Par kokapstrādes uzņēmuma SIA "Kurekss" vienīgo īpašnieci kļuvusi Austrijas kompānija "Nextwood Two GmbH", liecina informācija "Firmas.lv".

Iepriekš "Kurekss" īpašnieki bija Jānim Apsītim piederošā SIA "JA Hold" un Arnim Apsītim piederošā SIA "Apsīte".

Uzņēmuma īpašnieku maiņa reģistrēta 5. novembrī.

Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) atļāvusi Austrijas kokapstrādes uzņēmuma "HS Timber Group" holdingam, kuram Latvijā pastarpināti pieder SIA "Vika Wood", iegūt izšķirošu ietekmi kokapstrādes uzņēmumā "Kurekss".

Izšķirošu ietekmi "Kurekss" kapitālā iegūst holdingā ietilpstošā "Nextwood Two".

KP, veicot apvienošanās darījuma padziļinātu izpēti, neguva pierādījumus, ka apvienošanās rezultātā varētu rasties koordinēta vai nekoordinēta tirgus ietekme, kas radītu dominējošu stāvokli vai ierobežotu efektīvu konkurenci. Netika konstatēta būtiska negatīva ietekme uz konkurenci zāģmateriālu, koksnes granulu un skujkoku zāģbaļķu tirgos, tostarp ne Latvijā, ne arī Kurzemes un Zemgales reģionos.

Tehnoloģiju uzņēmums LMT sadarbībā ar kokapstrādes uzņēmumu “Kurekss” uzstādījis pirmo privāto 5G tīklu Baltijas valstīs šāda veida ražošanas uzņēmumā. Šis projekts iezīmē jaunu posmu rūpniecības digitalizācijā, nodrošinot augstāku efektivitāti, drošību un inovāciju iespējas kokapstrādes nozarē.

Privātais 5G tīkls ir uzņēmuma vajadzībām izveidots slēgts mobilais tīkls, kas darbojas neatkarīgi no publiskā tīkla. Tas nodrošina stabilu un ātru datu pārraidi, drošību un iespēju savienot dažādas iekārtas – no ražošanas līnijas sensoriem līdz planšetēm un autonomām iekārtām. Atšķirībā no Wi-Fi, 5G tīkls nodrošina uzticamu savienojumu arī kustībā, kas ir būtiski lielās ražošanas teritorijās.

LMT prezidents Juris Binde uzsver: “Privātie 5G tīkli ir būtisks solis industriālās digitalizācijas attīstībā. Tie ļauj uzņēmumiem ieviest risinājumus, kas prasa īpaši ātru, stabilu un drošu savienojumu – no automatizētām ražošanas līnijām līdz IoT un robotizācijai. LMT kā pirmais Latvijā uzsāka 5G ieviešanu, un šodien mēs redzam, kā šī tehnoloģija kļūst par pamatu nākotnes rūpniecībai. Mūsu mērķis ir ne tikai stiprināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, bet arī radīt risinājumus ar eksporta potenciālu, kas palīdzēs Baltijas reģionam kļūt par inovāciju līderi.”

LMT grupa šī gada deviņos mēnešos turpinājusi strauju izaugsmi, palielinot apgrozījumu, EBITDA, kā arī klientu pieslēgumu skaitu, pārsniedzot 1,5 miljonus.

LMT grupas uzņēmumu kopējais apgrozījums laika periodā no 2025. gada janvāra līdz septembrim sasniedzis 238,5 miljonus eiro, kas ir par 9,9% vairāk nekā pērn šajā periodā, savukārt EBITDA pieaugusi par 8,1%, veidojot 71,8 miljonus eiro.

Galvenie darbības rādītāji pieauguši visiem grupas uzņēmumiem - SIA "Latvijas Mobilais Telefons", SIA "LMT Retail & Logistics" un SIA "Santa Monica Networks". Šī izaugsme ir mērķtiecīgs solis pretī LMT grupas tuvāko 5 gadu mērķim - sasniegt 500 miljonu eiro apgrozījumu. Klientu pieslēgumu skaits šī gada 9 mēnešos palielinājies par 32 000 un pārsniedzis 1,5 miljonus.

"Latvijas suverenitāte 21. gadsimtā nav tikai robežas un armija. ​Tā ir arī digitālā neatkarība, spēja pašiem izstrādāt, ieviest un eksportēt stratēģiskas tehnoloģijas. Mūsu izaugsmes pamatā joprojām ir pakalpojumu un tīkla kvalitātes pārākums, bet inovācijas un augošā eksportspēja palīdz diversificēt LMT grupas darbību un stiprina Latvijas atpazīstamību starptautiskajos tirgos. Mērķtiecīgi turpinot iesākto, mēs augam: LMT grupas 1400 darbinieku komandas darbs ļāvis ne tikai nostiprināt pozīciju Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topa augšgalā, bet arī palielināt uzņēmuma vērtību par 9%, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo piecpadsmit gadu laikā," uzsver LMT grupas vadītājs Juris Binde.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Pēdējās nedēļās publiskajā telpā vairākkārt apspriesta 2023. gada tirgus situācija kokrūpniecībā un LVM sortimentu piegādes trīsgadīgo līgumu cenu korekcijas, kas skāra 2024.gada piegādes. Respektējot mediju darbu un sabiedrības interesi, vēlamies īsi precizēt faktus, kas attiecas uz tā brīža situāciju no nozares uzņēmumu puses, vēstulē Ministru prezidentei Evikai Siliņai un zemkopības ministram Armandam Krauzem raksta vairāki kokapstrādes nozares uzņēmēji.

Sākot ar 2022. gada IV ceturksni, nozari skāra būtisks kokmateriālu produktu tirgus kritums – strauji samazinājās celtniecības apjomi, zāģmateriālu pieprasījums un cenas, Eiropas un Āzijas būvniecības tirgus bremzējās, un tirgus dinamika kļuva neprognozējama. Šīs izmaiņas tieši ietekmēja ražošanu, nodarbinātību un rentabilitāti.

Aprakstītās tendences pilnībā atspoguļojas gan Zemkopības ministrijas informatīvajos ziņojumos, gan mūsu uzņēmumu gada pārskatos.Lielākā daļa zemāk parakstīto uzņēmumu 2023. gadā pamatdarbībā strādāja ar būtiskiem zaudējumiem. Dažos gadījumos gala rezultātu izlīdzināja citi finanšu posteņi, kas neraksturo ražošanas faktisko situāciju, un tādēļ zaudējumu apmērs gada pārskatos ne vienmēr ir tieši nolasāms.