Jaunākais izdevums

Automašīnu skaits Latvijā pieaug, savukārt auto nobraukto kilometru skaits gadā samazinās, un arī degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija mazāki par plānotajiem, bet ceļu infrastruktūrai nepieciešama nauda. Tas raisa jautājumu par pašreizējo auto segmenta nodokļu pārskatīšanu, iespējams, atceļot vai mazinot atvieglojumus un palielinot pašreizējo maksājumu apmērus.

Finanšu ministrijas dati liecina, ka 2023. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi sasniedza 587,6 milj. eiro, kas gan ir teju par 20 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēti 2022. gadā, tomēr tas ir par 7 milj. eiro mazāk, nekā bija plānots iekasēt (594,6 milj. eiro). Savukārt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija 102,5 milj. eiro, kas ir par 0,5 milj. eiro vairāk, nekā bija plānots iekasēt, un par vienu milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2022. gadā. 2024. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi plānoti 622,9 milj. eiro apmērā, kas ir par 35,3 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2023. gadā. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad plānoti 105 milj. eiro apmērā, kas ir par 2,8 milj. eiro vairāk, nekā iekasēja 2023. gadā.

Elektroauto nodokļi

Jārēķinās, ka auto segmentu arvien vairāk ietekmēs Zaļais kurss un virzība uz elektroauto, kuri savukārt atšķirībā no iekšdedzes auto degvielu nepatērē un nav degvielas (benzīna, dīzeļdegvielas, autogāzes) akcīzes nodokļa maksātāji. Tas nozīmē, ka perspektīvā agrāk vai vēlāk dienas kārtībā būs jautājums attiecībā par elektroauto maksājumiem par ceļu infrastruktūru, kuru tie lieto, taču pašlaik par to faktiski nekādu samaksu neveic. „Tādas idejas — ieviest elektroauto infrastruktūras maksājumu — būs, tikai pašlaik Latvijā elektroauto īpatsvars vieglo auto kategorijā ir 0,87% no kopējās (M1 kategorijas reģistrēto), un līdz ar to arī papildu maksājumu uzlikšana pašlaik esošajam 6271 elektroauto īpašniekam papildu ienākumus miljoniem eiro vērtībā neradīs, tikai vēl vairāk veicinās skepsi par šiem auto,” uz jautājumu, vai elektroauto īpašniekiem nedraud kāda ceļu (infrastruktūras) nodokļa maksājuma ieviešana, atbild Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Viņš norāda, ka pat Norvēģija, kurā ir pasaulē visaugstākais elektroauto īpatsvars (33% no kopējā autoparka), tikai nesen sāka diskusijas par dažu priekšrocību atcelšanu elektroauto.

„Iemesls — elektroauto pamatīgi aizpildījis autobusu (sabiedriskā transporta) joslas un autostāvvietas, kurās šādiem spēkratiem stāvēšana bija par brīvu,” iemeslus, kāpēc Norvēģija sāka elektroauto īpašnieku priekšrocību pārskatīšanu, skaidro A. Kulbergs. Viņš norāda, ka Norvēģijā, nemaz nerunājot par citām valstīm, pašlaik vēl nav pat sāktas diskusijas par kāda infrastruktūras nodokļa ieviešanu. „Latvijā šodien, tieši pretēji, jādomā par to, kā veicināt elektrauto iegādi, nevis kā to bremzēt,” tā A. Kulbergs. Viņš uzsver, ka elektroauto īpašniekiem ir priekšrocības, jo nav jāmaksā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, nav jāmaksā par stāvvietām un ir tiesības izmantot sabiedriskā transporta joslu.

