Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā, informē Auto Asociācija.
Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.
“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.
Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.
Procentuāli lielāko pienesumu jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrācijās ir devis tieši jaunu elektroautomobiļu reģistrāciju skaita pieaugums par 119,2%. Noslēdzot 2022. gadu, novērots elektrisko spēkratu reģistrāciju rekords. Tā 2022. gada pirmajā pusgadā jaunu vieglo pasažieru elektroautomašīnu reģistrācijas bija 5,05%, bet gada griezumā 6,39%, taču 2023.gada pirmajā pusgadā redzam, ka jaunu vieglo pasažieru elektroautomašīnu reģistrācijas sastāda jau 9,1% no kopējā vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita. Tas varētu dot zināmu pārliecību, ka 2023. gada beigās novērosim jaunu elektrisko spēkratu reģistrāciju skaita pieauguma rekordu.
Starp populārākajām elektroautomobiļu markām ir “Volkswagen”, “Nissan”, “Hyundai”, “Škoda” un “Tesla”, savukārt sadalījumā pēc lietotāja veida privātpersonu vidū populārākās elektroautomašīnu markas ir “Nissan”, “Hyundai”, “Volkswagen”, “Škoda” un “Tesla”, bet juridiskām personām – “Volkswagen”, “Tesla”, “Škoda”, “Nissan” un “Audi”.
Ja vērtē pieprasītākos vieglos pasažieru elektriskos spēkratus ne tikai pēc automašīnas markas, bet arī pēc modeļa, tad varam secināt, ka līderpozīcijas aizņem to pašu TOP 5 marku modeļi, bet sadalījumā pēc modeļa TOP 5 izkārtojums ir citādāks - “Nissan Leaf” nemainīgi saglabā līderpozīcijas, kam seko “Škoda Enyaq”, “Volkswagen ID.4”, “Tesla Model Y” un “Hyundai Kona”.
Lai arī kopumā lietotu vieglo automašīnu reģistrāciju ziņā ir vērojums 5% samazinājums attiecībā pret pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, mazlietoto vieglo automašīnu vecuma grupā līdz 1 gadam lielāko pārsteigumu ir radījis būtisks “Audi” reģistrāciju skaita pieaugums, kur “Audi” no 11.vietas pagājušā gada pirmajā pusgadā ir uzlecis uz pirmo vieto šī gada pirmajā pusgadā. Šo nozīmīgo lēcienu “Audi” ir izdevies panākt, pateicoties īres auto uzņēmumiem, kuri iegādājas ne tikai jaunas, bet arī mazlietotas automašīnas.
Jaunu vieglo komercauto reģistrāciju ziņā ir novērojams reģistrāciju skaita pieaugums par 5,1%.
Nemainīgs paliek TOP 3 jaunu vieglo komercauto sadalījums pēc markām, taču pirmo reizi vēsturē vieglo komercauto segmentā līderpozīciju ir pārņēmusi “Toyota”. “Toyota” šo vēsturisko brīdi ir panākusi ar veiksmīgiem publiskajiem iepirkumiem, kuros vien tika iegādātas 187 “Toyota Hilux” automašīnas.
Jauna vidējā un smagā komercauto reģistrāciju skaitā arī ir novērojams reģistrāciju skaita pieaugums par 24,3%. Neskatoties uz pozitīvo jaunu auto reģistrāciju skaita pieaugumu, šī gada pirmajā pusgadā varam secināt, ka vidējā un smagā komercauto sadalījums pēc degvielas veidiem ir 99,54% dīzeļa automašīnas un 0,46% CNG (saspiestā dabasgāze) automašīnas, lai gan iepriekšējos gados CNG automašīnas aizņēma vidēji 4,5%. Šis ir solis atpakaļ vidējā un smagā komercauto autoparka zaļināšanā, kur ir nepieciešama lielāka valsts iesaiste un fokuss.
Nemanīgs paliek jauna vidējā un smagā komercauto reģistrāciju sadalījums pēc markām, līderpozīcijā esot “Volvo”, “Mercedes-Benz” un “Scania” automašīnām.
Būtiski svarīgs rādītājs automašīnu tirgus apskatā ir CO2 emisiju samazinājums autotransporta sektorā. Jaunu vieglo pasažieru auto segmentā redzam vidējo CO2 samazinājumu no 136,28 g/km pagājušā gadā uz 134,22 g/km šī gada pirmajā pusgadā. Vērtējot vidējo CO2 emisiju samazinājumu iepriekšējos gados, šogad emisiju samazinājums nav bijis tik liels kā iepriekšējos gadus. Šo samazinājumu varam būtiski veicināt, ja tiktu pieņemta elektroautomašīnu atbalsta programma komersantiem. Komersanti ir elastīgāki sava autoparka atjaunināšanā un, ja tiktu sniegts valsts atbalsts elektroautomašīnu iegādei, komersanti atjaunotu savu autoparku, iegādājoties elektriskās automašīnas ar 0 g/km CO2.
Lai arī redzam, ka 2023.gada pirmais pusgads salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu pārsvarā visās reģistrāciju kategorijās ir bijis ar pozitīvu vērtējumu, tomēr nevaram neņemt vērā citus apstākļus, kas ietekmē ne tikai auto tirdzniecības nozari, bet ekonomiku kopumā. Auto nozarē kopš 2022.gada beigām ir jūtams noslēgto darījumu skaita samazinājums par aptuveni 30% – 40%, kas nozīmē, ka vismaz par trešdaļu ir samazinājies jaunu auto pasūtījumu un noslēgto pirkuma līgumu skaits. Iemesli tam ir dažādi, taču kā biežākie iemesli jauna auto pirkuma atlikšanai ir inflācija un EURIBOR likme. “Auto tirgu negatīvi ietekmē straujā ECB % likmju celšana, kas padara finansējumu dārgu un daudziem arī nepieejamu. Otrajā pusgadā varam sagaidīt, ka atgriezīsies sen neredzēti akciju un atlaižu piedāvājumi auto tirdzniecībā. Jānorāda, ka pat valsts sniegtais atbalsts elektroautomašīnu iegādei nespēj kompensēt augsto EURIBOR likmi, tādēļ jūtami mazinājies arī elektrisko spēkratu pasūtījumu skaits un tas var negatīvi ietekmēt CO2 emisiju mērķu sasniegšanu” skaidro A. Kulbergs.
