Transports un loģistika

Austrijas dzelzceļš sāk ofensīvu uz Austrumiem

Aivars Mackevics [email protected], 09.12.2002

Jaunākais izdevums

Austrijas dzelzceļš (Österreichischen Bundesbahnen) no 15.decembra atklāj vairāk kā 100 jaunus dzelzceļa maršrutus. 24 jauni Eiropas reģionālie maršruti starp Austrijas pilsētām Vīni, Grācu, Lincu un Ungāriju, Čehiju un Slovākiju. Austrijas dzelzceļš ir definējis nākotnes izaugsmes iespējas tieši austrumu virzienā. Jaunā tarifu sistēma paredz nedēļas un mēneškartes Eiropas reģionālos maršrutos kā arī lētākas biļetes, piemēram brauciens no Vīnes uz Bratislavu un atpakaļ maksā 16 eiro bijušo 24,40 eiro vietā. Papildus vilcieni ir iekļauti maršrutos uz Prāgu, Budapeštu, Zagrebu un citām pilsētām. EC-vilcienos ir speciāli vagoni darījumu cilvēkiem, kuri nesen tika modernizēti. Lētākas biļetes (vidēji par 25%) ir arī uz Vāciju un Šveici. Austrijas dzelzceļš arī samazina braukšanas laikus, piemēram, maršrutā starp Vīni un Zalcburgu atkarībā no vilciena klases braukšanas laiks ir kļuvis īsāks par 10 līdz 32 minūtēm. Tansporta kustība starp Eiropas austrumiem un rietumiem nākošo gadu laikā ievērojami pieaugs un Austrijas dzelzceļš vēlas uzņemties iniciatīvu, lai nodrošinātu dzelzceļa konkurētspēju ar citiem transporta līdzekļiem. Avots: Wirtschaftsblatt

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" finanšu līdzsvara nodrošināšanai 2020. gadā ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta aptuveni 25 milj. eiro apmērā, kā arī papildus finanšu līdzekļi 15,8 milj. eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā, informē uzņēmumā.

LDz skaidro, ka 2019. gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, t.sk., VAS "Latvijas dzelzceļš".

Arī 2020. gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.

Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apjomā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, "Latvijas dzelzceļš" 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baltijas asociācija Transports un Loģistika aicina VAS Latvijas dzelzceļš2008. gadā apturēt kravu pārvadājumu tarifu pieaugumu

, 23.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik VAS Latvijas dzelzceļš notiek 2008. gada kravu pārvadājumu tarifu politikas apspriešana. Jaunā tarifu projekta pieņemšanas priekšvakarā BATL vērš VAS Latvijas dzelzceļš vadības uzmanību uz to, ka 2007. gada laikā jau divas reizes tika paaugstināti dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifi.

No 1. janvāra VAS Latvijas dzelzceļš palielinājusi maksu par kravu pārvadājumiem vidēji par 10%. No 2007. gada 1. jūlija, neraugoties uz daudzajiem uzņēmēju un BATL protestiem, tika paaugstināta maksa par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Infrastruktūras izmantošanas cenu pieaugums sadārdzinājis kravu pārvadājumus pa Latvijas dzelzceļiem par 10%.

Vienlaikus ar tarifu paaugstināšanos jau otro gadu pēc kārtas konsekventi samazinās kravu pārvadājumu apjoms. Pēc 2006. gada rezultātiem, transportēšanas plūsmu apjoms krities par 11,2%. 2007. gada laikā šis process turpinās un pirmajā pusgadā pārvadājumu apjoms samazinājies par 6,9%.

BATL atbalsta VAS Latvijas dzelzceļš vadības viedokli, ka infrastruktūras uzturēšanas izdevumi ir jānosedz, turklāt arī no budžeta līdzekļiem. Tajā pašā laikā mēs vēlreiz vēršam VAS Latvijas dzelzceļš vadības uzmanību uz nepieciešamību novērst strīdīgos un dubultos maksājumus, kas paredzēti Metodikā dzelzceļa infrastruktūras maksas aprēķināšanai un rada gan neattaisnotas infrastruktūras izmantošanas izmaksas, gan arī kravu pārvadājumu tarifu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš līdz gada beigām plāno atlaist apmēram 1500 darbinieku

Lelde Petrāne, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" līdz 2020. gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Šodien izplatītā paziņojumā tas skaidro, ka 2019. gads gan koncernam "Latvijas dzelzceļš" (LDz), gan visai Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis satricinājumiem bagāts – gan fosilo izejvielu cenu samazinājuma globālajos finanšu tirgos un attiecīgi mazāka to pārvadājumu apjoma rezultātā, gan arī reģiona ekonomiskās un politiskās situācijas dēļ ir pieredzēts būtisks ienākošo un izejošo kravu apjoma samazinājums.

