Auto tirdzniecība: Jaunu izaicinājumu priekšā 

Jaunu auto tirdzniecībā svarīgākais uzdevums krīzes laikā bija noturēt galvu virs ūdens, bet šobrīd jaunu auto tirdzniecība ir stabila, bez galvu reibinoša pieauguma

Aldis Zelmenis
, 16.05.2014

Ingus Rūtiņš

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Tajā pašā laikā konkurence ir nesalīdzināmi pieaugusi, maksātspējīgā auditorija joprojām ir tik liela, cik ir, un nākas meklēt jaunas peļņas iespējas. Tās jau tiek realizētas pieprasītos, konkurētspējīgos servisa produktos, ir jāturpina meklēt dažādos integrētos mobilitātes, apdrošināšanas un finansējuma pakalpojumos un, protams, arī lietotu automobiļu tirdzniecībā. Tiesa, tirgotāji arvien vairāk saskaras ar kopīgām problēmām lietotu auto tirgū – pircēja nepietiekamajām zināšanām, zemu patēriņa kultūru un tirgus spiediena rezultātā deformējušos izpratni par kvalitātes un cenas attiecību.

Paužot autotirgotāju viedokli, Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš uzsvēra, ka «lielākais jaunu auto tirgus vilcējspēks ir valsts un privāto uzņēmumu iepirkumi, taču privātais sektors no kopējā apjoma veido tikai aptuveni 20%. Bēdīgākā ziņa ir tā, ka pēdējos gados šis skaitlis ne par mata tiesu nav izkustējies no vietas un nav indikāciju, ka tas varētu mainīties. Arī valsts un pašvaldību iepirkumi ir pieticīgi.»

Šogad četros mēnešos korporatīvie darījumi veidojuši vien 20% no kopējām jaunu auto iegādēm. Tomēr ir arī labā ziņa – realizētu jaunu auto apjoms turpina lēni pieaugt. 2013.gada pirmajos četros mēnešos realizēti 3778 jauni auto, bet šogad to skaits ir pieaudzis par 24%, sasniedzot 4680 vienību. Puse (51%) no visiem pirmreizēji reģistrētajiem auto ir iegādāti, izmantojot līzingu.

Atlaides turpina augt

No pircēju pozīcijām raugoties, situācija Latvijā ir labvēlīga, jo, cīnoties par nedaudzajiem pircējiem, jauno auto tirgotāji ir spiesti kārdināt ar iespaidīgām atlaidēm, kas brīžiem jauna auto cenas dara pat iekārojamākas nekā dažam labam mazlietotajam auto. Zīmīgi, ka pēdējā gada laikā milzīgais atlaižu bums neattiecas tikai uz masu produkcijas zīmoliem, bet arī premium klases markām, kas ir gatavas no pamatcenas nomest summas, par kādām agrāk bija pat nepieklājīgi runāt. Līdz ar to kopējais jaunu auto cenu līmenis nav daudz augstāks par 2009. gadu, kad tirgotāji, cenšoties saglabāt pozitīvu naudas plūsmu, atbrīvojās no auto uzkrājumiem. Pašsaprotami, ka autotirdzniecībai nav vēlamās peļņas arī šodien, tādēļ pie tik niecīgiem tirdzniecības apjomiem un milzīgās konkurences ikvienam vitāli svarīgs ir pēcgarantijas serviss, kas šobrīd veido lielāko peļņas daļu. Cenšoties paplašināt klientu loku, prioritāte nav tikai jaunu un mazlietotu auto braucēji, bet arī vecāka gadagājuma spēkratu īpašnieki. Atbilstoši auto vecumam tiek pielāgoti arī izcenojumi un veidoti atraktīvi piedāvājumi.

Vecums palielinās

Ingus Rūtiņš norādīja: automobiļu vidējais vecums turpina pieaugt. 2013. gadā vidējais vecums pasažieru auto, kuriem ir derīga tehniskā apskate, bija 12,9 gadi. Līdzīgs vidējais auto vecums bija arī pirms desmit gadiem. Eiropas valstu vidējais autoparka vecums ir 8,3 gadi. Latvijas autoparka aprites ātrums ir aptuveni 12% – viens no zemākajiem Eiropā. Šis rādītājs liecina, ka 12% no visiem valstī reģistrētajiem automobiļiem tiek nomainīti katru gadu, bet viss valsts autoparks – reizi nepilnos deviņos gados. Savukārt liela daļa no automobiļiem, kuru valstī ir visvairāk, t.i., 11 līdz 29 gadus veci, vairs nemainās un būtībā nosaka visa valsts kopējā autoparka vecumu. Tā, piemēram, Lielbritānijā autoparka aprites ātrums ir virs 30%, Vācijā – aptuveni 25%.

Kvalitāte katastrofāla

Kārtējo reizi ar nožēlu var secināt, ka vidējais iedzīvotāju slānis, kas ir jaunu auto tirgus vilcējspēks, ir iznīcināts. Vairāki aptaujātie tirgotāji uzsvēra, ka tie cilvēki, kas vēl 2007. gadā varēja atļauties izskatīt iespēju iegādāties jaunu auto, šobrīd turpina pildīt saistības – nu jau par 7–10 gadus vecu auto. Citi, kuriem rocība ir labāka, nereti nespēj izpildīt banku finansēšanas nosacījumus, proti, nevar uzrādīt legālus ienākumus vai arī samaksāt 10–20% pirmo iemaksu. Jauna transportlīdzekļa meklējumos atliek lietoto auto pirkšana. Nav pārsteigums, ka 2014. gada pirmajā ceturksnī Latvijā kopumā ir ievests un pirmreizēji reģistrēts 10 130 lietotu pasažieru automobiļu, kas ir par 16% vairāk nekā 2013.gada pirmajos trijos mēnešos (8734). Turpretim, papētot datus sīkāk, redzams, ka esam atgriezušies pie vecu vraku ievešanas, jo populārākie ir 11 līdz 29 gadus veci automobiļi, kas veido 40%. 8–10 gadu veci lietoti auto aizņem 30%. Faktiski Latvija turpina attīstīties par «šrotu» valsti, jo, visticamāk, šie auto pie mums arī tiks nobraukti līdz savas dzīves beigām.

Lietotu automobiļu tirgus ir jebkuras valsts autoparka stūrakmens tā iemesla dēļ, ka to vienmēr ir vairāk nekā jaunu, tos vairāk pērk un pārdod, tie nodrošina darbu milzīgai servisu un rezerves daļu nozarei. Jautājums ir tikai par šī tirgus kvalitāti – vai tas ir ar dominējošu vecuma segmentu 5–7 gadi, patiesu vēsturi un odometra rādījumiem, pārdevēja garantijas saistībām, vai arī tāds, kāds tas ir Latvijā – izteikti vecs, noklusētu vēsturi, sagrozītiem odometriem, pilns ar frankenšteiniem, izravētām drošības sistēmām, sashēmotiem iegādes dokumentiem un, protams, nekādām garantijām.

Bezatbildīgs ķer līdzīgu

Gan jaunu, gan lietotu automobiļu tirgotājiem un servisa uzņēmumiem, kuri godprātīgi maksā nodokļus, ir smagi jāstrādā, lai savilktu galus. Konkurējot savā starpā, tiem uz nevienlīdzīgiem nosacījumiem ir jācīnās arī ar pelēkā sektora servisiem, ar apšaubāmu darba kvalitāti un neesošām garantijas saistībām. Tie ir uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus. Pamatojoties uz to, I. Rūtiņš pauda asociācijas biedru sašutumu par apdrošināšanas kompānijas Balta produktu, kas samērē nesen piedāvāts Latvijas autoīpašniekiem. «Tā galvenā būtība – iegādājoties KASKO apdrošināšanas polisi ar būtisku atlaidi, potenciālajam klientam ir jārēķinās ar to, ka, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs skādi izmaksās skaidrā naudā. Pirmkārt, tā ir bezatbildīgas uzņēmējdarbības demonstrēšana, jo uz klientu pleciem tiek pārlikta PVN maksāšana, kas ir jāuzņemas apdrošinātājam. Otrkārt, tā ir pelēkās ekonomikas sildīšana vistiešākajā veidā, jo potenciālajam remonta veicējam tiek radīti visi apstākļi, lai nedeklarētu ieņēmumu. Lielākā daļa klientu meklēs lētākos remonta piedāvājumus. Automātiski priekšplānā izvirzīsies servisi, kas nodokļus nemaksā, toties par padarīto darbu prasīs mazāk nekā tie, kas maksā. Pastāv arī augsts riska procents, ka daļa autoīpašnieku šo atlīdzību izmantos citiem mērķiem, nevis auto remontam. Rezultātā auto tiks pielabots tikai tik daudz, lai varētu atrasties koplietošanas satiksmē, ar lielu varbūtību kļūt par draudu pārējiem satiksmes dalībniekiem. Transportlīdzekļu apdrošināšanas būtība – atjaunot transportlīdzekli, nevis bojājumus kompensēt naudā,» viņš uzsvēra.

Ja kāds piedāvā iegādāties KASKO apdrošināšanas polisi ar būtisku atlaidi, bet, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, piedāvā saņemt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu skaidrā naudā, nemaksājot nodokļus, šāda pakalpojuma piedāvājumā var saskatīt vairākus iespējamos negatīvos aspektus, piekrīt Velta Dzene, BTA Insurance Company SE Auto apdrošināšanas produktu vadītāja. Tas var veicināt ēnu ekonomiku, krāpniecību, kā arī papildu risku ceļu satiksmes drošībai.

Jaunākais izdevums