Nespējot pārdot vecu automobili, inscenē avāriju un mēģina saņemt apdrošināšanas atlīdzību. Salīdzinot ar krīzes laiku, krāpšanās gadījumu skaits apdrošināšanā nav mazinājies, vienīgi sarukušas summas, ko krāpnieki vēlas saņemt kā atlīdzību, norāda apdrošinātāji.
Mainoties ekonomiskajai situācijai valstī, mainās arī veids un mērķis, kādēļ tiek inscenētas avārijas vai speciāli sabojāti transportlīdzekļi, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību. «Dažādas ar auto apdrošināšanu saistītas mahinācijas un krāpšanās vairāk notika krīzes sākumā,» skaidro AAS Balta Drošības dienesta vadītājs Egīls Sīlis-Jaunsīlis, piebilstot, ka tas sakritušas ar laika posmu, kad cilvēkiem radās problēmas veikt kredīta un līzinga maksājumus, un tad arī tika radīti plāni, kā iznīcināt auto, to sasitot vai dedzinot. Šie gadījumi bija par samērā lielām summām, ko parasti radīja apdrošinātā objekta bojāeja, norāda eksperts. Galvenā tendence, ko var redzēt, gadiem ritot - krāpšanās skaits ir samazinājies minimāli, bet summas ir ievērojami kritušās. 2010. gadā krāpšanos ar autotransportu gadījumu skaits pret 2009. gadu kritās par septiņiem gadījumiem, un tādā līmenī tas ir saglabājies arī 2011. gadā. Šā gada vidējā skaita analīze liecina par to, ka skaita ziņā šajā gadā nebūs būtisks krāpšanās gadījumu kritums vai pieaugums.
2009. gads izcēlās arī ar milzīgām atlīdzību summām, norāda E. Sīlis-Jaunsīlis. 2011.gadā tās veidoja 54% no 2009. gada summas, bet šī gada pirmajā pusgadā tās veido tikai 28,54% no 2009. gada summas.
Arī BTA Insurance Company SE Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Ilva Priedniece atzīst, ka krāpnieciski atlīdzību pieteikumi vēl joprojām ir apdrošināšanas sabiedrības ikdiena un pieaug gan gadījumu skaits, gan pieteikto maldinošo atlīdzību summas. Visvairāk krāpnieciskos pieteikumos ziņots par zādzībām saistībā ar īpašumu un automašīnām, piemēram, par nozagtiem gaismas lukturiem.