Aizvadīta līdz šim aukstākā gada nedēļa, un tas atspoguļojies arī elektroenerģijas cenās - visstraujāk cena starp Baltijas valstīm pieaugusi Igaunijā – par 32 % līdz 62,09 EUR/MWh, bet Latvijā un Lietuvā kāpums 28 % apmērā līdz attiecīgi 60,41 EUR/MWh un 60,34 EUR/MWh, informē Latvemergo preses sekretāre Ivita Bidere.
Būtiska cenu variācija bija novērojama atsevišķās stundās, kad augstākā cena Baltijā bija 255,02 EUR/MWh 1. marta rīta pusē, bet zemākā cena 36,03 EUR/MWh apmērā fiksēta 26. februāra naktī.
«Aukstie laikapstākļi bija būtisks faktors cenu pieaugumam visā Nord Pooltirdzniecības reģionā, un arī citviet Eiropā varējām novērot būtisku energoresursu cenu pieaugumu. Kā papildu faktors Nord Pool reģionā bija arī joprojām salīdzinoši zemais nokrišņu daudzums,» skaidro Latvenergo.
Baltijas valstu patēriņš aizvadītajā nedēļā pieauga par 3 % līdz nepilnām 653 GWh. Latvijā patēriņa apjoms pieauga nepilna procenta apmērā līdz 166 GWh, Igaunijā 3 % apjomā līdz 213 GWh, bet Lietuvā kāpums bija vairāk nekā 4 % apmērā līdz 274 GWh. Latvenergo atzīmē, ka būtiskāks pieaugums novērojams izstrādē, kur kopējais apjoms pieaudzis 12 % apmērā līdz 525 GWh: Latvijā - 210 GWh, Igaunijā - 238 GWh, bet Lietuvā - 77 GWh.
Latvijā un arī kopējā Baltijas reģiona kontekstā būtisku lomu saglabāja Rīgas TEC, kas veiksmīgi spēja reaģēt uz patēriņa izmaiņu svārstīgumu un nodrošināja vēl lielāka cenu pieauguma ierobežošanu.
Latvija šogad joprojām saglabā neto eksportētāja lomu nedēļu griezumā, jo arī aizvadītajā nedēļā veidojies pārpalikums izstrādes un patēriņa bilancē – saražots par 26 % vairāk elektroenerģijas nekā patērēts. Igaunijā tajā pašā laikā saražots par 12 % vairāk elektroenerģijas nekā patērēts, bet Lietuvā izdevies nedaudz mazināt bilances deficītu, aizvadītajā nedēļā saražojot 28 % no kopējā patērētā apjoma (nedēļu iepriekš – 22 %). Baltijas valstīs kopumā bilance uzlabojusies un izstrādes apjoms bijis 80 % no reģionālā patēriņa.