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs norāda, ka jau kopš 2019. gada vasaras "Latvijas dzelzceļš" aktīvi pārskata visas funkcijas un darba organizācijas procesus, kā arī ir būtiski samazinājis uzņēmuma izmaksu pozīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica dzelzceļš kļūs par atslēgas elementu Zīda ceļa atzarā Baltijas valstīs, precēm no Ķīnas sasniedzot Eiropu.

Tāds ir viens no galvenajiem secinājumiem VAS Latvijas dzelzceļš organizētajā konferencē Globālās transporta kustības izaicinājumi.

«Dzelzceļš kopumā piedzīvo renesansi, arī Latvijas dzelzceļa infrastruktūru gaida lielas pārmaiņas. Mēs esam globālu iespēju un izaicinājumu priekšā, un ir skaidrs, ka Latvijas dzelzceļš pastāvēs arī turpmākos 100 gadus,» konferences ievadā sacīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Savukārt VAS Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Māris Kleinbergs ministra teikto apstiprināja, norādot, ka 2035. gadā pēc Rail Baltica projekta noslēgšanas uzņēmums gūs sasaisti ar visu Eiropu un spēs sniegt izcilus pakalpojumus gan Rietumu, gan Austrumu klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi gatavo likvidācijai

, 14.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir iecerēts izbeigt VAS Latvijas dzelzceļš izšķirošo ietekmi un līdzdalību AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi, kas ir pirmais solis ceļā uz privātās kapitālsabiedrības likvidāciju un tās sniegto pakalpojumu nodošanu VAS Latvijas dzelzceļš, informēja Satiksmes ministrija.

VAS Latvijas dzelzceļš izšķirošās ietekmes izbeigšanu AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi paredz attiecīgs Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas ceturtdien, 14. februārī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

VAS Latvijas dzelzceļš, kurā valsts kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija, pieder 51 % kapitāla daļu AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi. Uzņēmums Starptautiskie pasažieru pārvadājumi nodarbojas tikai ar starptautisko pasažieru un bagāžas pārvadājumu organizēšanas pakalpojumu sniegšanu, turklāt tā vienīgais pakalpojumu pasūtītājs un maksātājs ir VAS Latvijas dzelzceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar nākamo gadu infrastruktūras lietošanas maksa pieaugs vidēji par 15% – kravu pārvadājumiem par 13.6% un pasažieru pārvadājumiem par 17.7%.

Pašlaik spēkā esošā infrastruktūras lietošanas maksa tika noteikta 2007.gada pavasarī, un, ņemot vērā kopējo situāciju tautsaimniecībā, ir pieaugušas faktiski visas VAS Latvijas dzelzceļš darbības izmaksas. Tādēļ sākot ar nākamo gadu infrastruktūras lietošanas maksa pieaugs vidēji par 15% – kravu pārvadājumiem par 13.6% un pasažieru pārvadājumiem par 17.7%.

Šodien apstiprinātais infrastruktūras maksas pieaugums ir mazāks, nekā sākotnēji plānots, jo kopš septembra beigām, kad VAS Latvijas dzelzceļš iesniedza regulatoram informāciju par savām izmaksām, ekonomiskā situācija ir ievērojami mainījusies, kā rezultātā sarukušas sagaidāmās kurināmā izmaksas un vairs netiek plānots darbaspēka izmaksu pieaugums. SPRK ir pārbaudījusi iesniegtos dzelzceļa infrastruktūras izmaksu rādītājus un aprēķinus un konstatējusi, ka tie atbilst metodikā noteiktajai aprēķina pieejai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Manuprāt, Latvija lēnām sākusi iziet no krīzes,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norāda Austrijas vēstniece Latvijā Hermīne Popellere (Hermine Poppeller).

Viņa akcentē, ka ekonomiskās attiecības abu valstu starpā nav pārtrūkušas pat krīzes laikā. «Tiesa, tajās bija vērojams kritums, tomēr pēdējā laikā vērojams importa un eksporta pieaugums,» viņa piebilst.

Vēstniece arī norāda: «Tajā pašā laikā krīze Latvijas ekonomiku padarījusi konkurētspējīgāku. Tiesa, krīzes dēļ jūtams, ka cilvēkiem ir mazāk naudas, un tas savā ziņā mudina uzņēmējus mobilizēties. Neraugoties uz to, Austrijas uzņēmumiem joprojām ir liela interese par Latviju.»

