Koksnes cenu kritums biedēs privātīpašniekus doties uz mežu cirst, kā ari būtiski samazinās daudzu mežu īpašnieku aktivitātes mežu atjaunošanā un kopšanā, šodien raksta Dienas bizness.

Kā vienīgo stimulu mežu īpašniekiem kaut ko darīt M. Liopa redz piekļuvi ES struktūrfondiem, kuros pieteikto projektu realizācijai būs vajadzīga nauda, bet atbalsta maksājumu var saņemt tikai pēc projekta realizācijas, tāpēc banku piesardzības politikas apstākļos daļa īpašnieku tomēr ies cirst mežu. Vairāki nelieli privātmežu īpašnieki atzina, ka šogad arī kontrolējošām iestādēm vajadzētu saprast pašreizējo situāciju un nevērsties pret viņiem ar visu likumā paredzēto bardzību.

Vairāk lasiet 22. janvāra Dienas Mežu privātīpašnieki šogad samazinās apgriezienusbiznesā.

Darbinieku skaita samazināšanu uzņēmumi nereti izvēlas gadījumos, kad tiek veikta biznesa optimizācija vai uzsākta izmaksu taupīšanas politika. Katram ir savi iemesli, kāpēc tiek pieņemts lēmums šķirties no daļas darbinieku, un ne vienmēr darba devējam šāda lēmuma pieņemšana ir viegls solis.

Darba likums attiecībā uz darbinieku skaita samazināšanu izvirza dažādus noteikumus un nosacījumus, tajā skaitā paredzot, ka iemesls uzteikumam var būt tikai neatliekami saimnieciska, tehnoloģiska, organizatoriska vai līdzīga rakstura pasākumi uzņēmumā un nevis darbinieka spējas vai uzvedība.

Darbinieku atlaišana reizēm sev līdzi nes arī konflikta situācijas, kuru dēļ darbinieks dodas uz tiesu ar pārliecību, ka ir atlaists nepamatoti. Tiesu kompetencē nav iejaukties uzņēmēja biznesā un padziļināti vērtēt visus apstākļus, iemeslus un uzņēmēja lēmumus, kas saistīti ar uzņēmuma darbību, tā nākotnes vīziju un plāniem. Lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai darbinieku skaita samazināšanas process un darba līgumu uzteikšanas kārtība ir veikta atbilstoši Darba likumā noteiktajam.

Ar pārliecinošu vairākumu – attiecīgi 93 un 94 balsīm par - Saeima konceptuāli atbalstījusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu.

Grozījumi likumā par IIN paredz nodokļa pamatlikmes samazināšanu no 2013. gada 1. janvāra no 25% līdz 24%, 2014. gadā – no 24% līdz 22%, savukārt 2015. gadā – no 22% uz 20%. PVN pamatlikmi nolemts samazināt jau no šā gada 1. jūlija – no 22% līdz 21%.

Noteikts, ka likumprojekti tiks izskatīti steidzamības kārtībā – tikai divos lasījumos. Priekšlikumus otrajam lasījumam var iesniegt līdz rītdienas pulksten 17, bet galīgo lēmumu Saeima varētu pieņemt 24. maijā.

Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darba vietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus, uzsver likumprojekta izstrādātāja Finanšu ministrija (FM). Samazinot darbaspēka nodokļu kopējo slogu, cerēts mazināt samazināt arī nabadzības un strukturālā bezdarba riskus, kā arī ēnu ekonomiku un motivāciju izvairīties no nodokļu nomaksas. Fiskālā gada ietekme, samazinot IIN standartlikmi 2013. gadā par vienu procentpunktu, aplēsta 30,5 miljonu latu apmērā, bet turpmākajos gados – attiecīgi papildus 64,9 miljonu latu un 69,3 miljonu latu apmērā. Diskusijas vēl turpinās par ar IIN neapliekamā minimuma un IIN atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu.

Eiropas Komisija (EK) ir piešķīrusi 150 miljonus eiro atbalstu visu ES dalībvalstu piena ražotājiem, kuri, tirgus problēmu un finansiālo grūtību spiesti, apsver iespēju brīvprātīgi samazināt piena ražošanas apjomus 3 mēnešu periodā savā saimniecībā, informē Zemkopības ministrija.

Atbalsta mērķis ir kompensēt ražotājiem īslaicīgu piena piegādes samazināšanu.Atbalsta shēmas izmantošana ir brīvprātīga, un katram piena ražotājam pašam ļoti atbildīgi jāizvērtē nepieciešamība un iespējas ražošanu samazināt vismaz 3 mēnešu periodā.

Ja piena ražotājam ir interese par šo EK piedāvājumu, kas būs spēkā no šā gada 11. septembra, ražotājs varēs tam pieteikties saskaņā ar Zemkopības ministrijas izstrādāto kārtību.

Pieejamais atbalsts piena ražotājam paredzēts par piena piegādes samazināšanu 3 mēnešu periodā, salīdzinot ar tādu pašu references periodu iepriekšējā gadā, ja ražotājs 2016. gada jūlijā ir veicis piena piegādi pirmajam pircējam (neattiecas uz tiešo tirdzniecību). Patlaban atbalsta likme paredzēta 140 eiro par tonnu par references periodā samazināto piegādes apjomu, t.i., par nepiegādāto piena daudzumu: ja piena piegādi samazina vismaz par 1500 kg 3 mēnešu periodā; par apjomu, kas nepārsniedz 50% no references periodā piegādātā daudzuma (var samazināt vairāk, bet atbalsts pienāksies tikai par 50%).

Ekonomisti šobrīd neatbalsta PVN likmes samazināšanu pārtikai, bet ideju ieviest t.s. «tauku» nodokli vērtē kā apspriežamu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai šobrīd būtu kategoriski nevēlama, jo tādā veidā būtiski samazinātos valsts budžeta ieņēmumi. Valstī, kur nodokļu iekasēšana nav optimāla un iedzīvotājiem ir tendence nemaksāt nodokļus, PVN ir viens no nedaudzajiem nodokļu veidiem, no kura ir grūti izvairīties. Uzlabojot nodokļu iekasēšanu un maksāšanas disciplīnu citās kategorijās, ilgākā termiņā varētu domāt arī par PVN pakāpenisku samazināšanu pārtikai, DB skaidro Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Nākotnē PVN likmes samazināšana pārtikai vai daļai pārtikas produktu būtu pieļaujama, tomēr tā būtu jāskata kontekstā ar kopējo nodokļu politiku un to, kā padarīt Latvijas nodokļu sistēmu progresīvāku, līdzīgās domās ir SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis. Savukārt patlaban PVN likmes samazināšana pārtikai, arī pēc viņa domām, diezin vai būtu pareizais solis, ņemot vērā budžeta iespējas, jo šāds solis nozīmētu PVN nodokļu ieņēmumu samazinājumu, bet tas automātiski nenodrošinātu arī pārtikas preču cenu krišanos par tādu pašu procentu. «Tādējādi PVN likmes samazināšana nozīmē mazākus ieņēmumus budžetā, bet patērētājs šo PVN likmes samazināšanu neizjustu pilnībā, turklāt šajā gadījumā lētākas pārtikas preces būtu arī sabiedrības turīgākajam slānim. Līdz ar zemāku PVN gan varētu sagaidīt pārdoto pārtikas preču apjomu pieaugumu, tomēr šis pieaugums procentuāli būtu mazāks nekā cenu izmaiņas, turklāt PVN samazināšana visai pārtikai var sekmēt tādu pārtikas produktu iegādi, kuri nav uzskatāmi par veselīgiem pārtikas produktiem,» klāstīja E. Rudzītis.

Lai arī valdības amatpersonas vēl nedēļas nogalē taisnojās, ka Pasaules Bankas (PB) ieteikumiem 2011.gada budžeta konsolidācijai, ir tikai priekšlikumi, kurus vēl analizē nozaru ministrijas un kurus saskaņos ar sociālajiem partneriem, portāls Pietiek.com norāda, ka tieši tie ir reālākie budžeta stūrakmeņi.

Kā portālam atzinušas vairākas valdošai koalīcijai tuvas amatpersonas, jaunajai premjera Valda Dombrovska (Vienotība) valdībai nāksies ņemt vērā gandrīz visus PB ieteikumus, veidojot nākamā gada budžetu. Turklāt tiek cerēts, ka V.Dombrovskis to arī spēs izdarīt un sabiedrībai varēs izskaidrot, kāpēc PB ieteikumi tiek īstenoti.

Ja topošā valdībā vēloties nodrošināt ilgtspējīgu budžetu, samazinot budžeta tēriņus, tad V.Dombrovskim nekas cits neatliekot, kā turēties pie vairuma PB ieteikumu kā īstenojamo reformu un budžeta veidošanas mugurkaula, atzinis kāds valdībai tuvs avots.

Tas, vai jaunajai valdībai izdosies to panākt, būšot tieši atkarīgs no politiķu spējām pieņemt nepopulārus, bet valsts pārvaldes un budžeta reformām vajadzīgus lēmumus. Problēma esot nevis PB ieteikumos, bet gan tajā, vai Latvijas politiķi ir spējīgi tos ieviest un pieņemt lēmumus, kā arī tos izskaidrot sabiedrībai.

Volvo Trucks izstrādājusi uzlabotu elektronisko stabilitātes programmu (ESP), kas darbojas arī piekabēm.

Pašlaik ir tapusi jauna sistēmas versija, kas ir piemērota kravas automašīnām ar 6x2 un 4x2 šasiju un vairākām piekabēm. Šo jauno sistēmu var uzstādīt gan vilcējiem, gan sastāviem no vairākām piekabēm. Viena no tās galvenajām priekšrocībām ir tā, ka tā ir piemērota lielākajai daļai bīstamo kravu pārvadājumu, piemēram, degvielas vedējiem.

Kā liecina statistika, vairāk nekā pusē no visiem kravas automašīnu negadījumiem ar bojā gājušajiem vai smagi ievainotajiem ir iesaistīts viens transportlīdzeklis, kas apgāžas vai nobrauc no ceļa. Šāda veida negadījumi rada arī ievērojamus zaudējumus – tajos tiek bojātas kravas automašīnas, piekabes un kravas. Gan simulācijās, gan reālos izmēģinājumos pierādīts, ka ESP sistēma būtiski samazina apgāšanās un sānslīdes iespējamību. Attiecīgi – šīs sistēmas izmantošana kravu pārvadātājiem viennozīmīgi atmaksājas.ESP sistēmas darbību kontrolē dators, kas saņem datus no riteņu ABS sensoriem, stūres sistēmas, žiroskopa un citiem avotiem. Pamatojoties uz šo informāciju, iespējams automātiski konstatēt apgāšanās vai sānslīdes risku. ESP uz to reaģē, bremzējot atsevišķus kravas automašīnas vai piekabes riteņus un vajadzības gadījumā samazinot motora apgriezienus.

Samazinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) augļiem un dārzeņiem, palielināsies pašmāju produkcijas patēriņš un vietējo ražotāju konkurētspēja, tomēr pagaidām vēl nav pilnīgas pārliecības, vai šāds solis mazinās ēnu ekonomiku, kuras īpatsvars nozarē ir vairāk nekā 40%, secināts šodien Zemkopības ministrijā notikušajā ekspertu grupas sanāksmē.

Starpinstitūciju darba grupas pirmajā sēdē tās vadītājs, ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis akcentēja, ka galvenais uzdevums ir izvērtēt, vai samazināts PVN pozitīvi ietekmēs ražotāju konkurētspēju, kāpinās vietējo produktu patēriņu, uzlabos maznodrošināto iedzīvotāju pirktspēju. Tāpat vēl nav skaidrs, vai samazināts PVN ietekmēs cenas veikalos, kam nodokļa samazināšanas gadījumā vajadzētu kļūt mazākām.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvis Noris Krūzītis gan apliecināja, ka gadījumā, ja tiktu samazināts PVN pārtikai, pārtikas cenas mazumtirdzniecībā samazinātos.

«Tirgotāji šajā jautājumā būs godprātīgi. Un arī augļu un dārzeņu sektors būs ieguvēji. Ja Latvijā ienāk lielās fūres ar nezināmas izcelsmes lētu preci un tas viss parādās tirgū, tad mēs veikalos nevaram vairs iztirgot vietējo produkciju un veikt pasūtījumus piegādātājiem. Pārstrāde investējusi lielu naudu, lai palielinātu ražošanas apjomus, bet mēs nevaram to visu paņemt pretī. No praktiskā aspekta PVN samazināšana pelēko tirgu samazinātu vismaz par 30%,» sacīja Krūzītis.

2015. gads Latvijā varētu atnest «dāvanu» – augstāku PVN likmi, valdības vadītāja noliedz šādas iespējas apspriešanu, savukārt budžeta eksperti to uzskata par neizbēgamu, uzņēmēji – par nepieļaujamu

Vētru ar PVN standartlikmes paaugstināšanu sacēla nesen Saeimas deputāta pienākumus pildīt sākušais Gatis Sprūds, kurš savā Twitter kontā paziņoja, ka saņēmis informāciju – tiekot gatavota PVN likmes palielināšana par 1 vai pat 2 procentpunktiem, kuru centīšoties nepieļaut. Tieši tāpēc uz šo jautājumu nācās atbildēt arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kura noliedza, ka patlaban tiktu apspriesta iecere par 1 – 2 procentpunktiem palielināt PVN nodokļa likmi. «Valdībā nekas tāds nav lemts, neesmu neko tādu apspriedusi arī ar Finanšu ministriju,» valdības vadītājas sacīto citē aģentūra LETA. Pērn novembrī LETA rakstīja, ka finanšu ministra padomnieks Reinis Strolis diskusijā atzinis: nākamajos gados būs jādiskutē par izmaiņām saistībā ar PVN – gan par samazināto PVN, gan akcīzes nodokļa celšanu tabakai. Neoficiāla informācija liecina, ka valdību veidojošo partiju starpā ir bijusi runa par to, kur ņemt papildu naudu valsts budžetam. Viena no idejām ir bijusi PVN pamatlikmes palielināšana par vienu procent- punktu, lai atgrieztos situācijā, kāda tā bija līdz 2012. gada 1. jūlijam, kad nodokļa likme tika samazināta, lai iegrožotu inflāciju un Latvija varētu izpildīt iestāšanās kritērijus eirozonā. Kā vēl viens papildu arguments PVN likmes pacelšanai ir tas, ka no 2015. g. iecerēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana. Protams, šāds nepopulārs solis diez vai tiks sperts pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, bet tieši pēc tām, jo neviens politiskais spēks visdrīzāk negribēs solīt paaugstināt visu vēlētāju makus skarošu nodokli. Tomēr, kā uzskata daļa aptaujāto, šāds PVN likmes palielinājums ir tikai laika jautājums, jo alternatīva ir budžeta izdevumu revīzija, kas īsti nevienam nepatīkot.

«Pašreiz izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksu likmēs mēs neplānojam – ne paaugstināšanas virzienā, ne arī samazināšanas virzienā, zinot to, ka sociālajā budžetā vēl aizvien saglabājas deficīts, tā kā runa pamatā ir par iedzīvotāju ienākumu nodokli,» runājot par vadības ieceri mazināt darbaspēka nodokļus, sacīja premjers Valdis Dombrovskis.

«Vakar valdības sēdē mēs apstiprinājām bāzes izdevumus. Tas faktiski ieliek pamatu tālākajam darbam pie valsts budžeta, vērtējot ministriju un neatkarīgo iestāžu pieteiktās prioritātes, papildus finansējuma pieprasījumus. Attiecībā uz nodokļu politiku – šis jautājums būs jāskata kontekstā ar šiem budžeta papildus pieprasījumiem, jo uzstādījums ir no nākamā gada sākt samazināt darbaspēka nodokļus,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja premjers.

Viens no veidiem, kādā varētu tik samazināti darbaspēka nodokļi, paredz palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu. «Nodokļus palielināt mēs neplānojam. Runa šajā gadījumā – 2013. gada budžeta kontekstā – būs tieši par darbaspēka nodokļu samazināšanu, un neapliekamā minimuma palielināšana ir viens no soļiem darbaspēka nodokļu samazināšanā,» skaidro premjers. «Ja mēs iesim uz ienākumu nodokļa samazināšanu, tad tā notiks pakāpeniski ar uzstādījumu vairāku gadu laikā sasniegt Igaunijas un Lietuvas līmeni,» tā viņš.

«Lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu īpaši izjutīs valsts iestādes, kuras ilgstoši cīnās ar nepietiekamu finansējumu, piemēram, sociālās aprūpes centri - jau šī gada budžeta ietvaros tām palielināsies naudas līdzekļi, kurus novirzīt neatliekamām vajadzībām,» šādu viedokli sakarā ar šodien valdības pieņemto lēmumu no 1. jūlija samazināt PVN likmi no 22% līdz 21% un no nākamā gada 1. janvāra samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmi no 25% līdz 24%, pauda labklājības ministre Ilze Viņķele.

Ministre uzsvēra, ka IIN samazināšanu īpaši izjutīs iedzīvotāju grupas ar zemākiem ienākumiem, kuru maciņos ir svarīgs katrs lats. «Trīs gadu laikā sasniegtā 20% likme IIN būs būtisks atspaids ikvienam nodokļu maksātājam», norādīja I. Viņķele.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs norādīja, ka PVN un IIN likmes samazināšana nozīmē to, ka jāizstrādā darboties spējīgs kompensējošais mehānisms pašvaldībām, lai segtu IIN likmes samazināšanas ietekmi uz pašvaldību budžetu.

DB jau rakstīja, ka uzņēmumi neatbalsta PVN pamatlikmes samazināšanu no pašreizējiem 22% līdz 21%, bet tā vietā iesaka pazemināt samazināto PVN likmi no 12% līdz 7%. Uzņēmēji un arodbiedrības atbalsta ideju par PVN samazinātās likmes piemērošanu elektroenerģijai, gāzei un siltumam, kas reāli varot slāpēt inflāciju, kamēr Finanšu ministrijas iecere par PVN pamatlikmes 22% samazināšanu līdz 21% nekādu cilvēkiem taustāmu ieguvumu neatstāšot. Tā, piemēram, Pēc SIA Baltijas lāse līdzīpašnieka Ivara Strautiņa domām, PVN pamatlikmes samazināšana, nekādu efektu neradīs, tā mazajiem tirgotājiem radīs papildu problēmas ar kases aparātu pārprogrammēšanu, izmaiņām grāmatvedības atskaitēs, bet faktiski ne cenās - īpaši preču cenās līdz vienam vai dažiem latiem.

Kredītreitingu aģentūra Standard and Poor's piektdien pirmoreiz vēsturē pazemināja ASV kredītreitingu no AAA līmeņa līdz AA+ ar negatīvu prognozi, un izskaidroja savu lēmumu ar ASV valsts parāda un budžeta deficīta problēmām un ASV politiķu nespēju risināt šīs problēmas.

Aģentūra arī paziņoja, ka nākamajos divos gados ASV kredītreitings var tikt pazemināts vēlreiz, ja netiks panākts progress milzīgā ASV budžeta deficīta samazināšanā.

Standard and Poor's paziņoja, ka "politiskā balansēšana" pēdējos mēnešos parādījusi to, ka ASV vadība kļūst "mazāk stabila, mazāk efektīva un mazāk prognozējama" un palielinās risks, kā tā kādreiz varētu nepildīt parādsaistības.

ASV kredītreitings AAA tika pazemināts pirmoreiz, kopš 1917.gadā šo reitingu ASV piešķīra aģentūra Moody's. "Standard and Poor's" to piešķīra ASV 1941.gadā.

«Līdz ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu atsevišķi veikali vēl esot nopelnījuši ceturtdaļu miljona – tas bijis iespējams, jo veikali vienojušies ar valdību, ka atbalsta PVN likmes samazināšanu, bet īstenībā cenu nesamazināja trešajai daļai no precēm,» atsaucoties uz kādā medijā lasīto, intervijā Latvijas Radio 1 pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henrihs Danusēvičs.

Viņš pauž, ka laikā, kad valdībā tika apspriests jautājums par PVN likmes samazināšanu par vienu procentpunktu, LTA, Darbadevēju konfederācijai un citām organizācijām bija viedoklis, ka PVN samazināšana līdz 21% īstenībā nedos nekādu atspaidu, «un tas lielā mērā ir piepildījies».

Jau vēstīts, ka jūlija sākumā, par ieganstu minot lielveikalu tīklu un LTA atšķirīgo viedokli par PVN likmes samazināšanas ietekmi uz cenām, asociāciju pameta trīs lieli Latvijas tirgotāji – Rimi, Maxima un Palink. Tirgotāji iepriekš pauda - šāds lēmums pieņemts, jo LTA publiski paustais viedoklis par PVN samazināšanu ir neskaidrs un neatbilstot uzņēmumu politikai. Turpretī LTA vadītājs Henriks Danusēvičs pauda neizprati par lielo veikalu tīklu rīcību.

Saistībā ar apkures tarifu samazināšanos iedzīvotāju maki dažādiem tēriņiem varētu vērties plašāk. Ja tas nenotiks, valsts ekonomika pamazām var zaudēt apgriezienus.

Nule kā publicētie dati par cenu pārmaiņām valstī liecina par iespēju Latvijas patērētājiem baudīt to, ko piesardzīgi varētu saukt par dzīves dārdzības samazināšanos. Līdz šim varējām runāt, ka inflācija valstī ir zema un pēdējā laikā, rēķinot gada izteiksmē, tā pārsvarā bija mērāma procentu desmitdaļās.

Tomēr šobrīd vārds «inflācija» pamazām sāk pārvērsties par pagātnes kategoriju un jau divus mēnešus Latvijā ir vērojama deflācija. Ja paraugāmies uz notiekošā pozitīvajiem aspektiem, pašreizējo cenu izmaiņu kontekstā lielākie ieguvēji varētu būt tieši mazāk turīgie iedzīvotāji, kuru budžets pārsvarā ir orientēts uz pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Gan šo, gan arī turīgāko sabiedrības daļu noteikti var iepriecināt fakts, ka cenu samazinājuma galvgalī ir siltumenerģija, kuras cena vidēji valstī oktobrī salīdzinājumā par pagājušā gada desmito mēnesi ir sarukusi par 13,9%.

Energoresursu krīze, inflācijas radītais procentu likmju kāpums un tam sekojošās globālās ekonomiskās problēmas ir izraisījušas trešo lielāko NASDAQ lejupslīdi pēdējo divu desmitgažu laikā. Tam sekojusi masveida darbinieku atlaišana dažāda mēroga tehnoloģiju uzņēmumos.

Skaļākie gadījumi kā Twitter, Meta un LinkedIn ir plaši apspriesti publiskajā telpā, taču šādas problēmas skārušas arī virkni citu uzņēmumu. Tas nav pārsteigums – uzņēmumi samazina algu fondu, lai pazeminātu kopējos tēriņus. Šis ir lielisks brīdis Latvijas uzņēmumiem iesaistīties starptautisko tirgu apguvē un pārtvert izcilus darbiniekus, kādu trūkst tuvākajā apkārtnē.

Pēdējā laikā dažādu krīžu pasaulē nav trūcis. Krīzes tik bieži ir dēvētas par iespējām, ka tas jau kļuvis klišejiski. Taču tā joprojām ir taisnība. Saspringtā ekonomiskā situācija pasaulē, kas daudziem pieredzējušiem zīmoliem liek atlaist virkni lielisku darbinieku, paplašina apvāršņus jaunuzņēmumiem, kam pēkšņi ir pavērusies iespēja piesaistīt izcilus darbiniekus un veicināt izaugsmi, kamēr konkurenti “ar stāžu” spiež bremzes. Kā liecina Google un Civitta pētījums, Latvijā 2021. gadā bija 626 jaunuzņēmumi, Baltijas reģionā kopā – 3021. Nodarbinātība jaunuzņēmumos pēdējos gados ir augusi sevišķi strauji, Latvijā sasniedzot 12% gadā, kamēr citās vadošajās nozarēs kā ražošana, tirdzniecība un transports tā nav pārsniegusi 1% vai pat bijusi ar mīnus zīmi. Vienlaikus vairāk nekā trešā daļa Latvijas jaunuzņēmumu norāda uz izcilu pārdošanas speciālistu un tehnisko darbinieku – datu analītiķu, mākslīgā intelekta speciālistu, programmētāju – trūkumu kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem līdzās riska kapitāla piesaistes problēmām. Globālais atlaišanas vilnis var izrādīties lieliska iespēja izaugsmei.

Visos griezumos Renault Kadjar ir viens no kompakto krosoveru segmenta labākajiem paraugiem. Tikai bēda ir tā, ka Latvijā tas ir pilnībā izkritis no pircēju redzesloka

Iespējams, daudzi pat nezina, ka Renault Kadjar ir populārā Nissan Qashqai asinsradinieks, kas pasniegts līdzīgā tehniskā izpildījumā, toties ar acīmredzami krāšņāku bižutēriju ārpusē un kvalitatīvāku apdari iekšpusē. Savulaik Kadjar kā viens no pēdējiem pievienojās kompakto krosoveru ballītei jeb laikā, kad Nissan Qashqai un tam līdzīgie straujos tempos jau bija uzaudzējuši iespaidīgu pircēju auditoriju. Var teikt, ka Kadjar paspēja ielēkt vilcienā, taču tikai pēdējā vagonā. Tas ir vēl viens apliecinājums tam, cik svarīgs autoindustrijā ir taimings – laiks, kad tirgū tiek palaists jauns modelis. Kadjar iznāciens nenoliedzami bija novēlots, tāpēc nedrīkst pārmest, ka liela daļa klientu Latvijā pat nepamanīja šāda modeļa esamību. Žēl, jo Renault Kadjar patiešām ir konkurētspējīgs un visos griezumos labs pirkums tiem, kam interesē moderns pilsētas krosovers, kas pieejams gan ar priekšpiedziņu, gan ar pilnpiedziņu. Arī svaigākajam Kadjar ir veikti vairāki noderīgi uzlabojumi, tostarp motortelpā tam ir nonākuši jaunie 1,3 litru tilpuma benzīna turbomotori ar 140 un 160 ZS lielu jaudu.

Vācijas valdošā koalīcijas vienojusies par ienākumu nodokļu samazināšanu iedzīvotājiem ar vidējiem vai zemiem ienākumiem, tādējādi «izsakot pateicību» valsts nodokļu maksātājiem, par to lomu Eiropas parādu krīzes risināšanā, raksta ārvalstu mediji.

Vienošanās panākta svētdienas vakarā, pavēstīja A. Merkele, norādot, ka nodokļu samazināšana tiks ieviesta divos soļos – pirmā samazināšana norisināsies 2013. gada janvārī un tās ietvaros kopumā par diviem miljardiem eiro plānots nodokļus samazināt valsts iedzīvotājiem ar zemiem vai vidējiem ienākumiem.

Savukārt otra nodokļu samazināšana plānota 2014. gada janvārī; tās ietvaros plānots nodokļus samazināt kopumā par četriem miljardiem eiro.

Vācijas kanclere norādījusi, ka valsts turpinās samazināt budžeta deficītu, taču tajā pašā laikā vēlējusies kaut ko dot arī saviem iedzīvotājiem, ziņo The Wall Street Journal.

Pirmās nepieciešamības pārtikas precēm būtu jāpiemēro samazinātā PVN likme. Tā uzskata pārtikas produktu ražotāji un nozares eksperti.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF)neredz nekādus ieguvumus, ko dos PVN pamatlikmes samazināšana par 1%, un par to 17. maijā informēs arī Zemkopības un Finanšu ministrijas. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure atzīst, ka drīzāk būtu jādomā par darbaspēka nodokļiem un to samazināšanu, kas palīdzētu cilvēkiem, nevis jānodarbojas ar matemātiskiem aprēķiniet excel tabulās, kas reālu un taustāmu labumu cilvēkiem nedos. «Samazinot PVN pamatlikmi no 22% uz 21%,pārtikas cenas samazināsies ļoti niecīgi vai nemainīsies vispār. Piemēram, ja maizes cena ir aptuveni 40 santīmi, tad PVN samazināšana par 1% maizes cenu neietekmēs. Faktiski cenas līdz 1 latam, kādas ir vairumam pārtikas produktu, nemainīsies, pat ja FM panāks 1% PVN samazinājumu. Tam varētu būt tikai īslaicīga ietekme, bet ne ilgtermiņa. Lielāko ieguvumu no PVN pamatlikmes samazināšanas iegūs tieši dārgākās produkcijas tirgotāji, kas Latvijā galvenokārt ir ārvalstu uzņēmumi – importētāji, piemēram, automašīnu un elektropreču tirgotāji,» skaidro I. Šure.

2010. gads nodarbinātībā ir iezīmīgs ar bezdarba līknes pieauguma apstāšanos un vakanču skaita pieaugumu.

Kopš 2008. gada nogales bezdarba līmenis Latvijā katru mēnesi ir kāpis, bet šā gada martā pirmoreiz noticis samazinājums - no augstākā līmeņa 17,3% uz 16,7%. Savukārt novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis noslīdējis līdz 14,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Šī gada pirmajā pusgadā Latvijā likvidēts četras reizes mazāk darbvietu nekā tajā pašā periodā pērn - attiecīgi 2,7 un 10,9 tūkstoši, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Šogad visvairāk darbu zaudējuši tirdzniecībā un valsts pārvaldē strādājošie.

«Varam runāt par situācijas stabilizēšanos, nevis bezdarba samazināšanos,» skaitļus komentē NVA direktore Baiba Paševica. Izmaiņas rādītājos viņa skaidro ar to, ka lielākā daļa uzņēmumu jau ir pieņēmuši lēmumus par darbinieku skaita samazināšanu, un pašlaik tas tik lielos apmēros vairs netiek darīts.

Biedrība Zemnieku saeima iebilst pret finanšu ministra Andra Vilka pausto par IIN samazināšanas apturēšanu.

Zemnieku saeima uzskata, ka ministra rīcība rada nestabilitāti un nākotnes neprognozējamību. «Nedrīkst pieļaut IIN samazināšanas apturēšanu, jo tas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Pēc Zemkopības ministrijas datiem, no visiem nodokļu maksātājiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, aptuveni 75% maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Nodokļu politika ir viens no veidiem, kā palīdzēt saglabāt Latvijas lauku teritoriju apdzīvotību un neizbraukšanu ārpus valsts. Valdībai ir jāparedz citi varianti, kā mazināt nevienlīdzību iedzīvotāju vidū, jo ar IIN samazināšanu ir rēķinājušies gan investori, gan Latvijas lauksaimnieki un citu nozaru uzņēmēji,» pauž Zemnieku saeimas vadība. Jau ziņots, ka finanšu ministrs Andris Vilks publiski paudis viedokli, ka IIN samazināšana varētu netikt īstenota atbilstoši Nodokļu politikas stratēģijā 2011-2014. gadam ietvertajam un likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli nostiprinātajam grafikam, kas paredzētu pakāpeniski samazināt IIN likmi – no 2013.gada 1.janvāra no 25% uz 24%, 2014.gadā uz 22%, bet 2015.gadā uz 20%.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav izstrādājusi kvalitatīvu rīcībpolitiku klimata pārmaiņu samazināšanai, informē VARAM.

Šim nolūkam pieejamie līdzekļi tiek tērēti citām vajadzībām, kā arī ieguldīti arvien neefektīvākos projektos, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā Vai klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētie līdzekļi tiek plānoti un izlietoti efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām?.

Cilvēku darbības dēļ atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāzes, kas izraisa globālo sasilšanu un var atstāt postošas sekas sabiedrībā, ekonomikā un vidē. Lai samazinātu gāzu emisijas, Latvija ir iesaistījusies divās gāzu emisijas tirdzniecības sistēmās, kurās tai ir iespēja pārdot liekās emisiju kvotas vai vienības. Starptautiski uzņemtās saistības un likumā noteiktā kārtība liek Latvijai šādi iegūtos līdzekļus novirzīt klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai, un par to atbildīga ir VARAM.

Savulaik pieņemtais lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu nākamgad bijusi kļūda – šādu lozungu savai turpmākajai darbībai ir izvēlējies valdības vadītājs Valdis Dombrovskis. Savukārt Finanšu ministrija uz tā bāzes ir pamanījusies piedāvāt trīs iespējamos modeļus darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai nākamajā gadā, no kuriem neviens neparedz IIN likmes samazināšanu.

Faktiski var teikt, ka jebkurš no šiem trīs variantiem vairāk vai mazāk paredz manipulācijas ar nodokļu veidā iekasētajiem līdzekļiem, reāli nerisinot praktiski neko. Katrā ziņā uzņēmēji, kas Latvijā ir reālie nodokļu maksātāji, jebkura varianta ieviešanas gadījumā neiegūs praktiski neko. Kādi tad ir apsvērumi, kas virza mūsu valsts finanšu dzīves virzītāju prātus?

Pirmkārt, nedrīkst aizmirst, ka nākamgad ir gaidāmas kārtējās Saeimas vēlēšanas, un tas ir galvenais arguments, pieņemot lēmumus, ikviena politiķa galvā. Redz, ir skaidrs, ka lielākās cietējas reālās IIN samazināšanas gadījumā būtu pašvaldības, jo saruktu to ieņēmumu apjoms. Bet sanīsties ar pašvaldībām īsi pirms velēšanām nav gudri. Īpaši draņķīga šāda politika varētu izrādīties attiecībā uz salīdzinoši mazajām pašvaldībām, kuru iedzīvotāji mēdz ieklausīties mēru teiktajā. Nu, kā gan tas izklausīsies, ja mērs saviem iedzīvotājiem pateiks – ziniet, mēs šo to nevaram vairs atļauties, jo Dombrovska valdība mums atņēma naudu... Tāpēc šobrīd ne viens vien visnotaļ redzams varas partiju politiķis raujas, ,kā vien māk, lai piesaistītu pašvaldību līderu simpātijas, tostarp izmantojot nodokļu politikas nianses.

Ja naftas cena saruks zem 40 ASV dolāru atzīmes, Krievijas Centrālajai bankai var nākties mainīt savus likmes samazināšanas plānus, raksta Business Insider.

«Ja situācija ārvalstu valūtu tirgū mainās, un naftas cena sarūk līdz 40 dolāriem barelu, un svārstoties starp 40 un 45 dolāru atzīmi, centrālajai bankai nāksies apstādināt likmes samazināšanas procesu,» norāda Kremļa ekonomikas pārstāvis Andrejs Belosovs.

Šajā gadā banka likmes ir samazinājusi jau piecas reizes. Pēdējā reizē – augusta sākumā – likme tika samazināta mazākā apmērā nekā gaidīja tirgus dalībnieki, ņemot vērā vājo rubļa kursu un zemākas naftas cenas. Banka paziņoja, ka ir gatava turpināt mazināt likmes, signalizējot par potenciālo turpmāku centrālās bankas stratēģijas gaitu.

Tirgus analītiķi gan norāda, ka banka sāks ļoti cieši vērot rubļa turpmāko kustību. «Centrālās bankas pārstāvji nākotnē lēmumu par likmju samazināšanu lielā mērā pieņems, vērojot valūtas kursa izmaiņas,» uzskata Capital Economics analītiķe Liza Jermolenko.

Valdībai ir jāpilda iepriekš solītais un jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, pašreizējos apstākļos nav racionālu argumentu, lai Latvijā ieviestu adekvātu šā nodokļa diferencēšanu

Tāds ir vairuma DB aptaujāto uzņēmēju viedoklis. To, ka, gatavojot nākamā gada valsts budžeta projektu, no agrāk solītās un likumā ierakstītās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanas varētu notikt atkāpšanās, liecina finanšu ministra Jāņa Reira jau gada sākumā sacītais, ka par šo jautājumu vēl notikšot diskusijas. Uzņēmēji un apatujātie īpašu sajūsmu neizrāda arī par iespēju Latvijā ieviest diferencēto IIN likmi. Ir arī citi, piemēram, Dagdas novada deputāts un uzņēmējs Raimonds Nipers uzskata, ka IIN diferenciācija ir neizbēgams pasākums Latvijā un jo ilgāk to atliks, jo bēdīgākas būs sekas. To, ka vienota IIN likme ir tikai dažām Eiropas valstīm – Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Ungārijai, Rumānijai un Bulgārijai, apliecina arī Finanšu ministrijas dati. Kopumā ideja, ka bagātākie iedzīvotāji maksā lielāku nodokli nekā mazo algu saņēmēji Eiropā, nav nekas jauns, tomēr jāsaprot, kādas sekas šāds risinājums radīs Latvijā, turklāt daudzi ar jēdzienu «lielas algas saņēmējs» saprot kaut ko pavisam citu. Tāpat ir jāņem vērā, ka, ieviešot ienākumu diferencēšanu, piemēram, pēc Vācijas vai Lielbritānijas noteiktajiem sliekšņiem, būtiski saruks IIN ienākumi pašvaldību makā, savukārt nosakot šos sliekšņus atbilstoši Latvijas algu līmenim – tiks radīta vēl lielāka motivācija doties peļņā uz ārzemēm. Uzņēmēji uzskata, ka pašreizējā nenoteiktība arī neļauj īsti plānot nākamā gada budžetu, jo nav zināms, kas tad īsti būs ar IIN likmi.

Jau ar 2013. gadu plānots samazināt darbaspēka nodokļus, taču vēl pirms tam varētu notikt kādu patēriņa nodokļu samazināšana ar mērķi iegrožot inflāciju.

«Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem mēs esam plānojuši sākt to ar 2013. gadu, kā tas iepriekš tika paredzēts. Attiecībā uz patēriņa nodokļiem, ja mēs ko darām, tas, protams, ir jādara ātrāk,» LNT raidījumā 900 sekundes norādīja premjerministrs Valdis Dombrovskis.

«Ja mēs sākam runāt par patēriņa nodokļu samazināšanu, šim jautājumam ir vairāk aspekti. Pirmais – tomēr arī valdības dokumenti līdz šim paredz koncentrēties uz darbaspēka nodokļu samazināšanu. Otrs – arī veicot patēriņa nodokļu samazināšanu, kam, protams, būs pozitīva ietekme uz inflāciju, ir jārēķinās ar to, ka attiecīgām ministrijām, dažādām nozarēm būs ierobežotākas iespējas prasīt papildus tēriņus nākamā gada budžetā,» norāda Dombrovskis.