Žurnāls Forbes izveidojis sarakstu ar pasaules lielākajām lidostām, kurās visbiežāk gadās reisu kavēšanās. Saraksta pirmajā vietā ierindojas Brazīlijas lidosta, kurai seko Pekinas, San Paulu un Kairas lidostas.

Forbes tops parāda, ka Brazīlijā visbiežāk notiek lidmašīnu kavēšanās.. Divās no pirmajām trim topa vietām atrodas Brazīlijas lidostas.

Izlidošanas kavētāju tops:

1. Brazīlijas starptautiskā lidosta (Brasilia International - BSB)

2007. gadā tikai katrs trešais reiss no šīs lidostas tika veikts bez nokavēšanās. Laikā no šīs lidostas izlidoja mazāk nekā 27% lidmašīnu. Tas ir samērā slikts rādītājs valsts galvenajai lidostai, kura katru gadu apkalpo vairāk nekā 10 miljonus pasažieru.

2. Pekinas starptautiskā lidosta (Beijing Capital International - PEK)

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Šā gada pirmajā pusgadā visvairāk pasažieru no Rīgas ir devušies uz Londonu. Lielbritānijas galvaspilsētu pirmajā pusgadā izvēlējušies 145 947 pasažieri, sastādot 9% no kopējā pasažieru apjoma.

Otrs populārākais galamērķis pirmajā pusgadā ir Dublina ar 102 279 pasažieriem, jeb 6.6% no kopējā pasažieru skaita. Trešajā vietā ir Berlīne ar 96 303 pasažieriem, jeb 6.2% no kopējā pasažieru skaita. Ceturtajā un piektajā vietā pirmajā pusgadā ierindojas Stokholma ar 90 792 pasažieru, kas veido 5.8% no pasažieru kopskaita un Kopenhāgena ar 78 166 pasažieru, jeb 5% no šā gada pirmajā pusgadā apkalpotajiem pasažieriem, Db.lv informē A/S airBaltic Corporation Starptautiskā lidosta Rīga Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Šā gada pirmajā pusgadā VAS Starptautiskā lidosta Rīga apkalpoja 1 659 185 pasažierus, kas ir par 17.4% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajā pusgadā. Tallinas lidosta šā gada pirmajā pusgadā apkalpoja 900 190 pasažierus un Viļņas lidosta – 993 509. Jūnijā VAS Starptautiskā lidosta Rīga apkalpoja 346 137 pasažierus, kas ir par 14.4% vairāk, nekā 2007. gada jūnijā.

Starptautiskajā lidostā «Rīga» un Liepājas starptautiskajā lidostā pirmajā pusgadā kopā apkalpoti 3,563 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) apkopotie dati.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas starptautiskajās lidostās kopumā apkalpoti 3 563 189 pasažieri un 43 155 lidojumi salīdzinājumā ar 3 251 023 pasažieriem un 40 117 lidojumiem pērn šajā pašā laika posmā.

Vairāk nekā 45% apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu uzrādījusi starptautiskā lidosta «Liepāja». Pērn pirmā pusgada laikā lidosta ir apkalpojusi 4205 pasažierus, turpretim šā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti jau 6104 pasažieri. Būtiskais pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» ar šā gada 31. martu no trīs līdz piecām reizēm nedēļā palielinājusi regulāro lidojumu skaitu uz un no Liepājas.

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.

Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.

Stājoties spēkā jaunajai ceļošanas kārtībai, kas ļauj pasažieriem pēc ieceļošanas nodotā Covid-19 testa rezultātu sagaidīt mājās, lidosta "Rīga" sadarbībā ar E.Gulbja laboratoriju ir optimizējusi testu nodošanas procesu, piedāvājot tiem pasažieriem, kam ir šāds pienākums, iespēju pirms robežkontroles nodot PĶR (PCR) siekalu testu, rezultātus sagaidot pašizolācijas vietā.

