Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2025 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

Lekcijas datums un vieta: 06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Rīga kļūs par kripto industrijas Eiropas centru – 22. un 23. aprīlī Hanzas Peronā norisināsies UN:BLOCK Europe 2025, kas pulcēs pasaules vadošos kripto uzņēmumus, regulatorus, uzņēmējus un inovatorus no visas pasaules.

Šī būs līdz šim nozīmīgākā kripto konference Baltijā. Latvijā teju katrs ceturtais digitālās paaudzes iedzīvotājs jau iegulda kripto valūtās, 19% Latvijas iedzīvotāju plāno ieguldīt tuvāko 10 gadu laikā.

Saskaņā ar LBAA un pētījumu centra "Norstat" datiem, 11,4% Latvijas iedzīvotāju jau ir ieguldījuši kriptovalūtās, visaktīvākā iesaiste ir digitāli nobriedušajā paaudzē – 22% jauniešu līdz 29 gadu vecumam.

“Šie skaitļi apliecina, ka digitāli domājošā paaudze uztver kripto kā nopietnu finanšu instrumentu, ne tikai kā īstermiņa trendu,” komentē LBAA vadītājs Reinis Znotiņš.

Kriptovalūtās tuvāko desmit gadu laikā plāno ieguldīt vēl 19% iedzīvotāju, un 9% to vēlas darīt jau tuvā gada laikā. Turklāt 74% kripto investoru Latvijā ir ieguldījuši summas līdz 1000 eiro, kas parāda nozares pieejamību un uzticību arī neliela mēroga investoriem.

Ātrgaitas vārti ir specializētas rūpnieciskas sistēmas, kas paredzētas ātrai atvēršanai un aizvēršanai, uzlabojot energoefektivitāti, laika ekonomiju, drošību un vides kontroli ļoti dažādās uzņēmējdarbības jomās. Viens no pieredzes bagātākajiem uzņēmumiem šajā jomā ir SIA “QDOORS”, itāļu ātrgaitas vārtu ražotāja “BMP” oficiālais pārstāvis Latvijā.

Šos risinājumus parasti izmanto noliktavās, ražošanas telpās, telpās ar paaugstinātām higiēnas prasībām un loģistikā, bet arvien vairāk uzņēmēju aizdomājas arī par savu darbinieku pasargāšanu no caurvēja un aukstuma.

Ātrgaitas vārti ļauj taupīt enerģiju, laiku un darbinieku veselību

“Mūsdienās uzņēmēji savas biznesa izmaksu aprēķinos iekļauj ne vien energoefektivitāti, kas beidzamajos gados kļuvusi īpaši būtiska, bet arī laika faktoru. Ja auto iekrāvējs desmitiem reižu dienā iebrauc un izbrauc no manuāli atveramas noliktavas, zūd ne tikai siltums, bet tas aizņem arī pietiekami daudz apmaksāta darba laika. To var vienkārši aprēķināt, un gadā šī summa vairs nebūt nav maza,” stāsta SIA “QDOORS” speciālisti, kas pieredzi uzkrājuši, šajā nozarē darbojoties vairāk nekā 15 gadus.

Epizode ar pasaulē vadošā betona tehnoloģiju uzņēmuma Primekss īpašnieku Jāni Ošleju.

Uzņēmums aktīvi darbojas jau 28 gadus, 2024.gadā apgrozot 110 miljonus eiro, nodarbinot 500 darbiniekus. Diskutējam par rūpniecību un celtniecību, nišu un katra uzņēmuma priekšrocībām, kā pelnīt miljonus, par to, kas dzīvē ir svarīgi. “Jāfokusējas uz konkrētu nišu, lai vari panākt, ka visi tajā nišā pērk tevi”, iesaka Jānis.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

“BlackBox Šovs” ir populārs un skatīts sociālajos tīklos. Platformā “TikTok” to ik mēnesi noskatās vairāk nekā 233 tūkstoši cilvēku. “Instagram” tiek sasniegti vairāk nekā 140 tūkstoši lietotāju, bet “YouTube” ir vidēji 101 tūkstošus katījumu mēnesī.

Vairāk nekā 4000 rīdzinieku un pilsētas viesu pulcējās Doma laukumā, kur notika vērienīgais mūzikas festivāls “Scandifest”. Pasākumu organizēja Latvijas IT uzņēmums Scandiweb, kurš, atzīmējot festivāla 10 gadu jubileju, pirmo reizi to padarīja bez maksas pieejamu plašākai sabiedrībai.

Piektdien, 25. jūlijā, uz lielās festivāla skatuves, kāpa populāri Latvijas mūziķi un grupas – Patrisha, Ozols, Tautumeitas, MUUD, OLAS, Riga Reggae un citi. Īpašs notikums bija ārvalstu viesu – Ēģiptes populārākās repa grupas El Sawareekh uzstāšanās. Grupa, kuras video YouTube ir skatīti vairāk nekā miljardu reižu, bet populārākajam singlam pat pārsniedzot 500 miljonus skatījumu, uz Rīgu ieradās astoņu cilvēku sastāvā.

Koncertu vadīja Horens, un skatītāju atsaucība bija patiesi lieliska – Doma laukums bija pilns ar cilvēkiem, kuri baudīja šo muzikālo vasaras notikumu.

Festivāla apmeklētāji un paši mākslinieki īpaši novērtēja Scandiweb ideju uzņēmuma iekšējo korporatīvo pasākumu pārvērst par visiem pieejamu publisku festivālu. Šāds atvērts formāts ir lielisks piemērs tam, kā uzņēmumi var sniegt pozitīvu ieguldījumu pilsētas kultūras dzīvē, stiprinot ne tikai komandas garu, bet arī sabiedrības kopības sajūtu.

Latvijas kosmētikas zīmols "Dzintars" parādījies Krievijas televīzijas zvaigznes Ksenijas Borodinas "YouTube" raidījumā "Открытый приём" ("Atklātā uzņemšana"), raksta portāls Delfi.

Videoklipā Borodina stāsta par "Dzintars" kosmētiku un aicina izmēģināt zīmola C vitamīna skaistumkopšanas līniju. Zīmols ir izcelts arī video aprakstā – tur norādīts, ka šī kosmētika palīdz rūpēties par ādas veselību un skaistumu, kā arī pievienota saite uz produkta iegādes lapu.

Aprakstā zem reklāmas redzams obligātais marķējums, kas norāda, ka juridiski reklāmas pasūtītājs ir Krievijas uzņēmums AO "Grand-Trejd" – kompānija, kas sevi raksturo kā vienu no vadošajiem importēto pārtikas un nepārtikas preču piegādātājiem Krievijā, vēsta Delfi.

AO "Grand-Trejd" publiskajos katalogos un Krievijas interneta veikalos parādās kā "Dzintars" produkcijas pārdevējs un izplatītājs, ziņo portāls. Savukārt SIA "H.A. Brieger", kas ir "Dzintars" zīmola īpašnieks, jau 2021. gadā paziņoja par "Dzintars" kosmētikas eksportu uz Krieviju.

Ļoti vērtīga epizode BlackBox Šovā ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS izveidotāju pārtikas sastāvdaļu ražotāja ASNS Ingredient valdes priekšsēdētāju Edgaru Ružu.

Sarunā apskatām aktuālākās pārtikas industrijas tendences, lauksaimniecības attīstību Latvijā un pasaulē.

Uzzinājām par unikālo produktu - zirņu proteīnu. Runājam par izaicinājumiem nozarē, biznesa attīstību un koorperatīviem, ražošanas aizkulisēm, par Latvijas augiem, un sabiedrības attieksmi. “Nevajag mēģināt nograuzt veiksmīgos,” Edgars norāda par par sabiedrības attieksmi pret uzņēmumu panākumiem.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

Saruna ar Kinetics Nail Systems īpašnieku Andžeju Stenclavu par biznesu un tā attīstību, produktu un dizainu, kuras laikā arī taisījām personalizētu nagu laku, apskatījām ražošanu un tās procesus.

Kinetics ir viena no retajām kompānijām, kas pati ražo savu produktu nagu laku nozarē.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

“BlackBox Šovs” ir populārs un skatīts sociālajos tīklos. Platformā “TikTok” to ik mēnesi noskatās vairāk nekā 233 tūkstoši cilvēku. “Instagram” tiek sasniegti vairāk nekā 140 tūkstoši lietotāju, bet “YouTube” ir vidēji 101 tūkstošus skatījumu mēnesī.

Divu gadu laikā SIA Dižozols plus izstrādātie 80 jaunie produkti ļauj strauji atgūt iepriekš zaudēto un strādāt ar rekordlielu neto apgrozījumu.

Šogad plūcam to mājas darbu augļus, kurus veicām 2023. un 2024. gadā, kopējo situāciju raksturo SIA Dižozols plus līdzīpašnieks Ģirts Plakans. Viņš norāda, ka teju divus gadus veiktas dažādas aktivitātes pasūtījumu piesaistei, jo pirms vairāk nekā diviem gadiem tika piedzīvots neticamais, kad lielākie klienti pasūtījumus samazināja pat par teju 50%. “2023. gads bija savdabīgs apjukuma laiks, jo nebija prognozējams, kas notiks – vai šie klienti atjaunos pasūtījumu apjomus, un kad tas varētu notikt,” tā laika situāciju rāda Ģ. Plakans. Viņš norāda, ka tajā brīdī bija ļoti daudz neatbildamu jautājumu.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi, tika pasniegtas arī īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025. Turpmākajos izdevumos iepazīstināsim ar nominantiem tuvplānā un sākam ar titula Gada uzņēmējs 2025 ieguvēju – uzņēmuma Light Guide Optics International vadītāju Daumantu Pfafrodu - personību, kas apvieno inženieriju, vīziju un drosmi. Cilvēku, kurš savā nozarē nes Latvijas vārdu pasaulē.

Desmit gadu laikā uzņēmumam Light Guide Optics International izdevies sasniegt ievērojamu izaugsmi. Uzņēmuma peļņa pieaugusi gandrīz deviņas reizes, 2024. gadā sasniedzot 21,69 miljonus eiro, savukārt apgrozījums palielinājies vairāk nekā sešas reizes, 2024. gadā veidojot 57 miljonus eiro. Šo attīstības stāstu lielā mērā raksturo uzņēmuma vadītāja un īpašnieka Daumanta Pfafroda mērķtiecīgā pieeja, spēja domāt ilgtermiņā un drosme attīstīt augsto tehnoloģiju ražošanu globāli konkurētspējīgā nozarē. Daumanta Pfafroda vadībā Light Guide Optics International kļuvis par vienu no spilgtākajiem Latvijas ražošanas un eksporta veiksmes piemēriem, apliecinot ne tikai uzņēmuma finanšu rezultātus, bet arī stratēģisku līderību un ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Šā gada otrajā pusē Baltijas valstu un Polijas atjaunīgās enerģētikas tirgū redzama nepārprotama atdzīvošanās, saka ieguldījumu sabiedrības “Atsinaujinančios energetikos investicijos” (AEI), kas pašlaik piedāvā obligācijas ar 8,5 % ienesīgumu gadā, pārvaldītājs Mants Auruškevičs (Mantas Auruškevičius). Pēc dažiem klusākiem gadiem reģionā atgriežas ārvalstu investori, meklējot gan jau strādājošus, gan izstrādes stadijā esošus zaļās enerģētikas projektus.

Pēc eksperta teiktā, šo atgūšanos nosaka Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu, balansēšanas tirgus stabilizēšanās, kā arī ievērojamais pieprasījuma pieaugumu pēc zaļās enerģijas mākslīgā intelekta un datu centru attīstības dēļ globālā mērogā.

“2024. gada beigās veiksmīgi pārdevām savu pirmo saules parku portfeli Polijā – 65,5 MW jaudas projektu iegādājās Lielbritānijas kapitāla tirgus dalībnieks. Vairāki starptautiskie ieguldītāji ir izrādījuši interesi iegādāties visu mūsu portfeli Polijā, Lietuvā un Latvijā, jo šo reģionu viņi uzlūko kā paplašināšanās potenciālu.

Cenšamies savus attīstāmos projektus pārdot par vislielāko cenu, tāpēc vērtēsim, kurš pārdošanas veids ir visefektīvākais – pārdot visu portfeli kopā vai pa daļām. Tomēr ieguldītāju izrādītā interese ir nepārprotams signāls, ka mūsu reģions atkal kļūst pievilcīgs,” saka AEI pārvadītājs Mants Auruškevičs.

Saruna ar Baltijas jaunuzņēmumu investīciju fonda Change Ventures līdzdibinātāju Andri K. Bērziņu. Change Ventures ir piesaistījuši vairāk kā €70 miljonus, investējot +40 uzņēmumos.

Andris atzīst, ka uzņēmums apzinās, ka lielākajai daļai jaunuzņēmumu neizdosies. Diskutējam par valsts drošību un militāro dienestu, par jaunuzņēmumiem, ko varam mācīties no veiksmīgiem biznesiem, par Baltiju un vēl interesantām tēmām.

"Jāuzstāda sev mērķus, kas ir grūti, un jāiemācas viņus izpildīt," iesaka Andris, lai būtu labāka un laimīgāka dzīve.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis.

Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošinām pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē 30.oktobrī norisinās Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10. starptautiskā konference, kurā īpaša vērība tiks veltīta ilgtspējības faktoriem Eiropas vides politikas kontekstā, balstoties uz meža un saistīto nozaru ekspertu pieredzi, viedokļiem un pētījumiem.

Konference vērojama arī tiešsaistē portālos zemeunvalsts.lv, db.lv, konferences.db.lv.

Konferences programmā tādas tēmas, kā meža un zemes resursi – to mobilizācija un izmantošana aktuālajā situācijā; meža un ar to saistīto nozaru ilgtspēja – zinātniskie aspekti un atšķirīgas pieejas; zemes izmantošanas nozares un valsts drošība – pieredze un nosacījumi; sabiedrības kompetences nodrošināšana dabas resursu izmantošanas jautājumos – tendences un risinājumi.

Plašāka programma aplūkojama šeit.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha, līdzās Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumiem pasniegtas arī īpašās Dienas Biznesa TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025. Šajā izdevumā iepazīstinām ar speciālbalvas Ieguldījums Latvijas cilvēkkapitālā ieguvēju - specializēto reproduktīvās veselības klīniku Klīnika EGV.

Klīnika EGV ir viena no vadošajām Latvijas medicīnas iestādēm reproduktoloģijas jomā. Pateicoties klīnikas medicīniskās apaugļošanas speciālistu profesionālajam darbam, kopš klīnikas dibināšanas pasaulē nākuši jau vairāk nekā 1700 bērni, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu gan Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, gan iedzīvotāju reproduktīvās veselības stiprināšanā kopumā. Marta Slaidiņa, Klīnika EGV vadītāja, ginekoloģe un dzemdību speciāliste, atzīst, ka komanda ir gandarīta par paveikto un patiesi priecājas par katru mazuli, kura ceļš uz šo pasauli ir sācies ar Klīnika EGV atbalstu.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Opha, tika pasniegtas īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lursoft IT speciālbalva saņēmēju AS Balticovo.

Olu ražošanas uzņēmums, kas šobrīd pazīstams ar nosaukumu Balticovo, pastāv kopš 1972. gada. Uzņēmums ir spējis pārvarēt visas grūtības pēc Latvijas brīvības atjaunošanas. AS Balticovo stabili palielina apgrozījumu, darbinieku skaitu un nodokļu maksājumus. 2014. gadā AS Balticovo strādāja 257 darbinieki, bet 2024. gadā - 360 darbinieki. Noslēdzot 2025. gadu, AS Balticovo strādāja 405 darbinieki. Lursoft IT speciālbalva tika pasniegta par uzņēmuma 2024. gada rezultātiem, kas principiāli demonstrē stabilus finanšu rezultātus un ilgtspēju.

AS Balticovo Latvijas ražotnēs kopumā saražoja 681 miljonu olu. Uzņēmuma apgrozījums pārskata gadā sasniedza 112,1 miljonu eiro, uzņēmuma peļņa veidoja 11,77 miljonus eiro.Ieņēmumu struktūrā būtiskāko daļu veidoja ieņēmumi no čaumalu olu pārdošanas, kam seko šķidro olu produktu un vārīto olu segments. Apgriezienus turpina uzņemt uzņēmuma jaunie produkti – olu makaroni un olu saldējums.Aptuveni 70% no produkcijas uzņēmums eksportēja. Tieši 2024. gads iezīmē brīdi, kad Balticovo uzsāk pārtikas produktu no pašu ražotām olām piedāvājumu. Pieprasījums pēc olu makaroniem un olu saldējuma aug un tirgū tiek novērtēts.