Austrijas vēstniecības Ekonomikas departaments Latvijā regulāri rīkojot Austrijas uzņēmēju grupu vizītes uz Latviju. Nākamā paredzēta šā gada 21. martā, kad Austrijas uzņēmēju grupa ieradīsies, lai meklētu jaunus sadarbības partnerus. Aprīlī notiks Latvijas un Austrijas tūrisma kontaktbirža, maijā gaidot ierodamies Austrijas IT speciālistus. Šā gada maijā sadarbībā ar LIAA tiks rīkota Austrijas diena, kuras laikā Latvijas uzņēmumi varēs uzzināt vairāk par sadarbības iespējām ar Austriju. Jūnijā tiks organizēts seminārs par izglītības jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Expo 2017

VIDEO: Austrijas Expo paviljonā enerģiju iegūst no apmeklētājiem

Dienas Bizness, 16.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Austrijas paviljonā tika aizvadīta nacionālā diena, kuras laikā tika izrādīts viens no oriģinālākajiem izstādes Astana Expo 2017 paviljoniem. Apmeklētājiem ar savu muskuļu spēku bija jādarbina vairākas ierīces, kas, savukārt, demonstrēja nelielu ieskatu Austrijā.

Nacionālās dienas ietvaros piedalījās abu valstu oficiālās delegācijas. Kazahstānas ārlietu ministra vietnieks Romans Vasiļenko (Роман Василенко) tikās ar Austrijas Zinātnes, pētniecības un ekonomikas viceministru Benedeti Girlingeri (Bernadette Gerlinger). Oficiālās tikšanās laikā Kazahstānas pārstāvji sveica Austriju tās nacionālajā dienā un uzsvēra, ka pasākuma norises datumā aprit precīzi 25 gadi kopš abu valstu diplomātisko attiecību sākuma.

R.Vasiļenko savā uzrunā teica, ka Austrijas paviljons ar nosaukumu Austrian Power Machine jeb Austrijas spēka mašīna pretendē uz izstādes oriģinālākā paviljona statusu.

Austrijā lielākā daļa enerģijas tiek iegūta no hidroelektrostacijām un vēja. Viena no pirmajām paviljona instalācijām ar nosaukumu Ūdenskritums attēlo Austrijas kalnu vidi un, protams, ka daudzos ūdenskritumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) iepirkumam par 48 staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību, LDz ir noslēdzis līgumus par projektēšanas un būvniecības darbu veikšanu ar diviem būvniecības uzņēmumiem.

Staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību piecās dzelzceļa līnijās (Rīga- Jelgava, Rīga – Tukums II, Rīga – Krustpils, Zemitāni – Skulte (Kalngale – Skulte), veiks pilnsabiedrība “BMGS – FIMA”, savukārt vienā dzelzceļa līnijā (Zemitāni – Skulte (Zemitāni – Vecāķi)) šos darbus veiks “LEONHARD WEISS” OÜ.

VAS “Latvijas dzelzceļš” šo projektu īsteno Eiropas Savienības (ES) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.2. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu VAS Latvijas dzelzceļš uzlikusi naudas sodu 25 000 Ls apmērā, jo uzņēmums līgumos ar kravu un pasažieru pārvadājumu sniedzējiem iekļāvis tādus noteikumus, kas deformē konkurenci.

Kā liecina medijiem sniegtā informācija, KP konstatējusi - VAS Latvijas dzelzceļš, kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvadātājs, atrodoties dominējošā stāvoklī, nepamatoti piedāvāja slēgt līgumus ar komercsabiedrībām, kuru privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra ir savienota ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Viens no līguma punktiem paredzēja, ka materiālus sliežu ceļu remontam noteiktos termiņos jāpiegādā Daugavpils ceļu distances līgumpartneriem, t.i., a/s DITTON pievadķēžu rūpnīca, a/s Daugavpils siltumtīkli un SIA Veiksme VR, bet, ja tas netiek izdarīts noteiktajos termiņos, paredzēts līgumu lauzt un slēgt pievedceļus vagonu padošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vēstures muzejā var apskatīt pasaulē pirmās kaltās monētas

, 30.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai līdz 4. novembrim Latvijas Nacionālajā Vēstures muzejā vēl skatāma izstāde Austrijas naudas vēsture, Db.lv informēja Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja pārstāve Ilze Jākobsone.

Tā ir vienreizēja un unikāla iespēja redzēt pirmās kaltās monētas pasaulē (6.gs. pr. Kristus), antīkās un mūsdienu unces zelta monētas, kā arī Vīnes jūgendstila izcilo mākslinieku veidotās banknotes, ielūkoties papīrnaudas gravēšanas un modernās lāzertehnikas spiestuves noslēpumos. Šī ir līdz šim nozīmīgā ārvalstu numismātikas izstāde Latvijā. Tajā var gūt ieskatu arī Austrijas medaļu mākslas vēsturē.

Izstāde organizēta, sadarbojoties Austrijas Mākslas vēstures muzeja Monētu kabinetam Vīnē (Kunsthistorisches Museum, Münzkabinett), Austrijas Nacionālajai bankai (Oesterreichische Nationalbank), Austrijas Kaltuvei (Münze Oesterreich) un Austrijas Augstas drošības naudas spiestuvei (Oesterreichische Banknoten- und Sicherheitdruck GmbH), kā arī Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam un Latvijas Bankai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas uzņēmēji dodas biznesa vizītē uz Austriju

Dienas Bizness, 07.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu divpusējo sadarbību, no šī gada 8. līdz 9.aprīlim Latvijas uzņēmēju delegācija dodas uz Austriju, Vīni, lai piedalītos Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītes ietvaros. Biznesa vizītes mērķis ir atrast jaunus eksporta tirgus un piesaistīt investīcijas.

Biznesa delegācijas sastāvā ir 25 Latvijas vadošie uzņēmumi pārstāvot IKT, kokapstrādes, transporta un loģistikas, pārtikas un dzērienu, izglītības, finanšu, dizaina un tekstilrūpniecības, projektēšanas, metālapstrādes, mašīnbūves, tūrisma un citas jomas.

Latvijas biznesa delegācijai Vīnē notiks biznesa forums un divpusējās tikšanās abu valstu uzņēmējiem, nozaru apaļā galda diskusijas, darba grupu un individuālās tikšanās. Vizītes ietvaros plānots apmeklēt Austrijas Saimniecības kameru un Austrijas Dzelzceļa uzņēmumus.

Uzsākot vizīti, trešdien, 8.aprīlī Latvijas uzņēmēju delegācija apmeklēs Austrijas Saimniecības kameru, kur notiks informatīvais seminārs Uzņēmējdarbība Austrijā par ekonomiku un biznesa kultūru pēc kura sekos Latvijas – Austrijas biznesa forums. Foruma ietvaros tiks prezentēts transporta un loģistikas sektors Latvijā un Austrijas piedāvājums transporta un loģistikas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vienojas veicināt Latvijas – Austrijas ekonomisko sadarbību

Dace Preisa, 17.01.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16.janvārī, ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) darba vizītes Austrijā ietvaros tikās ar Austrijas ekonomikas un darba lietu ministru Martinu Bartenšteinu, kurā pārrunāja Latvijas un Austrijas divpusējās ekonomiskās attiecības un sadarbības attīstību Eiropas Savienības ietvaros, enerģētikas jautājumus, kā arī Austrijas kā ES prezidentūras prioritātes. Kā nozīmīgākais temats abu ministru tikšanās reizē tika pārrunāta līdzšinējā un turpmākā abu valstu ekonomiskā sadarbība. Sarunas laikā K.Kariņš uzsvēra, ka Latvijā ir izveidojusies pievilcīga investīciju vide ārvalstu investīcijām un Latvija sagaida investīciju pieaugumu no Austrijas, tāpēc savstarpējo ekonomisko sadarbību lietderīgi būtu veicināt tieši investīciju un ārējās tirdzniecības jomā. Šodien Latvija ar savu ekonomisko izaugsmi ir kļuvusi par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā, piedāvājot sakārtotu biznesa vidi, stratēģiski ģeogrāfisko novietojumu un izdevīgas biznesa izmaksas. Abi ministri vienojās stiprināt līdzšinējo ekonomisko sadarbību. Runājot par enerģētikas jautājumiem Eiropā un iespējamo divpusējo sadarbību enerģētikas jomā, K.Kariņš uzsvēra nepieciešamību veidot integrētu ES enerģētikas tirgu, ņemot vērā, ka Krievijas un Ukrainas gāzes konflikts ietekmēja vairāku ES dalībvalstu energoapgādes drošību. Tāpat ir nepieciešams veidot kopīgas ES pozīcijas enerģētikas jautājumos attiecībā uz trešajām valstīm, kuras ir saistītas ar ES enerģētikas apgādi. Tikšanās laikā tika pārrunāta ari Ziemeļeiropas Gāzes (ZEG) vada būvniecība, kur K.Kariņš pauda viedokli: «Ņemot vērā, ka gāzes vads tiks būvēts pa Baltijas jūru, pastāv iespēja savienot to ar Latvijas lielo pazemes gāzes krātuvju kapacitātes potenciālu, kas ļautu stabilizēt gāzes piegādi ES iekšējam tirgum, šādi samazinot piegādes izmaksas, gāzes cenu un to ietekmi gala patērētājiem.» Ministrs uzsvēra, ka tādējādi tiks veicināta ES iekšējā gāzes tirgus neatkarība, integrācija un celsies konkurence. Kā trešais nozīmīgākais sarunu temats bija Austrijas kā ES prezidentūras prioritātes. Abi ministri vienojās, ka konkurētspējas jomā uzsvars būtu liekams uz labākas likumdošanas lomu, kas bija jau Apvienotās Karalistes prezidentūras prioritāte, uz šķēršļu mazināšanu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, kā arī jāturpina darbs pie rūpniecības politikas un iekšējā tirgus jautājumiem, it īpaši pie Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projekts par pakalpojumiem iekšējā tirgū. K.Kariņš pauda viedokli, ka Latvija atbalsta pakalpojumu direktīvas pēc iespējas ātrāku pieņemšanu un norādīja, ka nākamajām Austrijas un Somijas prezidentūrām, Komisijai un dalībvalstīm ir nepieciešams pielikt maksimālas pūles pie direktīvas pieņemšanas, un tam būs nepieciešama konstruktīva attieksme no visām dalībvalstīm. Arī M.Bartenšteins uzsvēra, ka pakalpojumu direktīvas projekts ir būtisks ES iekšējā tirgus izveidei, Eiropas konkurētspējas stiprināšanai un Lisabonas mērķu sasniegšanai. Tajā pašā laikā ir jāizvērtē direktīvas sociālā un ekonomiskā ietekme. Tāpat tika pārrunāta Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), kur K.Kariņš uzsvēra, ka Latvijai ir nozīmīgi, ka Krievija iestātos PTO un ievērotu vienotos tirdzniecības nosacījumus. Viena no Latvijas galvenajām daudzpusējo sarunu prioritātēm Krievijas iestāšanās procesā PTO ir dzelzceļa tarifu sistēmas sakārtošana, tādejādi radot vienlīdzīgus tirdzniecības nosacījumus visām PTO dalībvalstīm. Lai iepazītos tuvāk ar Latviju, tās investīcijām un uzņēmējdarbībai labvēlīgo vidi, kā arī veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību, sarunas noslēgumā K.Kariņš aicināja Austrijas ministru ar uzņēmēju delegāciju apmeklēt Latviju. Kā zināms, laikā no 16. līdz 17.janvārim ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš ir darba vizītē Austrijā. Kopā ar ekonomikas ministru vizītē uz Austriju devās arī Latvijas uzņēmēju delegācija, kurā ir pārstāvēti uzņēmēji no finanšu sektora, loģistikas, telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un pārtikas ražošanas nozarēm. 2004.gadā pēc ārējās tirdzniecības apgrozījuma apjoma Austrija bija 19.lielākais Latvijas ār

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tirgū tiek ieviests kvalitātes zīmogs - \"Best Health Austria\"

Aivars Mackevics [email protected], 15.06.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienreizējs un Eiropas Savienībā plaši atzīts veselības tūrisma kvalitātes zīmogs turpmāk tiks ieviests Austrijas kūrortiem un veselības viesnīcām, ārstniecības un rehabilitācijas centriem, klīnikām un karstajiem avotiem, kas palīdzēs uzlabot starptautisku konkurētspējīgu pozīciju attiecībā uz veselības kompetenci. Austrijas veselības tūrisms, kurā ietilpst 1.500 ar veselības pakalpojumiem saistīti uzņēmumi (tai skaitā, slimnīcas un poliklīnikas) ar kopējo gada apgrozījumu - 1,1 miljards eiro, pēc Austrijas Ekonomikas ministrijas tūrisma sektora vadītājas Marijas Rauhas-Kallatas (Maria Rauch-Kallat) atzinuma ir "viena no visienesīgākajām tūrisma nozarēm”. Jaunais kvalitātes zīmogs "Best Health Austria" (BHA), turpmāk veselības un kūrortu nozarē būs kompetentas aprūpes garants. Pēdējo 18 mēnešu laikā tas ir ticis attīstīts pateicoties Ekonomikas un Veselības ministrijas, Austrijas ekonomikas kameras, Austrijas reklāmas, valsts tūrisma organizāciju un veselības un kūrortu uzņēmumu atbalstam. Ekonomikas ministrija veicināja agrāk "Wellbeing Destination of Europa" dēvēto "veselības tūrisma kvalitātes uzbrukumu” ar gandrīz 1 miljonu eiro lielu finansējumu. Šādus veselības kvalitātes sertifikātus ir saņēmuši jau septiņi Austrijas uzņēmumi, bet trīs citi uzņēmumi to vēl gaida. Līdz 2004. gada beigām kvalitātes zīmogus piešķirs jau 100 no kopumā 650 Austrijas ārstniecības uzņēmumiem, bet līdz 2006. gada beigām tas būs jau 350 uzņēmumiem, tādas prognozes ir izteicis “Best Health Austria” mārketinga platformas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Julians Hadšīfs (Julian Hadschieff). Dalība kvalitātes zīmoga sistēmā vienam uzņēmumam, atkarībā no tā lieluma, gadā izmaksā no 1.200 līdz 2.600 eiro. Turpretī zīmes izziņošanā nākošo piecu gadu laikā ir plānots investēt 10 līdz 15 miljonus eiro. Avots: Eiropa.lv

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Var iepazīties ar Austrijas naudas vēsturi

, 08.02.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstāde Austrijas naudas vēsture organizēta, sadarbojoties Vīnes Mākslas vēstures muzejam (Kunsthistorisches Museum), Austrijas Nacionālajai bankai (Oesterreichische Nationalbank), Austrijas Kaltuvei (Münze Oesterreich) un Austrijas Augstas drošības naudas spiestuvei (Oesterreichische Banknoten- und Sicherheitdruck GmbH), kā arī Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam un Latvijas Bankai, liecina Centrālās bankas mājaslapā ievietotā informācija.

Izstādē atspoguļota Austrijas nauda no senajiem laikiem līdz mūsdienām, arī īsa Austrijas papīra naudas zīmju vēsture, centrālās bankas vēsture un medaļu mākslas attīstība, ietverta informācija par Austrijas Kaltuvi Vīnē, sniegts ieskats naudas zīmju izgatavošanas tehnoloģijas attīstībā no rokas gravējumiem līdz datorgrafikai un dobspiedes plates sagatavošanai ar lāzeru.

Izstāde Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā apmeklētājiem atvērta no 2007. gada 16. februāra līdz 31. oktobrim (darba laiks trešdienās–svētdienās plkst. 11.00–17.00; trešdienās ieeja bez maksas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Organizēs Latvijas uznēmēju vizīti uz Štīriju

Māris Ķirsons [email protected], 15.11.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā lielo Austrijas puses ieinteresētību, Latvijas Attīstības aģentūra (LAA) jau tuvākajā laikā plāno organizēt Latvijas uzņēmēju vizīti uz Austrijas federālo zemi Štīriju. Īpašu interesi Štīrijas uzņēmēji izrāda par Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes, kā arī kokrūpniecības sektoru, norādīts Latvijas Attīstības aģentūras informācijā. Īpašu interesi Štīrijas uzņēmēji par sadarbību ar Latvijas uzņēmējiem izrādīja pēc LAA Starptautisko investīciju piesaistes departamenta direktora Andra Ozola sniegtās prezentācijas Štīrijas tirdzniecības kamerā par Latvijas biznesa vidi un investīcijām Latvijā. Štīrijas, ko dažkārt dēvē par Eiropas Silikona ieleju, uzņēmēji izteica vēlēšanos jau klātienē iepazīties ar Latvijas uzņēmējiem, lai šodien iesāktā sadarbība pārietu gan eksporta pieaugumā, gan investīciju piesaistē. Štīrija ir viena no ekonomiski attīstītākajām Austrijas zemēm. Katrs trešais Hi-Tech produkts nāk no šīs zemes; arī autorūpniecībai ir lieli panākumi. Latvijai arī ir panākumi Hi-Tech ražošanas jomā un augsti kvalificēts darbaspēks. Tas varētu būt par pamatu Štīrijas un Latvijas sadarbībai augsto tehnoloģiju un mašīnbūves jomā. Ekonomikas ministrijas un LAA delegācija vizītes ietvaros notikusi tikšanās ar Austrijas ekonomikas ministru, dalība Austrijas Tirdzniecības kameras rīkotajā pasākumā "Latvija, jaunais ES sadarbības partneris - tilts uz Austrumeiropu", kā arī apmeklēta Austrijas federālā zeme Štīrija, kas ir viena no ekonomiski attīstītākajām Austrijas zemēm, norādīts Latvijas Attīstības aģentūras informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot un optimizējot uzņēmuma administratīvās un atbalsta funkcijas, kā arī tehnoloģiskos procesus, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) pieņēmis lēmumu līdz gada beigām samazināt LDz darbinieku skaitu par aptuveni 700 darbiniekiem.

Pēdējā pusotra gada laikā, gan reaģējot uz situāciju kravu pārvadājumu jomā, gan veidojot pamatu LDz un visa “Latvijas dzelzceļš” koncerna efektīvai un konkurētspējīgai darbībai Baltijā un plašākā reģionā, LDz aktīvi pārskata visas uzņēmuma veicamās funkcijas un procesus, un citus uzņēmuma saimniecisko darbību ietekmējošos aspektus.

Darbinieku skaita samazināšanu plānots īstenot divos posmos. VAS “Latvijas dzelzceļš” ir iesniegusi attiecīgo informāciju Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA), kā arī veikusi konsultācijas ar Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrību (LDzSA). Pirmajā posmā, (2021.gada septembrī – oktobrī), izvērtējot darbinieku darba sniegumu un konsultējoties ar arodbiedrību, plānots pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 200 darbiniekiem no, galvenokārt, administrācijas un atbalsta personāla, savukārt informāciju par otrajā posmā atbrīvojamiem orientējoši 500 ražošanas darbiniekiem LDz iesniegs NVA šā gada septembrī pēc turpmākām konsultācijām ar Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju un LDzSA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas dzelzceļš meklē jaunas biroja telpas

Db.lv, 26.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu ilgtspējīgu, esošajai situācijai atbilstošu un efektīvu darba vidi, VAS “Latvijas dzelzceļš” izvērtē iespēju centrālajam birojam pārcelties uz citām darba telpām, un ir izsludinājis konkursu par biroja telpu nomu Rīgā.

“VAS “Latvijas dzelzceļš” administrācija šobrīd strādā vairākās ēkās netālu no Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas, un galvenā no tām - centrālā biroja ēka Gogoļa ielā 3 ir celta 1914.gadā. Šī ēka ir bijusi dzelzceļu administrācijas mājvieta jau vairāk nekā 100 gadus, un šajā laikā būtiski ir mainījušās gan dzelzceļa tehnoloģijas un cilvēku darbaspēka loma dzelzceļa darbības nodrošināšanā, gan arī uzņēmumu priekšstats par mūsdienīgām un efektivitāti veicinošām biroju telpām,” komentē VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

“Esošo LDz administrācijas ēku Gogoļa ielā 3, Turgeņeva ielā 14 un Turgeņeva ielā 21 un citviet kopējā lietderīgā platība uz vienu darbinieku ir ap 38 m2, un biroja platība – 25 m2 , kas būtiski pārsniedz efektīvai darbībai nepieciešamo biroja platību uz vienu darbinieku. Ņemot vērā šo faktoru, kā arī attālinātā darba radīto ietekmi, ir pieņemts lēmums izvērtēt iespējas iznomāt jaunas, salīdzinoši nelielas, uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai atbilstošākas un mūsdienīgi aprīkotas centrālās administrācijas telpas,” turpina M.Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi gatavo likvidācijai

, 02.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir iecerēts izbeigt VAS Latvijas Dzelzceļš izšķirošo ietekmi un līdzdalību AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi, kas ir pirmais solis ceļā uz privātās kapitālsabiedrības likvidāciju.

Tādā gadījumā AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi šobrīd sniegtie pakalpojumi tiks nodoti VAS Latvijas Dzelzceļš. Db.lv informē Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Circene.

Latvijas Dzelzceļa izšķirošās ietekmes izbeigšanu uzņēmumā Starptautiskie pasažieru pārvadājumi paredz attiecīgs Ministru kabineta rīkojums, kas pirmdien, 2. jūnijā tika atbalstīts valdībā.

VAS Latvijas Dzelzceļš, kurā valsts kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija, pieder 51 % kapitāla daļu AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi. Uzņēmums Starptautiskie pasažieru pārvadājumi nodarbojas tikai ar starptautisko pasažieru un bagāžas pārvadājumu organizēšanas pakalpojumu sniegšanu, nevis pašiem pasažieru pārvadājumiem, turklāt tā vienīgais klients un maksātājs ir VAS Latvijas Dzelzceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pret Latvijas dzelzceļu sāk administratīvā pārkāpuma procedūru; uzņēmums neizpratnē

Dienas Bizness, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts dzelzceļa administrācija ir sākusi administratīvā pārkāpuma procedūru pret VAS «Latvijas dzelzceļš» «par informācijas slēpšanu no valsts uzraugošās iestādes, kas tai nepieciešama, lai veiktu pārbaudi par infrastruktūras maksas celšanas pamatotību un iespējamo pārvadātāju diskrimināciju, mākslīgi sadārdzinot tranzīta koridoru», liecina šodien izplatīts paziņojums.

Pievienots «Latvijas dzelzceļa» komentārs pēdējās četrās rindkopās

Iespējamās soda sankcijas saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu šajā gadījumā varot sasniegt 14 000 EUR.

Saskaņā ar paziņojumu VAS «Latvijas dzelzceļš» esot «atkārtoti ignorējis Valsts dzelzceļa administrācijas aicinājumu sniegt detalizētu iekļauto izmaksu atšifrējumu, kas iekļautas infrastruktūras maksas aprēķinā, ko VAS «Latvijas dzelzceļš» plāno piemērot no 2018.gada 1.janvāra. Valsts dzelzceļa administrācijas pienākums ir pārbaudīt, vai infrastruktūras izmantošanas maksa noteikta atbilstoši likumam un aprēķināta pamatoti. Informācijas slēpšanas dēļ Valsts dzelzceļa administrācija nevar veikt tai likumā noteiktos pienākumus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulatoram apstiprinot jauno Latvijas dzelzceļa publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas noteikšanas projektu, Latvijā vidēji par 8 līdz 10% varētu kāpt dzelzceļa tarifi.

SPRK iesniegtais projekts paredz, ka infrastruktūras maksas kāpums dzelzceļa pārvadātājiem varētu būt 16 līdz 18%. Šobrīd pārvadātāji par katru vilciena kilometru maksā 5.68 latus, bet šāds tarifu kāpums būtu smags trieciens šobrīd tik jutīgajai tranzīta nozarei, kas viena no retajām vēl uzrāda pieauguma pazīmes Latvijas ekonomikā. Tarifu kāpums var izraisīt tranzīta kravu plūsmas kritumu cauri Latvijai. Tiek prognozēts, ka Krievijas un Baltkrievijas kravu nosūtītāji arvien augošo izmaksu dēļ Latvijas tranzītkoridorā izvēlēsies kravas pārvadāt caur alternatīviem maršrutiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Satiksmes ministrija noraida Valsts kontroles pārmetumus

, 21.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas (SM) skaidrojums par vairākiem neargumentētiem Valsts Kontroles (VK) apgalvojumiem par VAS Latvijas Dzelzceļš (LDZ) restrukturizācijas procesu, Db.lv informēja Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente.

Pēc VK uzskatiem sasteigti un nekvalitatīvi ir izstrādātais SM 2005.gada maijā Ministru kabinetā iesniegtais ziņojums Par valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš restrukturizācijas pabeigšanu ir uzskatāms par kvalitatīvi izstrādātu, jo darbu pie ziņojuma gandrīz divus gadus veica starptautiskās auditoru firma SIA Ernst & Young Baltic.

Ziņojuma sagatavošanas laikā SM pārrunāja ar VK jautājumu par LDZ restrukturizāciju, vairākkārt lūdzot VK sniegt vērtējumu par labāko risinājumu restrukturizācijai, taču no VK netika saņemti nekādi priekšlikumi.

VAS Latvijas Dzelzceļš pārveidošana par koncernu pakāpeniski tiek veikta jau kopš 1996. gada, tādēļ VK apgalvojums par sasteigtu un nepārdomātu LDZ restrukturizāciju ir nepamatots pēc savas būtības. Tāpat paralēli restrukturizācijai notiek pakāpeniska dzelzceļa transporta darbību reglamentējošo normatīvo aktu bāzes radīšana. Jau šobrīd par restrukturizācijas ieguvumu var uzskatīt pasažieru pārvadājumu un kravu pārvadājumu finansējuma nodalīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Satiksmes ministrija noraida Valsts kontroles pārmetumus

, 21.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas (SM) skaidrojums par vairākiem neargumentētiem Valsts Kontroles (VK) apgalvojumiem par VAS Latvijas Dzelzceļš (LDZ) restrukturizācijas procesu, Db.lv informēja Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente.

Pēc VK uzskatiem sasteigti un nekvalitatīvi ir izstrādātais SM 2005.gada maijā Ministru kabinetā iesniegtais ziņojums Par valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš restrukturizācijas pabeigšanu ir uzskatāms par kvalitatīvi izstrādātu, jo darbu pie ziņojuma gandrīz divus gadus veica starptautiskās auditoru firma SIA Ernst & Young Baltic.

Ziņojuma sagatavošanas laikā SM pārrunāja ar VK jautājumu par LDZ restrukturizāciju, vairākkārt lūdzot VK sniegt vērtējumu par labāko risinājumu restrukturizācijai, taču no VK netika saņemti nekādi priekšlikumi.

VAS Latvijas Dzelzceļš pārveidošana par koncernu pakāpeniski tiek veikta jau kopš 1996. gada, tādēļ VK apgalvojums par sasteigtu un nepārdomātu LDZ restrukturizāciju ir nepamatots pēc savas būtības. Tāpat paralēli restrukturizācijai notiek pakāpeniska dzelzceļa transporta darbību reglamentējošo normatīvo aktu bāzes radīšana. Jau šobrīd par restrukturizācijas ieguvumu var uzskatīt pasažieru pārvadājumu un kravu pārvadājumu finansējuma nodalīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru