Pieturoties mitriem laikapstākļiem, daudzviet valsts autoceļu tīklā pasliktinās grants ceļu stāvoklis. Mitruma dēļ iepriekš veikto uzturēšanas darbu efekts saglabājas īsāku laiku, bet satiksmes ietekmē veidojas bedres un iesēdumi - īpaši tas raksturīgi ceļiem, kur ir intensīva smagā transporta satiksme, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Nokrišņu daudzums visur nav bijis vienmērīgs, līdz ar to ceļu stāvoklis atšķiras arī viena reģiona ietvaros. Reģionos sliktākā stāvoklī ir grants ceļi:

• Kurzemes reģionā - Dienvidkurzemes novadā Liepājas un Rucavas apkārtnē;

• Latgales reģionā vietējie autoceļi galvenokārt reģiona dienvidaustrumu daļā - Šķirpāni-Soboļina (V540), Konecpole-Vertulova (V542), Zamšoviki-Tīmaņi-Zirgi (V607), Špoģi-Arendole-Rimicāni-Rožupe (V682), Rožupe-Rudzāti-Varakļāni (V761), Dagda-Pauļukalns (V619), Ogureckaja-Strodi-Auleja (V611), kā arī pie Balviem Balvi-Celmene-Sita (V470);

• Rīgas reģionā - autoceļš Rīga-Ērgļi (P4) pie Kangariem un Bauska-Linde (P88) Ogres novada teritorijā;

Valmieras Industriālajā parkā, kas ir nacionālas nozīmes infrastruktūra, pabeigta tā izbūve – ekspluatācijā pieņemts dzelzceļa pievedceļš un iekšējās teritorijas dzelzceļš, kravu iekraušanas/ izkraušanas (loģistikas) laukums, industriālais elektroenerģijas pieslēgums.

Izveidota arī pārējā infrastruktūra, kas paredzēta eksportējošiem ražošanas uzņēmumiem, kas darbojas viedās specializācijas (RIS3) nozarēs, radot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Savukārt jaunizbūvētā dzelzceļa infrastruktūra stiprinās Valmieras novada lomu Eiropas transporta tīklā, nostiprinot tā pozīciju kā svarīgu savienojuma punktu starp reģioniem un Baltijas valstīm.

Valmieras Industriālais parks, darbojoties kā pirmais Latvijas iekšzemes multimodālais loģistikas centrs, veicinās Vidzemes ekonomiskās izaugsmes un eksportspējas pieaugumu. Transporta un uzglabāšanas nozarē šis būs nozīmīgs attīstības un pārmaiņu posms, jo Vidzemes un Dienvidigaunijas uzņēmumi tādejādi varēs optimizēt piegāžu ķēdes, vienlaikus samazinot transporta izmaksas un emisijas, kravas transporta noslodzi uz autoceļiem. Jaunās un konkurētspējīgās dzelzceļa infrastruktūras un plašā betonētā loģistikas laukuma potenciāls nodēvēts arī par pirmo Latvijas “sauso ostu” (t.i. iekšzemes intermodāli termināļi, kas pa autoceļiem vai dzelzceļu ir tieši savienoti ar jūras ostām).

Ražošana un būvniecība ir noteicošie globālās konkurences rādītāji, un pēdējo 20 gadu laikā ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas pievienotās vērtības radīšanā gan globāli, gan reģionāli – tepat Baltijā.

Ķīna ir apsteigusi ASV pēc rūpnieciskās ražošanas un celtniecības apjomiem, Latvija, starp citu, pēc izaugsmes nedaudz apsteidz Lietuvu un Igauniju, bet apstrādes rūpniecībā tomēr pamatīgi atpaliek, liecina Jura Paidera pētījumā ASV un ES virzās uz rūpniecisku atkarību no Ķīnas un globālajiem Dienvidiem (Dienas Bizness, 23.12.2025.) apkopotie dati.

Ražošana ar būvniecību un bez tās

Globālā mērogā tiek mērīta ražošana kopā ar celtniecību. Proti, laikā no 2004. līdz 2023. gadam Ķīnas rūpniecībā un celtniecībā veidotā pievienotā vērtība ir augusi aptuveni 7,5 reizes, bet ASV – tikai nepilnas divas reizes. Tas Ķīnu ir padarījis par vadošo pasaules ekonomiku. ES valstīm klājas vēl bēdīgāk nekā ASV. Līdztekus jāuzsver, ka visā Baltijā izaugsme šajā sadaļā ir praktiski vienāda – nepilnas trīs reizes. Rūpniecībā un celtniecībā radītā pievienotā vērtība Latvijā no 2004. līdz 2023. gadam palielinājusies 2,98 reizes, Lietuvā – 2,87 reizes, Igaunijā – 2,91 reizi. Savukārt, apskatot apstrādes rūpniecībā radīto pievienoto vērtību uz vienu iedzīvotāju, redzams nepārprotams līderis reģionā. Lietuvā izaugsme no 2004. līdz 2024. gadam ir 2,5 reizes, Igaunijā – 1,5 reizes, Latvijā – 1,3 reizes.

Šorīt apgrūtināti braukšanas apstākļi ir teju visā Latvijā, bet Saldus apkārtnē tie pat ir īpaši apgrūtināti, informē "Latvijas valsts ceļi".

Pēc stiprās snigšanas Saldus apkārtnē īpaši apgrūtināti braukšanas apstākļi izveidojušies Liepājas šosejas posmā no Mazblīdenes līdz Ciecerei un Kuldīgas - Saldus šosejas posmā Saldus novada teritorijā.

Savukārt apgrūtināti braukšanas apstākļi trešdienas rītā ir pa Tallinas šoseju, Vidzemes šosejas posmā no Rīgas līdz Vangažiem, Valmieras šosejas posmā no Murjāņiem līdz Braslas tiltam, pa Rīgas apvedceļu, Ventspils šosejas posmā no Rīgas līdz Usmai, pa Bauskas, Jelgavas un Liepājas šosejām, kā arī pa ceļu Liepāja- Rucava.

Tāpat apgrūtināti braukšanas apstākļi ir pa Daugavpils šoseju visā tās garumā, pa Kokneses šoseju, pa Rēzeknes šoseju, pa ceļu Grebņeva - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža, kā arī pa Daugavpils un Rēzeknes apvedceļiem.

Publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu publiskajā portālā tiks iesniegti Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevu likumā, kas paredz autoceļu lietošanas nodevu (ALN) jeb vinješu likmju izmaiņas.

SM virzīto grozījumu mērķis ir noteikt tādas ALN likmes, kas atspoguļo faktiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, ņemot vērā kravas transportlīdzekļu ietekmi uz autoceļiem. Tāpat, mērķis ir efektīvāk izmantot dzelzceļa infrastruktūru, samazinot autotransporta noslodzi uz autoceļiem, tādējādi veicinot integrētu, ilgtspējīgu loģistikas sistēmu attīstību, nodrošinot vienmērīgāku resursu izmantošanu un atbilstību zaļā kursa mērķiem.

"Mēs nedrīkstam pieļaut, ka negodprātīgas darbības dēļ pasliktinās reģionālo autoceļu kvalitāte. Diemžēl, saskaramies ar situāciju, kad kravas transportlīdzekļi, lai izvairītos no vinješu iegādes, nebrauc pa valsts galvenajiem, bet reģionālajiem ceļiem. Tie tiek bojāti, jo netur papildu slodzi, savukārt to kvalitātes atjaunošanai nepieciešams papildu finansējums. Paplašinot autoceļu tvērumu, mazinās iespējas izvairīties no nodevas nemaksāšanas un tiks izmantoti kravu pārvadāšanai atbilstošāki ceļi - galvenie autoceļi. Vienlaikus jaunās vinješu likmes veicinās arī videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu", skaidro satiksmes ministrs Atis Švinka.