Jaunā ceļošanas kārtība, kas stājās spēkā 16.jūnijā, gan sniedz atvieglojumus vakcinētiem un pārslimojušiem ceļotājiem, gan arī paredz, ka tie pasažieri, kuriem ir pienākums pēc ieceļošanas Latvijā nodot atkārtotu Covid-19 testu, testa rezultātu var sagaidīt mājās vai uzturēšanās vietā, ievērojot pašizolāciju.

Līdz ar to lidostai ir radusies iespēja optimizēt testēšanas procesu, izveidojot "zaļo koridoru" vakcinētiem un pārslimojušiem ceļotājiem, savukārt pārējiem pasažieriem sadarbībā ar E.Gulbja laboratoriju piedāvājot iespēju pirms robežkontroles nodot Covid-19 PĶR (PCR) siekalu testu. Tādejādi testu nodošanas process lidostā ir kļuvis raitāks.

Maijā starptautisko lidostu Rīga izmantojuši par 27% pasažieru vairāk nekā pērn maijā, liecina lidostas sniegtā informācija. Šā gada pirmajos piecos mēnešos visvairāk, 134 305 pasažieri jeb 12,7% no kopējā pasažieru apjoma, lidojuši uz Londonu, savukārt Īrijas galvaspilsētu Dublinu par galamērķi bija izvēlējušies 83 294 pasažieri jeb 8%.

Aizvadītajā mēnesī lidostu Rīga izmantojuši 272 095 pasažieri. Kopumā šā gada piecos mēnešos lidostu Rīga izmantojuši 1 110 403 pasažieru, kas ir par 23,4% vairāk nekā 2006. gada pirmajos piecos mēnešos.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos visvairāk, 134 305 pasažieri jeb 12,7% no kopējā pasažieru apjoma, lidojuši uz Londonu, savukārt Īrijas galvaspilsētu Dublinu par galamērķi bija izvēlējušies 83 294 pasažieri jeb 8%.

Līdzīgi rādītāji ir tuvākajām sekotājām Stokholmai, Berlīnei, Kopenhāgenai un Frankfurtei, kas pārvadājušas no 69 118 līdz 59 824 pasažieriem, pārsniedzot 5% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita šā gada pirmajos piecos mēnešos.

Covid-19 pandēmijas krīze ir īstais brīdis taksometru pakalpojumu sakārtošanai lidostā "Rīga", revīzijā norāda Valsts kontrole (VK).

Revidenti atzīmē, ka taksometru kompāniju cīņai par klientiem starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā ir vairāk nekā desmit gadus sena vēsture. "Lai arī risinājumi ir meklēti, aizvien nav panākts vēlamais rezultāts, lai pasažieri lidostā varētu saņemt drošu, kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Ilgus gadus lidosta noteica savu kārtību taksometru pakalpojumu sniegšanai, tomēr šāda pieeja neatbilda normatīviem aktiem, ko likumsakarīgi 2017.gadā pārtrauca tiesas lēmums," pauž revidenti.

Revīzijā arī minēts, lai novērstu lidostā pastāvošo problēmu taksometru pakalpojumu sniegšanā, lidosta konkursā izraudzījās ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus vairākkārt tika grozīti un no jauna izdoti normatīvi, bet rezultātu līdz pat 2019.gada septembrim tā arī nebija. Ir arī veiktas normatīvu korekcijas, nosakot lidostas tiesības organizēt taksometru pakalpojumu sniedzēju piekļuvi taksometru līnijai un kritērijus, kuriem atbilstot, pārvadātāji taksometru līnijā var sniegt pakalpojumus.

Ja starptautiskā lidosta Rīga nepagarinās līgumu ar taksometru kompāniju Riga Taxi (ar lidostu gan tiešais līgums slēgts kā ar uzņēmumu SIA Apvienība Taxi), uzņēmumam radīsies zaudējumi 13 000 latu apmērā, savukārt lidostai zaudējumi būs 8 100 latu mēnesī jeb gandrīz 100 000 latu gadā, skaidro Riga Taxi valdes priekšsēdētājs Genādijs Aksjonovs.

8 100 lati mēnesī tiekot maksāti tikai par to, ka ir atļauts iebraukt lidostas teritorijā.

Viņš gan uzsver, ka lidosta uzņēmumu vēl nav informējusi par to, ka līgums netiks pagarināts, tāpēc uzņēmuma vadība esot nosūtījusi vēstuli ar lūgumu pagarināt līgumu, kurš beidzas 14.septembrī, un sniegt komentāru pa izveidojušos situāciju. Par to, ka līgums netiks pagarināts, uzņēmums uzzinājis tikai no masu medijiem.

Ja uzņēmumam neļaušot lidostā strādāt, tikšot izmantotas visas likumīgās iespējas, lai to apstrīdētu. Netiek izslēgta iespēja vērsties tiesā. Uzņēmumā uzsver, ka sākusies asa konkurences cīņa, tāpat arī likumdošana nav sakārtota. «Ir skaidri redzams, ka tā ir cīņa par vietu lidostā, jo trim kompānijām, kas strādā lidotā, ir kļuvis par šauru,» uzsver uzņēmumā.

Rīgas lidostā darbu sācis ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvētais otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš, infprmē VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Tas ļauj saīsināt gaisa kuģu pārvietošanās ceļa garumu nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā. Tādejādi lidostā samazināsies uz sauszemes veiktajos manevros patērētās degvielas daudzums un laiks, līdz ar to samazinot arī piesārņojošo vielu - CO2, ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apjomus.

Jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš esot vēl viens solis lidostas "Rīga" virzībā, attīstot ilgtspējīgu lidlauka infrastruktūru.

"Kā lidosta, kas apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, lidosta "Rīga" investē, lai padarītu lidlauka procesus ātrākus un efektīvākus un tādējādi mazinātu piesārņojošo vielu izmešu apjomu. Tās ir investīcijas nākotnē, rūpējoties par apkārtējo vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu," uzsver lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Pasaulē ir lidostas, kurās iespējams nosēsties tikai tad, ja pilotam ir izcilas lidmašīnas vadīšanas spējas, turklāt tas prasa bezbailību no pasažieru puses. Lielākais potenciāli bīstamo lidostu skaits ir Karību jūras salās, raksta oddee.com.

1. Princess Juliana International Airport, Sentmārtinā (Karību jūras sala)

Šī lidosta atrodas uz Karību jūrā esošās salas Sentmārtinas. Šī lidosta ir slavena ar savu īso nolaišanās ceļu – tikai 2 180 metri, kas ir knapi pietiekami lielajām lidmašīnām. Šī iemesla dēļ lidmašīnas ir spiestas lidot ļoti zemu tieši virs Maho pludmales. Internetā klejo neskaitāmas bildes ar neticamiem kadriem, kuras vairumā gadījumu lasītāji atzīst par neīstām, taču tās ir reālas. Par spīti tam, ka nosēsties šajā lidostā pilotiem ir sevišķi grūti, negadījumu skaits šeit nebūt nav lielāks nekā citās lidostās pasaulē.

2. Juancho E. Yrausquin Airport, Saba (Karību jūras sala)

Db.lv piedāvā apskatīt Foreignpolicy.com apkopotos datus par piecām pasaules lidostām, kuras cilvēku ceļojumu padara par īstu elli.

Leopold Sedar Senghor International Airport

Atrašanās vieta: Dakāra, Senegāla

No nokļūšanas lidostā Senghor grūti ir izvairīties ceļotājiem, kas dodas uz Rietumāfriku, jo tā bieži ir pārsēšanās punkts. Nonākot lidostas terminālī, nemaz nedomājiet par atpūtu. Lidostā nav krēslu, un apsardze aicinās jūs neslaistīties, ja pārāk ilgi uzturēsieties vienā vietā. Imigrantu garajās rindās var nākt nostāvēt līdz pat trīs stundām. Lai nu kā, vislabāk visu laiku ir būt kustībā, ja nevēlaties, lai jūs aplenc pārdevēji, kas mēģinās jums iesmērēt viltotas preces un mantu nesējus.

Taču ir arī labā vēsts - Senegālas valdība sola līdz 2010. gadam pabeigt darbus pie jaunās lidostas, kuras kapacitāte būs divreiz lielāka. Jāpiebilst gan, ka par to, vai jaunajā lidostā būs krēsli, nekas netiek ziņots.

Šā gada vienpadsmit mēnešos VAS Starptautiskā lidosta Rīga apkalpojusi par 82% vairāk pasažieru nekā Tallinas un par 83,4% pasažieru vairāk nekā Viļņas lidosta, liecina sniegtā informācija medijiem.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada vienpadsmit mēnešiem, šogad lidostu Rīga analogā laikā periodā izmantojuši par 27,1% pasažieru vairāk. Gada vienpadsmit mēnešos Rīgas lidostu izmantojuši 2 917 399 pasažieri. Tallinas lidosta šā gada vienpadsmit mēnešos apkalpojusi 1 601 648 pasažierus, kas ir par 11,8%, bet Viļņas lidosta – 1 590 364 pasažierus jeb par 17,4% vairāk nekā pērn šajā laika periodā.

Novembrī lidostu Rīga izmantoja 252 843 pasažieri, kas ir par 27,4% vairāk nekā pagājušā gada novembrī. Tallinas lidostas apkalpoto pasažieru skaits novembrī palielinājies par 15,8%, bet Viļņas lidostas pārvadāto pasažieru skaits šajā mēnesī pieaudzis par 46,1%. Lidostas Rīga apkalpoto pasažieru skaits jau oktobrī pārsniedza pagājušā gada apkalpoto pasažieru kopskaitu, kas bija 2 495 020 pasažieru.

Problēmas ar taksometru pārvadātājiem starptautiskajā lidostā «Rīga» ir izveidojušās lidostas neizdarības dēļ, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«Manuprāt, tas, kas ir noticis, ir lidostas neizdarība,» teica Ābrama.Viņa norādīja, ka atbilstoši Augstākās tiesas spriedumam lidostai ir jānodrošina taksometriem piekļuve tās teritorijā pēc vienlīdzīgiem nosacījumiem, bet lidosta ir ļāvusi situācijai attīstīties savā gaitā, nesniedzot klientiem pietiekamu informāciju par taksometru pārvadājumiem.

«Konkurence nekad nevar būt par sākumu un iemeslu krāpšanai, bet šeit ir runa par krāpšanas gadījumiem. Krāpšana rodas tikai tad, kad patērētājs nav saņēmis pietiekamu informāciju. Vai jūs esat redzējuši kaut kur informāciju, ka taksometru tarifiem griesti ir atcelti, ka šobrīd taksometrs var prasīt samaksu gan par nobrauktajiem kilometriem, gan par iekāpšanu pēc tā izpratnes un tirgus situācijas? Daudzi patērētāji, kad kāpj taksometrā, pat nepaskatās, kas ir rakstīts uz tā durvīm. Varbūt jau uz durvīm ir rakstīts, ka iekāpšana maksā 10 eiro,» pauda Ābrama.

Ceļotāji no visas pasaules šogad kā labāko lidostu pasaulē atzinuši Singapūras Čangi lidostu, kur ir tropiskie jumta dārzi, kinoteātri, baseins un džakuzi, vēsta Relaxnews.

Pagājušā gada uzvarētāja Inčhonas starptautiskā lidosta pie Seulas palikusi otrajā vietā.

Balsojumā par pasaulē labāko lidostu piedalījies vairāk nekā 12,1 miljons ceļotāju.

Uzvarētāja lielu pārsteigumu nerada, jo Čangi lidosta jau iepriekš ierindota starp trim vadošajām lidostām kā nozares līderis un novators. Tā, piemēram, lidosta pasažieriem piedāvā arī bezmaksas, divu stundu ekskursijas. Pirms iekāpšanas lidmašīnā pasažieri var atvilkt elpu vienā no pieciem tematiskajiem dārziem. Tāpat lidosta klientiem piedāvā arī kāju bezmaksas masāžu un citas ekstras.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos VAS Starptautiskā lidostaRīga apkalpojusi par 82,3 % vairāk pasažieru nekā Tallinas un par 84,3% pasažieru vairāk nekā Viļņas lidosta, Db.lv informēja VAS Starptautiskā lidosta Rīga sabiedrisko attiecību vadītāja Santa Auguste.

Līdz oktobrim apkalpoto pasažieru skaita starpība starp lidostas Rīga un Tallinas un Viļņas lidostām kopā ir 215 tūkstotis 582 simti pasažieru. Tādējādi lidosta Rīga ir pārliecinošs līderis Baltijas valstu lidostu vidū pēc apkalpoto pasažieru skaita.

Gada pirmajos trīs ceturkšņos Tallinas lidosta apkalpojusi par 10,5%, bet Viļņas lidosta par 14% pasažieru vairāk nekā pērn analogā laika periodā. Lidostā Rīga pasažieru skaita pieaugums pirmajos deviņos mēnešos ir par 26,5% lielāks, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

Septembrī lidostu Rīga izmantojuši par 29,2% (gandrīz par 30%) pasažieru vairāk, nekā pagājušā gada septembrī. Tallinas lidostas pasažieru pieaugums septembrī, salīdzinot ar septembri pērn, ir palielinājies par 15,3%, bet Viļņas lidostas pieaugums kļuvis lielāks par 17,6%.

Eiropas otra lielākā zemo izmaksu lidsabiedrība EasyJet ir paziņojusi, ka šī gada februārī tai ir palielinājies apkalpoto pasažieru skaits par 17%, kas ir saistīts ar lidsabiedrības Eiropas lidojumu maršrutu un lidojumu skaita palielināšanu. Šī gada februārī EasyJet ir pārvadājusi pavisam 1,86 miljonus pasažieru (2003. gadā: 1,59 miljonus pasažierus). Turpretī pēdējo 12 mēnešu laikā lidsabiedrība ir apkalpojusi 21,5 miljonus pasažierus. Lidsabiedrība EasyJet, kurai bāzes vieta atrodas Londonas-Lutonas lidostā, spēja konkurēt ar British Airways Plc un citām tradicionālajām lidsabiedrībām tikai pateicoties plašajam pakalpojumu piedāvājumam un zemajiem tarifiem. No šī gada maija lidsabiedrība plāno atvērt bāzes vietu arī Vācijā (Dortmundes un Berlīnes-Šēnefeldas lidostās). EasyJet šī gada finansu plānos, ietilpst arī pasažieru skaita palielināšana par 20%. Salīdzinoši šī gada februārī lidsabiedrībai British Airways ir palielinājies pārvadāto pasažieru skaits par 7,1%, sasniedzot 1,71 miljonu pasažierus, kas tika panākts pazeminot tarifus un palielinoties pieprasījumam tālo lidojumu maršrutu premium klasē. Tajā pašā laikā īru zemo izmaksu lidsabiedrība Ryanair februārī pārvadāja 1,86 miljonus pasažieru, kas ir par 45% vairāk nekā attiecīgā laika posmā pirms gada. Noslogotības koeficients gan tika samazinājies par 4 procentu punktiem, sasniedzot 77%. Lidsabiedrības Ryanair plāno šogad 12 mēnešu laikā pārvadāt 24 miljonus pasažierus. Turpretī nīderlandiešu lidsabiedrībai KLM Royal Dutch Airlines šī gada februārī pārvadāto pasažieru apjoms ir palielinājies par 5% attiecībā pret 2003. gada februāri. Avots: Eiropa.lv

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" plāno atlaist apmēram 500 darbinieku, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ un gandrīz pilnībā apturētās saimnieciskās darbības dēļ lidosta "Rīga" ir spiesta sākt konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par kolektīvās atlaišanas procesa īstenošanu. Kopumā lidostā "Rīga" patlaban strādā 1200 darbinieku.

"Pēc skrupulozas visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apmēru par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta ir spiesta pieņemt smagu lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu, kas varētu skart apmēram 500 lidostā strādājošo," informēja Karnīte.

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmē lidostas "Rīga" saimnieciskās darbības ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, ir samazinājušies uz pusi, liecina uzņēmuma nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par deviņu mēnešu periodu līdz 2020.gada 30.septembrim.

Lidostas neto apgrozījums deviņos mēnešos veidoja 23,9 miljonus eiro, kas ir par 25,2 miljoniem eiro mazāk nekā plānots uzņēmuma budžetā. Salīdzinot ar 2019.gadu, lidostas ieņēmumi ir samazinājušies par 51%.

Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 12,5 miljoni eiro, un, salīdzinot ar budžetā plānoto un iepriekšējo gadu, tie ir samazinājušies par 60%. Aviācijas ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi par lidlauka pakalpojumiem, kuru maksas nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Savukārt ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem pārskata periodā ir samazinājušies līdz 11,4 miljoniem eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tie sarukuši par 36%, bet pret plānoto budžetu - par 37%. Ieņēmumus no neaviācijas pakalpojumiem veido telpu un zemes noma, ienākumi no autostāvvietām un citi ar lidlauka pakalpojumiem nesaistīti ieņēmumi.

Regulāros starptautiskos lidojumus uz un no lidostas "Rīga" no 15.jūnija atsāk Ungārijas zemo cenu aviokompānija "Wizz Air".

Šobrīd no Rīgas ar "Wizz Air" iespējams doties uz Oslo (Norvēģija), Eindhovenu (Nīderlande) un Dortmundi (Vācija).

Kopumā pašlaik no lidostas "Rīga" ir iespējams doties uz 17 galamērķiem un lidojumus nodrošina četras aviokompānijas - "Wizz Air", nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", Vācijas aviokompānija "Lufthansa" un Somijas gaisa pārvadātājs "Finnair".

Lidosta atgādina, ka, plānojoties doties ceļojumā, pasažieriem rūpīgi jāiepazīstas gan ar lidostas, gan aviokompānijas izvirzītajām epidemioloģiskās drošības prasībām, gan uzturēšanās ierobežojumiem galamērķa valstī. Piemēram, nacionālās aviokompānijas "airBaltic" gaisa kuģos netiek ielaistas personas, kuru ķermeņa temperatūra pārsniedz 37,8 grādus. Temperatūras kontrole pasažieriem tiek veikta lidostā pirms drošības kontroles zonas.

Februārī lidosta Rīga apkalpojusi 221 895 pasažierus, kas ir par 24,6 procentiem vairāk nekā 2007.gada februārī. Tallinas lidosta gada otrajā mēnesī apkalpoja 128 759, savukārt Viļņas lidosta – 130 242 pasažierus, liecina sniegtā informācija medijiem.

Gada pirmajos divos mēnešos Rīgas lidosta apkalpojusi 454 659 pasažierus, kas ir par 22,8% vairāk nekā 2007.gada janvārī un februārī. Tallinas lidosta šajā laika periodā apkalpojusi 251 116 pasažieru, kas ir par 13% vairāk, savukārt Viļņas lidosta apkalpojusi 259 824 pasažieru, kas ir par 36,6% vairāk nekā pērn pirmajos divos mēnešos.

Tāpat kā 2007. gadā šogad februārī visvairāk pasažieru no Rīgas ir devušies uz Londonu. Lielbritānijas galvaspilsētu par galamērķi izvēlējušies 21 920 pasažieri, 10,7 % no kopējā pasažieru apjoma. Otrs iecienītākais virziens ir Īrijas galvaspilsēta Dublina, uz kurieni gada otrajā mēnesī devās 14 618 pasažieri jeb 7,5 % no kopējā pasažieru apjoma. Uz pārējām apmeklētākajām pilsētām – Berlīni, Stokholmu un Kopenhāgenu – attiecīgi devās 6,7 %, 5,6 % un 5,4 % no kopējā pasažieru apjoma.