Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Lai cīnītos pret globālo sasilšanu un piesārņojuma līmeņiem, vairums pasaules attīstīto valstu vienojušās, ka nākotne pieder elektrībai, tostarp automašīnām ar elektrodzinējiem. Tā, piemēram, Norvēģija un Dienvidkoreja jau paziņojušas, ka no 2025. gada pilnībā aizliegs ar degvielu darbināmu jaunu auto tirdzniecību. Arī citas rietumvalstis iecerējušas šādu liegumu ieviest laikposmā no 2030. – 2040. gadam. Tas nozīmē, ka auto ražotājiem strauji jāmainās un jāpielāgojas. Tas patlaban jau notiek, un starp jaunajiem auto katru gadu novērojams arvien lielāks hibrīdauto un elektroauto īpatsvars.

Ekonomiskais ieguvums dārgākai mašīnai

Nav noslēpums, ka jauni hibrīdauto vai elektroauto parasti ir dārgāki nekā ar degvielu darbināmi auto. Tas tāpēc, ka tiem nepieciešams vairāk detaļu un ierīču nekā ierastajām automašīnām (piemēram, baterija, kurā uzkrāt enerģiju, modificēts dzinējs u. c.). Tomēr, ja ar šo automašīnu regulāri brauc, tās cenas starpība atmaksājas aptuveni 4-6 gadu laikā. Vispirms jāņem vērā mazākas enerģijas izmaksas. Bet vienlaikus arī valsts noteiktie nodokļi, apdrošināšanas izmaksas un pat aizdevumu procenti, ja mašīna iegādāta ar kāda finanšu pakalpojuma palīdzību - auto kredīts vai auto līzings, parasti ir zemāki tieši dabai draudzīgiem auto (ieskaitot hibrīdauto un elektroauto). Par aizdevumiem gan jāatceras, ka dažādi aizdevēji piedāvā dažādus nosacījumus un ka tieši noteiktā procentu likme var aizdevumu padarīt izdevīgu vai neizdevīgu. Vieglākais veids, kā šīs aizdevumu likmes un citus svarīgus nosacījumus salīdzināt, ir Sortter mājaslapā – kredītu salīdzināšanas portāls.

Uz Vidzemes šosejas (A2) decembrī sākušas darboties elektroniskās ceļazīmes, informē VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Elektroniskās ceļazīmes atrodas uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Sigulda-Veclaicene posmā no 14,7 kilometra līdz 191,5 kilometram.

Ceļazīmes uzstādītas projektā "SMART E263/E77", kuru LVC īsteno kopā ar Igaunijas transporta administrāciju.

Kopumā projekta uz Vidzemes šosejas Latvijā uzstādītas četras jaunas ceļa stāvokļa monitoringa kameras, 22 objektos jaunas elektroniskās ceļa zīmes, vienā vietā pārcelta un modernizēta, bet divās vietās uzstādītas jaunas ceļa meteoroloģiskās stacijas. Visas uzstādītās ceļa zīmes ir pieslēgtas Satiksmes informācijas centra satiksmes vadības sistēmai.

Kā norāda LVC, Igaunijā projekta ietvaros ar elektroniskajām ceļazīmēm aprīkots posms no Tallinas uz Tartu. Gan Latvijā, gan Igaunijā ar elektroniskajām ceļazīmēm aprīkotie posmi ir ar lielu satiksmes intensitāti. Tie savieno Eiropas austrumu reģionus ar ostām Tallinas un Rīgas tuvumā.

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Pandēmijas ietekmē privātpersonas un uzņēmumi atlika jaunu automašīnu iegādi, bet turpmāk jaunu automašīnu pārdošanas apmēri varētu saglabāties esošajā līmenī, norādīja automašīnu tirgotāja "Moller auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena.

Viņa pauda, ka pēdējo divu gadu laikā automašīnu cenas ir augušas, ko ietekmēja ierobežotā pusvadītāju pieejamība, karš Ukrainā, inflācija un citi faktori. Savukārt energoresursu sadārdzinājums pagaidām vēl nav ietekmējis automašīnu cenas, bet, visticamāk, to vēl varēs izjust.

Atsaucoties uz Lietuvas tirgus izpētes kompānijas "Auto tyrimai" datiem, Gerkena norādīja, ka kopumā Baltijā jaunu auto mašīnu reģistrācija 2022.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājusies par 13%. Taču augustā un septembrī ir reģistrēts par attiecīgi 6% un 14% vairāk jaunu automašīnu nekā šajos pašos mēnešos 2021.gadā.

"Tas varētu liecināt par jauno automašīnu tirgus atveseļošanos. Protams, to vēl var mainīt inflācijas pieaugums, energokrīzes tālāka attīstība un ekonomiskā situācija kopumā," skaidroja Gerkena.

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā, informē Auto Asociācija.

Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.

“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Lietoto automašīnu cenas pašreiz ir vidēji par 15-20% lielākas nekā 2020.gadā, un tās varētu vēl turpināt augt, intervijā sacīja "Volkswagen" un "Audi" zīmolu pārstāvja SIA "Moller Auto Latvia" valdes locekle Izīda Gerkena.

Viņa arī atzīmēja, ka tirgū sāk trūkt lietotu automašīnu.

"Parasti ir tā, ka, klientam izvēloties jaunu automašīnu, viņš otrreizējā tirgū nodod savu iepriekšējo auto. Tā kā pašlaik ir problēmas ar jaunu auto iegādi, tad tirgū daudz mazāk nonāk arī lietotu mašīnu. Šī tendence ir parādījusies ar zināmu laika nobīdi, bet jau no pagājušā gada rudens Eiropā diezgan izteikti sāk trūkt lietotu automašīnu," teica Gerkena.

Viņa arī norādīja, ka pieprasījuma palielinājums un piedāvājuma samazinājums ir izraisījis lietoto automašīnu cenu celšanos, un tās pašlaik vidēji ir par 15-20% augstākas, salīdzinot ar 2020.gadu.

Uz jautājumu, vai lietoto automašīnu cenas varētu turpināt augt, Gerkena atbildēja, ka to ir grūti pateikt, bet, viņasprāt, ir jārēķinās, ka tās varētu turpināt augt.

Mobilitāte ir svarīga ikvienam uzņēmumam, lai tiktos ar sadarbības partneriem un klientiem. Tiesa, lielu daļu jautājumus aizvadīto pāris gadu laikā esam iemācījušies risināt attālināti, tomēr būtiskākos jautājumus joprojām risinām klātienē.

Tie ir gadījumi, kad ir nepieciešams sajust sarunu partnera ķermeņa valodu un redzēt acu skatienu. Tieši šie, it kā sīkumi, var izšķirt potenciālā darījuma likteni ar izrietošajām sekām. Mobilitātes nodrošināšanai biznesa vajadzībām, ja par tādu vien neuzskatām pārvietošanos ar sabiedrisko transportu vai velosipēdiem un elektroskūteriem, ir nepieciešama automašīna. To biznesa un privātajām vajadzībām var nodrošināt pat vairākos veidos, bet katram risinājumam ir savas nianses. Aplūkosim šīs iespējas.

Auto iegāde par uzņēmuma pašu līdzekļiem

Kā plusus automašīnas iegādei uzņēmuma vajadzībām varam minēt to, ka ar automašīnu, kas ir uzņēmuma īpašumā, iespējams darīt visu, ko vēlamies. Otrkārt, tas ir aktīvs bilancē. No otras puses, uzņēmums ir atbildīgs par automašīnas apkopi un remontu. Tas ir ieguldījums, kas saista kapitālu. Uzņēmuma auto parks paliek mazāk pielāgojams, jo pirktas automašīnas uz dažu dienu vai nedēļu periodu nav iespējams samainīt. Jebkurai automašīnai pēc tās nonākšanas apritē atšķirībā, piemēram, no būvēm strauji samazinās vērtība. Iegādājoties automašīnu, jāņem vērā neparedzētas izmaksas, piemēram, apkopes un remonta izdevumiem, kas ir mainīga vērtība, īpaši inflācijas apstākļos. Pēc zināma kalpošanas perioda uzņēmumam jāuzņemas rūpes par automašīnas pārdošanu.

Uzņēmumu attieksme pret sava transportlīdzekļu parka pārvaldību mainās. Uzņēmumi arvien vairāk fokusējas uz savu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu un lielāko daļu savu operatīvo darbību, tostarp autoparka pārvaldību, nodod ārējiem partneriem. Šīs izmaiņas īpaši veicinājusi ekonomiskā nestabilitāte, kas ir padarījusi automašīnu abonēšanu par vēl pievilcīgāku iespēju uzņēmumiem.

Pēdējo 4 gadu globālie notikumi – pandēmijas, karš, ražošanas ķēdes traucējumi, inflācija un EURIBOR kāpums – ir mainījuši veidu, kā daudzi no mums pieiet ne tikai savai ikdienai, bet arī uzņēmuma attīstībai. Viena no svarīgākajām mācībām, ko esam spējuši paņemt no šī perioda, ir tas, ka izdzīvo tikai tie, kuri spēj ātri pielāgoties situācijai un pieņemt savlaicīgus lēmumus.

Mainīgā ekonomiskā vide un patērētāju paradumi ir izraisījuši strauju abonēšanas biznesa modeļa attīstīšanos, ko var redzēt tādos tehnoloģiju un straumēšanas gigantos kā Microsoft, Netflix, Spotify un Amazon. Patērētāji arvien vairāk pievēršas preču un pakalpojumu abonēšanai, jo tie piedāvā brīvību, elastību un iespēju efektīvāk plānot savas finanses.

Covid-19 pandēmijas laiks, lai arī cirtis pamatīgus robus tūrisma un izmitināšanas biznesā, kopumā bijis visnotaļ auglīgs autonomas nozarei.

2021. gadā iedzīvotāji tērējuši par 78% vairāk naudas automašīnu nomas tirgū Latvijā, liecina bankas Citadele maksājumu karšu dati.

Autonoma kā krīzes risinājums

Kā apliecina CSDD un Centrālās statistikas pārvaldes dati, privāto automašīnu iegādes šaubīgā laikā, kad nav skaidrības par ekonomiskiem notikumiem nākotnē, tiek atliktas uz vēlāku laiku. 2021. gads iezīmē Latvijā reģistrēto automašīnu skaita stabilizāciju, un varētu cerēt, ka 2022. gadā vidējais automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem pārsniegs 2021. gada līmeni pēc pamatīga krituma 2020. gadā, tomēr Krievijas agresija Ukrainā ir iezīmējusi jaunas krīzes un neziņas par nākotni ainu. Statistikas dati par reģistrētajiem auto Latvijā atrodami šī žurnāla rakstā Privātā un komerctransporta daudzums valstī samazinās. Proti, iespējams, ka automašīnu iegādes šogad līdzināsies vairāk 2020. nekā 2019. gadam un patērētāji izvēlēsies privātā auto iegādi atlikt, priekšroku dodot nomātam auto konkrētu nepieciešamību gadījumā.

Circle K Latvijā atklāj jaunu degvielas uzpildes procesu ar automātisko apmaksu - reģistrējot sava auto numura zīmi lietotnē EASY FUEL un pievienojot bankas karti, par degvielu norēķināsies auto.

Līdzīgi risinājumi jau tiek izmantoti arī citviet, piemēram, stāvvietu kontrolei un ceļu nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmās, bet degvielas mazumtirdzniecībā vietējā tirgū šāds risinājums tiek piedāvāts pirmo reizi.

Kā norāda Circle K Latvia degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs: “Pateicoties jaunajai mobilajai lietotnei un viedajiem risinājumam mūsu degvielas uzpildes stacijās, klienti varēs ietaupīt laiku, kas pavadīts veicot degvielas uzpildi. Nav jāuztraucas arī par personīgo datu drošību vai nesankcionētiem darījumiem - automātiskā apmaksas sistēma ir droša un uzticama, turklāt regulāri tiks veiktas papildu drošības pārbaudes.”

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Tallinas šosejas (A1) un reģionālā autoceļa Saulkrasti–Limbaži (P53) krustojumā pie Skultes veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, aizliedzot trīs no četriem kreisajiem pagriezieniem, informē valsts SIA "Latvijas valsts ceļi".

Vienīgais kreisais pagrieziens, kas šajā krustojumā aizvien būs atļauts, ir no reģionālā autoceļa uz Rīgu.

Autoceļa posms no Zvejniekciema līdz Tallinas šosejai jeb Ainažu ielas turpinājums tiks slēgts virzienā uz Tallinas šoseju.

Lai nodrošinātu kravu piegādi uz Skultes ostu, saglabāta iespēja nogriezties pa labi no Tallinas šosejas (A1) virzienā uz Saulkrastiem.

Savukārt piekļuve Skulte ostai, braucot no Limbažiem, tiks nodrošināta caur satiksmes mezglu pie Skultes stacijas, kur vietējie ceļi V133 un V128 pa viaduktu šķērso Tallinas šoseju. Atpakaļ no Skultes ostas jādodas pa šādu pašu maršrutu.

Projekta ietvaros krustojumā nomainītas ceļazīmes un norādes, un uzstādītas jaunajai satiksmes organizācijai nepieciešamās ceļazīmes. Tuvākajās dienās vēl tiks uzklāts ceļa horizontālais apzīmējums, kas atbildīs jaunajai satiksmes organizācijai.

Foto: lv.brcauto.eu

Mobile de ir Eiropā lielākā lietoto auto sludinājumu platforma, kurā ir atrodami vairāk nekā 1,4 miljoni mazlietoti auto no Vācijas un citām Eiropas valstīm. Piedāvājums Eiropas lietotu auto tirgū ir krietni plašāks, un tieši tāpēc arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku auto iegādei no Mobile.de platformas. Lasi rakstu un uzzini, kā izvēlēties kāroto automobili no Mobile.de platformas un nodrošināt tā piegādi uz Latviju!

Kas ir mobile.de un kāpēc nākamo automašīnu labāk meklēt Eiropas sludinājumu platformās?

Gluži kā pašmāju ss.lv, arī Mobile.de ir sludinājumu platforma, tomēr Mobile de gadījumā piedāvājums ir krietni plašāks, sniedzot lielāku iespēju atrast automašīnu vēlamajā komplektācijā. Kad visi Latvijas sludinājumu portāli ir izskatīti, un kārotais modelis ir nesamērīgi dārgs vai vispār nav pieejams, tad arvien pievilcīgāka kļūst opcija meklēt automobili ārpus Latvijas robežām.

Lietotu automašīnu vidējā cena šogad deviņos mēnešos bija 8647 eiro, kas ir par 28% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē Eiropas transportlīdzekļu datubāzes "autoDNA" pārstāvis Latvijā Agris Dulevičs.

Kopumā deviņu mēnešu laikā Latvijā reģistrētas 37 046 lietotas no ārvalstīm ievestas automašīnas, kas ir par 8,6% mazāk nekā attiecīgā laika periodā pērn. Latvijas iekšējā tirgū notikuši kopumā 166 500 pirkšanas un pārdošanas darījumu, kas ir par 16% mazāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos.

Dulevičs skaidro, ka lietoto automašīnu tirgū Latvijā iekšējo darījumu ziņā pirmajos četros mēnešos lietoto automašīnu pirkšanas un pārdošanas darījumu skaits bija līdzīgs, tomēr kopš maija situācija sāka strauji mainīties.

Pērn kopš marta līdz pat gada beigām vidēji mēnesī bija vairāk nekā 20 000 pirkšanas un pārdošanas darījumu, maijā teju sasniedzot pat 30 000. Tikmēr šogad kopš jūnija bija vien 15 000 darījumu.

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Biržas "Nasdaq Riga" alternatīvā tirgus "First North" obligāciju sarakstā sākta lietoto auto tirgotāja AS "Longo Group" obligāciju tirdzniecību, liecina biržas paziņojums.

Longo Group emitēto obligāciju apjoms ir 3 miljoni eiro. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro. Kupona likme ir 6% ar izmaksu reizi mēnesī un dzēšanas termiņu 2024. gada 30. novembrī.

Obligāciju emisijas ietvaros piesaistīto finansējumu paredzēts izmantot automašīnu sortimenta paplašināšanai Baltijā, nodrošinot klientu pieprasījumam un globālajām tirgus attīstības tendencēm vēl atbilstošāku privāto transportlīdzekļu piedāvājumu.

Longo Group ir straujāk augošā lietoto automašīnu tirdzniecības grupa Baltijā. Tās vienā mēnesī pārdoto lietoto automašīnu apjoms vairāk nekā divas reizes pārsniedz citu nozares dalībnieku realizēto vienību skaitu, kopš darbības uzsākšanas spējot piegādāt klientiem vairāk nekā 9500 transportlīdzekļus. Uzņēmums kā viens no pirmajiem reģionā 2020. gada pirmajā pusē nodrošināja klientiem 100% tiešsaistes auto iegādes pakalpojumus, piedāvājot 3D apskates iespējas. 2022. gada sākumā Panevēžā, Lietuvā tika atvērts Baltijā pirmais pastāvīgais lietoto automašīnu pārdošanas salons tirdzniecības centrā.

Pēc vairākiem gadiem Euribor procentu likme šogad pārsniegusi nulles atzīmi un, lai cīnītos ar straujo inflāciju, Eiropas Centrālā banka likmi paaugstinājusi straujāk, nekā iepriekš tika prognozēts. Tas atstāj iespaidu ne tikai uz mājokļa aizdevumiem, bet arī uz automašīnu, tehnikas un iekārtu iegādi līzingā. Tajā pašā laikā straujais cenu kāpums auto tirgū ir samazinājies.

“Šogad tirgu joprojām turpina ietekmēt jauno auto piegāžu garie termiņi, tā izraisītais automašīnu cenu kāpums un tagad arī Euribor likmes paaugstināšanās. Lielākā daļa līzinga līgumu gan automašīnu, gan tehnikas un iekārtu iegādei ir slēgti ar mainīgu procentu likmi. Tas nozīmē, ka ikmēneša līzinga maksājumu ietekmē arī Euribor izmaiņas, un līzinga ņēmējiem ir vēl rūpīgāk jāizvērtē sava spēja atmaksāt aizdevumu visā līzinga periodā,” norāda Raivo Bāle, Luminor Līzings vadītājs.

Piemēram, laikā, kad Euribor likme saglabājās negatīva, ja klients iegādājās automašīnu ar vērtību 25 000 eiro līzingā uz pieciem gadiem ar 10% pirmo iemaksu un 2,14% likmi, ikmēneša maksājums sasniedza 396 eiro. Līdz ar Euribor likmes paaugstināšanos, šobrīd ikmēneša maksājums ir pieaudzis par aptuveni 17 līdz 22 eiro, atkarībā no tā, vai klients ir noslēdzis līzinga līgumu par trīs vai sešu mēnešu Euribor likmi.

Automobiļu vēstures platformas carVertical veiktais odometra rādījumu sagrozīšanas pētījums, kura pamatā bija gandrīz 900 000 auto vēstures pārbaužu rezultāti 2021.gadā, ļāvis secināt, ka nobraukuma sagrozīšana visizplatītākā ir Latvijā.

Vairāk nekā 24% auto, kas pārbaudīti ar carVertical šajā valstī, ir tikuši mainīti odometra rādījumi. Šis skaitlis liecina, ka katrs ceturtais lietotu automašīnu pircējs Latvijā saņem automašīnu, kuru ir viltojuši noziedznieki. Otrajā vietā ar vislielāko nobraukuma viltojumu īpatsvaru ierindojas Rumānija. Katrai piektajai lietotajai automašīnai, jeb gandrīz 20% pārbaudīto automašīnu Rumānijā bija problēmas ar nobraukumu.

Arī pārējās Baltijas valstīs situācija neizskatās spoži - Igaunija ir trešā valsts ar vislielāko nobraukuma krāpšanas gadījumu īpatsvaru, bet Lietuva - attiecīgi ceturtā.

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Elektronisko procesu un pakalpojumu kvalitāte strauji uzlabojas. Tāpēc organizēt biznesa procesus Baltijas valstīs tieši biznesa administēšanas kontekstā vēl nekad nav bijis tik vienkārši. Elektroniskie paraksti jeb e-paraksti drošās digitalizācijas procesā ir kļuvuši par tādiem kā elites vienību karavīriem. Kāpēc? Jo e-parakstus ir gandrīz neiespējami viltot vai izmantot ar atpakaļejošu datumu.

Digitālajiem rīkiem ir milzīga ietekme uz uzņēmuma nākotni. Pēdējo gadu laikā piedzīvojām un realizējām strauju digitālo transformāciju. Kombinējot dažādus digitālos rīkus, uzņēmumi savā rīcībā ieguva jaudīgus instrumentus, kas ļauj atteikties no dokumentu drukāšanas, skenēšanas un sūtīšanas pa pastu. Tādējādi arī klientiem uzņēmumi var nodrošinot augstākās klases pieredzi. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, ja patiešām ir vēlme radīt nevainojamus elektroniskos procesus. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums strādā visās trijās Baltijas valstīs vai tikai vienā.

Daudzas aptaujas apliecina, ka dažādu administratīvu procedūru veikšana ļoti bieži darbiniekiem atņem laiku, ko citkārt varētu ieguldīt efektīvāk un tiešām savu darba pienākumu veikšanai. Nu jau ir pilnīgi skaidrs, ka rūpes par dokumentu apriti tādā pat veidā, kā tas notika pirms desmit gadiem, aizņem pārāk daudz laika. Piemērām, dokumentu drukāšana un parakstīšana ar roku, skenēšana un nosūtīšana pa pastu vai, izmantojot kurjera pakalpojumus, ir sarežģīta un lieka. Tomēr dažādu aptauju dati rāda, ka vairāk nekā 50% uzņēmumu joprojām izdrukā dokumentus tikai tāpēc, lai tos parakstītu.

Igaunijas transporta un loģistikas organizācijas pieļauj, ka varētu atjaunoties tendence pirkt degvielu Latvijā, ja valsts neiesaistīsies degvielas cenu regulēšanā.

Igaunijas transporta un loģistikas organizāciju izplatītajā paziņojumā teikts, ka visiem degvielas lietotājiem ir divas nozīmīgas ziņas - Eiropas Savienība gatavojas noteikt embargo Krievijas naftai un Latvija plāno uz laiku atcelt prasību par biopiedevām degvielai.

"Ja finanšu ministre neizpildīs savu iepriekš doto solījumu un valsts nerīkosies, tas nozīmē, kas cenas degvielas uzpildes stacijās saglabāsies augstas un var atjaunoties pārrobežu tirdzniecība," brīdināts organizāciju paziņojumā.

Degvielas cenu līmenis Latvijā ir valsts politikas spogulis 

Degvielas cenu pieauguma galvenais iemesls ir enerģētikas krīze, kura sākās 2019. gada vēlā...

"Pat piecu centu cenas atšķirība degvielas uzpildes stacijās mudinās Igaunijas pārvadātājus degvielas tvertnes piepildīt Latvijā. Vienlaikus Latvijā cer cenu samazināt par 12-14 centiem," norādīja Igaunijas Loģistikas un kravu pārvadājumu asociācijas valdes loceklis Herki Kitsings, piebilstot, ka tie visi ir būšot Igaunijas valsts budžetam zaudēti līdzekļi.

"Valsts vēstījums līdz šim ir bijis ļoti labs attiecībā uz akcīzes nodokļa politikas un citu degvielas cenu ietekmējošu regulējumu līdzsvarošanu ar kaimiņvalstīm. Pienācis laiks, kad var atjaunoties senā situācija ar pārrobežu tirdzniecību un Igaunijas uzņēmumi zaudēs konkurētspēju, ja vien valsts nerīkosies," brīdināja asociācijas padomes loceklis Rainers Rohtla.

Asociācija atgādina, ka tad, kad akcīzes nodoklis degvielai Igaunijā bija augstākas nekā kaimiņvalstīs, valsts zaudēja miljoniem eiro, jo pārvadātāji degvielu pildīja citās valstīs. Tāpat Igaunijas uzņēmumu konkurētspēja kritās, jo nodevas bija augstas un tika zaudēta liela tirgus daļa ārvalstu kompānijām.

Pērn novembrī Igaunijas parlaments nolēma atlikt šogad plānoto akcīzes nodokļa degvielai celšanu, un pēc tam ārējās tirdzniecības dati liecināja, ka zemāka nodeva ļāvusi valsts ienākumus no transporta sektora trīs mēnešos palielināt septiņas reizes salīdzinājumā ar vidējiem ienākumiem pēdējo četru gadu laikā, kad nodeva bija lielāka, klāsta asociācija.

"Ministri ir teikuši, ka, samazinot jebkuru nodokli, ir nepieciešama ienākumu kompensācija. Pēc iepriekšējās akcīzes nodokļa samazināšanas valstij un Igaunijas Statistikas departamentam jau ir konkrēti dati, kas liecina, ka zemāks akcīzes nodoklis sniedza lielākus ienākumus valstij, jo sektors atguva konkurētspēju," paziņoja Kitsings.

Viņš arī apgalvoja, ka visneaizsargātākā sabiedrības daļa vairs nevar atļauties degvielu, lai aizbrauktu uz darbu.

Jau vēstīts, ka maija sākumā Latvijas valdības koalīcija konceptuāli vienojusies par risinājumu, kas atļautu tirgotājiem pārdot degvielu bez biopiedevas no šā gada 1.jūlija līdz 2023.gada beigām.

Eiropas Komisijas piedāvātajā sestajā sankciju paketē paredzēts noteikt Krievijas naftas embargo.