Pagājušā gadā austrieši tika veikuši 13,5 miljonus atpūtas ceļojumus (sākot ar vienu nakšņojumu) un ceļojumu iegādei izdevuši 12,6 miljardus eiro. Kā liecina Austrijas statistikas pārvaldes dati, tad 51% austriešu tika izvēlējušies atpūtu paši savā valstī. No kopējo izdevumu apjoma tieši 3,5 miljardi eiro tika tērēti atpūtas ceļojumiem Austrijā, bet 9,1 miljardi eiro ārvalstu ceļojumiem. Vairāk kā puse no visiem atpūtas ceļojumiem attiecas uz personu galvenajiem brīvdienu ceļojumiem ar četriem un vairāk nakšņojumiem (59,3%), bet attiecīgi īso ceļojumu apjoms sastāda 40,7%. Austriešu visiecienītākais ceļojumu mērķis 2003. gadā bija Itālija (gan galveno, gan īslaicīgo ceļojumu mērķa vietu izvēlē). Īsajos ceļojumos austrieši labprāt devās arī uz Vāciju, kā arī Ungāriju, Čehiju, Horvātiju un Slovēniju. Turpretī garāku ceļojumu veikšanai iecienīta vieta 2003. gadā izrādījās Horvātija, kurai seko Grieķija, Spānija, Vācija un Turcija. Austrijas statistikā papildus tiek uzskaitīti arī darījumu ceļojumi. Papildus atpūtas ceļojumiem austrieši (vecumā virs 15 gadiem) tika veikuši 3,9 miljonus komandējumu un darījumu ceļojumus ar vismaz vienu nakšņojumu. Visvairāk darījumu ceļojumu tika veikti Austrijas valsts robežās (55%), bet ārvalstu darījumu ceļojumi sastāda attiecīgi 45%. Darījumu ceļotāju izdevumi sasniedz nedaudz vairāk kā 2 miljardus eiro, kur viena trešā daļa tika izdoti Austrijā (0,7 miljardi eiro), bet divas trešdaļas ārvalstīs (1,4 miljardi eiro). Gan iekšzemes ceļojumos, gan ārvalstīs galvenokārt darījumu ceļotāji tika veikuši vismaz trīs nakšņojumus (85,7% iekšzemes ceļojumos un 71,3% ārvalstu ceļojumos). Visbiežāk austrieši darījumu braucienos 2003. gadā tika devušies uz Vāciju (41,3%), ar lielāku atkāpi seko Itālija, Šveice, Francija, Čehija un Lielbritānija. Avots: Eiropa.lv

Uz Liepājas pašvaldības zemes plānotais vēja parka projekts ir par soli tuvāk realizācijai, jo Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu projekts.

"Projekta faktiskie realizētāji ir Austrijas firma," Db informēja SIA Rapsoil valdes loceklis Gints Sorokins. Pagaidām projekts esot tikai izpētes stadijā. Ja MK dos pozitīvu atbildi, tad tikšot dots uzdevums projektētājiem un sākšoties konkrēts darbs pie projekta. Galvenais projekta ieguvums, pēc G. Sorokina teiktā, būtu krasta joslas nostiprināšana. To paredz projekts reizē ar sauszemes vēju parka būvniecību, jo Baltijas jūras piekrastē Latvijas rietumos ir izteikta krasta korozija. Projekta finansēšanai esot plānots piesaistīt kredītlīdzekļus.

Db jau rakstīja, ka Liepājas dome nolēmusi rezervēt SIA Rapsoil Liepājas pilsētas pašvaldībai piederošo teritoriju jūras krastā izpētes darbu veikšanai un atbildīgo institūciju atzinumu saņemšanai, lai izstrādātu dokumentāciju Baltijas jūras krasta aizsardzības būvju un vēja elektrostaciju būvniecības procedūras sagatavošanai. Zeme rezervēta aiz Ziemeļu mola, jūras piekrastē no Liepājas attīrīšanas iekārtām līdz pilsētas robežai, iekļaujot rekultivēto Šķēdes izgāztuvi.

KIA Rio ir ļoti lādzīgs mazulis ar solīdu aprīkojumu un saprotamām gaitas īpašībām. Atliek tikai ar agresīvākām metodēm pacīnīties, lai celtu savu atpazīstamību Latvijā

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

No privātpersonu skatu punkta mazi auto pie mums nav ejošākā prece. Salīdzinājumā ar Rietumeiropu Latvijā tie iedzīvojas diezgan negribīgi un kūtri. Toties, kas attiecas uz firmu un uzņēmumu dienesta auto funkciju pildīšanu, tad tādi auto kā KIA Rio un tam līdzīgie ir ļoti vērtīgi eksemplāri.