Veselības aprūpes pieejamības paaugstināšanai publiskajam un privātajam sektoram Latvijā ir jāstrādā ciešā sadarbībā, vienlaikus kritiski izvērtējot valsts apmaksāto pakalpojumu tarifus, kas nereti neatbilst to faktiskajām sniegšanas izmaksām.

Šādi secinājumi izskanēja Izdevniecības Dienas Bizness rīkotajā diskusijā “Valsts un privātā medicīna – sadarbības potenciāls un jauns attīstības virziens”, kurā piedalījās Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Šmite un veselības aprūpes uzņēmuma SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Lai gan Latvijā pastāv valsts apmaksāta veselības aprūpes sistēma, līdztekus tai darbojas arī brīvprātīgā veselības apdrošināšana, kas būtiski uzlabo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Vienlaikus jāatzīst, ka vairāku valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai pacientiem jārēķinās ar vairāku mēnešu ilgām gaidīšanas rindām.

Baltijas lielākā kripto un blokķēdes konference UN:BLOCK Europe 2025 22.-23.aprīlī Rīgā pulcēs vadošos starptautiskos nozares līderus un profesionāļus, uzņēmējus un investorus, lai dalītos pieredzē un diskutētu par kriptovalūtu un blokķēdes tehnoloģiju attīstību, regulējumiem un perspektīvām.

Konference aicina uzņēmējus un citus interesentus pievienoties, lai apgūtu, kā korporācijas un tradicionālie biznesi var izmantot kriptoaktīvus un blokķēdes risinājumus uzņēmumu attīstībai. Konferenci rīko UN:BLOCK Europe 2025 komanda kopā ar Latvijas Blokķēdes Attīstības Asociāciju, Gravity Team un Sorainen.

Pirmais solis digitālajā nākotnē: no pamatiem līdz MiCA un inovācijāmPirmā konferences diena interesentiem un entuziastiem – par kriptovalūtu pamatiem, iespējām ikdienā un uzņēmējdarbībā, kripto drošību un regulējumiem, NFT un digitāliem aktīviem, maksājumu un FinTech risinājumiem. Tiks organizētas praktiskās meistarklases – pirmie soļi Web3 pasaulē, kā atvērt digitālo maku un veikt darījumus.

Ļoti interesanta saruna BlackBox šovā ar DELSKA valdes priekšsēdētāju un CEO Andri Gailīti jaunajā 30 miljonu eiro datu centra projektā. Runājam par datu centra biznesa modeli, kā tas pelna, un kā strādā. Ejam tūrē pa jauno datu centru, runājam par mega apjomiem, par grūtībām biznesā, un par karstumu.

“Katram ir jādara to, ko viņš māk, tāpēc ir tikai loģiski, ka es turpinu te strādāt”, stāsta Andris par darbu DELSKA.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis.Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošinām pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

Matīss Ansviesulis ir uzņēmējs, kurš ir izveidojis un attīstījis uzņēmumus 15 valstīs ar vairāk nekā 200 miljonu eiro gada apgrozījumu (Avafin, Esketit, Money.jo, Spandacapital, NewSchool.pro un citi).

Lai ierobežotu nikotīnu saturošu produktu lietošanu, piemērotāk būtu celt akcīzes nodokli beztabakas izstrādājumiem – jau tagad ir skaidrs, ka šā gada sākumā ieviestais tabakas aizstājējproduktu aizliegums veicina nelegālo apriti, nevis mazina lietošanu.

Aromātu ierobežojumu atcelšana mazinātu šobrīd plaukstošo nelegāli iegādātu tabakas izstrādājumu lietošanu un to pasūtīšanu tiešsaistē no ārvalstu tirgotājiem. Tāpat nav noslēpums, ka daudzi lietotāji apdraud savu veselību, paši veidojot aromatizētus šķidrumu maisījumus, lai gan nevienam, arī pašiem lietotājiem, nav zināms to precīzs sastāvs.

Sperot soli atpakaļ un atkal atļaujot šķidrumus ar dažādiem aromātiem, tai pašā laikā varētu mazināt piedāvājumu, aprobežojoties ar 10-15 aromātiem, kā arī rūpēties par mazāk pievilcīgu iepakojumu. Kā liecina vairāki jauni pētījumi un aptaujas, ierobežojumi praktiski neietekmē lietošanu, bet negatīvi ietekmē gan nozares situāciju, gan ieņēmumus valsts budžetā.Jāsaglabā nozare un legālais tirgusSvarīgāk ir saglabāt nozari un legālo tirgu, kas nozīmētu arī vismaz 16 miljonu ienākumu atgriešanu atpakaļ valsts budžetam.

BlackBox Šovs ciemos pie Food Union, sarunā ar grupas CEO Artūru Čirjevski, kas katru mēnesi saražo vairāk nekā 10 miljonus Kārums sieriņu. Ļoti vērtīga saruna par zīmolu un valstu īpatnībām, kas ir svarīgi, lai ieietu, paliktu un pielāgotos citos tirgos.

Par Kārums oranžo krāsu, Flow biezpiena sieriņiem, pārtikas produktu ražošanas aizkulisēm, karjeras kāpnēm un dzīves mācībām.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis.

Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošinām pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

Matīss Ansviesulis ir uzņēmējs, kurš ir izveidojis un attīstījis uzņēmumus 15 valstīs ar vairāk nekā 200 miljonu eiro gada apgrozījumu (Avafin, Esketit, Money.jo, Spandacapital, NewSchool.pro un citi).

Kopš 2017. gada Coca-Cola HBC Polija & Baltija par 37 % ir samazinājusi CO₂ emisijas visā vērtību ķēdē. Šis progress palīdz Coca-Cola HBC grupai sasniegt tās ilgtspējas mērķi NetZeroby40 jeb neto nulles emisiju līmeni visā vērtību ķēdē līdz 2040. gadam. Uzņēmums konsekventi seko līdzi rezultātiem un ziņo par savu darbību ietekmi vietējā līmenī. Pērn Coca-Cola HBC Polija & Baltija publicēja savu sociālekonomisko ietekmes ziņojumu, bet šodien prezentē jaunākos ilgtspējas datus.

Kad veikalā nopērkam Coca-Cola dzērienu, reti aizdomājamies par to, kāds ir tā ceļš līdz veikala plauktam. Patiesībā tas ietver daudz pārdomātu lēmumu – sākot no izejvielu iegūšanas un enerģijas un ūdens izmantošanas līdz iepakojumam, atkritumu apsaimniekošanai, zemu emisiju autoparkam un produkcijas izvietošanai veikalos. Jaunākajā “Ilgtspējas ietekmes” apkopojumā Coca-Cola HBC Polija & Baltija, kas ražo un izplata šos ikoniskos dzērienus, apliecina, ka liela apjoma ražošana var iet roku rokā ar atbildību.

"Mūsu oglekļa emisiju samazināšana par 37 % visā vērtību ķēdē septiņu gadu laikā ir visa kolektīva, sadarbības partneru un piegādātāju kopīgs nopelns. Pats NetZeroby40 mērķis, lai gan zinātniski pamatots, ir ļoti ambiciozs, tāpēc tā sasniegšanai nepieciešams gan labs plāns, gan konsekventa īstenošana. Turklāt mēs reģionā augam – piegādājam tirgū aizvien vairāk dzērienu, un mūsu rūpnīca Radziminā pēc ražošanas apjoma ir lielākā visā Coca-Cola HBC grupā, kas darbojas 29 valstīs. Tas dod pozitīvu ieguldījumu vietējā ekonomikā, bet vienlaikus prasa arī atbildīgu rīcību attiecībā uz vidi. Tāpēc jo īpaši priecājos, ka mēs virzāmies uz priekšu atbilstoši plānam mūsu emisiju samazināšanas iniciatīvās,” saka Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana), Coca-Cola HBC Polijas un Baltijas ģenerāldirektore.