Nodokļi

Autoceļu lietošanas nodevas kravas transportam no janvāra vēl nepaaugstinās

LETA,17.12.2025

Jaunākais izdevums

Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmes kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām, no 2026. gada 1. janvāra nestāsies spēkā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) trešdien sēdes sākumā norādīja, ka attiecīgo likumu otrreizējai caurlūkošanai nodeva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ir iesniegti daudzi priekšlikumi.

Tādējādi komisija trešdien uzklausīja visas iesaistītās puses, lai saprastu kopējo situāciju.

Viņa minēja, ka šis likums no 2026. gada 1. janvāra vēl nestāsies spēkā un komisija darbu pie likumprojekta turpinās janvārī.

Savukārt "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pauda, ka nākamajā gadā nevajadzētu palielināt vinješu likmes kravas auto no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām, kā arī jāpaplašina atbrīvojumu periods no vinjetēm lauksaimniekiem un jādiskutē par citām jomām, kurām, iespējams, ir nepieciešami atvieglojumi. Viņaprāt, ātrākais, kad likums varētu stāties spēkā, ir nākamā gada 1. marts.

Valsts prezidenta padomniece Kristīne Līce skaidroja, ka prezidenta ieskatā likuma otrreizējā caurskatīšanā ir jāuzklausa visas iesaistītās puses, jāizvērtē nodevas likmes paaugstināšana pret ieguvumiem, ko tā sniedz, kā arī jāpārliecinās, ka piedāvātie grozījumi, tostarp paplašinātais ceļu tīkls, sasniegs izvirzītos mērķus. Vienlaikus viņa minēja, ka ir jāpārliecinās, kādi iespējami atvieglojumi no vinješu maksām nepieciešami citām sabiedrības grupām.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegti gan koalīcijas deputātu sagatavotie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, gan opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) sagatavotie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā.

Koalīcijas deputātu sagatavotā likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pašreizējo atbrīvojuma periodu lauksaimniekiem no 10. jūlija līdz 30. septembrim plāno pagarināt uz laiku no 1. marta līdz 30. novembrim, sniedzot finansiālu atbalstu lauksaimniecības nozarei. Tāpat likumprojekts paredz ieviest 50% atlaidi daudzbērnu ģimenēm par vienu kravas transportlīdzekli ar pilnu masu no 3001 līdz 3500 kilogramiem, ja nodeva tiek iegādāta uz 30 dienām vai uz gadu, mazinot šo mājsaimniecību finansiālo slogu.

Līdzīgs atvieglojums paredzēts arī reemigrantiem un viņu ģimenēm, lai veicinātu Latvijas valstspiederīgo atgriešanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Grozījumi likvidēs arī 270 dienu vinjeti, kas zaudē aktualitāti, ieviešot jauno atbrīvojuma periodu lauksaimniekiem. Lai izvairītos no strauja izmaksu pieauguma, transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām līdz 2026. gada beigām saglabāsies esošās likmes.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka izmaiņas kopumā izmaiņas samazinās izmaksas lauksaimniekiem, daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem, neradot būtisku ietekmi uz valsts budžetu, jo prognozētais samazinājums nepārsniegs 3,16 miljonus eiro. Likumprojekts atbilst starptautiskajām saistībām, un tā izpildi nodrošinās esošās institūcijas.

Skatīšanai komisijā nodoti arī opozīcijā esošā AS sagatavotie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā. AS aicina atcelt autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti komercauto līdz 3,5 tonnām un samazināt maksas pieaugumu vinješu nodevā.

Deputāti uzskata, ka lēmums par nodevas paaugstināšanu ir tautsaimniecībai kaitīgs un inflāciju veicinošs. AS norāda, ka vinješu maksa jau palielināta par 48% no šā gada 1. janvāra, bet tagad Saeimas 3. decembrī galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā paredz vinjetes maksas paaugstināšanu no nākamā gada 1. janvāra vēl par vidēji papildus 38% (smagajiem kravas auto ar "Euro VI" dzinējiem par 67%), turklāt būtiski paplašinot tās maksātāju loku, kā arī nepamatoti attiecinot prasību tās lietot arī uz reģionālajiem ceļiem.

Šādas prasības arī kritiski ietekmēs pārvietošanās brīvību, uzskata AS deputāti, norādot, ka vinješu un tām pielīdzināti maksājumi, piemēram, samaksa par maksas ceļu lietošanu, vienmēr paredz alternatīvus bezmaksas pārvietošanās maršrutus. Saeimas atbalstītie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā faktiski izslēdz šādu iespēju, mazinot cilvēku un pakalpojumu apriti.

LETA jau ziņoja, ka Saeima 3. decembrī pieņēma grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredzēja, ka no nākamā gada 1. janvāra tiks palielināta lielākā daļa autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām.

Tomēr Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šogad 9. decembrī likumu nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Virzīto grozījumu mērķis ir noteikt tādas vinješu likmes, kas atspoguļo faktiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, ņemot vērā kravas transportlīdzekļu ietekmi uz autoceļiem, bija teikts izmaiņu anotācijā. Tostarp grozījumi paredz "nulles" likmi bezemisiju transportlīdzekļiem un likmju noteikšanu emisijas radošajiem transportlīdzekļiem atkarībā no to radīto emisiju apjoma.

Satiksmes ministrija (SM) aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka autoceļu lietošanas nodeva ir jāmaksā tikai kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 3,001 tonnas, un braucot pa Eiropas nozīmes (TEN-T) ceļiem, kas galvenokārt ir tranzīts.

Likums iepriekš paredzēja, ka no nākamā gada 1. janvāra likme mainīsies atkarībā no kravas auto masas, asu skaita un izmešu klases. Piemēram, N1 kategorijas vieglajam komerctransportam no 3,001 līdz 3,5 tonnām ar "Euro VI" dzinējiem vinjetes gada likme pieaugtu no 260 līdz 360 eiro, bet dienas vinjete no pieciem līdz septiņiem eiro.

SM norādīja, ka autoceļu lietošanas nodevas iegāde ir obligāta kravas auto, sākot no trim tonnām, kas pārvietojas pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, kuriem ir noteikts maksas autoceļa statuss, pārvietojoties pa TEN-T un likumā noteiktajiem autoceļu posmiem robežšķērsošanas vietās un ostu tuvumā.

Vienlaikus vinjetes, tāpat kā līdz šim, nebūs nepieciešamas kravas auto, kas minētos autoceļus neizmanto, piemēram, zemnieku saimniecībām, kas pārvadā kravas savas saimniecības vajadzībām vai tuvākā apkārtnē, paredz likuma izmaiņas.

Tāpat likums paredz, ka vinjetes nebūs nepieciešamas arī auto, kas smagāki par trim tonnām, bet nav reģistrēti kā kravas transportlīdzekļi. Piemēram, ģimenes auto ar septiņām sēdvietām. Tāpat kā līdz šim, ražas laikā autoceļu lietošanas nodeva nebūs jāmaksā zemniekiem, veicot spēkratu reģistrāciju Lauku atbalsta dienestā (LAD).

Ministrijā arī uzsver, ka kravas auto, kuru pilna masa ir līdz trim tonnām, piemēram, "Citroen Berlingo", "Opel Combo" un citiem vinjetes, tāpat kā līdz šim, nebūs nepieciešamas. Patlaban Latvijā reģistrēti aptuveni 45 000 tādu transportlīdzekļu.

Tāpat likuma grozījumi paredz izmaiņas arī autoceļu sarakstā. Tie paredz, ka nodeva tiks attiecināta uz visiem autoceļa posmiem, kas ved uz Terehovas, Grebņevas un Pāternieku robežšķērsošanas vietām, nodrošinot, ka nodeva juridiski attiecas uz visu attālumu līdz valsts robežai. Tāpat grozījumi paredz arī iekļaut paplašinātu ceļu tīklu ar valsts reģionālajiem autoceļiem, kuri ir paralēli valsts galvenajiem autoceļiem vai ved uz ostām.

Ņemot vērā dažādās vajadzības, vinjetes ir iespējams iegādāties uz dažādiem laika periodiem, izvērtējot, cik bieži ar konkrēto auto ir nepieciešams braukt.

Savukārt valsts prezidents savā lēmumā par likuma neizsludināšanu atsaucās uz likuma izstrādes materiāliem, no kuriem varot secināt, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs trīs tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un uz kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem.

Rinkēvičs atzīmēja, ka pirms likumprojekta nonākšanas Saeimā tam tika organizēta publiskā apspriešana, kurā, pretēji likuma anotācijā norādītajam, tika saņemti divi nozares pārstāvošo organizāciju iebildumi. Valsts prezidents akcentēja, ka arī pēc likuma pieņemšanas gan autopārvadājumu nozares, gan mazo un vidējo uzņēmēju un zemnieku pārstāvji pauda bažas par plānotajām izmaiņām, jo īpaši uzsverot novēlotās regulējuma izmaiņas, kad komersanti jau ir saplānojuši savu komercdarbību un noslēguši atbilstošus līgumus nākamajam gadam.

Viņš pauda pārliecību, ka pēc likuma pieņemšanas galīgajā lasījumā ir palikuši vairāki būtiski jautājumi, kurus likumdevējam vajadzētu vēlreiz apsvērt, un tādēļ ir nepieciešama likuma otrreizēja caurlūkošana. Valsts prezidents skaidro, ka regulējumam ir netieša ietekme arī uz citām sabiedrības grupām, piemēram, patērētājiem saistībā ar preču un pakalpojumu iespējamo cenu pieaugumu.

Tāpat Rinkēvičs norāda, ka likuma izstrādes materiālos norādīts vien tas, ka minētās personas ar jauno regulējumu tiks ietekmētas, bet ietekmes izvērtējums nozaru griezumā nav atrodams. Valsts prezidents vērš uzmanību, ka likumdevējam ir jāgūst pārliecība, ka piedāvātās izmaiņas tiek atbilstoši mērķētas un iespējama to piemērošana bez atbrīvojumu no autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārskatīšanas vai, gluži pretēji, ir jāpārskata un jāpilnveido atbilstošie atbrīvojumi vai citi atbalsta pasākumi.

Valsts prezidenta ieskatā, ir jāpārliecinās par minētā likuma lietderību un atbilstību iecerēto mērķu sasniegšanai. Viņš lūdza Saeimu likumu par autoceļa lietošanas nodevu palielināšanu kravas auto otrreizēji caurlūkot.

Transports un loģistika

Švinka: Veicot izmaiņas Autoceļu lietošanas nodevas likumā, autoceļu pārbūvei iztrūks 3,9 miljoni

LETA,11.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot šobrīd paredzētās izmaiņas Autoceļu lietošanas nodevas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, autoceļu pārbūvei iztrūks apmērm, 3,9 miljoni eiro, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš minēja, ka ieņēmumi no vinjetēm ir iezīmēti konkrētu autoceļu posmu atjaunošanai, tostarp Liepājas šosejas, Jelgavas šosejas posma pie Olaines, kā arī Tīnūžu-Koknese autoceļa atjaunošanai vairākos posmos.

Atbilstoši grozījumu Autoceļu lietošanas nodevas likumā anotācijā teiktajam ar likumā iekļautajiem grozījumiem paredzēts sasniegt autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumus 58,785 miljonu eiro apmērā ik gadu.

Attiecīgi, veicot plānotās izmaiņas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, pēc Švinkas teiktā, iztrūks 3,9 miljoni eiro. "Jā, tas rada līdz 3,9 miljonu eiro ietekmi. Esmu runājis ar Finanšu ministriju. Mēs meklējam citus avotus, kā varētu šo ietekmi kompensēt," sacīja Švinka.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina Saeimu pārskatīt likumu par autoceļu lietošanas nodevu palielināšanu kravas auto, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) Valsts prezidents atsaucas uz likuma izstrādes materiāliem, no kuriem varot secināt, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs trīs tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un uz kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem.

Rinkēvičs norāda, ka pirms likumprojekta nonākšanas Saeimā tam tika organizēta publiskā apspriešana, kurā, pretēji likuma anotācijā norādītajam, tika saņemti divi nozares pārstāvošo organizāciju iebildumi. Valsts prezidents akcentē, ka arī pēc likuma pieņemšanas gan autopārvadājumu nozares, gan mazo un vidējo uzņēmēju un zemnieku pārstāvji pauda bažas par plānotajām izmaiņām, jo īpaši uzsverot novēlotās regulējuma izmaiņas, kad komersanti jau ir saplānojuši savu komercdarbību un noslēguši atbilstošus līgumus nākamajam gadam.

Transports un loģistika

Saeima atbalsta vinješu likmju izmaiņas komerctransportam līdz 3,5 tonnām no nākamā gada

LETA,22.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.

Ekonomika

Pārvadājumu sadārdzinājums atspoguļosies cenās un konkurētspējā

Māris Ķirsons,16.01.2026

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļu lietošanas nodevas iecerētais pieaugums sadārdzinās kravu pārvadājumus, tas atsauksies arī uz preču un pakalpojumu cenām — radīs inflāciju, kā arī mazinās Latvijā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju, tāpēc šīs likmes ir jāpārskata.

Lauksaimnieku, mežsaimnieku, kā arī dažādu kravu pārvadātāju, uzņēmēju organizāciju iebildumus pret 2025. gada 3. decembrī Saeimā nobalsotājiem grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā skatīs Saeimā atkārtoti, jo Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tos neizsludināja, prasa otrreizēju caurlūkošanu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 14.janvārī atbalstīja grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes kravas automobiļiem virs 3,5 tonnām palielināt no šā gada 1. marta, savukārt vinješu likmes kravas auto no 3,001 līdz 3,5 tonnām šogad saglabāsies 2025. gada līmenī.

Skaudra situācija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) trešdien atzina, ka Satversmei neatbilst regulējums par zemes likumiskās lietošanas maksu un likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību, informēja tiesā.

Tiesā vērsās 21 zemes īpašnieks, kam pieder zeme, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves. Lietā apstrīdēta tādu trīs normatīvo aktu normu satversmība, kuras nosaka zemes likumiskās lietošanas maksu un tās aprēķināšanas principus.

Pieteicēji apstrīdēja normas, kas nosaka zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru. Attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem apstrīdētajās normās paredzēts zemes lietošanas maksas apmēra pieauguma ierobežojums laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.

ST secināja, ka joprojām nav panākts taisnīgs līdzsvars starp ikviena zemes īpašnieka tiesībām saņemt tādu zemes likumiskās lietošanas maksu, kas pilda atlīdzības funkciju, un būvju īpašnieku tiesību aizsardzību. Tiesiskais regulējums, kas vienu tiesisko attiecību dalībnieku nostāda acīmredzami sliktākā situācijā nekā otru, ST ieskatā nevar nodrošināt sociālo mieru un sabiedrības labklājības aizsardzību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kokrūpniecības federācija, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija un Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija ir nosūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam un Saeimas deputātiem ar aicinājumu atcelt vai vismaz būtiski samazināt plānoto vinjetes likmes pieaugumu transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 12 tonnām, kas aprīkoti ar četrām un vairāk asīm un "Euro VI" dzinēju, informē asociāciju izpilddirektors Artūrs Bukonts.

LNMA norādīja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā neatrisina prezidenta identificētās problēmas pēc būtības, bet tikai ļoti šaurā apjomā skar atsevišķas sabiedrības grupas.

Asociācija ar izpratni esot uztvērusi prezidenta lēmumu nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai, kā arī prezidenta vēstulē paustos argumentus - par nepietiekami izvērtētu ietekmi, sabiedrības līdzdalības trūkumu, tiesiskās paļāvības principa apdraudējumu un neskaidru mērķu sasniegšanas mehānismu.

LNMA skaidro, ka autoceļu lietošanas nodevas palielināšana skars mežsaimniecības un kokrūpniecības nozari, pārtikas ražošanas un piegādes ķēdes, būvniecību un reģionālo uzņēmējdarbību, pašnodarbinātos un mazās saimniecības, kā arī ikvienu patērētāju, kam gala cenu pieaugums tiks pārlikts uz precēm un pakalpojumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) un galvaspilsētas domes pārstāvji, tiekoties ar tūrisma nozares organizācijām un uzņēmēju pārstāvjiem, vienojušies par tūrisma nodevas palielināšanu Rīgā līdz 2 eiro par personu par nakti, sākot no 2027. gada 1. janvāra

Vienlaikus ir notikusi vienošanās par prioritātēm, kurām tiks novirzīti papildu ieņēmumi no tūrisma nodevas — Rīgas starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai, tūrisma mārketinga aktivitātēm un darījumu tūrisma attīstībai. Plāno stiprināt “Meet Riga” zīmolu, izveidojot un attīstot Rīgas Kongresu biroju, lai aktīvāk piesaistītu starptautiskas konferences un darījumu pasākumus. Tas ļaus Rīgai konkurēt ar kaimiņvalstu galvaspilsētām par augstas pievienotās vērtības pasākumu norisi, vienlaikus radot būtisku pienesumu viesmīlības, ēdināšanas, transporta un citām pakalpojumu nozarēm.

Ārvalstu tūrisma plūsmu joprojām būtiski ietekmē ģeopolitiskā situācija reģionā un ekonomiskie izaicinājumi. Vienlaikus Rīga konkurē ar kaimiņvalstu galvaspilsētām, kur pēc Covid-19 pandēmijas tūrisma attīstībā ieguldīti ievērojami lielāki resursi.

Transports un loģistika

Lazdiņš: Vinjetes izmaksu palielināšana vieglajiem kravas auto ir spļāviens sejā nozarei

Db.lv,05.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau no jaunā gada 1. janvāra palielināsies izmaksas autoceļu lietošanas nodevām jeb vinjetēm vieglajiem kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām. 260 eiro vietā vinjetes izmaksas pieaugs par 38,5 %, kas nozīmē, ka turpmāk šādu transportlīdzekļu īpašniekiem būs jāšķiras no 360 eiro katru gadu, turklāt vinjetes tagad būs nepieciešamas, lai pārvietotos arī pa reģionālajiem auto ceļiem.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver: “Šāds izmaksu kāpums lauksaimniekiem ir absolūti nepieņemams un nav godīgs – tas ir spļāviens sejā ne tikai mūsu nozarei, bet arī mežsaimniekiem un mazajiem uzņēmējiem.”

Nākamā gada valsts budžeta paketē apstiprināti grozījumi vinjetes izmaksu kāpumam transportlīdzekļiem ar masu, sākot no trim tonnām, turklāt vinjete būs nepieciešama ne tikai tad, ja vieglais kravas auto pārvietojas pa galvenajiem valsts ceļiem, bet arī pa reģionālajiem auto ceļiem. Kamēr citviet Eiropas Savienībā šāda autoceļu lietošanas nodeva jāmaksā tikai smagajiem kravas auto, sākot ar masu no 3500 kilogramiem, turpmāk Latvijā arī B kategorijas transportlīdzekļiem, piemēram, vieglajiem kravas furgoniem, būs jāiegādājas vinjete, kuras izmaksas būs 360 eiro gadā. Šīs izmaiņas skars aptuveni 27 000 autobraucēju visā Latvijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļu nozarei šogad plānots 314,1 miljona eiro valsts finansējums, kas ir par 40,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2025. gadā, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat autoceļu projektiem šogad plānotas papildu 38 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas.

Ar pieejamo finansējumu plānots veikt valsts autoceļu un tiltu būvniecību un uzturēšanu, nodrošināt mērķdotācijas pašvaldībām ielu būvniecībai, kā arī izbūvēt gājēju un velosipēdu ceļus. Tāpat plānots nodrošināt savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionos, kā arī īstenot ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus.

Kopumā šogad plānots atjaunot vai izbūvēt autoceļus 570 kilometru kopgarumā. Tādējādi aplēsts, ka vismaz apmierinošā stāvoklī būs 86% valsts galveno autoceļu un 66% valsts reģionālo autoceļu.

Valsts autoceļu būvniecībai un atjaunošanai šogad plānots ieguldīt 142,7 miljonus eiro. Savukārt mērķdotācijām pašvaldībām ielu uzturēšanai un būvniecībai šogad būs pieejams 60,1 miljons eiro, kas ir tikpat daudz, cik 2025. gadā. Savukārt 20 000 kilometru valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem šogad plānots tērēt 79,64 miljonus eiro.

Eksperti

Kāpēc Latvijā vēl neredz elektriskos kravas auto?

Mikus Blumfelds, Inter Cars Latvija kravas auto segmenta vadītājs,21.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravas transporta nozare Eiropā piedzīvo straujas pārmaiņas – līdz 2040. gadam plānots samazināt to CO₂ emisijas līdz pat 90% lai arī patlaban saskaņā ar nozares datiem, piemēram, tikai 3,6% kravas auto ir elektriski. Taču ne vienmēr ekoloģija nozīmē miljonu investīcijas jaunā autoparkā.

Eiropas regulējums dod ļoti skaidru virzienu – līdz 2030. gadam izmeši, ko rada kravas auto, jāsamazina līdz 45%, bet vēl pēc desmitgades – līdz 90%. Tomēr ne visiem uzņēmumiem ir vienādas starta pozīcijas – ja autoparks ir vecāks, pāreja uz “zaļākiem” risinājumiem, protams, nav vienā dienā atrisināms jautājums. Tajā pašā laikā arvien vairāk uzņēmumu sāk skatīties uz ekoloģiju pragmatiski – kā uz izmaksu samazināšanas instrumentu. Arvien vairāk uzņēmumu secina, ka ilgtermiņā tā nav tikai “zaļā domāšana”, bet arī – izmaksu samazināšana. Ja auto patērē mazāk degvielas, kas saistīts arī ar mazākiem CO₂ izmešu apjomu, uzņēmums vienkārši pelna vairāk.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reverso satiksmi pār Salacu Salacgrīvā no pagaidu tilta pārslēgs uz jauno tiltu un atcels ierobežojumus kravas transportam, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Tas tiks izdarīts šodien dienas laikā. Satiksme tiks organizēta pa vienu jaunā tilta braukšanas joslu, un to regulēs ar luksoforiem. Arī gājēju kustība turpmāk notiks pa jaunā tilta ietvi.

Līdz ar satiksmes pārvirzīšanu uz jauno tiltu, šķērsot upi Salacgrīvā varēs arī kravas transports, kura faktiskā masa ir lielāka par 44 tonnām.

Slēgtā josla būs norobežota ar vadstatņiem, atļautais braukšanas ātrums uz tilta būs apdzīvotā vietā atļautie 50 kilometri stundā. Plānots, ka reversā satiksme saglabāsies līdz tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei, kas paredzēta novembra vidū.

Vienlaikus LVC informē, ka valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 27 posmos. Plašākie satiksmes ierobežojumi saglabājas uz reģionālajiem autoceļiem starp Balviem un Liteni, Koknesi un Vecbebriem, kā arī Valdemārpili un Rudi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 12. martā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Vidējo braukšanas ātrumu sāks kontrolēt uz Vidzemes šosejas (A2) no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam Valmiera-Cēsis-Drabeši (P20) jeb pagriezienam uz Cēsīm, kā arī posmā no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim.

Tāpat vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Valmieras šosejas (A3) no Stalbes līdz Rubenei, Daugavpils šosejas (A6) no Dzelmēm līdz Uplejām, Ventspils šosejas (A10) starp rotācijas apļiem pie Tukuma, kā arī uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) no Tīnūžiem līdz Ziediņiem.

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šodien sāk darboties trīs jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Vidējo braukšanas ātrumu sāks kontrolēt uz Tallinas šosejas (A1) no Vitrupes līdz Svētciemam, bet uz Liepājas šosejas (A9) no 10. kilometra līdz Kaģiem un no Blīdenes līdz Brocēniem.

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Šogad uz valsts autoceļiem plānots ieviest kopumā 17 jaunus vidējā braukšanas ātruma kontroles posmus.

No marta līdz maijam paredzēts ieviest vidējā braukšanas ātruma kontroli vēl 14 posmos.

Tostarp vidējā braukšanas ātruma kontrole tiks ieviesta uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 jeb pagriezienam uz Cēsīm un no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim, kā arī uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Stalbes līdz Rubenei un uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Dzelmēm līdz Uplejām.

Eksperti

Cik gatavi esam zaļākai loģistikai?

Mareks Freibergs, “Lidl” loģistikas vadītājs Baltijas valstīs,21.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta nozare Latvijā ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, un tai ir būtiska loma valsts klimata mērķu sasniegšanā. Kravu pārvadājumi rada būtisku emisiju daudzumu, bet vienlaikus tie piedāvā plašas iespējas ieviest videi draudzīgas inovācijas.

Eiropa līdz 2050. gadam paredz būtisku emisiju samazinājumu, un pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportu, tostarp stingrākas prasības attiecībā uz kravas transportlīdzekļu radītajām emisijām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz nāksies no runām pāriet pie reālām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi gan transporta parka modernizācijā, gan piegādes ķēdes efektivizācijā. Un to paveikt var tikai un vienīgi kompleksi raugoties uz ilgtspējīgas loģistikas ieviešanas izaicinājumiem, proti sadarbojoties valstij un uzņēmējiem. Vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas veicinātu emisiju samazināšanu pašreizējās Latvijas infrastruktūras kontekstā un soļiem, kas jāsper, lai no vārdiem pārietu pie darbiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā daļa autoceļu projektu varētu netikt īstenoti bitumena, ko tostarp izmanto ceļu asfaltēšanai, straujā izmaksu pieauguma dēļ, aģentūrai LETA norādīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Kompānijā skaidroja, ka ASV un Irānas kara izraisītais naftas cenu kāpums tiešā veidā ietekmē bitumena izmaksas, un bitumena cena pie ražotājiem ir kāpusi diezgan strauji - dažu dienu laikā tā palielinājusies par ceturtdaļu. Vienlaikus pastāv iespēja, ka cena turpinās augt.

Uzņēmumā norādīja, ka patlaban aktīvajiem valsts autoceļu būvdarbu iepirkumiem LVC pagarinās piedāvājumu iesniegšanas termiņus, kas ļaus uzņēmējiem iesniegt piedāvājumus atbilstoši tirgus izmaiņām. Pēc tam atkarībā no būvdarbu izmaksām tiks lemts par iepirkumu rezultātiem.

Tāpat LVC atzīmēja, ka pastāv iespēja, ka daļa projektu netiks realizēti, kā arī būs nepieciešama esošo līgumu indeksācija, ja situācija bitumena tirgū neuzlabosies vai vēl vairāk pasliktināsies.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves materiālu, īpaši bitumena, pieaugošo izmaksu dēļ šogad būs jāatsakās no vairākiem plānotajiem projektiem, ceturtdien VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) ikgadējā Latvijas ceļu nozares konferencē sacīja LVC valdes loceklis Verners Akimovs.

Pārsvarā tie varētu būt ceļu seguma atjaunošanas projekti, kur bitumenam ir lielākais īpatsvars, taču Akimovs neizslēdza, ka LVC šogad varētu atteikties arī no kādiem reģionālo ceļu pārbūves projektiem, piemēram, no autoceļa Viļāni-Preiļi-Spoģi pārbūves.

Savukārt citās vietās LVC varētu plānoto pārbūvi aizstāt ar ceļu seguma atjaunošanu. Atliktos projektus varētu pārcelt uz nākamo gadu, sacīja Akimovs.

Viņš piebilda, ka cenas augušas ne tikai bitumenam, kuru ietekmē naftas cenu kāpums. Piemēram, par 25% gada laikā augušas cenas arī smiltij, grantij, šķembām un citiem materiāliem.

Tāpat Akimovs vērsa uzmanību uz nepietiekamo autoceļu būvniecības finansējumu, piemēram, kapitālieguldījumiem šogad atvēlēti 153 miljoni eiro, bet nepieciešami būtu 407 miljoni eiro. Savukārt ceļu ikdienas uzturēšanai atvēlēti 57 miljoni eiro, bet būtu nepieciešami 173 miljoni eiro.

Transports un loģistika

Rīgas ostā ieviests digitāls risinājums autotransporta plūsmas regulēšanai ražas sezonas laikā

Db.lv,22.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties šī gada aktīvajai graudu pārkraušanas sezonai, Rīgas ostas terminālos norit Latvijā izaudzēto graudu kravu pieņemšana.

Augustā, uzkraujot 250 000 tonnu dažādu lauksaimniecības kravu, ostā apkalpots un tālāk nosūtīts 31 kuģis. Savukārt līdz septembra vidum ar uzkrautām 347 000 tonnām vietējās lauksaimniecības produkcijas Rīgas ostu atstājuši vēl 30 kuģi. Lielāko daļu, kā ierasts, veido kviešu ražas sūtījumi, taču aktīvi tiek eksportēts arī Latvijas rapsis. Galvenie galamērķi – Spānija, Vācija un Āfrikas valstis.

Šosezon graudus Rīgas ostā gatavi pieņemt un apstrādāt 15 abos Daugavas krastos esoši ostas termināļi. Lai samazinātu kravas auto sastrēgumus uz termināļu pievedceļiem, kas nereti veidojas ražas novākšanas sezonas laikā, Rīgas ostā ir izstrādāts un ieviests digitāls risinājums, ar kura palīdzību var regulēt kravu piegādātāju auto plūsmas uz ostu. Tas darbojas, izmantojot šī gada sākumā Rīgas ostā ieviesto digitālo pieteikšanās sistēmu, veicot dokumentu iesniegšanu un pārbaudes digitālā, nevis papīra formātā. Līdz ar to Rīgas brīvostas pārvalde aicina ostas uzņēmumus un kravu piegādātājus izmantot elektronisko pieteikšanās sistēmu i.rop kravas autotransportam, lai pirms došanās uz ostu saņemtu digitālu piekļuves apstiprinājumu no konkrētā termināla, tādējādi izvairītos no sastrēgumiem un kravas auto dīkstāves, gaidot rindās pie ostas.

Transports un loģistika

Iniciatīvu Liepājas šoseju pārbūvēt par četru joslu ceļu nodod Saeimas Budžeta komisijai

LETA,23.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien nolēma iedzīvotāju iniciatīvu par Liepājas šosejas pārbūvēšanu par četru joslu ceļu nodot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Nodot iniciatīvu tieši Budžeta komisijai iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē tika nolemts arī tāpēc, ka Budžeta komisija konceptuāli vienojusies izveidot darba grupu, kuras mērķis būs turpināt strādāt pie Autoceļu lietošanas nodevu likuma iespējamas pilnveidošanas, vērtēt citus iespējamos atvieglojumus, piemēram, kokrūpniekiem, attīstīt "sauso ostu" konceptu un pārrunāt atbalstu elektroauto iegādei uzņēmumiem.

Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P) iepriekš komisijas sēdē norādīja, ka SM atbalsta šo iniciatīvu, vienlaikus jautājums esot par pieejamo finansējumu. Viņš norādīja, ka jautājums esot jāskata plašāk un sistemātiski.

Vide

Latvija tomēr pārņems ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu darbību regulējošās direktīvas

LETA,09.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, lemjot trešo reizi, otrajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.

Par likumprojektu nobalsoja 51 deputāts, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Iepriekšējās divas nedēļas parlaments par likumprojektiem nelēma, jo koalīcija nespēja nodrošināt kvorumu. Vairākas reizes balsojot, par likumprojekta priekšlikumiem nobalsoja 48 deputāti. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) slēdza parlamenta sēdes.

Vēl iepriekš likumprojekti vairākkārt tika atlikti, par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Kasparam Briškenam (P) norādot, ka tajos nepieciešami precizējumi.

Pirms balsojuma deputātus uzrunāja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS). Viņš norādīja, ka ar likumprojektu nav plānots uzņemties jaunus pienākumus, bet dot iespēju rast papildu Eiropas finansējumu, ja uzņēmējs vēlas ieguldīt jaunās tehnoloģijās, attīstīt Latvijas ekonomiku.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna pirmdien paziņoja, ka ieviesīs pagaidu nodevas atsevišķiem piena produktiem, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES).

Nodevas, kuru lielums svārstīsies no 21,9% līdz 42,7%, spēkā stāsies otrdien.

Tās attieksies uz dažādiem piena produktiem, to vidū svaigu un kausētu sieru, biezpienu, zilo sieru, kā arī pienu un krējumu, norāda Ķīnas Tirdzniecības ministrija.

Ķīna izmeklēšanu saistībā ar piena produktu importu no ES sāka pērnā gada augustā pēc Ķīnas Piena produktu ražošanas asociācijas lūguma. Izmeklēšana noslēgsies februārī.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija pirmdien pavēstīja, ka sākotnējie izmeklēšanas secinājumi norāda uz saikni starp ES subsīdijām un ievērojamo kaitējumu, ko tās rada Ķīnas piena produktu nozarei.

Kā ziņots, Ķīna 17. decembrī ieviesa antidempinga nodevas no 4,9% līdz 19,8% apmērā cūkgaļas importam no ES.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgas novada dome pieņēmusi lēmumu par pašvaldības nodevas ieviešanu atpūtnieku un tūristu uzņemšanai Kuldīgā no šā gada 1. jūlija, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Tūrisma nodeva tiks piemērota viesiem, kuri nakšņo tūristu mītnēs Kuldīgas pilsētā. Tās apmērs būs 1,50 eiro par personu par katru pavadīto nakti, nepārsniedzot 15 eiro par vienu nepārtrauktu uzturēšanās reizi. Nodeva netiks piemērota novadā deklarētajiem iedzīvotājiem un personām līdz 18 gadu vecumam, kā arī nebūs attiecināma uz komandējumiem un darba braucieniem.

Pašvaldība apgalvo, ka nodevas ieviešanas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu tūrisma attīstību un piesaistīt papildu līdzekļus ar tūrisma nozari saistītu iniciatīvu īstenošanai.

Pašvaldība skaidro, ka UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Kuldīgas vecpilsēta ir nozīmīgs kultūras un tūrisma galamērķis Latvijā, tādēļ būtiski nodrošināt, lai tūrisma attīstība būtu mērķtiecīga, sabalansēta un sniegtu ieguldījumu pilsētvides un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome šodien nolēma grozīt saistošos noteikumus un palielināt maksu par iebraukšanu pilsētā.

Dienas iebraukšanas maksa no esošajiem trim eiro tiks palielināta uz pieciem eiro. Savukārt ilgtermiņa caurlaižu cenas tiks aptuveni dubultotas - no 10 eiro uz 20 eiro par nedēļas caurlaidi, no 31 eiro uz 60 eiro par mēneša caurlaidi, no 55 uz 100 eiro par trīs mēnešus derīgu caurlaidi.

Pusgada caurlaide turpmāk maksās 180 eiro esošo 107 eiro vietā, bet gadu derīga caurlaide - 270 eiro līdzšinējo 180 eiro vietā.

Mainīta arī nodevas samaksas kārtība - nodevas samaksu dienas caurlaides maksas aparātos nevarēs veikt skaidrā naudā, bet tikai ar maksājumu karti. Saglabāta iespēja ar skaidru naudu norēķināties Jūrmalas valstspilsētas administrācijas ēkā Jomas ielā 1/5 Majoros.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pašvaldība par iebraukšanas caurlaižu izsniegšanu gada pirmajos divos mēnešos, kad spēkā ir jauna caurlaides cena, iekasējusi 1 128 235 eiro, informē pašvaldībā.

Ieņēmumi no iebraukšanas caurlaižu izsniegšanas Jūrmalā pašvaldībai 2025. gada janvārī un februārī, kad caurlaides cena bija trīs eiro, sasniedza 946 052 eiro. Savukārt šogad attiecīgajā periodā šī summa bija 1 128 235 eiro.

Vienlaikus pašvaldība norāda, ka 2026. gada janvārī un februārī klienti, kuriem piešķirtas caurlaides ar atbrīvojumu vai atvieglojumu, veidoja 23% no kopējā skaita.

Jau ziņots, ka šogad no trīs līdz pieciem eiro pieaugusi iebraukšanas maksa Jūrmalā.

Saskaņā ar grozījumiem saistošos noteikumiem dienas iebraukšanas maksa no līdzšinējiem trim eiro palielināta uz pieciem eiro. Savukārt ilgtermiņa caurlaižu cenas aptuveni dubultotas - no desmit eiro uz 20 eiro par nedēļas caurlaidi, no 31 eiro uz 60 eiro par mēneša caurlaidi, no 55 uz 100 eiro par trīs mēnešus derīgu caurlaidi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26.marta sāk darboties jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Liepājas šosejas un Rēzeknes šosejas, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Braukšanas vidējo ātrumu sāks kontrolēt uz Liepājas šosejas (A9) no Apšupes līdz Tiltiņiem 17,6 kilometrus garā posmā un uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (A12) jeb Rēzeknes šosejas no Varakļāniem līdz Kristceļiem 7,6 kilometrus garā posmā, kā arī no Greiškāniem līdz autoceļa A12 108. kilometram 1,8 kilometrus garā posmā.

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, pārbaudīs transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas un derīgas tehniskās apskates esamību, kā arī autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Plānots, ka šogad uz valsts autoceļiem sāks darboties kopumā 17 jauni vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi.

Eksperti

Dalītais īpašums bremzē investīcijas un uzticēšanos tirgum

Edgars Čerkovskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas docētājs, ekonomists,08.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra beigās Satversmes tiesa lēma apvienot vairākas lietas, kas saistītas ar dalītā īpašuma statusu un skatīt tās ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Saskaņā ar Valsts Zemes dienesta datiem dalītā īpašuma statuss šobrīd attiecas uz 3 520 īpašumiem visā Latvijā un šajos īpašumos ir 160 213 dzīvokļi vai biroji.

Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, tie ir aptuveni 15% no visiem īpašumiem Latvijā, un šāds statuss apgrūtina ne tikai iesaistīto pušu (dzīvokļu īpašnieku un arī zemes īpašnieku) īpašumu tiesības, bet arī iespējas pārdot īpašumu, piesaistīt investīcijas u.tml.

Izaicinājumi visām iesaistītajām pusēm

Ja ēkas īpašniekam nav noslēgts līgums ar zemes īpašnieku, tad automātiski iestājas zemes likumiskās lietošanas tiesības, par kuru ēkas īpašnieks maksā noteiktu maksu - 4 % no lietošanā esošās zemes universālās kadastrālās vērtības gadā. Šis regulējums rada papildus izaicinājumus abām pusēm, proti - dzīvokļu īpašnieki nereti ir neizpratnē, jo formula, pēc kuras tiek aprēķināta zemes lietojuma maksa un iespējamie papildus maksājumi, nav pietiekami caurspīdīga, un trūkst vienota skaidrojuma par lietošanas tiesību apjomu, kas rada strīdus un neuzticēšanos. Savukārt, zemes īpašnieki nereti cīnās ar to, ka dzīvokļu īpašnieki savlaicīgi neveic attiecīgo maksājumu vai kopējā summa, kas tiek saņemta, dažkārt nenosedz pat nodokļus, kas jāmaksā par īpašumu. Ir dzirdētas dažādas situācijas, piemēram, kad zemes īpašnieki saņem no dažiem desmitiem eiro līdz vairākiem desmitiem tūkstošu eiro gadā.