Šoreiz DB rīcībā uz dažām dienām nonāca KIA Rio ar 120 ZS jaudīgo T-GDI turbomotoru. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, var teikt – ļoti dzīvelīgs un feins motoriņš! Vienīgais - manuālās pārnesumkārbas slēgšanās varētu būt nedaudz precīzāka, bet citādi viss stilīgi un iedvesmojoši, pat trīscilindru motoriņa raksturīgais troksnis savā ziņā piestāv KIA Rio. Veikli manipulējot ar pārnesumiem, auto uz priekšu trauksies azartiski. Galvenais ir nenokavēt pārslēgšanās brīdi, gan slēdzoties uz augšu, gan uz leju. Kā jau ierasts, šāda tipa motoriņiem degvielas patēriņš nav medusmaize. Šo rindu autora novērojumi apliecina, ka vidēji uz 100 nobrauktajiem kilometriem nāksies rēķināties ar septiņiem litriem degvielas. Vietas KIA Rio salonā pietiek, arī bagāžnieks ir tik liels, cik šāda izmēra automobiļiem tie caurmērā spēj būt.

Jau ceturto ziemu viņš ir uzņēmuma Vita - Kurhotel Betriebs GMBH līdzīpašnieks un direktors un pārvalda viesnīcas Simader un Nussdorferhof, restorānu Ole un sporta preču veikalus un nomas Alpi sport latviešiem labi zināmā kalnu kūrortā - Badgasteinā. «Tagad to var saukt par biznesu, bet viss sākās ar sapni par namiņu kalna galā paša priekam,» saka Gints Puķītis.

Pēc aroda mēbeļnieks, 90. gadu sākumā viņš bija viens no uzņēmuma Skals dibinātājiem un mēbeļu ražošanas vadītājs. 2003. gada decembrī kopā ar draugiem radās pirmās idejas par īpašuma iegādi kalnos. «Nekāda biznesa plāna nebija. Sakrita intereses - Latvijā un Zviedrijā bija cilvēki, kuriem bija interese kaut ko darīt ārpus riskantās Latvijas biznesa vides, kur noteikumi visu laiku mainās, savukārt man jau sen bija plāns būt tuvāk kalniem. Kopš pašas pirmās reizes, kad nošļūcu lejā no Gaiziņa, kalni ir kļuvuši par manu apsēstību, kas vēl aizvien nav beigusies.»

Lai arī pašlaik Austrumeiropas problēmas tiek uzsvērtas vairāk nekā Rietumeiropas, patiesībā situācija nemaz nav tik slikta, piemēram, salīdzinot šo reģionu banku ārējā parāda apjomus, raksta Financial Times.

Austrumeiropas valstis ir arī pierādījušas sevi kā daudz elastīgākas krīzes apstākļos nekā Rietumeiropas valstis. Kamēr kompānijas samazina darbinieku skaitu gandrīz jebkurā pasaules valstī, Austrumeiropa iet vēl tālāk, samazinot algas arī atlikušajiem darbiniekiem. Lai gan Austrumeiropā algas ir mazākas nekā Rietumeiropā, šajā reģionā darbadevēji samazina savu darbinieku algas pat par 30%. Arī šī reģiona valstu valdības ir spērušas konkrētus soļus taupības režīma virzienā, vissevišķi Latvijā, kur arī ministriem samazinātas algas. Neviens nevēlas šādu rīcību, taču, pārdzīvojot dažādas ekonomikas problēmas, Austrumeiropa ir pierādījusi, ka spēj labāk pārciest šādus šokus nekā Rietumeiropa.

Šogad ceļot visvairāk vēlas itāļi. Pieci no sešiem austriešiem vēlas doties atvaļinājumā. Spāņi turpretī dodas visilgākajos, bet austrieši visīsākajos atvaļinājumos. Tādus datus ir paudis uzskatu pētīšanas institūts IFOP, veicot pētījumu pēc apdrošināšanas firmas Europ Assistance pasūtījuma. Pētījumā piedalījās pavisam 2 113 personas (sākot no 18 gadiem) no Austrijas, Vācijas, Lielbritānijas, Francijas, Beļģijas, Spānijas un Itālijas. Austrieši šogad pēc itāļiem ir otra ceļot mīlošākā tauta Eiropā. Pētījuma rezultāti liecina, ka 84% austriešu šogad vēlas doties atvaļinājumā. No septiņām pētītajām valstīm vēl lielāks skaits ceļotgribētāju - 87% bija tikai Itālijā. Vācija ar 82% ierindojas pa vidu. Vismazāk izteiktā tieksme uz ceļošanu bija francūžiem (72%), ko pētījuma veicēji skaidro ar to, ka viņiem ir vairākas brīvas dienas pēc kārtas gadā un 35 stundu darba nedēļa. Zem vidusmēra rādītāja ierindojās arī beļģi ar 77%. Svarīgs motīvs austriešu ceļojuma mērķa vietas izvēlē ir naktsmītnei un gastronomiskajam piedāvājumam, tad seko drošība – 36% austriešu atzina, ka viņi nedotos atpūtā uz valsti, kur tikko būtu noticis terora uzbrukums. 56% austriešu plāno pavadīt savu vasaras atvaļinājumu kādā no Eiropas valstīm, bet 45% savā dzimtajā zemē. Jāatzīmē, ka atvaļinājums pie jūras austriešiem jau sen nav vairs iemīļotākais ceļojumu mērķis. Visumā ir vērojama tendence, ka lēmums par ceļošanu tiek pieņemts pēdējā brīdī. Pētījumu rezultāti atklāj, ka gandrīz viens no trīs aptaujātajiem atzina, ka rezervēšanu veic īsi pirms atvaļinājuma. Saskaņā ar IFOPdatiem, 44 % respondentu gribēja doties ceļojumā uz divām nedēļām, 16% uz trīs un 20% uz vairāk nekā trīs nedēļām. Gandrīz visi aptaujātie tika izteikuši vēlēšanos sava atvaļinājuma laikā visu uzmanību veltīt vienīgi atpūtai. Vienīgi franči savā ceļojumu dienas plānā iekļauj ievērojamu vietu apskati un jaunu kultūru iepazīšanu, kā piemērām, Baltijas valstu iepazīšanu. Turpretī austriešiem svarīgi ir pavadīt laiku kopā ar ģimeni. Aptauja tika veikta telefoniski laika posmā no šī gada 14. līdz 23. aprīlim. Avots: Eiropa.lv

No 20 . līdz 22. jūnijam Liepājā vizītē ierodas Kremzas (Austrija) tūrisma augstskolas pārstāvji, lai pētītu iespējas izveidot Liepājā tūrisma augstskolu un attīstīt sadarbību tūrisma biznesa jomā. Liepājā kopā ar Latvijas vēstnieci Austrijā Elitu Kuzminu ierodas Kremzas tūrisma augstskolas vadītājs Heincs Boijers (Heinz Boyer), arhitekts Ernsts Maurers (Ernst Maurer) un tūrisma uzņēmuma "List" vadītājs Manfreds Lists (Manfred List). 21. jūnijā Austrijas delegācija Domē tiksies ar Liepājas mēru Uldi Sesku, Lejaskurzemes tūrisma biroja pārstāvjiem, LPA Tūrisma programmas direktori Ilzi Grospiņu. Austrieši tiks iepazīstināti ar potenciālajām vietām tūrisma augstskolas izveidei Liepājā, iepazīsies ar pilsētas investīciju projektiem, pārrunās Liepājas koncertzāles būvniecības ieceres. Vakarā austrieši kopā ar Liepājas pašdarbniekiem ielīgos Jāņus Folkloras centrā "Namīns". 22. jūnijā austriešiem paredzēta tikšanās ar Liepājas Pedagoģijas Akadēmijas vadību un lielākajiem masu pasākumu organizētājiem Liepājā, Latvijas 1. Rokkafejnīcas īpašniekiem brāļiem Mediņiem. Pēcpusdienā viesi piedalīsies improvizētā tūrisma šovā Ziemeļu fortos, kur tiks pasniegta arī pēc īpašas receptes gatavota "Siļķe Komunistā". Kā informē Domes Attīstības pārvaldes projektu koordinācijas un vadības nodaļas vadītājs Vilnis Vitkovskis, pirmā tikšanās ar Kremzas profesionālās augstskolas pārstāvjiem notikusi šī gada martā Rīgā. Kremzas profesionālā augstskola ir privāta augstskola, kas vērsta uz tūrisma un biznesa vadības izglītības iegūšanu. Tajā mācās 1500 studentu, tajā skaitā - arī ārvalstu. Kremzas augstskola saņem valsts dotāciju un vietējās pašvaldības atbalstu. Piemēram, augstskolas valdes priekšsēdētājs ir Kremzas pilsētas mērs. Tikai 40 procenti no pasniedzējiem un profesoriem ir štata darbinieki, pārējie ir no industrijas un biznesa vides. Augstskolas īpašniekiem ir divi darbības virzieni - izglītība un tūrisma biznesa projektu realizācija. Augstskola realizē dažādus biznesa projektus visā pasaulē - viesnīcas, atpūtas centrus, tie kalpo kā prakses vietas studentiem. Kā iespējamos sadarbības virzienus ar Kremzas augstskolu, kuri tiks apspriesti vizītes laikā, V.Vitkovskis min sadarbību ar Liepājas Pedagoģisko akadēmijas Tūrisma programmu. Tikšot izvērtēta arī iespēja veidot partnerību Liepājas Universitātes projektā. Sadarbības ietvaros austriešiem tiks sniegta plaša informācija par biznesa iespējām Liepājas reģionā tūrisma jomā. Plānots arī apspriest kopīgus projektus Eiropas Savienības līdzekļu piesaistē tūrisma veicināšanā.

