko rezultātu, kā arī vadīs praktiskās nodarbības.

«Agrāk gan preču, gan pakalpojumu piedāvājums bija ierobežots – cilvēkiem bija pieejami vien daži televīzijas kanāli un laikraksti, bet preces varēja iegādāties pāris veikalos. Gadu gaitā dažādība un izvēles iespējas ir ievērojami pieaugušas, taču domāšanā ne vienmēr ir izdevies tikt līdzi šīm izmaiņām,» stāsta G. Bolinskis. Viņš novērojis, ka daudzi uzņēmumi mūsdienās aizvien uzskata, ka dažādos laikrakstos vai televīzijas kanālos, kaut arī to auditorija ir atšķirīga, var izvietot vienādas reklāmas vai arī visiem 100 tūkstošiem klientu var sūtīt epastus ar vienādu piedāvājumu. Šajā gadījumā uz epastiem reaģēs maz klientu – labākajā gadījumā 5-10%.

Iesaldē ideju par sabiedriskā medija nodevas ieviešanu; turpinās esošo finansēšanas modeli.

Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) apvienošanu paredz Ministru kabineta komitejas atbalstītā jaunā sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcija, kura tiks virzīta izskatīšanai valdības sēdē. Pie plusiem tiek minēta mediju administratīvās puses apvienošana, ceļot efektivitāti. Savukārt kā iespējamie riski, saplūstot abiem medijiem, tiek minēta iespējamība, ka lielākā daļa no finansējuma tiktu novirzīta televīzijas vajadzībām, novārtā atstājot LR funkcijas. Juridiskā LTV un LR apvienošana ir paredzēta līdz 2015.gada 1.janvārim.

Lai noteiktu, kādā ir vienotā sabiedriskā medija sasniegtā auditorija, satura kvalitāte, uzticamība un finanšu efektivitāte, plānots ieviest sabiedriskā labuma testus, kas ietver sabiedriskā labuma un tirgus ietekmes izvērtējumu.

Režisors Uldis Cipsts šobrīd aktīvi strādā pie sava gara darba - seriāla Šķiršanās formula, kam jākļūst par jaunās TV3 rudens sezonas sensāciju un būs skatāms no 27. septembra.

Seriāls ir par mīlestību, ģimeni un to, kāpēc nešķirties, par lielākajām dzīves izvēlēm un par to, cik ilgi jāpierod vienam pie otra, par piedošanu saviem tuvākajiem. Seriāla galveno varoni tēlo Intars Rešetins.

Par seriāla tematiku U. Cipsts sācis domāt, redzot, cik bieži cilvēki šķiras, pat tādi, kuri ir šķietami paraugi citām ģimenēm. Viņš esot daudz domājis par to, kāpēc cilvēki šķiras un nevēlas mainīties kopā, tāpat veicis pietiekami apjomīgu pētniecisko darbu par šo tēmu.

Režisors nelielā intervijā biznesa portālam db.lv stāsta par seriāla tapšanas finansiālo pusi:

Cik izmaksā seriāla uzņemšana? Kas prasa vislielākās izmaksas?

Skatītāju interese par jauno izklaides nozari eSportu jau tagad ir krietni lielāka nekā par desmitiem tradicionālo sporta veidu

Eiropu un visu pasauli ar joni pārņem jauns «modes kliedziens», kam digitālajā laikmetā paredz gaišu nākotni – no populārām datorspēlēm izaugusi eSporta nozare. Pavisam nesen jaunajai kustībai pievienojušās arī Baltijas valstis, tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Lattelecom un vienai no Baltijā vadošajām eSporta organizācijām GOEXANIMO izveidojot eSporta līgu, kurā jau 26. februārī norisināsies pirmā tiešsaistes spēle. To varēs vērot mājaslapā Besl.pro.

eSporta sacensības no vienkāršas virtuālo varoņu «dzenāšanas» pa ekrānu atšķiras ar to, ka notikumus redz ne vien paši dalībnieki, bet arī tūkstošiem interesentu, kuri pieslēdzas sacensību tiešraidei. Tādējādi eSports pietuvojas īstam sportam, kur profesionālu atlētu sniegumu tribīnēs un pie TV ekrāniem apjūsmo miljoniem līdzjutēju.

Facebook piederošā Instagram vērtība varētu būt vairāk nekā 100 miljardi ASV dolāri, tādējādi tā vērtība kopš 2012.gada ir simtkāršojusies, liecina Bloomberg Intelligence aplēses.

Šomēnes platformas aktīvo lietotāju skaits sasniedza vienu miljardu, un visdrīzāk tas ļaus Instagram ienākumiem tuvāko 12 mēnešu laikā šķērsot 10 miljardu dolāru apmēru. Patlaban Instagram jaunus lietotājus piesaista straujāk nekā Facebook galvenā lapa, un eksperti paredz, ka nākamo piecu gadu laikā tā lietotāju skaits sasniegs 2 miljardus.

Tāpat Instagram auditorija ir jaunāka nekā Facebook, līdz ar to padara platformu pievilcīgāku reklāmdevējiem. Emarketer eksperti lēš, ka Instagram īpatsvars Facebook ienākumos tuvākā gada laikā varētu sasniegt 16%, salīdzinot ar 10,6% iepriekšējā gadā.

Nupat Instagram paziņoja par Instagram televīzijas jeb IGTV izveidi, taču šajā gadā visdrīzāk lielāko daļu Instagram reklāmas ienākumu vēl aizvien radīs ziņu lente, jo TV platforma vēl tiks attīstīta.

Ja kāds cer, ka influenceru jeb digitālā satura autoru ēra tuvojas izskaņai, tad lai šis kāds ievelk īpaši dziļu elpu, jo 2022. gads solās būt vēl spraigāks.

Pieprasījums pēc influenceru mārketinga pakalpojumiem pieaug ar katru gadu, taču salīdzinājumā ar citiem tieši pērnajā gadā bija vērojama vislielākā izaugsme, ko rāda arī skaitļi. Influencer Marketing Benchmark Report jaunākie dati vēsta, ka 2021. gadā influenceru mārketinga kopējā vērtība, salīdzinot ar 2020. gadu, provizoriski palielinājusies par 4,1 miljardu, kopumā sasniedzot 13,8 miljardus ASV dolāru.

Aizvadītā gada noslēgums arī Baltijas valstīs bijis īpaši spraigs, ar burtisku naudas cīņu starp aģentūrām un zīmoliem, lai tikai izveidotu sadarbību ar vēlamajiem digitālā satura autoriem. Iepriekš minētais atkal apliecina digitālā satura veidotāju nozīmīgumu mārketinga un reklāmas tirgū, kā arī zīmolu attīstībā. Tostarp arvien vairāk notiek sociālo un tradicionālo mediju robežu saplūšana, kad digitālā satura autori kļūst, piemēram, par televīzijas sejām. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī tendence ne vien neplāno mazināties, bet tieši pretēji – kļūst aizvien pieprasītāka. Aizvadītais gads arī Latvijā bijis īpaši izaicinošs un interesants, un no tā ir vērts atcerēties arī dažas mācības.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis par pārmaiņu ieviešanu valsts medijos un licis likvidēt ziņu aģentūru RIA Novosti (РИА Новости).

Uz RIA Novosti bāzes tiks izveidots jauns medijs – Starptautiska ziņu aģentūra Rossia segodnia (Россия сегодня), ziņo pati RIA Novosti.

V. Putins ir iecerējis, ka jaunā ziņu aģentūra Rossia segodnia atradīsies tajā pašā ēkā, kur līdz šim bija RIA Novosti, un tajā tiks iekļauta arī Krievijas valsts raidsabiedrība Golos Rossiji (Голос России).

Tāpat Krievijas prezidents ir uzdevis valdībai veikt pasākumus, kas vajadzīgi jaunas ziņu aģentūras izveidei. Paredzēts, ka starptautiskā ziņu aģentūra Rossia segonia tiks iekļauta stratēģiski svarīgo uzņēmumu sarakstā.