Pagājušajā pārskata gadā SIA Auto halle apgrozījums samazinājies par 22,9% līdz 13,547 miljoniem eiro, savukārt zaudējumi palielinājušies līdz 232,433 tūkstošiem eiro, liecina Lursoft dati.

Pērn uzņēmuma vadība nolēmusi atzīt zaudējumus no mazlietoto automašīnu vērtību korekcijas, pielīdzinot automašīnu cenas aktuālajai tirgus vērtībai, kas turpmāk uzņēmumam palīdzēs efektīvāk izmantot neracionāli izmantotos finanšu līdzekļus.

Automašīnu tirdzniecības uzņēmums SIA Auto halle 2014.gadā mainījis savu attīstības stratēģiju, nepagarinot sadarbību ar Peugeot zīmola izplatītāju, liecina gada pārskatā iesniegtā informācija. Šogad uzņēmums pārstāv četrus zīmolus – spāņu Seat, japāņu Suzuki un Isuzu, korejiešu Hyndai un, sākot ar 2015.gada aprīli, SIA Auto halle zīmolu klāstu papildinās arī piektais zīmols – Sang Young.

#Ķīpsalas izstāžu centrā izstādēm ir kļuvis par šauru.

Digitālie risinājumi nav mazinājuši interesi par tradicionālajām izstādēm, pērn audzis izstāžu dalībnieku un apmeklētāju skaits; Ķīpsalā tiks būvēta papildu halle, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2017. gadā starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT1 organizēja 29 izstādes, kurās piedalījās vairāk nekā pieci tūkstoši uzņēmumu, un tās apmeklēja 441,4 tūkst. apmeklētāji.

Pēdējos piecus gadus izstāžu biznesā ir vērojama stabila izaugsme, turklāt ar katru gadu paplašinās pārstāvēto valstu skaits, informē BT1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

Ķīpsalas izstāžu centru ir iespējams uztaisīt kā konfekti.

Ķīpsalas izstāžu centrā izstādēm ir kļuvis par šauru, atzīst V. Tīle. Jau vairākus gadus tiek meklēti risinājumi, kā Rīga varētu tikt pie jauna un moderna izstāžu centra. «Savulaik bija plāni tādu būvēt netālu no lidostas, tā izmaksas pirms pieciem gadiem tika lēstas ap 160 miljoniem eiro. Tas ir megaprojekts, kas neatpelnītos un būtu no nodokļu maksātāju kabatas. Ķīpsalas izstāžu centru ir iespējams uztaisīt kā konfekti. Tas neprasītu milzīgas izmaksas, ir jāpiebūvē vēl viena halle 8 tūkstošu kvadrātmetru platībā, jāierīko pazemes autostāvvietas, otrais pārvads pāri Zunda kanālam. Tas ir atrisināms,» uzskata V. Tīle.

Ķīpsalā noslēgusies starptautiskā autoindustrijas izstāde Auto 2019, kurā varēja iepazīties ar aktuālākajiem auto modeļiem, komerctransportu, tūninga sasniegumiem un jaunumiem autoindustrijā, informē starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

«Dati liecina, ka pērn Latvijā jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums bija straujāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Arī izstādē pārstāvēto automobiļu marku klāsts bija paplašinājies. Būtiski, ka pēc astoņu gadu pārtraukuma izstādē atgriežas Toyota,» norāda izstādes Auto 2019 vadītājs Gints Šāvējs.

Izstādes jauno automobiļu sadaļā varēja iepazīties ar jaunākajiem Lexus, Volkswagen, Opel, Škoda, Jeep, Honda, Nissan, Subaru un citu autoražotāju spēkratiem.

Auto mehānikas 2019 hallē varēja aplūkot autokosmētiku, riepas, diskus, sakabes āķus, jumta bagāžniekus, signalizācijas sistēmas, instrumentus, servisa iekārtas, rezerves daļas. Tāpat varēja uzzināt praktiskas dabas jaunumus, piemēram, par turbīnu remonta izdevīgumu, jaudas palielināšanas jeb «chiptuning» aspektiem, dažādiem līmplēvju veidiem auto vizuālā tēla uzlabošanai, nano pārklājumiem un pretrūsas aizsardzību.

MAN smago automašīnu zīmola pārstāvis SIA Avar Auto 7. septembrī uzsāks jauna smago auto servisa centra celtniecību, kurā plānots ieguldīt vairāk nekā 4 miljonus eiro, aprīkojot to ar modernākajām specializētajām tehnoloģijām, teikts paziņojumā medijiem.

Līdzās jau esošajam MAN Truck & Bus Latvija servisa centram, kas atrodas Jaunmārupē, tiks uzsākta vācu smago auto zīmola jaunā servisa centra būvniecība, ko plānots atvērt jau 2017. gada maijā.

Servisa centrā būs izbūvētas mūsdienīgas ģērbtuves un sanitārie mezgli, tāpat arī servisa telpas būs aprīkotas ar apsildāmām grīdām, kas radīs būtiski komfortablākus apstākļus automehāniķiem, kā arī ērtus darba apstākļus nodrošinās modernas kesona tipa metāla servisa bedres.

Kompleksā tiks izbūvēts plašs stāvlaukums, viesnīca šoferiem, kurā pārnakšņot ilgāka automašīnas remonta gadījumā, kā arī būs pieejama mūsdienīga ekspozīciju halle demo automašīnām.

Par desmit miljoniem eiro līdz 2020.gada beigām trīs kārtās veiks Daugavas stadionam pietuvināto ielu remontdarbus, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa skaidroja, ka projekta pirmajā kārtā notiks Vagonu ielas sakārtošana, tai skaitā, Vagonu ielas pārbūve ar caurbrauktuvi zem Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada, Augšielas pārbūve, Ata ielas pārbūve, Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve, kā arī lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektora izbūve no Augšielas un Jāņa Asara ielas krustojuma līdz Vagonu un Pērnavas ielas krustojumam.

Otrajā kārtā tiks veikta ārējo inženierkomunikāciju sakārtošana, kas paredz lietus ūdens kanalizācijas kolektora izbūvi Matīsa ielas posmā no Vagonu un Matīsa ielas krustojuma līdz Matīsa un Valmieras ielas krustojumam, kā arī Valmieras ielā līdz Lāčplēša un Satekles ielas krustojumam.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions (stadions Daugava) ir izstrādājusi jaunu vizuālo identitāti, kas atspoguļošot stadiona nacionālo nozīmi sporta un kultūras jomās.

Saskaņā ar 9. februārī Ministru kabinetā pieņemto stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģiju, stadions līdz 2022. gadam tiks pilnībā atjaunots un pārveidots, izbūvējot jaunus sporta objektus un atjaunojot jau esošās būves.

«Esam uzsākuši nozīmīgu un jaunu posmu stadiona Daugava attīstībā un tādēļ arī ieviešam jaunu stadiona vizuālo identitāti, kas labāk atspoguļos pilnībā atjaunotā stadiona nacionālo, funkcionāli plašo nozīmi gan Latvijas sporta, gan kultūras dzīvē. Stadiona jaunā identitāte ir sakņota vēsturiskā izcelsmē un komunicē stadiona nacionālās nozīmes vēstījumu, kura vērtības ir ilgtermiņa stabilitāte un pamatīgums, kā arī sportiskā gara un Latvijas kultūras unikalitātes sintēze,» saka Elmārs Martinsons, stadiona Daugava valdes loceklis.

Saskaņā ar EY (Ernst & Young) veiktajiem aprēķiniem VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions apjomīgais atjaunošanas projekts laikā līdz 2037.gadam nodrošinās aptuveni 63 miljonu eiro atdevi Latvijas ekonomikai, informē centra stratēģiskās plānošanas un attīstības dienesta vadītājs Edgars Pudzis.

Šo summu veidos ieguvumi no veiktajiem ieguldījumiem kultūras attīstībā, ieguvumi no iedzīvotāju veselības stāvokļa un dzīves kvalitātes uzlabošanās sporta infrastruktūras pieejamības ietekmē, kā arī ieguvumi no jaunu darba vietu nodrošināšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Šī ekonomiskā ieguvuma aplēse neietver pašu būvniecības izmaksu jeb aptuveni 47 miljonu eiro radīto pozitīvo efektu uz ekonomiku. Aprēķini veikti saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām, veicot padziļinātu Grīziņkalna un tam piegulošo teritoriju un to apdzīvotības rādītāju izpēti, kā arī stadiona dažādo objektu noslodzes datiem.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions ir veicis izmaiņas iepirkuma tehniskajā specifikācijā un pagarinājis stadiona jauno tribīņu izbūves un esošo tribīņu atjaunošanas iepirkumu līdz šā gada 30. jūnijam, informē centra pārstāvji.

«Iepirkuma laikā ir izrādīta liela potenciālo dalībnieku interese. Lai sasniegtu labāko rezultātu un sniegtu pēc iespējas detalizētāku informāciju potenciālajiem piegādātājiem, mēs esam veikuši iepirkuma tehniskās specifikācijas papildināšanu un detalizēšanu, kā arī pagarinājuši iepirkuma termiņu, lai būvniekiem dotu vairāk laika sagatavot kvalitatīvus piedāvājumus, ņemot vērā projekta tehnisko sarežģītību un lielo daudzumu specifisku prasību, kuras nepieciešams iestrādāt piedāvājumos, lai tie vislabāk atbilstu kultūras un dažādu sporta pasākumu vajadzībām,» saka Elmārs Martinsons, VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valdes loceklis.

Ministru kabinets (MK) otrdien nolēma VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions pamatkapitālā ieguldīt vairākus valsts īpašumus Augšielā 1 un Augšielā 3, informē stadiona pārstāvji.

Šis lēmums nodrošinās pamatkapitāla bāzi, lai projektam varētu piesaistīt Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un citu nepieciešamo finansējumu, uzskata Elmārs Martinsons, VSIA stadiona Daugava valdes loceklis.

Saskaņā ar stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģiju stadions līdz 2022. gadam tiks pilnībā atjaunots un pārveidots - tiks izveidotas jaunas papildu tribīnes un tiks izbūvēti daudzi jauni objekti. Stadionā līdz 2022. gadam būs arī multifunkcionāla halle dažādiem sporta veidiem, jauna slēgtā vieglatlētikas manēža, tiks pilnībā atjaunots vieglatlētikas treniņu laukums, stadiona sporta laukums, bobsleja treniņu starta estakāde un stadiona ledus halle, kā arī tiks veikti nozīmīgi teritorijas labiekārtošanas darbi. Papildus tiks izbūvēta arī jauna park&ride auto stāvvieta un tiks sakārtota apkārtējā pilsētas infrastruktūra.

Tirdzniecības centra Bērnu pasaule 3. stāvā svētdien durvis vēra Baltijā lielākā elektrokartingu halle Blue Shock Race (BSR), informē halles īpašnieki.

Pēc pirmās halles atklāšanas Liepājā, nākamā tika ierīkota tirdzniecības centrā Rīga Plaza, taču šā gada aprīlī tā tika slēgta. «Pēc vairākiem tehnikas uzlabošanas un piedāvāto pakalpojumu pilnveidošanas gadiem šobrīd viss ir vēl nopietnāk un jaudīgāk, un mūsu plānos ir nest BSR vārdu tālu aiz Latvijas robežām. Jau drīzumā Liepājā ražotie elektrokartingi būs pieejami arī Vācijas un Dubaijas iedzīvotājiem, un mēs ticam, ka elektriskie auto patiešām ir pasaules nākotne,» komentē BSR īpašnieks Artis Daugins.

Db.lv jau rakstīja, ka šobrīd projektā ir investēti 200 tūkstoši eiro, bet plānots, ka līdz 2017. gada beigām investīciju apjoms sasniegs gandrīz 300 tūkstošus eiro. «Tā ir vienlaikus mūsu produktu prezentācijas halle un bizness pats par sevi,» uzsver dibinātājs.

Ne vienmēr jāpakļaujas valdošajai sistēmai. Gluži otrādi – ar to jācīnās, ja sistēma ir šķērslis lielu un labu mērķu sasniegšanai, uzskata uzņēmējs Artis Daugins

Mēnesis Silīcija ielejā, tikšanās ar ASV prezidentu un pasaules biznesa līderu ikdienas iepazīšana – tā ir lieliska pieredze, jaunas zināšanas un milzīgas priekšrocības globalizēt savas idejas. Iespējas ir jāizmanto, tomēr nav jāatsakās no tā, kas esi. «Un es esmu liels Latvijas patriots,» apgalvo jaunais uzņēmējs, uz kura pleciem ir divas elektrokartingu halles – Rīgā un Liepājā, kartingu un elektrovelosipēdu būve, gūzma jaunu ieceru un stingra apņemšanās jau pēc gada startēt pasaules līmenī, par spīti ikdienas problēmām Latvijas uzņēmējdarbības vidē.

Fragments no intervijas:

Vācu koncerna MAN Truck and Bus AG pārstāvis Latvijā SIA Avar Auto, investējot vairāk nekā 4 miljonus eiro, Jaunmārupē uzbūvējis jaunu auto servisa centru.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Ēkas kopējā platība ir 3100 kvadrātmetri - servisa telpas aizņem 1510 kvadrātmetrus.

Centrā ir izveidotas 7 darba līnijas, no kurām viena diagnostikas un viena – mazgāšanas līnija. Kompleksa materiālu un komunikāciju izvēlē īpaša uzmanība pievērsta tam, lai ēka būtu ar augstu energoefektivitāti.

Īpašs uzsvars likts arī uz to, lai komplekss atbilstu mūsdienu prasībām par inovatīvu smago automašīnu servisa centra ēku. Servisa centrā izbūvētas mūsdienīgas ģērbtuves un sanitārie mezgli, kā arī ērtus darba apstākļus nodrošina modernas kesona tipa metāla servisa bedres.

Kompleksā ir izbūvēts stāvlaukums, dzīvoklis šoferiem, kurā pārnakšņot ilgāka automašīnas remonta gadījumā, kā arī pieejama ekspozīciju halle demo automašīnām. Palielinoties servisa jaudai, tiek plānots palielināt cilvēkresursus servisa apkalpošanā.

Stenda atrašanās vietai izstādē ir liela nozīme, taču tā nebūt nav vienīgais veiksmes faktors, jo bez cītīga darba pirms pasākuma un tā laikā panākumi nav gaidāmi.

Izstāžu stendu un laukumu cenas ietekmē dažādi faktori, tostarp, piemēram, pasākuma formāts, nepieciešamie resursi tā organizēšanai, arī ekspozīcijas vietas lielums un sadarbības ilgums ar dalībnieku.

«Mūsu pieredze liecina, ka dalībniekiem atdeve būtiski ir atkarīga no tā, kā tas pats ir gatavojies izstādei, kā un cik aktīvi piedalās tajā un kā strādā ar sarīkojumā iegūtajiem kontaktiem pēc tam. Protams, svarīga arī kopējā situācija ekonomikā, nozarē vai darbības nišā,» teic izstāžu kompleksa Rāmava (SIA A.M.L.) valdes loceklis Gusts Lūsis. Viņš ir novērojis, ka Latvijas izstādēs redzamās tehnoloģijas, iespējamie risinājumi un piedāvājums strauji attīstās, bet izstāžu rīkošanai nepieciešamie resursi un izmaksas ar katru gadu pieaug.