Šī gada vasarā austriešu „atvaļinājuma – eiro” ir nedaudz mazāk vērtīgs. Iemesls tam ir nedaudz augstākie inflācijas rādītāji pie relatīvi stabila maiņas kursa, iecienītākajās atvaļinājuma pavadīšanas zemēs, to secinājusi ir Bank Austria Creditanstalt (BA-CA) pēc pēdējiem aprēķiniem. BA-CA secina, ka austriešu iecienītākās atvaļinājuma pavadīšanas zemēs cenas ir pieaugušas izteiktāk nekā Austrijā un tādējādi stiprais eiro tur nav tik jūtams. Pie tam vēl eiro vērtība pret dolāru kopš 2003. gada vasaras ir pieaugusi tikai par 4%. Svarīgākie austriešu atvaļinājuma mērķi ir Eiropas valstis vai valstis, kuras orientējas uz eiro. Vidēji (vērtējot pēc tā, cik gala mērķis ir iecienīts) nonāca pie eiro novērtējuma, kas ir tikai 0,5% un cenas salīdzinājumā ar Austriju atvaļinājuma pavadīšanas zemēs pieauga par 1,5% vairāk. Atšķirīgo cenu līmeņu dēļ, austrieši svarīgākajās atvaļinājuma pavadīšanas zemēs vēl joprojām saņem par vienu eiro par ceturtdaļu vairāk nekā mājās. Tādējādi vidēji šogad „atvaļinājuma – eiro” varētu būt par 1% mazāk vērtīgs. Visstiprāk cenas ir cēlušās Ungārijā un Lielbritānijā, proti, par 8 – 7%. Vislabāk stipro eiro austrieši var jūt ASV (eiro par 4% lētāks) un Turcijā (eiro par 3% lētāks). Neskatoties uz sadārdzināšanos, austriešiem visizdevīgākā atvaļinājuma zeme paliek Ungārija, kur eiro ir gandrīz divreiz vērtīgāks nekā Austrijā. Avots: Eiropa.lv

Austrijas uzņēmēju grupa, kas tuvākajā laikā grasās iegādāties Ventbunkera akciju vairākumu, nav veikušas pārrunas ar uznēmuma mazākumakcionāru Aivaru Lembergu. A. Lembergs atzina, ka pie viņa un vēl vairākiem citiem uzņēmuma akcionāriem austrieši nav griezušies. A. Lembergs izteica šaubas, ka Ventbunkerā «būtu kas pārdodams» akcionāru strīdu dēļ u.c. iemeslu dēļ, kurus gan viņš nekonkretizēja. «Ja austrieši grib izmest naudu un iegādāties sapuvušu ābolu, tad viņiem to nevar liegt. Ja viņiem tiešām nav kur naudu likt, tad viņi dara pareizi,» informāciju par Austrijas uzņēmēju nodomiem iegādāties Ventbunkeru komentēja A. Lembergs.

Grupa austriešu uzņēmēju, kas sadarbībā ar Citigroup vēlas iegūt kontroli pār Ventspils naftu (VN), šobrīd praktiski jau esot vienojušies par Ventbunkera vairākuma akciju iegādi, kas ļautu iegūt kontroli pār VN, neiegādājoties valstij piederošās akcijas. Tādējādi krietni var sarukt interese par VN valstij piederošo 38.62 % akciju izsoli, kura notiks šogad 5. oktobrī. Iepriekš austrieši izteica neapmierinātību ar VN valstij piederošās izsoles laiku un modeli, norādot, ka izsole ir jāpārceļ, un ieteica uzsākt sarunas ar potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem «pa tiešo». Gadījumā, ja izsole netiktu atcelta, austrieši pieļāva iespēju, ka izsolē nepiedalīsies. Tagad zināms, ka viņiem ir «rezerves plāns», kurš visticamāk ļaus iegūt kontroli pār VN. «Iegūstot kontroli pār Ventbunkeru, mēs kontrolēsim arī Latvijas naftas tranzītu (LNT) un līdz ar to arī nedaudz vairāk nekā 48% VN akciju. Lai iegūtu vairākumu VN, mums atliks tikai iegādāties mazāk nekā 2% tirgū,» sarunā ar Db skaidro austriešu uzņēmējs Herberts Kords, kurš savus darījumus risina kopā ar diviem citiem Austrijas partneriem — pretrunīgu un skandalozu reputāciju ieguvušo uzņēmēju Martinu Šlāfu un Jozefu Tausu.

Uzņēmuma augstākās vadības pārstāvji bijuši iesaistīti 26% no krāpšanas gadījumiem uzņēmumos, liecina auditorkompānijas KPMG veiktais pētījums.

Uzņēmumu vadītāju dalība krāpšanā pieaugusi, jo 2007.gada pētījumā tika konstatēti 11% šādu gadījumu. informēja SIA KPMG Baltics mārketinga un komunikāciju koordinatore Ilze Bule.

Kā uzskata "KPMG" Finanšu izmeklēšanas pakalpojumu nodaļas vadītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā Džimijs Helms, dati par augstākās vadības pārstāvju biežāku iesaistīšanos krāpšanas shēmās ir brīdinājuma signāls visiem uzņēmumiem. «Pastāvīgi izjūtot spiedienu sasniegt uzņēmumam noteiktos mērķus laikā, kad uzņēmējdarbība vēl tikai atkopjas no krīzes, vadības pārstāvji varētu justies spiesti manipulēt ar finanšu rezultātiem,» pieļāva Helms.

Austrijas, Zviedrijas un citu valstu bankas, kurām ir filiāles Austrumeiropā varētu piedzīvot reitingu samazināšanu, jo šo banku pārstāvēto valstu ekonomiskā situācija turpina pasliktināties.

Tā savā ziņojumā norādījuši reitingu aģentūras Moody’s speciālisti, vēsta Bloomberg.

Capital Economics pētījums liecina, ka Austrijas, Itālijas, Francijas, Beļģijas, Vācijas un Zviedrijas bankas ir izsniegušas 84% no Rietumeiropas banku aizdevumiem Austrumeiropā. Šī reģiona valstu ekonomikas kļūst arvien vājākas.

Starptautiskais Valūtas fonds jau ir apstiprinājis aizdevumus Latvijai, Ungārijai, Serbijai un Ukrainai. Turklāt pēc atbalsta varētu vērsties arī Bulgārija, Rumānija, Lietuva un Igaunija, jo globālā recesija no sliedēm izsit arvien vairāk banku.

" Tirdzniecība palielinājusies par 1.9 procentiem līdz 3,293 miljoniem eiro

" Pamattirdzniecība palielinājusies par 4.3 procentiem

" Koriģētā pamatražošanas peļņa (EBIT) līdz 6.4 procentiem un 345 miljoniem eiro

" Nepārtraukta dinamiska paplašināšanās attīstības rajonos

"Mēs esam turpinājuši savu labo sākumu kārtējā budžeta gadā ar tālākiem panākumiem otrajā ceturksnī. Visas mūsu komercdarbības nozares uzrādīja dabiskā pieauguma apsteidzošu attīstību mūsu tirgos. Mēs arī spējām izmantot pastāvīgo dinamismu, kas dominē attīstības rajonos, lai tālāk paplašinātu mūsu tirgus pozīcijas," teica Ulrihs Lehners, Henkel KGaA Valdes Priekšsēdētājs. "Pateicoties veiksmīgajai attīstībai pirmajā pusgadā, mēs paredzam gūt pieaugumu pamattirdzniecībā no 4 līdz 5 procentiem pilnam 2007. budžeta gadam. Mēs arī turpinām sagaidīt pieaugumu pamatražošanas peļņā - kura pielāgota pēc ārvalstu valūtas - vairāk nekā pamattirdzniecības pieaugumu."

Latvijas vide atzīta par ekoloģiskāko Austrumeiropā, savukārt pasaules mērogā Latvija ierindojas augstajā 8. vietā.

Nevienā no šīm kategorijām mūsu kaimiņvalstu resursi nav novērtēti ar tik labiem rādītājiem, kopvērtējumā ierindojot Lietuvu 16., bet Igauniju 19. vietā.

Veselībai labvēlīgākā vide ir Šveicē, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Kostarikā, Austrijā un Jaunzēlandē, kā arī Latvijā. Pētījuma rezultāti rāda, ka viskritiskākā situācija vides tīrības ziņā ir Āfrikas valstīs.

Lai atbalstītu un izceltu vietējos ražotājus, kā arī mudinātu Latvijas iedzīvotājus arvien vairāk izvēlēties Latvijas preces, Rimi veido kampaņu Latvijas stāsti. Kampaņas ietvaros mēneša garumā visos Rimi veikalos būs plašs piedāvājums dažādiem Latvijā audzētiem un ražotiem pārtikas produktiem – gan dārzeņiem un augļiem, gan gaļas, piena, maizes un konditorejas izstrādājumiem. Savukārt ikvienam pircējam no 2. līdz 30. septembrim visos Rimi veikalos būs iespēja nobalsot par savu mīļāko Latvijas preci. Pērkot vietējā ražojuma produktus, tiks uzskaitīts katrs pirkums, tādējādi nosakot patērētāju iecienītākās Latvijas preces. Savukārt kampaņas noslēgumā Rimi Latvia īpaši izcels un apbalvos patērētāju iemīļotāko preču ražotājus.

Šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem. Savukārt Latvijā šis rādītājs sasniedz teju 45%. Vēl biežāk Apple ierīces tiek izmantotas Igaunijā, kur puse no visiem mobilo lapu apmeklējumiem ir veikti no šī ražotāja ierīcēm.

Otrajā vietā Latvijā, līdzīgi kā Austrumeiropā kopumā, pēc mobilo lapu skatījumiem, ierindojas Samsung (23%), trešajā – Nokia (14%), savukārt HTC ir aptuveni 7% daļa, bet Sony Ericsson – aptuveni 5% no visiem apmeklējumiem. Latvijā populārākie modeļi interneta lapu pārlūkošanai ir iPad ar 27,27% no kopējā ierīču skaita, iPhone (16,47%) un Galaxy S II (5,11%).

Dati liecina, ka šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem, kas padara amerikāņu kompāniju par Austrumeiropas līderi šajā jomā.

Austrumeiropā ekonomikas atjaunošanās notiks ļoti lēni, bet riski saglabāsies, īpaši Krievijā, Ukrainā, Latvijā un Ungārijā, paziņojis Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) galvenais ekonomists Ēriks Berglofs, ziņo Reuters.

Maijā ERAB ir pārskatījusi minētā reģiona ekonomisko prognozi 2009. gadam un tagad ziņo, ka 2009. gadā Austrumeiropā vidēji ekonomika saruks par 5.2 %. Taču oktobrī atkal paredzēts pārskatīt šo prognozi. Viņš arī norādīja, ka Austrumeiropā ir jāturpina īstenot dažādas atbalsta programmas. Viņš arī piebilda, ka lielākajā daļā valstu, izņemot Lietuvu, ekonomikas lēnām stabilizējas. Savukārt par «karstajiem punktiem» ekonomikā viņš nosauca Ukrainu, Latviju un Ungāriju.

Ekonomists gan norādīja, ka visticamāk ERAB uzlabos prognozi Austrumeiropā 2010. gadam. Maijā ERAB bija prognozējuši, ka 2010. gadā Austrumeiropā ekonomiskā izaugsme būs 1.4 %.

Ē. Berglofs norādīja, ka valstīm, kurās vēl nav ieviests eiro, vajadzētu «piebremzēt» savas ambīcijas šajā jautājumā.

Globālā finanšu krīze līdz šī gada beigām nabadzībā varētu «iedzīt» 11 miljonus Austrumeiropas un Centrālāzijas iedzīvotāju, savukārt vēl 23 miljoni šī reģiona iedzīvotāji varētu nonākt uz nabadzības sliekšņa.

Tā liecina Pasaules Bankas jaunākais ziņojums.

Tajā norādīts, ka mājsaimniecības Austrumeiropā visvairāk cietušas no kredītu tirgus saspīlējuma, pieaugošajām cenām un bezdarba līmeņa palielināšanās. Pētījumā tiek lēsts, ka aizvien vairāk mājsaimniecības Austrumeiropā varētu pieteikt maksātnespēju, nevarot tikt galā ar saviem hipotekārajiem kredītiem.

Agrāk notikušo krīžu laikā, cilvēki varēja atrast papildus darbu, vai doties pelnīt uz ārvalstīm, taču pašreizējās krīzes raksturs šādas alternatīvas ir padarījis gandrīz neiespējamas, teikts ziņojumā.

Pasaules Banka norāda, ka valstīs, kur iedzīvotāju ienākumu līmenis ir vidēji liels un kur patlaban ir vislielākā ekonomiskā lejupslīde, visticamāk, būs vērojams vislielākais nabadzības pieaugums.

Eiropas Savienības (ES) valstis, kuras nonākušas finanšu krīzes spaidos, var rēķināties ar starptautisko palīdzību. Tā norādījusi Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel), solot solidaritāti bijušajām komunisma valstīm Austrumeiropā, raksta Bloomberg.

Vācijas valdība ir piekritusi risināt sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) par iespējamām palīdzēt pārstrukturizēt Austrumeiropas bankas, sacījusi A. Merkele.

"Mēs palīdzēsim [ES] dalībvalstīm, kas nonākušas finanšu grūtībās," teikusi A. Merkele savā runā Berlīnē pirms došanās uz ES samitu Briselē. "Mēs to parādījām Ungārijas un Latvijas gadījumā. Un, ja tas skars citas dalībvalstis, mēs darīsim to pašu," tā A. Merkele. Viņa gan neko neminēja par papildus līdzekļiem.

Austrumeiropa ir "svarīgs eksporta tirgus" Vācijai, sacījusi A. Merkele. "Ja kredītu un finanšu tirgi šajā reģionā apsīktu pilnībā, tas ne tikai kaitētu šīm valstīm, bet gan norāda uz to, ka palīdzības sniegšana ir mūsu pašu interesēs. Un mēs vēlamies palīdzēt."

Db.lv veica uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, kādas sporta un kultūras aktivitātes tie organizē saviem darbiniekiem. Vairāki no aptaujātajiem uzņēmumiem motivē darbiniekus piedalīties ne vien ikgadējās sporta spēlēs vai dažkārt rīkotos atpūtas pasākumos, bet pat organizē uzņēmuma sporta komandas, korus, hobiju izstādes utml..

Antra Viļuma, RBSSKALS sabiedrisko attiecību speciāliste:

"RBSSKALS grupas uzņēmumu darbiniekiem tiek piedāvāts atbalstīt viņu iniciatīvu un idejas. Tās nav regulāras iknedēļas aktivitātes, bet gan dažādu ideju realizēšana. Vairākus gadus RBSSKALS komanda piedalījās AVE SOL rallijā, pagājušajā vasarā mūsu komanda piedalījās Streetbola čempionātā. Katru gadu ir citas aktivitātes, jo mēģinām nevis darbiniekus izklaidēt, bet atbalstīt viņu vajadzības, vēlmes un iniciatīvu. Dažkārt top projekti, kas ir pārsteigums citiem darbiniekiem un vadībai. Piemēram, uz uzņēmuma 15 gadu jubileju tika iestudēts muzikāls priekšnesums uz būvmateriāliem.

Lai gan zagļi iecienījuši jaunākus auto, pērn visvairāk zagtas bija desmit gadus un vecākas mašīnas.

Latvijā pēdējos gados nozagto transportlīdzekļu skaits turpina samazināties, tomēr kopumā tas joprojām ir salīdzinoši augsts. Aplūkojot 10 gadu posmu, secināms, ka nozagto auto skaits samazinājies vairāk nekā uz pusi. Proti, 2008. gadā Latvijā gada laikā tika nozagti vairāk nekā divi tūkstoši automašīnu, bet pagājušajā gadā tie bija 760 spēkrati. Vēl 2017. gadā kopumā tika nozagtas 854 automašīnas, liecina Iekšlietu ministrijas informācijas centra apkopotie dati. Arī apdrošinātāja Gjensidige Latvija pieejamā informācija liecina, ka salīdzinājumā ar 2017. gadu būtiski samazinājies auto zādzību skaits, īpaši jauno auto segmentā. Vairākus gadus zagļi visvairāk bija iecienījuši Volkswagen markas automašīnas, kā arī Audi un BMW. Tomēr pēdējā pusotra gada laikā tendences ir mainījušās un BMW zagto auto topā ir izvirzījies vadībā – pērn kopumā tika nozagtas 212 BMW markas automašīnas. Pagājušajā gadā visvairāk zagtas BMW X5 – kopumā 42 šādas automašīnas. Otrajā vietā Volkswagen ar 133 nozagtām automašīnām, bet trešajā vietā ir Audi (113).

Austrijas tūrisma nozarei 2003. gads ir bijis atkal veiksmīgs, piemēram, nakšņojumu skaits attiecībā pret 2002. gadu ir palielinājies par 1%, sasniedzot 117,9 miljonus nakšņojumu. Pēc Austrijas statistikas pārvaldes datiem, ienākošo tūristu skaits ir palielinājies par 2,8%, sasniedzot 28,1 miljonus. Līdz ar to pavisam nedaudz tika pārsniegts līdzšinējais rekords, kas tika sasniegts 1995. gadā. Visvairāk tūristu ieradās no Vācijas, proti, 19,5 miljoni, kas ir par 1,1% vairāk nekā pirms gada, taču vāciešu uzturēšanās laiks Austrijā bija īsāks (52,8 miljoni nakšņojumi/-1,4%). Seko paši austrieši, kuri ir iecienījuši atpūtu savā valstī (31,6 miljoni nakšņojumi/+1,9%), nīderlandieši (8,5 miljoni nakšņojumi/+3,5%) un šveicieši (3,5 miljoni nakšņojumi/+7,7%). Turpretī ievērojami samazinājās tūristu skaits no ASV (1,2 miljoni nakšņojumi/-6,9%), ko Austrijas tūrisma nozarē strādājošie saista ar amerikāņu bailēm lidot. Avots: Eiropa.lv

Gatavojoties vasaras tūrisma sezonai «izpārdošana» skar arī ceļojumu piedāvājumus. Cīņā par klientiem, tiek piedāvātas 15 – 25 % atlaides. To Db novēroja nule kā atklātajā tūrisma gadatirgū Balttour 2009.

Latvijas tūrisma aģentūras un Latvijas reģioni ir gatavi jaunai tūrismam sezonai, apliecina tūrisma gadatirgus Balttour 2009. Izstādē plaši pārstāvēti ārzemju tūrisma operatori un viesnīcu pārstāvji.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Balttour 2009 ir iespējams ne tikai iepazīties ar tūrisma operatoru, tūrisma aģentūru un viesnīcu piedāvājumiem, bet arī iegādāties ceļojumus ar īpašu atlaidi. Jūrmalas viesnīcas Amber Sea Hotel pārdošanas un mārketinga menedžere Elena Sobolenko atzīmē, ka izstādē ir iespējas iegādāties speciālus SPA piedāvājumus ar 15% atlaidi. Ārvalstu ceļojumi vasaras sezonai tiek piedāvāti ar 25% atlaidi. Tūrisma operators Novatours, JTL un Tez Tour piedāvā vasaras sezonas ceļojumus ar 25% atlaidi. Tez Tour mārketinga/pārdošanas menedžere Svetlana Zavrocka Db apliecināja, ka izstādes laikā ir iespējams iegādāties ziemas sezonas ceļojumus ar 150-200 latu atlaidi un rezervēt vasaras ceļojumus ar 25% atlaidi. «Šogad Tez Tour Latvijas ceļotājiem piedāvā Hurgadu un Tenerifi visu gadu, līdz šim šie kūrorti bija pieejami tikai ziemas sezonā, taču šogad arī vasarā,» stāsta S. Zavrocka.

Apģērbu un mājsaimniecības mazumtirdzniecības ķēdes «Pepco» pirmā veikala izveidē Rīgā investēti 135 000 eiro, aģentūrai LETA atklāja «Pepco» vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā Marcins Stanko.

Viņš norādīja, ka parasti jauna «Pepco» veikala izveidošana izmaksā aptvueni 500 000 eiro, kas ietver veikala konstrukcijas izveidi, būvniecību, labiekārtošanu u.c. Tomēr, ņemot vērā, ka veikals izveidots jau esošā ēkā - tirdzniecības centrā «Mežciems» -, tad tā izveidei nepieciešamo investīciju apmērs bija krietni mazāks.

Vaicāts, cik lielu investīciju apmēru tuvāko gadu laikā plānots ieguldīt «Pepco» veikalu tīkla attīstībā Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, Stanko norādīja, ka tas ir atkarīgs no tā, cik daudz veikalus kompānija plāno atvērt. Turklāt, ienākot jaunā tirgū un sākot tajā uzņēmējdarbību, «Pepco» ir nepieciešams saprast, kā sevi kā jaunu uzņēmumu tajā strukturēt, uzsvēra «Pepco» vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā.

Austrumeiropas valstu valūtu un akciju straujais vērtības kritums, investorus, kas paredzēja šādu notikumu attīstību, šonedēļ aplaimojis ar lielisku peļņu, vēsta The Wall Street Journal.

Šādu notikumu attīstību gaidīja hedžfondu un investīciju banku grupa, kura veica darījumus ar mērķi gūt peļņu no ekonomiskās lejupslīdes, kuru šobrīd piedzīvo Polija, Ungārija, Rumānija, Krievija, Ukraina, Kazahstāna un Baltijas valstis.

Šie investori savu uzmanību un līdzekļus koncentrēja uz tām valdībām un kompānijām, kas vēlējās aizņemties, tādējādi, nonākot situācijā, kad nauda kļūst aizvien dārgāka, padarot tās ievainojamākas.

Decembrī Goldman Sachs Group Inc stratēģi atklāja, ka viena no nozīmīgākajām viņu likmēm 2009.gadam paredzēja, ka Polijas zlots, Čehijas krona un Turcijas lira zaudēs savu vērtību pret eiro, bet Latīņamerikas valūtas saglabās savu vērtību.

Lai arī šobrīd pašmāju juristu firmām ir priekšrocības, tomēr ar laiku daļa to klientu pāries pie starptautiskām kompānijām

Tā uzskata PricewaterhouseCoopers (PwC) Legal Centrālās un Austrumeiropas reģiona (CEE) vadītājs Maikls Malens.

Kā klājas juridisko pakalpojumu tirgū pēc krīzes?

Klienti spiež juristu firmas pazemināt cenas. Pirms 10–15 gadiem pasaules juristu kompānijas ienāca Austrumeiropā, nešķirojot tirgus un visus uztverot kā vienu globālu tīklu. Bet tad šīm kompānijām kļuva skaidrs, ka ne katrs tirgus ir tik ienesīgs kā Ņujorka vai Londona, un nu tās samazina savu teritoriālo tvērienu. Cita tendence ir juridisko kompāniju saplūšana, cenšoties iegūt lielāku tirgus daļu un klientus. Notiek globāla juridisko pakalpojumu tirgus konsolidācija. Paralēli tam lielās kompānijas izvērš biznesu ārpus ierastajām robežām biznesa padomdošanā – cilvēkresursu, M&A u.c. jomās. Es to sauktu par ievākšanos Lielā četrinieka teritorijā, kur ir PwC, KPMG, EY un Deloitte.