„Daudz būtiskāks ieguvums tika radīts Norvēģijā, kur elektroauto iegāde netika aplikta ar pievienotās vērtības nodokli, tādējādi tās iegādi padarot būtiski lētāku, sākotnēji pat elektrouzlāde publiskajās uzlādes vietās bija par brīvu, Latvijā tikai fiziskām personām valsts piešķīra subsīdiju 4500 eiro apmērā jauna elektroauto iegādei, bet tādas nav juridiskajām personām,” uz stimulējošo ieguvumu nozīmi norāda A. Kulbergs. Viņš atzīst, ka juridiskajām personām, kuras savu autoparku pārprofilē uz elektroauto, ir pat sava veida slazdi. „Tas ir nonsens, ja uzņēmums, mainot autoparku, iegādājas daudzus elektroauto un kļūst par nozīmīgu elektroenerģijas patērētāju, tad normatīvi prasa veikt energoauditu un sagatavot ziņojumu par to, kā tiks paaugstināta energoefektivitāte un samazināts resursu patēriņš,” paradoksālo ainu rāda A. Kulbergs.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 2.aprīļa numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #4

DB, 23.01.2024

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.janvāra numurā lasi:

Statistika

Pēc inflācijas vētras satraukums par veselības aprūpes cenām

Tēma

Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķis nav sasniedzams

Finansējums

CleanR Grupa pēc obligāciju emisijas uzņem apgriezienus

Reitingi

Nodokļu maksātāju reitingu sistēma piedzimusi ar jautājumiem

Industriālie parki

Rūpniecības izaugsme nav iespējama bez industriālajiem parkiem

Nodokļi

Latvija atliek direktīvas ieviešanu, bet uzņēmumiem jābūt uzmanīgiem

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošajiem atkritumu poligoniem tuvāko 10 gadu laikā ir jāpārvēršas par aprites ekonomikas centriem, kuros atvestie atkritumi pārtop izejvielās jaunu produktu ražošanai, jo īpaši, ja noglabāt drīkstēs tikai 10% no savāktajiem atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš atzīst, ka atkritumu apsaimniekošanā ir divi iespējamie virzieni, kur viens - investēt ļoti maza izmēra un jaudas pārstrādes iekārtās, bet otrs — garāks transportēšanas ceļš uz reģionālajiem pārstrādes centriem.

Kas pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi atkritumu apsaimniekošanā?

Transformācija no 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem centriem, kuriem laika gaitā jākļūst par aprites ekonomikas centriem. Tiem būs ļoti nozīmīga loma, lai tiktu sasniegts Eiropas Savienības uzstādītais mērķis – 2035. gadā atkritumu poligonos noglabāt ne vairāk kā 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem, kā arī vismaz 65% no savāktajiem sadzīves atkritumiem nodot pārstrādei. Otrs izaicinājums, ko gribu minēt, ir līdzsvars starp privātajām un publiskajām kapitālsabiedrībām atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Pēc apkalpoto iedzīvotāju skaita privātie atkritumu apsaimniekotāji apkalpo 62% no visiem Latvijas iedzīvotājiem — teju 1,18 miljonus, savukārt pašvaldībām piederošie - tikai 38% jeb 691 000 iedzīvotāju. Situācija Latvijā ir salīdzinoši labā balansā, to nevajadzētu izjaukt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB, 02.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) sācis jauna ilgtspējīga 10 MW datu centra būvniecību Rīgā, iegādājies zemi papildu datu centru būvniecībai Lietuvā, kā arī turpina nostiprināt savas pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā. Skaitļošanas jaudu eksports tuvākajos gados varētu kļūt par straujāk augošo nozari.

Par šodienas vajadzībām un rītdienas iespējām Dienas Bizness iztaujāja DEAC un Data Logistics Center (DLC) valdes priekšsēdētāju Andri Gailīti.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Trūkumcietēju skaits samazinās

Tēma

Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju

Finansējums

Mapon obligācijas izpirka stundas laikā. Mapon valdes loceklis un finanšu direktors Aleksejs Avanesovs un Mapon valdes loceklis Ingus Rūķis

Veselības aprūpe

Cilvēku veselība ir drošības lietas. Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča

Nodokļi

Auto nodokļi nākotnes izmaiņu gaidās

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu

LETA, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru