Transports un loģistika

Autopārvadātājiem draudot kolektīvā atlaišana

, 20.03.2007

Jaunākais izdevums

Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrība LAKRS, kas pārstāv Latvijas pasažieru autopārvadātāju uzņēmumu darbinieku intereses, pauž nopietnu satraukumu sakarā ar to, ka daudzi no 12 tūkstošiem autopārvadājumu nozarē strādājošo ir apdraudēti un var zaudēt darbu no š.g. 1.maija, kad beidzas Latvijas pasažieru autopārvadājumu jomā strādājošo uzņēmumu darbības atļauju termiņš, uzņēmumi zaudē tiesības turpināt darbību un būs spiesti atlaist darbiniekus.

Kā informē Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrības LAKRS priekšsēdētājs Juris Kalniņš, šāda situācija radusies, jo Satiksmes ministrija nav savlaicīgi iesniegusi un virzījusi pieņemšanai Ministru Kabinetā grozījumus MK noteikumos Nr. 84 Pasažieru regulāro autopārvadājumu iekšzemes maršrutu atklāšanas, grozīšanas, slēgšanas un atļauju izsniegšanas kārtība, uz kā pamata pasažieru autopārvadātāji saņem atļaujas pārvadājumu veikšanai un ir tiesīgi izbraukt reisos.

"Tas faktiski nozīmē, ka 1.maijā reisos var neizbraukt neviens starppilsētu un vietējās nozīmes satiksmes autobuss, jo pretējā gadījumā tas tiktu darīts bez pārvadājumu atļaujas. Sekas tam ir bez komentāriem – Latvijas iedzīvotāji nesaņems transporta pakalpojumus un tūkstošiem nozarē strādājošo paliks bez darba, jo darba devēji saskaņā ar Darba likumu jau uzsākuši kolektīvās atlaišanas procedūru," uzsver J.Kalniņš.

Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Māra Druka-Jaunzeme paskaidro, ka šobrīd spēkā esošie MK noteikumi Nr. 84 nosaka to, ka Latvijas pasažieru pārvadātājiem izsniegtās licences kartītes un speciālās atļaujas ir derīgas līdz š.g.1.maijam. Lai likumā noteiktajā kartībā tās pagarinātu, Satiksmes ministrijai 60 dienas pirms noteiktā termiņa beigām bija jāveic grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos. Pretējā gadījumā darba devēji, saskaņā ar Darba likuma 106.pantu, ir spiesti brīdināt darbiniekus un uzsākt kolektīvās atlaišanas procedūru, jo nav tiesīgi veikt pārvadājumus pēc 1.maija.

Ņemot vērā radušos situāciju, Latvijas pasažieru autopārvadātāju uzņēmumu vadītāji kā darba devēji ir griezušies Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrībā LAKRS, lai informētu, ka saskaņā ar LR Darba likumu, jau spiesti uzsākt darbinieku kolektīvās atlaišanas procedūru. Lai apturētu to, Satiksmes ministrijai steidzamības kārtā jāveic grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 84.

Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrība aicinājusi Latvijas valsts vadītāju un valdību izvērtēt situācijas nopietnību sabiedriskā transporta pārvadājumu jomā un nepieļaut jaunu sociālo spriedzi sabiedrībā, ko izraisītu situācija, ka tūkstošiem šajā nozarē strādājošo tiek pakļauti riskam zaudēt darbu no š .g. 1.maija.

Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrība LAKRS ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības dalīborganizācija, tā apvieno 15 tūkstošus biedru un ir trešā lielākā arodbiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima atbalsta jaunu likumu autortiesību jomā

Zane Atlāce - Bistere, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 8.decembrī, konceptuāli atbalstīja jauno Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu, kas rada tiesiskos priekšnoteikumus efektīvai autortiesību un blakustiesību kolektīvai pārvaldībai, informē Saeimas Preses dienests.

«Jaunais likums palīdz veidot pārskatāmāku regulējumu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībai. Līdz ar to mērķis ir uzlabot šo organizāciju darbību, kā arī rosināt pieejamāku informāciju par autortiesību jautājumiem. Tomēr pie šī likumprojekta turpināsim aktīvu darbu, lai novērstu sēdē izskanējušās bažas par pārlieku tehnisku detalizāciju esošajā redakcijā, ko būtu iespējams regulēt citā veidā, piemēram, ar Ministru kabineta noteikumiem,» iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.

Likumprojekts palīdzēs regulēt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA), kā arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un citu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbu, sacīja I.Viņķele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbības apmēriem būtiski sarūkot, par aizvien lielāka darbinieku skaita ataišanu ziņo Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic". “Varam apstiprināt, ka tā ir kolektīvā atlaišana, par kuru jau šobrīd esam ziņojuši Darba likumā noteiktajā kārtībā,” "Dienas Biznesam" apstiprināja uzņēmuma korporatīvās komunikācijas nodaļā.

Uzņēmums uzsācis konsultēšanos arī ar darbinieku pārstāvjiem. Kolektīvā atlaišana attiecas uz 400 darbiniekiem, kopējais darbinieku skaits uzņēmumā ir 1780.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) "Dienas Biznesam" apstiprināja, ka 13.martā ir iesniegts uzņēmuma "airBaltic" paziņojums par kolektīvo atlaišanu. NVA uztur kontaktu ar uzņēmuma vadības pārstāvjiem un ir gatava sniegt nepieciešamo atbalstu.

Savukārt finansiālos zaudējumus "airBaltic" atturas prognozēt, norādot: "Šobrīd neviena lidsabiedrība nespēj prognozēt krīzes ilgumu un tās ietekmi, līdz ar to nevar prognozēt arī kopējos zaudējumus".

Ņemot vērā koronavīrusa krīzes attīstību pasaulē un tās radīto ietekmi uz "airBaltic" maršrutu tīklu, uzņēmums pieņēmis lēmumu uz laiku no 2020. gada 29. marta līdz 31. maijam samazināt sēdvietu skaitu vēl par 30% un aktīvo floti līdz 22 lidmašīnām. .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas paziņojuma par nepieciešamību atlaist Saeimu iemesls varētu būt Valsts prezidenta noliktais termiņš 31. marts un vēlme izrādīt iniciatīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzējiem

LETA, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mobings – arī kā "piepelnīšanās" veids

Andris Lazdiņš, ZAB “Ellex Kļaviņš” partneris, zvērināts advokāts, 23.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobings jeb psiholoģiskais terors jebkurā darba kolektīvā ir izteikti “toksiska” parādība visām pusēm – gan konfliktā tieši iesaistītajiem, gan pārējam kolektīvam. Tomēr darba devējiem pēdējā laikā nākas saskarties arī ar negodprātīgu rīcību no darbinieku puses, kuri mobinga jēdzienu izmanto, lai nepamatoti vērstos pret darba devēju un faktiski – izspiestu naudu.

Nesen notikušā tiesvedībā kāds darbinieks par it kā notikušu mobingu no sava kādreizējā darba devēja vēlējās piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 500 tūkstošu euro apmērā. Darbinieks bija rūpīgi gatavojies tiesvedībai, slepeni ierakstot sarunu fragmentus, provocējot kolēģus elektroniskajā sarakstē, tomēr kā izrādījās – tā saucamais “mobinga” stāsts šajā gadījumā bija izdomāts. Šis piemērs norāda uz to, ka darba devējiem būtu savlaicīgi un rūpīgi jāgatavojas gan tam, lai nepieļautu mobinga situācijas, gan arī tam, ka darbinieki var negodprātīgi izmantot savas likumā noteiktās tiesības ar mērķi iedzīvoties.

Mobings “saindē” kolektīvu, mazina konkurētspēju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krasa darbinieku atlaišana neveicina efektivitāti un inovācijas

Katrīna Ošleja, [email protected], 22.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzas organizācijas gan privātajā, gan valsts sektorā cenšas uzlabot efektivitāti un ekonomēt līdzekļus ar mehānisku un krasu darbinieku skaita smazināšanu. Protams, atlaišana ir attaisnojama, lai uzņēmums šajā krīzes laikā izdzīvotu. Tomēr jāņem vērā, ka krasa darbinieku skaita samazināšana var dramatiski samazināt uzņēmuma efektivitāti un ietekmēt jaunradi.

Publiskajā vidē nepārtraukti tiek runāts, ka ir jāattīsta ražošana, jāveicina inovācijas. Diemžēl zināma daļa uzņēmēju un politiķu neapzinās problēmas, kuras var radīt krasa un nepārdomāta darbinieku atlaišana, un kā tas var ietekmēt jaunradi, kas šā brīža ekonomikas apstākļos ir tik nepieciešama.

Pārlieku krasas galējības šajā procesā dod pretēju rezultātu - efektivitāte krītas vēl dramatiskāk. Šo efektu rada palikušo darbinieku trauksmes līmeņa destruktīvs pieaugums. Proti, ja darbinieks redz, ka viņa kolēģis katru dienu kavē darbu un pavirši veic savus pienākumus, viņš var sev racionāli izskaidrot kolēģa atlaišanas faktu - viņš bija slikts darbinieks un ir to pelnījis. Viņš secina: strādājot rūpīgi un augstā kvalitātē, varēs kontrolēt situāciju un noturēties darba vietā. Savukārt, ja tiek atlaists kolēģis, kurš strādājis tikpat smagi, viņam rodas grūtības izskaidrot šo faktu. Rodas bezpalīdzības sajūta, ka situāciju nevaru ietekmēt un jebkāda darba snieguma kvalitāte ir bezjēdzīga

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuva ievieš nodevu Krievijas autopārvadātājiem par tās ceļu izmantošanu

LETA, 21.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas autopārvadātājiem, kas šķērso Lietuvas teritoriju, no pirmdienas jāmaksā autoceļa izmantošanas nodeva, informēja Lietuvas Transporta ministrija.

«Izmantošanas nodeva ir arī citu valstu autopārvadātājiem. Domāju, ka jaunā nodeva vairs netiks atcelta, ja vien kaut kas radikāli nemainīsies, un, visticamāk, tai būs tendence uz pieaugumu,» intervijā Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai teica transporta un sakaru ministrs Rimants Sinkevičs.

Viņš atgādināja, ka nodeva Krievijā reģistrētām kravas automašīnām ieviesta, reaģējot uz Krievijas lēmumu no 15.novembra iekasēt maksu no Lietuvas un citu valstu kravu pārvadātājiem par tās ceļu izmantošanu.

Lietuvā Krievijas kravas automašīnām par ceļu izmantošanu jāmaksā 11 eiro diennaktī vai 57 eiro nedēļā. Sinkevičs sacīja, ka no nodevas plānotie ieņēmumi ir ap pieciem miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošā pasta pakalpojumu un loģistikas kompānija "Omniva" Igaunijā likvidēs 75 darbavietas, taču atlaišana var skart arī darbiniekus Latvijā un Lietuvā, paziņoja uzņēmums.

Kolektīvā atlaišana ietekmēs cilvēkus dažādos amatos un nodaļās, turklāt daudzi no pašlaik vakantajiem amatiem netiks aizpildīti. Kompānija prognozē, ka lielākā daļa pārmaiņu notiks šā gada pirmajos četros mēnešos.

"Omniva" valdes priekšsēdētājs Marts Megi skaidro, ka loģistikas kompānijām pagājušā gada otrā puse bija ārkārtīgi sarežģīta, jo ekonomikas un ģeopolitisko sarežģījumu dēļ samazinājās sūtījumu skaits un piegāžu ķēdes kļuva ilgākas, kas palielināja "Omniva" izmaksas.

Lai saglabātu konkurētspēju, "Omniva" izmaksas jāsamazina par vismaz 2,5 miljoniem eiro, teica Megi.

Viņš arī uzsvēra, ka procesu automatizācija vairos efektivitāti, tomēr ir jāveic arī citi taupības pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinot uzņēmuma kolektīva vidējo vecumu un ņemot vērā paaudžu atšķirības, iespējams veiksmīgāk iekļauties jaunā darbavietā .

Jaunāks kolektīvs nereti būs straujāks un dinamiskāks, savukārt, ieejot vecākas paaudzes kolektīvā, jārēķinās, ka jaunais darbinieks tiks apčubināts un pamācīts, novērojuši personāla atlases eksperti. «Vērtības, kādas vieno viena uzņēmuma komandu, atkarīgas no uzņēmuma vai nodaļas vadītāja un no tā, pie kādas paaudzes viņš pieder,» norāda CVO Recruitment & Simplika uzņēmumu grupas vadītāja Latvijā Jūlija Lobanovska. Viņa gan piebilst, ka šajā kontekstā var runāt tikai par tām vērtībām, kuras vadītājs pauž ar saviem vārdiem un darbiem, jo diemžēl ne vienmēr īstenās vērtības saskan ar tām, kuras uzrakstītas birojā uz sienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kanceleja (VK) izstrādājusi jaunu kārtību, kādā tiek nodrošināta kolektīvo pasākumu organizēšana un finansēšana valsts pārvaldes institūcijās.

Valsts kanceleja tagad izstrādājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus, kā tiek nodrošināta kolektīvo pasākumu organizēšana un finansēšana, un tie pieteikti ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē.

Dokuments norāda, ka kolektīvie pasākumi ir pasākumi, kas tiek rīkoti darbinieku saliedēšanai un motivēšanai, svinīgi pasākumi darbiniekiem nozīmīgu iestādes gadadienu un valsts svētku atzīmēšanai, sporta pasākumi, izņemot tos, kas saistīti ar iestādes darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem, iekšēji komunikācijas pasākumi, iestādes darbības plānošanas un pārskata sanāksmes, pasākumi, kas veltīti ar nozares darbību saistītām starptautiski atzīmējamām dienām, un struktūrvienību un profesionālo grupu mācības, kas saistītas ar komandas veidošanu un kolektīva saliedēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmspensijas vecuma cilvēkus darbā Latvijā ņem nelabprāt un viņi atlaižamo sarakstā ierindojas pirmajās vietās, turklāt lielai daļai šāda vecuma cilvēku darbu atrast traucē zemais pašnovērtējums un noliegums pret visu jauno. Vienlaikus pirmspensijas un pensijas vecuma darbaspēks kļūst par pēdējo cerību situācijā, kad jaunie dodas labākas dzīves meklējumos, - šādi ir secinājumi pēc pētījuma par situāciju Latvijas darba tirgū.

Pirmspensijas vecuma cilvēki (10 gadi pirms pensijas) pašreizējā situācijā, kad daudzi jaunie cilvēki dodas darba meklējumos uz ārzemēm, Latvijā uzskatāmi par vērā ņemamu potenciālu darba tirgū, tādēļ veikts pētījums, lai noskaidrotu, kā šo potenciālu labāk izmantot, kā arī, kādi ir tā izmantošanas šķēršļi.

Pētījuma rezultātā secināts, ka pirmspensijas vecuma cilvēki patlaban Latvijā nav pietiekami novērtēti - ne no potenciālo darbadevēju puses - viņus darbā ņem nelabprāt, maksā mazāk nekā jaunajiem, ne no pašu puses, jo daudziem šāda vecuma cilvēkiem ir ļoti zems pašnovērtējums. Pētījuma autori arī akcentē, ka situāciju mainīt būs diezgan grūti, jo sabiedrībā šajā sakarā valda spēcīgi stereotipi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neoficiālas aplēses liecinot, ka šā gada beigās par bezdarbniekiem būs kļuvuši 30 % Latvijas darba spējīgo cilvēku, vēsta Telegraf.lv. Atbildīgās iestādes gan prognozē, ka bezdarbs nepārsniegšot 12.7 %.

Laikraksts norāda, ka saskaņā ar Valsts nodarbinātības dienesta apkopotajiem datiem šobrīd bez darba ir 9.6 % darba spējīgo iedzīvotāju. Taču dienesta vadītāja Baiba Paševiča norāda, ka parasti reālais bezdarbs esot vidēji par 4 % lielāks nekā to uzrāda oficiālie dati. Turklāt jau tagad nepietiekot līdzekļu, lai bezdarbniekiem izmaksātu pabalstus.

Vakar Saeimā tika konstatēts, ka tikai šā gada pirmajos mēnešos sociālā budžeta deficīts palielinājies līdz 67 miljoniem latu, taču bezdarba līmeņa straujākais pieaugums esot tikai priekšā. Tādēļ esot paredzēts, ka vasarā bezdarbnieka pabalsts varētu tikt samazināts par 20 līdz 30 %. Šobrīd vidējais bezdarbnieka pabalsts ir 180 lati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Laiks apsvērt daļēja laika nodarbinātību!

Katrīna Ošleja, [email protected], 21.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nepilnu darba laiku strādā tikai 6.4% iedzīvotāju, turpretim, piemēram, Norvēģijā nepilna darba laika nodarbināto skaits ir 28%, Zviedrijā 25%, Somijā 14%, Dānijā 25% un Holandē pat 46% no visiem strādājošajiem. Ja salīdzinām Latviju ar kaimiņiem, tad Igaunijā šis rādītājs ir 8.2%, bet Lietuvā – 8.6%.

Interesanti, ka valstis ar salīdzinoši attīstītāku un veiksmīgāku ekonomiku izmanto nepilna laika darbaspēku daudz plašāk nekā Eiropas Savienības jaunās dalībvalstis. Čehijā rādītājs ir 5%, Grieķijā 5.6%, Polijā 9.2%, Slovākijā 2.6%, bet Slovēnijā – 9.3%.

Atšķirība ir acīmredzama. Valstīs, kur uzņēmēji ir spiesti ļoti nopietni domāt par produktivitāti, skaitīt katru darba stundu un minūti, nepilna laika darbinieki ir daudz izplatītāka parādība. Iespējams, tas ir īstais risinājums efektīvam biznesam un izmaksu samazinājumam.

Darbinieku atlaišana, kas šobrīd tiek izmantota gandrīz kā vienīgā metode resursu taupīšanai Latvijas uzņēmumos un valsts organizācijās, ir neefektīva un pārāk kardināla rīcība. Tā nenes gaidīto labumu ne darba ņēmējam, ne darba devējam, ne valsts budžetam. Darbinieks zaudē darbu, ienākumus un ilgstoša bezdarba gadījumā arī savas iemaņas un kompetences. Darba devējs samazina iespējas pēc krīzes turpināt darba attiecības ar labiem sava aroda pratējiem, jo viņi darbu būs atraduši jau citur. Līdz ar to ir pazaudēti laika un finanšu ieguldījumi, kas tērēti, lai apmācītu šos darbiniekus. Savukārt valsts ir zaudētāja, jo paaugstinoties bezdarbam, arvien vairāk valsts budžeta naudas jāiegulda bezdarbnieku pabalstos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Globālā masveida darbinieku atlaišana ir Latvijas uzņēmumu iespēja

Līna Lāsa, “Deel” paplašināšanās vadītāja Centrāleiropā un Austrumeiropā, 22.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu krīze, inflācijas radītais procentu likmju kāpums un tam sekojošās globālās ekonomiskās problēmas ir izraisījušas trešo lielāko NASDAQ lejupslīdi pēdējo divu desmitgažu laikā. Tam sekojusi masveida darbinieku atlaišana dažāda mēroga tehnoloģiju uzņēmumos.

Skaļākie gadījumi kā Twitter, Meta un LinkedIn ir plaši apspriesti publiskajā telpā, taču šādas problēmas skārušas arī virkni citu uzņēmumu. Tas nav pārsteigums – uzņēmumi samazina algu fondu, lai pazeminātu kopējos tēriņus. Šis ir lielisks brīdis Latvijas uzņēmumiem iesaistīties starptautisko tirgu apguvē un pārtvert izcilus darbiniekus, kādu trūkst tuvākajā apkārtnē.

Pēdējā laikā dažādu krīžu pasaulē nav trūcis. Krīzes tik bieži ir dēvētas par iespējām, ka tas jau kļuvis klišejiski. Taču tā joprojām ir taisnība. Saspringtā ekonomiskā situācija pasaulē, kas daudziem pieredzējušiem zīmoliem liek atlaist virkni lielisku darbinieku, paplašina apvāršņus jaunuzņēmumiem, kam pēkšņi ir pavērusies iespēja piesaistīt izcilus darbiniekus un veicināt izaugsmi, kamēr konkurenti “ar stāžu” spiež bremzes. Kā liecina Google un Civitta pētījums, Latvijā 2021. gadā bija 626 jaunuzņēmumi, Baltijas reģionā kopā – 3021. Nodarbinātība jaunuzņēmumos pēdējos gados ir augusi sevišķi strauji, Latvijā sasniedzot 12% gadā, kamēr citās vadošajās nozarēs kā ražošana, tirdzniecība un transports tā nav pārsniegusi 1% vai pat bijusi ar mīnus zīmi. Vienlaikus vairāk nekā trešā daļa Latvijas jaunuzņēmumu norāda uz izcilu pārdošanas speciālistu un tehnisko darbinieku – datu analītiķu, mākslīgā intelekta speciālistu, programmētāju – trūkumu kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem līdzās riska kapitāla piesaistes problēmām. Globālais atlaišanas vilnis var izrādīties lieliska iespēja izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainot uz Krievijas autopārvadātājiem attiecināmos noteikumus par maksimāli pieļaujamo kravu pārvadājumiem Zviedrijā un Somijā, Eiropas Savienība panāks, ka Latviju Krievijas pārvadātāji pametīs pilnībā.

Šādu pārliecību laikrakstam Telegraf paudis Starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto vadītājs Valdis Trēziņš.

Tagad iecerēts, ka šī privilēģija ar 2011.gadu būs pieejama arī Krievijas autopārvadātājiem. V. Trēziņš norāda, ka līdz ar to Krievijas autopārvadātājiem vairs nebūs izdevīgi izmantot Latvijas autoceļus, un tie savas kravas vedīs uz Somijas un Zviedrijas ostām, kuras jau šobrīd par 95 % esot noslogotas ar Krievijas autopārvadātāju piegādātajām kravām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā kravu apgrozījums ir samazinājies par 20% līdz 30%, salīdzinot ar 2019. gadu. Ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un starptautisko atļauju skaits, informē Autotransporta direkcijā.

Būtisks Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaita kritums vērojams tieši starptautisko pasažieru pārvadājumu nozarē, jo pērn starptautiskie pārvadājumi ar autobusiem gandrīz nenotika, izņemot vasaras periodu. 2020. gadā arī stājās spēkā neviennozīmīgi vērtētā Mobilitātes pakotne, kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas rada papildu izmaksas.

“Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi autopārvadājumu nozari, jo pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, kravu apgrozījums ar autotransportu ir samazinājies par 20% līdz 30%. Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi un kontroles procedūras, kas palielina reisa ilgumu. Samazinoties preču un pakalpojumu pieprasījumam visās valstīs, ir palielinājies veikto braucienu skaits bez kravas, kā arī nereti klienti kavē samaksu par saņemto autopārvadājumu pakalpojumu, kas izraisa apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību, kas īpaši nozīmīgi ir mazajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar dažādu ekspertu aplēsēm būs nepieciešami aptuveni trīs gadi, lai autopārvadājumu nozare atkoptos pēc-pandēmijas periodā, jo šobrīd piegādes ķēdes ir izjauktas un ir ievērojami sarucis pieprasījums pēc starptautisko autopārvadājumu pakalpojumiem,” norāda Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Daļēji atceļ autopārvadātāju pārbaudes

, 22.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par papildu pārbaudes pasākumu daļēju atcelšanu autopārvadātājiem uz Latvijas un Krievijas robežām no Krievijas Federācijas puses pieņemts un nosūtīts visiem reģioniem.

Par to liecina Finanšu ministrijas (FM) sniegtā informācija. Krievijas puse ir apņēmusies nekavējoties noregulēt no Latvijas izbraucošo autopārvadātāju pieaugošo skaitu. Krievijas puse daļēji atcels Latvijas autopārvadātāju masveidīgās papildu pārbaudes, tā vietā izlases kārtībā piemēros stingrākas pārbaudes tikai atsevišķos gadījumos pēc saviem uzskatiem.

VID Galvenās muitas pārvaldes direktors Andris Drulle ir informējis finanšu ministru, ka no 22. decembra Krievijas Federācijas Muitas pārvalde ir pieņēmusi lēmumu daļēji atcelt Latvijas autopārvadātājiem papildu pārbaudes. Par to liecina Krievijas Muitas pārvaldes mājas lapā publicētais paziņojums, ka Latvijas Starptautisko autopārvadātāju asociācija Latvijas Auto pauda gatavību kopā ar Latvijas kompetentajām iestādēm spert izšķirošus soļus, lai novērstu iespējamus pārkāpumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 19.novembrī stājas spēkā izmaiņas esošajā kārtībā, paredzot, ka Covid-19 inficēto kontaktpersonu apzināšanu varēs veikt ne tikai Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) un ģimenes ārsti, bet arī darba devējs vai kolektīva atbildīgā persona.

To paredz grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Līdz ar to no šodienas mājas karantīna būs jāievēro ikvienai kontaktpersonai neatkarīgi no tā vai to ir noteicis SPKC, ģimenes ārsts vai darba vietas atbildīgā persona.

Veselības ministrijā skaidro, ka, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvākus pasākumus Covid-19 ierobežošanai, nepieciešams maksimāli ātri noteikt personas, kuras kolektīvā atradušās ciešā kontaktā ar inficētu personu un noteikt personai medicīnisko novērošanu un mājas karantīnu.

Pašreizējos apstākļos, kad Covid-19 pacientu skaits dienas laikā pat mēdz pārsniegt 500 cilvēku, SPKC epidemiologiem darba apjoma dēļ nav iespējams operatīvi apzināt visas šo inficēto personu kontaktpersonas, lai informāciju nodotu šo personu ģimenes ārstiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vientulības epidēmija pārņem arī darbavietas

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svaigi augļi birojā, jogas nodarbības, saliedēšanas pasākumi… Arvien vairāk darba devēju dara visu iespējamo un neiespējamo, lai darbinieki būtu veseli, justos droši un laimīgi. Tomēr izrādās, ka stress, neveselīgs uzturs un fizisko aktivitāšu trūkums nav lielākais bieds darbinieku labsajūtai, jo pasauli pārņem vientulības epidēmija.

Golin Riga un Norstat veiktajā iedzīvotāju aptaujā šā gada jūnijā 79% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka mēdz justies vientuļi. Turklāt šie rādītāji bija augstākie Baltijas valstu vidū. Piemēram, Igaunijā 63% iedzīvotāju norādīja, ka mēdz justies vientuļi, bet Lietuvā – 71%. Tikmēr Lielbritānijā cīņai ar vientulību izstrādāta īpaša valdības stratēģija, un bijusī britu premjerministre Terēza Meja pērn pat iecēla «vientulības ministri». Kāpēc tas notiek tieši pašlaik? Jāatceras, ka būt vienatnē un būt vientuļiem ir divas dažādas lietas, kas bieži tiek jauktas. Vientulību izjūtam tad, kad netiek apmierinātas mūsu sociālās vajadzības, esam izolēti vai vienatnē jūtamies negatīvi. Cilvēks var atrasties kolektīvā, būt aktīvs un tomēr joprojām justies vientuļš, iespējams, tāpēc, ka šī mijiedarbība ir zemas kvalitātes un / vai nerada sajūtu, ka viņš kādam patiesi rūp.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravas kuģa nolaupītāji, kur vidū, iespējams, bijuši arī divi Latvijas pilsoņi, pieprasījuši no kuģa apdrošinātāja – kompānijas Renaissance Insurance – 1.5 miljonus ASV dolāru, draudot nogalināt tā apkalpi un noslīcināt kuģi, ziņo CNN.

Renaissance Insurance viceprezidents Vladimirs Dušins norādīja, ka persona, kas zvanījusi uz kompāniju, lai pieprasītu izpirkumu, apdrošinātāja telefona numuru ieguvusi no dokumentiem, kas atradušies uz kuģa klāja.

Db.lv jau vēstīja, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea nolaupījušas kopumā 8 personas, no kurām četri ir Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi. Nolaupītāji ar laivas palīdzību esot piekļuvuši pie kuģa, uzkāpuši uz tā klāja, un, draudot ar ieročiem, pieprasījuši kuģa apkalpes padošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izdevis pagaidu noregulējuma lēmumu, kas uzliek Aizkraukles Bankai (AB) pienākumu nekavējoties izbeigt maldinošu un agresīvu komercpraksi.

To Db pastāstīja PTAC Komunikāciju uz patērētāju informēšanas daļas vadītāja Sanita Gertmane.

Izvērtējot PTAC rīcībā esošos materiālus, izriet, ka AB 2009.gada janvāra vidū izsūtīja patērētājiem vēstules, kurās norādīja, ka saskaņā ar AB un patērētāju starpā noslēgtajiem kredīta līgumu noteikumiem AB lūdz iesniegt konkrētus dokumentus, dodot nesamērīgi īsu laiku to iesniegšanai, kā arī neiesniegšanas gadījumā draudot piemērot sankcijas. Tādējādi secināms, ka AB, īstenojot konkrēto komercpraksi, ir izmantojusi piespiešanu vai nesamērīgu ietekmi, draudot patērētājiem veikt nelīgumiskas un nelikumīgas darbības, proti, piemērot līgumsodu tādā gadījumā, kādā AB nav uz to tiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentējot inflācijas rādītājus novembrī (Dienas bizness, 11.12.), Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš norādīja, ka "patlaban, pirmssvētku periodā, no daudziem ražotājiem, piemēram, Rīgas piena kombināta un Balticovo tiek saņemti pieprasījumi dramatiski palielināt cenas, pretējā gadījumā draudot ar piegādes pārtraukšanu". Ražotāji šādu informāciju noliedz.

Ražotāji uzskata par nekorektiem Maxima Latvija paustos apgalvojumus par aicinājumiem drastiski paaugstināt cenas, šodien, 12.decembrī, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš gan apgalvojot pretējo. Komentējot inflācijas rādītājus novembrī (Db, 11.12.), viņš norādīja, ka "patlaban, pirmssvētku periodā, no daudziem ražotājiem, piemēram, Rīgas piena kombināta un Balticovo tiek saņemti pieprasījumi dramatiski palielināt cenas, pretējā gadījumā draudot ar piegādes pārtraukšanu". Ražotāji par sacīto esot neizpratnē. "Bizness ir bizness, un ir nekorekti teikt, ka tiek draudēts ar piegāžu pārtraukšanu," tā laikrakstam sacījusi valstī lielākā piena pārstrādes uzņēmuma a/s Rīgas piena kombināts sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča. Viņa arī norādījusi, ka pēdējo četru mēnešu laikā par vairāk nekā 50 % augusi piena iepirkuma cena un tā rezultātā piena produkcijas cenas kāpinātas par 5-15 %. Arī olu ražotāja a/s Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs sacījis, ka tirgotāja apgalvotais raisa neizpratni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas kolektīvā finansējuma projektos ieguldīti jau vairāk kā 16 000 eiro

Dienas Bizness, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu mēnešu laikā, kopš Latvijā sāka darboties kolektīvā finansējuma vietne ProjektuBanka.lv, Latvijas iedzīvotāji ieguldījuši radošās iecerēs vairāk kā 16 000 eiro, atbalstot gan kultūras pasākumus, gan arī biznesa idejas, informē idejas autori.

Līdz šim nepieciešamo finansējumu ir izdevies savākt septiņiem projektiem, tajā skaitā vairākiem kultūras pasākumiem – laikmetīgās dejas festivālam Vides deja 2015, Imanta Ziedoņa ķiršu dārzam veltītam deju uzvedumam Ļauj man iet pasaulē, kā arī iecerei par publisku klavieru izvietošanu Valmierā. Savulkārt lielāko finansējumu savācis gada nogalē gaidāmais Sinfonietta Rīga koncerts Kuncendorfs un Osendovskis Hardija Lediņa gada ietvaros.

Atbalstu saņēmuši arī jaunu produktu ražotāji – topošais mājražotājs Kārlis Ulmanis veiksmīgi ieguva līdzcilvēku atbalstu ābolu sulas spiešanas aprīkojumam, bet projekts Kokmaizītes savāca līdzekļus ģimenes spēles Burtošanas čempionāts ražošanai. Veiksmīgi noslēdzies arī biedrības Balvu olūts projekts dzejas un foto albuma Latgales sirdspuksti izdošanai, kurā apkopoti 150 Latgales dzejnieku un fotogrāfu darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru