Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Drošas braukšanas skola vadītājs Jānis Vanks. «Uzņēmumu ir radījuši entuziasti, kam patīk strādāt gan ar auto, gan cilvēkiem. Bieži iesaistāmies un arī paši īstenojam satiksmes drošībai veltītus sociālos projektus,» par savu darbavietu stāsta J. Vanks.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Viss, kas saistīts ar automašīnām un braukšanu, ir mana sirds lieta. Šajā nozarē vēl ir daudz darāmā. Jāstrādā, lai valstī mazinātu ceļu satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaitu. Tas ir izaicinājums, un man patīk izaicinājumi.

ASV autoražotājs Ford Motor Company paziņojis, ka līdz 2021.gadam uz autoceļiem būs pieejamas kompānijas automašīnas, kas bez autovadītāja varēs sniegt automašīnas koplietošanas pakalpojumus.

Ford norādīja, ka pastiprina investīcijas šajās tehnoloģijās un dubulto personālu autonomās vadības automašīnas izstrādes kompleksā Silīcija ielejā.

Uzskatām, ka autonomās automašīnas ietekme uz sabiedrību ir tikpat būtiska, kāda pirms 100 gadiem bija Ford slīdošās komplektēšanas līnijai, paziņoja Ford ģenerāldirektors Marks Fīldss.

Esam apņēmušies nogādāt uz ceļiem autonomo automašīnu, kas var uzlabot drošību un atrisināt sociālus un vides izaicinājumus miljoniem cilvēku, nevis tikai tiem, kas var atļauties luksusa automašīnas, viņš norādīja.

Īstenojot šo projektu, Ford kopā ar Ķīnas interneta kompāniju Baidu investēs 150 miljonus ASV dolāru (133 miljonus eiro) ASV uzņēmumā Velodyne, kas specializējas autonomās vadības automašīnu sensoru izstrādē.

Polijas uzņēmums Polska Wytwórnia Papierów Wartościowych S.A. un piegādātāju aplvienība Morpho – X Infotech trīs dienas pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vairāk nekā piecu miljonu eiro vērtā jaunu transportlīdzekļa vadītāja apliecību izgatavošanas iepirkumu konkursa rezultātu paziņošanas Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesnieguši sūdzības.

Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas Savienības (ES) direktīvas nosaka, ka no 2013. gada visām dalībvalstīm, tostarp Latvijai, jāievieš jaunas transportlīdzekļu vadītāja apliecības, kas izgatavotas no jauna materiāla – polikarbonāta. Tādēļ CSDD izsludināja iepirkuma procedūru, kurā tika noskaidrots, ka mācību atļaujas un transportlīdzekļu vadītāju apliecinošus dokumentus par vairāk nekā 5,17 milj. eiro jeb aptuveni 3,6 milj. Ls izgatavos Vācijā, Minhenē, bāzēts uzņēmums Giesecke & Devrient GmbH, kas tika izvēlēts no četriem pretendentiem, un iepirkuma konkursa rezultāti tika paziņoti 20. aprīlī.

Kopumā konkursā savus pieteikumus iesniedza četri pretendenti – piegādātāju apvienība Morpho – X Infotech, Polijā bāzēts uzņēmums Polska Wytwórnia Papierów Wartościowych S.A., kompānija Oberthur Technologies, kā arī par uzvarētāju izvēlētais Minhenē bāzētais Giesecke & Devrient GmbH.

Automobiļu uzņēmums Volvo Cars un taksometru pakalpojumu firma Uber prezentējusi kopīgi izstrādātu ražošanas automobili, kas spēj braukt patstāvīgi.

Uber un Volvo Cars 2016. gadā noslēdza inženiertehnoloģiju sadarbības līgumu un kopš tā laika izstrādājuši vairākus prototipus ar mērķi paātrināt uzņēmuma autonomo automobiļu izstrādi. Volvo XC90 SUV ir pirmais ražošanas automobilis, kas apvienojumā ar Uber autonomās braukšanas sistēmu spēj braukt pilnīgi patstāvīgi.

XC90 bāzes automobilis ir aprīkots ar galvenajām drošības funkcijām, kas ļauj Uber instalēt savu autonomās braukšanas sistēmu, kas, iespējams, ļaus nākotnē izmantot pašbraucošos automobiļus Uber tīklā kā autonomas koplietošanas pakalpojumu.

Volvo Cars autonomajai braukšanai gatavā ražošanas automobiļa svarīgākās īpašības ir vairākas rezerves sistēmas stūrēšanas un bremzēšanas funkcijām, kā arī akumulatora rezerves jauda. Ja kāda no primārajām sistēmām kāda iemesla dēļ nespēj darboties, rezerves sistēmas ir ieprogrammētas nekavējoties apturēt automobili.

Atklāta noziedzīga shēma, kā Latvijā iespējams iegādāties viltotu autovadītāja apliecību vai pat dzēst uzkrātos soda punktus. Jaunas tiesības tagad maksājot 1200 latus.

Par to ziņo TV 3 raidījums Bez Tabu. Viltotus dokumentus piedāvājusi iegādāties kāda sieviete no Liepājas, bet tie tiek izgatavoti Rīgā. Iegūtā informācija nodota izmeklēšanai policijai.

Db iepriekš jau vēstījis par līdzīgiem gadījumiem, piemēram, 2005. gada nogalē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja sievieti, kas internetā piedāvāja iegādāties viltotas tiesības par 600 latiem, un bija piesavinājusies valsts amatpersonai domāto kukuli.

«Pircējs pārdevējam nodod divus foto, pases un derīgas medicīniskās izziņas kopijas un baltu papīra lapu ar savu parakstu. Jaunas tiesības maksā 1200 latu, bet atsevišķa kategorija, kā tas bija manā gadījumā, 300 latu. Piedāvājumā ir arī iespēja dzēst soda punktus - par katru no tiem jāšķiras no 150 latiem. Kamēr tiesības top (aptuveni divas nedēļas), starpniece piedāvā notāra apstiprinātu parādzīmi,» jaunatklāto shēmu raksturo žurnālists Alberts Dinters.

Eiropas Parlaments (EP) vēlas pārtraukt nesodāmību par pārgalvīgu braukšanu citās dalībvalstīs, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

EP deputāti paziņojuši, ka, ja autovadītāja tiesības atņemtas par smagiem ceļu satiksmes pārkāpumiem, piemēram, lielu ātruma pārsniegšanu vai braukšanu reibumā, tam jābūt spēkā visā Eiropas Savienībā (ES).

Patlaban, ja autovadītājs zaudē apliecību pēc satiksmes noteikumu pārkāpuma citā ES dalībvalstī, kas nav izsniegusi viņa vadītāja apliecību, vairumā gadījumu sods ir piemērojams tikai dalībvalstī, kurā izdarīts pārkāpums, un neizraisa ierobežojumus pārējā ES teritorijā.

Lai nodrošinātu, ka vadītāja apliecības apturēšana, ierobežošana vai atņemšana nerezidentam tiek piemērota visās ES dalībvalstīs, jaunie noteikumi paredz, ka informācija par šo lēmumu ir jānodod tai ES dalībvalstij, kas izsniegusi vadītāja apliecību.

Eiropas Savienības (ES) direktīvas nosaka, ka no 2013. gada visām dalībvalstīm jāievieš jaunas transportlīdzekļu vadītāja apliecības, kas izgatavotas no jauna materiāla – polikarbonāta. Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) mācību atļaujas un transportlīdzekļu vadītāju apliecinošus dokumentus par vairāk nekā 3,6 milj. Ls izgatavos Vācijā, Minhenē, bāzēts uzņēmums Giesecke & Devrient GmbH, kas izvēlēts no četriem pretendentiem.

Paredzēts, ka 5,171 milj. eiro jeb aptuveni 3,6 milj. Ls līgums ar Minhenē bāzēto uzņēmumu tiks slēgts uz pieciem gadiem.

Autovadītājiem nav pamata satraukumam, jo no 2013. gada situācija būs līdzīga, kā tad, kad Latvijā tika ieviestas esošās apliecības, proti, esošās apliecības nebūs obligāti jānomaina, un tās vēl aizvien būs derīgas, Db.lv skaidroja CSDD pārstāve Agnese Korbe. Jaunās apliecības izmērs kredītkartes lielumā saglabāsies iepriekšējais.

ES Direktīva nosaka, ka jaunajās no polikarbonāta izgatavotajās apliecībās infromācijai jābūt iestrādātai, izmantojot jaunu tehnoloģiju – lāzergravēšanu. Tāpat stingri esot noteikta kārtība, kādiem pretviltošanas elementiem jābūt iekļautiem, kā arī noteikts iekļaujamās informācijas apjoms un izkārtojums. Tas ļaušot vienādu apliecības datu nolasīšanu visās ES dalībvalstīs, stāstīja A. Korbe.

Aiztur grupējumu, kura rīcībā bija nonākušas vairāk nekā 500 iepriekš dzērājšoferiem atņemtas autovadītāju apliecības. Pagaidām noskaidrojies, ka grupējums, izmantojot vienu apliecību, autonomā paņēmis četras automašīnas.

Gada sākumā policijas redzeslokā nonāca četru cilvēkus liels labi organizēts grupējums, kuru marta vidū arī aizturēja, vēsta aģentūra BNS. Pie grupējuma atrastas 514 autovadītāju apliecības, kas ir juridiski nederīgas un bijušas iekļautas nederīgo dokumentu reģistrā, piektdien žurnālistiem pastāstīja Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Noskaidrojies, ka apliecības pirms pāris gadiem atsavinātas tiem šoferiem, kas pie stūres bija pieķerti braucam reibumā. Tikai šogad šīs apliecības bija nonākušas publiskajā vidē un tikai tagad noziedznieki tās aktīvi izmantojuši, lai īstenotu krāpnieciskas darbības.

Kopš šā gada sākuma Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izsniegusi teju 4,5 tūkstošus jaunā parauga transportlīdzekļu vadītāja apliecību, informē direkcija.

Vienlaikus CSDD uzsver, ka transportlīdzekļu vadītājiem jaunā kārtība nerada papildus sarežģījumus vai izdevumus, jo pāreja uz jaunā parauga vadītāja apliecībām Latvijā notiek pakāpeniski, līdz ar to esošās ir derīgas līdz uz tām norādītajam termiņam.

CSDD informē, ka 2006. gada 20. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK nosaka, ka nolūkā uzlabot apliecību drošību un atpazīstamību, līdz 2013. gada 19. janvārim visām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm jāievieš jaunā parauga vadītāja apliecības. Direkcija norāda, ka līdz 19. janvārim ES un EEZ par derīgām uzskatāmas vairāk nekā 110 dažādu paraugu apliecības, kas rada sarežģījumus ar to atpazīstamību un viltošanas gadījumiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis kriminālprocesu par kukuļu piesavināšanos saistībā ar pretlikumīgu autovadītāja apliecību iegūšanu.

Patlaban pierādījumi norāda uz to, ka nelikumības, kurās iesaistītas vairāk nekā 20 personas, notikušas Balvos laika posmā no 2009.gada beigām līdz pagājušā gada septembrim. Dažas no personām labprātīgi pieteikušās KNAB, atzīstot kukuļošanas faktu un sniedzot liecības.

KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka kāda persona piesavinājusiesnaudu vairāk nekā tūkstoš latu apmērā no vairāk nekā desmit cilvēkiem un radījusi iespaidu, ka nauda tiks nodota kādai valsts amatpersonai.

Pērn decembrī uzsāktā kriminālprocesa ietvaros arī noskaidrots, ka kukuļdošanas mērķis bija iegūt autovadītāja apliecību vai esošajā apliecībā jaunu kategoriju, kā arī atgūt atņemtu autovadītāja apliecību.Patlaban sešas personas atzītas par aizdomās turamajiem, kam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Eiropas savienībā (ES) tiks ieviesta kredītkartes lielumā vienota Eiropas autovadītāju apliecība, kas aizstās vairāk nekā 110 līdzšinējās dažāda parauga apliecības. Jaunie noteikumi spēkā varētu stāties līdz 2006. gada beigām un tos piemēros vēlākais 2012. gada beigās, un pēc tam dalībvalstīm 26 gadu laikā būs jāaizstāj pašreizējās vadītāja apliecības. Ir panākta vienošanās par īpašiem noteikumiem, kas nodrošinātu, ka visas pašreizējās tiesības vadīt konkrētu transportlīdzekli joprojām tiks savstarpēji atzītas. Turpmāk vadītāja apliecību derīguma termiņš būs ierobežots. Jaunie noteikumi apliecībām paredz 10 gadu derīguma termiņu, ko dalībvalstis var pagarināt līdz 15 gadiem. Apliecību administratīvās atjaunošanas laikā dalībvalstis var organizēt medicīniskās pārbaudes. Eiropas komsija priekšlikumu par vienotu autovadītāja apliecību iesniedza jau 2003. gadā un ES Ministru Padome beidzot panākusi politisku vienošanos šajā jautājumā. Projekta autori cer, ka šāda apliecības ieviešana sekmētu ES autovadītāju brīvu pārvietošanos, novērstu krāpšanu, ja autovadītāja apliecību izmanto par identifikācijas dokumentu, un uzlabotu autoceļu satiksmes drošību, jo īpaši attiecībā uz motocikliem.

Desmit priekšlikumi, kā valsts ātri un bez lieliem ieguldījumiem var atvieglot dzīvi Latvijas uzņēmējiem.

1. Sistematizēt un padarīt normatīvos aktus viegli atrodamus internetā

Likumi ir jāievēro, taču ir grūti ievērot to, kas nav strukturēts un bieži mainās. Turklāt mainās gan nacionālā, gan ES līmenī.

Daudzu institūciju mājas lapās strukturētā veidā nav pieejami visas viņu pārraudzības jomas regulējošie normatīvie akti - dažās ir tikai atsevišķi normatīvie akti, citās ir tikai LR likumi vai MK noteikumi, citās ir informācija, kura vairs nav aktuāla. Bieži vien MK noteikumi ir jāmeklē vienā vietā, ES regulas - citā. Rezultātā uzņēmējam ir jātērē ļoti daudz laika, meklējot pašam, kādi likumi, noteikumi, regulas un direktīvas viņam ir jāievēro. Ne retums ir arī gadījumi, kad par jaunām prasībām uzņēmēji uzzina reizē ar inspekciju uzlikto sodu par to neievērošanu.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas ļaus Covid-19 sertifikātu uzrādīt arī kopā ar transportlīdzekļa vadītāja, skolēna, studenta vai pensionāra apliecību.

Grozījumi vēl jāizsludina Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Pieņemts deputātu Mārtiņa Šteina (AP), Jura Pūces (AP), Raivja Dzintara (NA), Jura Juraša (JKP) un Ainara Latkovska (JV) priekšlikums likumā noteikt, ka līdz ar Covid-19 sertifikātu jāuzrāda viens no šādiem dokumentu veidiem - personu apliecinošs dokuments, transportlīdzekļa vadītāja apliecība, skolēna, studenta, pensionāra vai izdienas pensijas saņēmēja apliecība.

Atbildīgajā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā 16.decembri izskanēja iespēja vēlāk janvārī veikt likuma grozījumus, lai nepieciešamības gadījumā papildinātu valsts izsniegto dokumentu loku, kurus varētu uzrādīt kopā ar Covid-19 sertifikātu.

No šodienas, 2.janvāra, Latvijā tiek izsniegtas jauna parauga transportlīdzekļu vadītāja apliecības un braukšanas mācību atļaujas.

Apliecību izsniedzēja – Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), uzsver, ka esošajiem transportlīdzekļu vadītājiem jaunā kārtība neradīs papildus sarežģījumus vai izdevumus.

Nolūkā uzlabot satiksmes drošību un vadītāja apliecību atpazīstamību, līdz 2013.gada 19.janvārim visām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm jāievieš jaunā parauga vadītāja apliecības. Šo kārtību nosaka 2006.gada 20.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK. Pašlaik ES un EEZ par derīgām ir uzskatāmas 110 dažādu paraugu vadītāju apliecības, kas rada problēmas ar to atpazīstamību un viltošanas gadījumiem.

Ieviešot personas apliecības – elektroniskās identifikācijas (eID) kartes, Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem būs iespēja izvēlēties kā obligāto personu apliecinošo dokumentu izmantot pasi vai personas apliecību. Lai gan runas par eID karšu ieviešanu Latvijā norisinās aptuveni desmit gadus, nākamgad kartes varētu ieraudzīt dienasgaismu.

.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 27.septembrī, izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja jauno Personu apliecinošu dokumentu likumprojektu, kas paredz no 2012.gada 1.janvāra ieviest elektroniskās identifikācijas kartes. Regulējums paredz, ka persona varēs saņemt gan pasi, gan personas apliecību.

Personas apliecību Latvijas pilsoņi varēs izmantot arī kā ceļošanas dokumentu, dodoties uz Eiropas Savienības vai Šengenas zonas valstīm. Savukārt situācijā, kad Latvijas pilsonim vai nepilsonim pase ir nozaudēta vai kļuvusi lietošanai nederīga, piemēram, ceļojuma laikā trešajā valstī, ar kuru Latvijai nav noslēgts attiecīgs starptautisks līgums, personas apliecību varēs izmantot kā atgriešanās dokumentu.

Latvijā no nākamā gada līdzās pasei plānots ieviest jaunu personu apliecinošu dokumentu - personas apliecību. To paredz jaunais Personu apliecinošu dokumentu likums, ko šodien trešajam galīgajam lasījumam atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Kā pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V), Saeima likumu varētu pieņemt 12. janvārī un tas varētu stāties spēkā ne vēlāk par 1. februāri.

«Ar šiem grozījumiem tiek pabeigts darbs pie ilgstošā personu apliecību ieviešanas procesa. Personu apliecību ieviešana būs ieguvums iedzīvotājiem, it īpaši tiem, kuri bieži dodas uz ārzemēm. Apliecības varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu, dodoties uz Eiropas Savienības vai Šengenas zonas valstīm,» skaidroja Latkovskis.

Tāpat personas apliecībā plānots iekļaut elektronisku informāciju, kas palīdzēs veikt tās īpašnieka identitātes elektronisku pārbaudi. Turklāt jaunās identifikācijas kartes varēs izmantot arī elektroniskajā parakstā. «Tas gan nenozīmē, ka visiem iedzīvotājiem uzreiz obligāti vajadzēs izņemt jaunās apliecības, tas būs katra paša ziņā,» norādīja komisijas priekšsēdētājs.

Saeima pirmdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas ievieš īpašu personalizētu vēlētāja apliecību, lai tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas identifikācijas karte, bet nav derīgas pilsoņa pases, nodrošinātu iespēju piedalīties plānotajās parlamenta vēlēšanās šī gada oktobrī.

Kā informē Saeimas Preses dienests, vēlētāja apliecība ieviesta tikai 12.Saeimas vēlēšanām, un apliecība būs derīga kopā ar identifikācijas karti. Vēlētāja apliecību varēs saņemt tikai tie vēlētāji, kuriem nav pilsoņa pases.

Vēlētāja apliecību balsstiesīgie varēs saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļās no šī gada 22.septembra līdz 3.oktobrim. Ierodoties vēlēšanu iecirknī, lai saņemtu vēlēšanu zīmes un aploksni, balsotājam vēlētāja apliecība būs jāuzrāda kopā ar identifikācijas karti.

Likuma grozījumi arī paredz, ka personai, kas saņēmusi vēlētāja apliecību, līdz vēlēšanām saņemot arī pilsoņa pasi, tajā tiks veikta atzīme, ka izsniegta vēlētāja apliecība. Šāda pase vēlēšanu iecirknī būs jāuzrāda kopā ar vēlētāja apliecību.

Tiks nodrošināta iespēja Eiropas Kopienas atļaujas, tās kopijas un autovadītāja atestāta starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā saņemšanai pieteikties elektroniski.

Tas atvieglos attiecīgo dokumentu saņemšanu un nodrošinās lielākas ērtības iesaistītajām personām, tāpēc ir izstrādāti grozījumi noteikumos Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur Eiropas Kopienas atļaujas, Eiropas Kopienas atļauju kopijas un autovadītāja atestātus starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā. Minētie grozījumi otrdien, 21.jūnijā, tika pieņemti Ministru kabineta sēdē.

Lai elektroniski pieteiktos Eiropas Kopienas atļaujas, tās kopijas vai autovadītāja atestāta saņemšanai, būs jāizmanto e-pakalpojums: jāaizpilda speciāla tiešsaistes forma Autotransporta direkcijas (ATD) tīmekļvietnē, tādējādi samazinot administratīvo slogu pārvadātājiem un uzlabojot Autotransporta direkcijas darba efektivitāti. Elektronisko dokumentu apmaiņai un personas identitātes pārbaudei paredzēts izmantot Vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Pārvadātājiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem tiek saglabāta arī iespēja iesniegumu minēto dokumentu saņemšanai iesniegt personiski ATD, vai to nosūtīt pa pastu.

Labi domātas birokrātijas apkarošanas idejas reālajā dzīvē pārvēršas par papildu ienākumu avotu valsts budžetam un faktiski vēl lielāku birokrātiju

Paradoksāli un neticami? Bet skaudrs fakts! Kāpēc? Vispirms tāpēc, ka pieradumam ir liels spēks. Kāpēc kaut ko datu bāzē pārbaudīt? Lai uzņēmējs pats atnes savu izziņu vai reģistrācijas apliecību! Galu galā – kuram ko vajag!? Ja jums vajag mūsu pakalpojumus, tad nesiet tik šurp izziņu! Tā maksā naudu? Bet jums taču vajag, ne jau mums! Faktiski tādu politiku droši var ievērot tie, bez kuru pakalpojumiem neiztikt. Jā, tikai vēl kāda nianse – ieskatīšanās valsts reģistru datu bāzēs nebūt nav par velti. Jā, protams, ekonomiski jaudīgie uzņēmumi visus savus potenciālos klientus pārbauda un monitorē elektroniskā vidē. Taču atkal Godmaniskais BET – to nevar īsti atļauties mikrouzņēmumi un arī tie, kuri joprojām risina krīzes sekas un uzdod jautājumu – kā izdzīvot.

Ik mēnesi Latvijas autoskolās iestājas 1000 - 1500 cilvēku. Pie autovadītāja apliecības ik mēnesi tiek 100- 150. Jautajums: kur paliek pārējie?

Šo datu pareizību neesmu pārbaudījusi, tos topošajiem vadītājiem, tajā skaitā man, pavēstīja mūsu pasniedzējs. 10 % no tiem, kas iestājas autoskolā to pabeidz... Un, kā norādīja pasniedzējs, šāda tendence esot vērojama jau vairākus gadus.

Bet tagad atgriežoties ceļā pie autovadītāja tiesībām pazudušajiem. Jau pēc pāris nedēļu mācīšanās autoskolā varu teikt, ka es tos 90 %, kas nepabeidz saprotu. Arī es, ja man autovadītāja apliecību negribētos tā, ka acīs cērt, visticamāk nervu un garīgās stabilitātes vārda nospļautos un pamestu "šo atrakciju".

Pirmkārt, apmācību kursa saturs. Visu ar ceļu satiksmes noteikumiem saistīto lietu nepieciešamību un apmēru es saprotu, vai, precīzāk sakot, vēl nesaprotu tik labi, lai varētu vērtēt nepieciešamību/noderību utt.

Saeima šodien piekrita deputāta Oskara Kastēna (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) saukšanai pie administratīvās atbildības par automašīnas vadīšanu bez derīgām autovadītāja tiesībām.

(Foto: Eva Šavdine, DB)Pats O. Kastēns skaidro, ka Ceļu satiksmes noteikumus pārkāpis neapzināti, jo neesot pamanījis, ka viņa autovadītāja apliecībai, kuru deputāts ieguvis pirms desmit gadiem, pirms kāda laika beidzies derīguma termiņš.

(Foto: Eva Šavdine, DB)(Foto: Eva Šavdine, DB)Faktu, ka deputāta autovadītāja tiesībām vairākas dienas beidzies derīguma termiņš, pamanījis Ceļu policijas inspektors, kurš apturēja O. Kastēna vadīto automašīnu.

Lielākie autonomas pakalpojumu sniedzēji EUROPCAR, HERTZ un AVIS ir piekrituši nediskriminēt patērētājus, ļaujot viņiem piekļūt labākajiem cenu piedāvājumiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas valsts, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Pēc pavasarī nosūtītās Eiropas Komisijas vēstules, kurā izteiktas bažas, ka lielākie autonomas uzņēmumi diskriminē patērētājus atkarībā no viņu dzīves vietas, kā arī pēc publikācijas presē lielākie autonomas uzņēmumi EUROPCAR, HERTZ un AVIS uzsāka konstruktīvu dialogu ar Eiropas Komisiju. Uzņēmumi atkārtoti apstiprinājuši savu apņemšanos ievērot nediskriminācijas principu vienotajā ES tirgū un ir snieguši detalizētu paskaidrojumu par to cenu veidošanas politiku.

Lielākie autonomas uzņēmumi turpmāk apņēmušies neizmantot automātisku pārmaršrutēšanu pēc patērētāja IP adreses identifikācijas, neliegt patērētājiem pabeigt savu rezervēšanu tiešsaistē jebkurā Eiropas Savienības valstī, kurā tiek piedāvāta automašīnu noma. Patērētāji varēs brīvi meklēt labāko cenas piedāvājumu un diferencēt cenas piedāvājumu atkarībā no patērētāja dzīvesvietas tikai tādā gadījumā, ja atšķirību var pamatot ar objektīviem iemesliem.

Sākot no maija vidus, Latvijā darbību uzsāk zemo izmaksu autonomas kompānija SIA Add Car rental (addCar), kas ir principiāli jauna veida autonomas kompānija Baltijā. addCar biznesa modelis ir līdzīgs aviācijas industrijā pazīstamajiem low cost jeb zemo izmaksu aviosabiedrības darbības principiem, kas piedāvā klientiem vienkāršu pakalpojumu struktūru un zemas cenas. addCar automašīnas var iznomāt Starptautiskajā lidostā Rīga. Savukārt atpakaļ automašīnu iespējams nodot pāris minūšu laikā, atstājot auto atslēgas īpaši šim nolūkam paredzētā vietā lidostā. Maksa par automašīnas iznomāšanu uz 24 stundām ir tikai 14,99 LVL (ar pievienotās vērtības nodokli), kas ietver neierobežotu nobraukumu un civiltiesisko apdrošināšanu. Automašīnas rezervāciju var bez maksas veikt kompānijas interneta lapā www.addCarrental.com vai arī aviosabiedrības airBaltic biļešu kasēs lidostā Rīga, par pakalpojumu maksājot 3 LVL. addCar prezidents Kristians Kirchheiners saka: "Esmu priecīgs, ka Latvija ir pirmā valsts reģionā, kurā savu darbību uzsāk addCar. Tā ir likumsakarīga izvēle, jo pēdējos gados Latvijā vērojams nozīmīgs tūristu skaita pieaugums." Galvenās addCar priekšrocības ir zema pakalpojuma cena – 14,99 LVL bez starpniekpakalpojumu maksas -, viena veida automašīnas – Renault Clio, vienkārša iznomāšanas sistēma – rezervācija internetā vai lidostā Rīga. Tāpat addCar piedāvājums paredz neierobežotu nobraukumu, bezmaksas autostāvvietu lidostā un bezmaksas automašīnu apkalpošanu. "Domāju, ka līdz ar addCar ienākšanu Latvijā, autonomas tirgū radīsies alternatīvs piedāvājums, kas ar savu vienkāršo pakalpojuma struktūru un zemo cenu gūs plašu klientu atsaucību. Viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc varam piedāvāt tik zemu pakalpojuma cenu, ir tas, ka izmantojam nomas automašīnu jumtus reklāmas izvietošanai. Patlaban jau esam parakstījuši sadarbības līgumus ar vairākām kompānijām par reklāmas izvietošanu uz addCar automašīnām," piebilst K. Kirchheiners. Sākotnēji addCar Latvijā būs 10 Renault Clio automašīnas, taču gada laikā plānots, ka automašīnu parks augs līdz 40 automašīnām. addCar izvēlējies Renault Clio tāpēc, ka šīs automašīnas ir ļoti ekonomiskas un pietiekami ērtas. Nomas perioda laikā addCar autonomas klientiem ir iespēja 24 stundas diennaktī sakontaktēties ar nomas aģentiem tehnisku problēmu gadījumos vai arī ar palīdzības dienestu, ja ir radušies kādi papildus jautājumi. Kā maksāšanas līdzeklis par addCar pakalpojumiem tiek pieņemtas kredītkartes VISA, EC/MC, kā arī VisaElectron, Maestro un UNICARD, taču netiek akceptēti maksājumi skaidrā naudā. Nomas izmaksu aprēķins un parādsaistības tiek veiktas ar iznomātāja kredītkarti nomas procesa sākumā. Jau šajā gadā addCar plāno uzsākt darbību arī Viļņā, bet nākamajā gadā - Tallinā un Helsinkos. Kompānija cer, ka nākamā gada laikā addCar varēs piedāvāt iznomāšanai kopumā 120 Renault Clio automašīnas. Avots: addCar

Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt

To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.

Turpina prasīt apliecības

Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.

Viena no tendencēm jaunu daudzdzīvokļu ēku, kam ir centralizētā siltumapgāde, būvniecībā ir tehnoloģiski ierīkotā iespēja katram dzīvoklim autonomi gan pieslēgt, gan atslēgt siltumu, kā arī regulēt temperatūru katrā dzīvoklī un telpā, piketdien raksta laikraksts Diena.

To nodrošina divu cauruļvadu sistēmas ierīkošana, kas paredz atsevišķu siltuma ievadu katrā dzīvoklī, turklāt ar atsevišķu skaitītāju.

Dienas aptaujātie eksperti uzsver, ka šāda iespēja ir vērtējama pozitīvi, jo ļauj katram siltuma lietotājam individuāli izvēlēties savu komforta temperatūru, kā arī laiku, kad siltums tiek pieslēgts un atslēgts, un ļauj maksāt tikai par patērēto siltumu.

Siltumapgādes uzņēmuma Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis, ļoti pozitīvi vērtējot autonomas termoregulācijas iespēju, uzsver, ka to iespējams nodrošināt arī vecajās daudzdzīvokļu mājās, kurās nav atsevišķa siltuma ievada autonomi katrā dzīvoklī. «Ja daudzdzīvokļu mājas īpašnieki vēlas, mēs esam gatavi veikt siltumapgādes sistēmas renovāciju un ierīkot autonomas termoregulācijas iespējas. Te gan jāuzsver, ka individuālas siltuma regulēšanas ierīkošana vecajās ēkās nenozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem būs iespēja arī autonomi pieslēgt un atslēgt siltumu. Šāda iespēja ir tikai jaunceltās dzīvojamās ēkās, kurās ir divcauruļu sistēma ar atsevišķu siltuma ievadu autonomi katrā dzīvoklī.»