Datu nesēju importētāju asociācijas rosina samazināt nesēju nodevas. Šobrīd priekšlikumu Ministra Kabineta (MK) noteikumiem par nesēja atlīdzību grozījumiem bez Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) Kultūras ministrijā ir iesnieguši arī importētāju asociāciju pārstāvji.

Līdz šim abas puses nav spējušas vienoties, tāpēc Kultūras ministrija (KM) plāno izstrādāt koncepcijas projektu, kurā tiks iekļauti abu pušu piedāvājumi nemainītā formā. Importētāju asociāciju iesniegtais saraksts ir papildināts ar mūsdienīgākiem datu nesējiem, vienlaikus tajā ir atstāti datu nesēji, kā, piemēram, CD, taču nodevas ir samazinātas, liecina DB rīcībā esošā informācija.

Piemēram, par katru iegādāto audiokaseti šobrīd ir jāmaksā 0,03 Ls nodeva, par katru videokaseti - 0,06, par katru minidisku (MD) - 0,03 Ls, par katru CD - 0,1 Ls, bet par katru DVD - 0,2 Ls. Importētāju asociācijas piedāvā iepriekš minētās datu nesēju likmes samazināt līdz 0,01 Ls.

Dominējošo lomu 2003. gada importētāju top 10 ieņem enerģētikas kompānijas a/s Latvenergo, a/s Latvijas gāze, a/s Kurzemes degviela un SIA Latvija Statoil, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir loģisks iznākums, atzīst vairki aptaujātie, jo Latvijā nav ne gāzes, ne arī naftas atradņu, tāpēc energoresursu imports ir neizbēgams. Turklāt 2004. gada jūnija top 10 lielāko importētāju vidū ir arī SIA Neste Latvija. Savukārt 2003. gada lielāko importētāju top 10 ir trīs jaunpienācēji: tirdzniecības SIA VP Market, degvielas tirgotājs SIA Latvija Statoil un a/s Latvijas dzelzcelš, tādējādi no šī topa izspiežot SIA Siemens, SIA Scandinavian Tobacco un a/s Latvijas Balzams. Bez tam importētāju topā ir arī Latvijas lielākie ražotāji — a/s Liepājas Metalurgs, a/s Latvijas Finieris. Neapšaubāmi, lai varētu vairāk saražot, arī vairāk jāimportē, jo vietējo izejvielu tirgus tomēr ir ierobežots. To pierāda arī daudzi ražotāji, piemēram, a/s Liepājas Metalurgs, kuram ražošanai nepieciešamie lūžņi tiek iepirkti ne tikai Latvijā, bet arī aiz Latvijas robežām, bet lielākā daļa saražotās produkcijas tiek eksportēta uz ārzemēm. Līdz ar metālapstrādes un būvniecības attīstību, Latvijā ir pieaudzis pieprasījums pēc metāla, tāpēc nav pārsteigums, 2004. gada jūnija top 10 importētāju saraksts, kurā ir ielēcis lielākais metālu tirgotājs a/s Severstaļlat. «Importā dominē energoresursi, kurus Latvijā nav ar ko aizvietot,» secina J. Lujāns. Viņaprāt ap 75 % ir tādu preču ko nevar aizvietot un tikai — 25 % no importa ir daļa ko varam Latvijā aizvietot ar pašmāju preci. «Ja aug eksports un importā dominē izejvielas, tas nozīmē, ka Latvijai ir laba eksporta izaugsme,» uzsver J. Lujāns.

Pēc neizteiksmīga gada ārējai tirdzniecībai ir potenciāls izpausties pamanāmāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī eksportētāju un importētāju piecniekiem ir dažādi apjomi, piemēram, Dienas bizness jau rakstīja, ka pirmais eksportētāju piecnieks ir eksportējis preces 903 miljonu eiro apmērā 2016. gadā, bet pirmais importētāju piecnieks – importējis 1,3 miljardu eiro vērtībā, nebūtu nepareizi lielākajā vairumā gadījumu pieņemt, ka jo augstāk uzņēmums atrodas eksportētāju sarakstā un jo zemāk importētāju sarakstā, jo vairāk vērtības produktiem tiek pievienots šeit, Latvijā.

Ir skaidrs, ka liels eksportējošs, gala produktu ražojošs uzņēmums Latvijā nevar iztikt bez ievērojama importa komponentes, jo mūsu valstī nav pieejamas daudzas izejvielas, iekārtas, tehnikas utt., kura ir jāiegādājas ārzemēs. Savukārt tie uzņēmumi, kas importētāju sarakstā atrodas augstāk (vai līdzvērtīgā piecniekā) nekā eksportētāju topā ir samērā tipiski reeksporta uzņēmumi, kas daļu produkcijas, protams, tirgojot arī Latvijā, sūta uz citām valstīm. Vienlaikus jāņem vērā, ka lielās kompānijas biznesi ir strukturēti atšķirīgi un ar ārējo tirdzniecību var nodarboties atsevišķi grupas uzņēmumi, kā dēļ visas finanšu plūsmas var neakumulēties vienā uzņēmumā.

Augsta līmeņa sportistu piesaiste Latvijas komandām nodokļu dēļ izmaksā daudz dārgāk nekā Lietuvā vai Igaunijā.

Augstie nodokļi

«Tieši nodokļu politika attiecībā uz sportistu ienākumiem Latviju padara konkurētnespējīgu sportistu - zvaigžņu piesaistē, jo esam čempioni nodokļu likmes lielumā,» uzsver zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte partneris Jānis Zelmenis. Viņš savu teikto pamato ar to, ka, piemēram, ārvalstu sportistam no bruto algas 100 000 Ls uz rokas Latvijā paliek 68 250 Ls, Zviedrijā - 79 050 Ls, Lietuvā - 82 450 Ls un Igaunijā pat 85 000 Ls. «Tātad viena un tāda paša līmeņa leģionāra piesaistīšana Latvijas komandai izmaksā vismaz par ceturtdaļu dārgāk nekā Igaunijā un Lietuvā,» norāda J. Zelmenis. Tas, viņaprāt, ir arī galvenais iemesls, kāpēc Lietuvā ir tādi basketbola superklubi kā Lietuvas Rytas un Žalgiris, kuri var piesaistīt Eiropas līmeņa zvaigznes un plūkt laurus prestižos Eiropas turnīros (vīriešu basketbola klubs Lietuvas Rytas 2005. gadā izcīnīja prestižo ULEB kausu, otrs prestižākais kauss aiz Eirolīgas ).

Valdība šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējums, risinājums tiks meklēts līdz šā gada 1.jūnijam.

Valdība šodien atbalstīja valsts Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam ar trim nosacījumiem. Pirmkārt, tiks paredzēts risinājums veselības aprūpes ilgtermiņa finansēšanas modelim. Otrkārt, tiks ievēroti strukturālā deficīta mērķis. Treškārt, budžeta veidošanas procesā izveidojoties papildu fiskālai telpai, finansējums tiks novirzīts prioritāriem pasākumiem, īpaši iesākto nozaru reformu turpināšanai, piemēram, izglītībā un nacionālajā aizsardzībā.

Nodokļu reformas pamatnostādnes paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī.

Šodien piketā pie Satversmes tiesas (ST) piedalās septiņi cilvēki.

Pirātu biedrība protestē pret biedrības «Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA) vēlmi iekasēt tukšo materiālu nesēju atlīdzību arī par atmiņas kartēm, zibatmiņām, cietajiem diskiem, mobilajiem telefoniem un vairākiem citiem datu nesējiem. ST šodien tiesas sēdē paredzējusi izskatīt pērn ierosināto lietu par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoru atlīdzība, objektu sarakstu.

Piketētāji rokās tur plakātu «Huligānu nodokli jaunajām māmiņām» un baltas lapas.

Viens no akcijas dalībniekiem programmētājs Danko Aleksejevs skaidroja, ka baltās lapas simbolizē potenciālos datu nesējus.

Līdz maija beigām 10% no Igaunijas stipro alkoholisko dzērienu tirgus bija pārgājis uz Latviju, un aplēses liecina, ka šā gada beigās 20% Igaunijas patērētāju stipros alkoholiskos dzērienus iegādāsies Latvijas robežas pusē esošajos veikalos, paziņoja Igaunijas Alkohola ražotāju un alkohola importētāju asociācija.

Igaunijas valsts šogad akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos zaudēs 15-20 miljonus eiro, jo alkohols pārdošanas brīdī no Igaunijas tiek izvests uz Latviju, kur nodokļi ir zemāki, un pēc tam pircējs to nogādā atpakaļ Igaunijā, norādīja asociācijā.

«Pārrobežas tirdzniecība ar Latviju ir kļuvusi par nopietnu nodokļu problēmu Igaunijai. Iegādājoties alkoholu Latvijā, pircējs būtiski ietaupa atšķirīgo akcīzes likmju dēļ, tādēļ pārrobežu tirdzniecība šopavasar ir uzplaukusi. Ja līdz šim pārrobežu tirdzniecība notika pārsvarā Valkā, maijā specializētais alkoholisko dzērienu veikals tika atvērts Ainažos, kas jau šovasar būtiski ietekmēs tirdzniecību Pērnavas apriņķī,» teica asociācijas vadītāja Nele Peila.

Iekārtu importētāji patlaban piedāvā ar nodevu aplikt šaurāku iekārtu loku un piemērot tām mazāku atlīdzības apmēru, taču tajā pat laikā tiesību īpašnieki piedāvā salīdzinoši plašāku ar datu nesēju atlīdzību apliekamo iekārtu loku un lielāku atlīdzības apmēru.

Lai izstrādātu priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību, Kultūras ministrija (KM) darba grupas sēdē ceturtdien rosinājusi autortiesību un blakustiesību īpašnieku organizācijas un tukšo datu nesēju un kopēšanas iekārtu importētāju organizācijas rast savstarpēju kompromisu attiecībā uz datu nesēju atlīdzības lielumu un ar to apliekamo nesēju un iekārtu loku.

KM gaidīs jaunus iesaistīto pušu priekšlikumus līdz 31.martam un tad darba grupā tiks lemts par jautājuma tālāko virzību.

Mācību grāmatām palielina nodokli un arī samazina valsts finansējumu to iegādei. Bibliotēkām uz vienu skolēnu šogad piešķīra 4.12 latus, nākamgad bija paredzēti 4.35 LVL, bet budžeta izdevumu samazinājuma dēļ būs tikai 3.26 LVL, ziņo Latvijas Avīze.

Izdevēji uzskata, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšana apdraud latviešu valodas attīstību un pat pastāvēšanu. Tā kā Saeima nolēmusi būtiski paaugstināt pievienotās vērtības nodokli – no 5 līdz 21 procentam dažādiem izdevumiem, no cenu kāpuma netiks pasargātas arī mācību grāmatas. Arī tās no 1. janvāra maksās dārgāk, atzīst grāmatu izdevēji. Ja valsts vai pašvaldības nepalielinās finansējumu skolu bibliotēkām, uz skolēnu vecāku pleciem gulsies jauns finansiālais slogs.

"Mums nekas cits neatliek kā paaugstināt cenu. Ja šajos ekonomiskajos apstākļos vēl četrreiz palielina nodokli, uzņēmējs ir sprukās. Vienīgais, kam centīsimies saglabāt līdzšinējo cenu, ir mācību komplekti pašiem mazākajiem – 1. līdz 4. klašu skolēniem," laikrakstam norāda izdevniecības Raka vadītājs Romāns Alhimionoks.

Administratīvā apgabaltiesa 7.aprīlī vienā no izdalītajām lietām atcēla Konkurences padomes (KP) lēmumu daļā par soda piemērošanu automašīnu Volkswagen oficiālo dīleru un importētāju strīdā saistībā ar aizliegtu vienošanos.

Konkrētā lieta tika izdalīta un ierosināta, pamatojoties uz "Harald A.Moller AS", "Moller Auto Baltic AS" un "Heinz Wilke Autohandel GmbH" pieteikumu par KP 2014.gada 15.decembra lēmuma atcelšanu daļā.Minētajā lietā ar Administratīvās apgabaltiesas 7.aprīļa spriedumu apmierināts "Harald A.Moller AS" pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu KP lēmums daļā, ar kuru pieteicējam uzlikts naudas sods 2 079 813 eiro solidāri ar SE "Moller Baltic Import".Tāpat apmierināts "Moller Auto Baltic AS" pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu KP lēmums daļā, ar kuru uzņēmumam uzlikts naudas sods 4825,99 eiro apmērā solidāri ar SIA "Moller Auto Krasta", 1025 eiro solidāri ar SIA "Moller Auto Ventspils" un 1 216 738 eiro solidāri ar SIA "Moller Auto Latvia".Tāpat tiesā apmierināts "Heinz Wilke Autohandel GmbH" pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu KP lēmums daļā, ar kuru "Heinz Wilke Autohandel GmbH" uzlikts naudas sods 960 371 eiro apmērā solidāri ar "Moller Auto Krasta" un 204 078 eiro apmērā solidāri ar "Moller Auto Ventspils".

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union piedalās lielākajā pārtikas un dzērienu izstādē Āzijā – SIAL China 2015, kas no 6. līdz 8.maijam norisinās Šanhajā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Šī ir nozīmīgākā pārtikas un dzērienu izstāde Āzijā, kurā piedalās ap 2800 dalībnieku un vairāk nekā 55 tūkstoši apmeklētāju. SIAL China 2015 norisinās Šanhajas Jaunajā Starptautiskajā Expo centrā, kurā produkti no visas pasaules izstādīti 21 kategorijā 10 hallēs jeb 115 tūkstošu kvadrātmetros.

«Pagājušajā nedēļā mūsu ražotnes tika iekļautas Ķīnas importētāju sarakstā, kas bija pēdējais solis divu gadu ilgušajā procesā, lai uzsāktu eksportu uz Ķīnu,» skaidro Normunds Staņēvičs, AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs.

Food Union jau ir veikusi pētījumus par Ķīnas tirgu un tā patērētāju paradumiem un attieksmi pret piena produktiem, kuru rezultāti ir bijuši noderīgi, veidojot kopējo Food Union eksporta stratēģiju uz Ķīnu. Tāpat Food Union ir izveidojusi atsevišķu eksporta komandu, kas gandrīz pastāvīgi uzturas Ķīnā un kuras uzdevums ir veidot attiecības ar partneriem Ķīnā un veicināt iespējami drīzu produkcijas nosūtīšanu uz Ķīnu.

Pēc dalības lielākajā pārtikas un dzērienu izstādē Āzijā - SIAL China 2015, kas no 6.maija līdz 8.maijam norisinās Šanhajā, Latvijas lauksaimniekiem piederošais piena pārstrādes uzņēmums Latvijas Piens uzsāks darbību arī Āzijas tirgū. Jau pirms izstādes uzņēmums reģistrējis un patentējis zīmolu TRIKATA Ķīnas tirgum, sagatavojis šim tirgum pielāgotu produktu portfeli, sertificēts un iekļauts Ķīnas importētāju sarakstā, informē uzņēmumā.

«Katrā no izstādes dienām notika tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem, kuru laikā prezentējām sierus, kas jau guvuši atzinību arī Eiropas valstīs. Notika tikšanās ar lielveikalu tīklu pārstāvjiem, kuri atzinīgi novērtēja zīmola komunikāciju ķīniešu valodā. Tuvāko mēnešu laikā notiks sadarbības darījumu precizēšana, lai uzsāktu siera eksportu uz Ķīnu. Lai arī ķīniešiem nav siera ēšanas tradīciju, Latvijas Piens produkts Sniega bumbas ar tomātiem un baziliku novērtēts kā garšīgākais Premium klasē. Savukārt potenciālie klienti atzinīgi novērtēja zīmola TRIKATA Emmental, Gouda un Reserve sierus,» stāsta Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Dānijas kompānija Nic. Christiansen Group noslēgusi līgumu ar kompāniju Honda Motor Europe, lai no šā gada 31.marta kļūtu par Japānas kompānijas Honda automašīnu, motociklu un spēka produktu importētāju Baltijas valstīs, kā arī par automašīnu importētāju Somijā.

Honda gaida sadarbību ar Nic. Christiansen Group, mums turpinot attīstīt biznesu un apkalpojot klientu bāzi Baltijas valstīs un Somijā," norādīja Honda Motor Europe vecākais viceprezidents Filips Ross, piebilstot, ka kompānija gatavojas jaunu produktu laišanai tirgū, kur tuvāko mēnešu laikā nonāks jaunais Civic piecdurvju automašīnas modelis.

Savukārt Nic. Christiansen Holding ģenerāldirektors Nīlss Bertelsens sacīja, ka jau kādu laiku Baltijas valstis un Somija atrodas kompānijas stratēģiskajos plānos, jo šajā reģionā uzņēmums sagaida būtisku attīstību un izaugsmi tuvāko gadu laikā.

Kompāniju paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem teikts, ka Nic. Christiansen Group 31.martā pārņems divas labi funkcionējošās pārdošanas organizācijas, kas bāzētas Tallinā un Helsinkos, atbildību par Honda automašīnu tirdzniecību un to rezerves daļu izplatīšanu, kā arī turpmāk kompānija būs atbildīga par motociklu, skrejriteņu un spēka produktu pārdošanu, servisu un rezerves daļu izplatīšanu.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Konkurences padome (KP) pēc noslēgtās cigarešu izplatīšanas tirgus uzraudzības secina, ka uzņēmumiem cigarešu izplatīšanas tirgū vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī ir ierobežotas iespējas konkurēt ar cenu.

Tā kā normatīvais regulējums paredz cigarešu ražotājiem vai importētājiem noteikt preču maksimālo mazumtirdzniecības cenu, mazumtirgotāji ir ierobežoti sava uzcenojuma noteikšanā un attiecīgi nav iespējama savstarpējā konkurence ar gala cenu.

Kopumā pasaulē tirgus vara ir pieciem cigarešu ražotājiem, no kuriem četri dominē Eiropas tirgū. Tikmēr patēriņam Latvijā tiek nodotas trīs starptautisko ražotāju – British American Tobacco, Japan Tobacco International un Philip Morris International – cigaretes. 2014. gadā arī Latvijā atļauju ražot cigaretes bija saņēmuši vairāki komersanti, tomēr visa saražotā prece tika eksportēta uz ārvalstīm.

Ir jāmaina nodokļu sloga sadalījums tā, lai lielākā daļa gultos uz patēriņu un nekustamo īpašumu, bet mazākā - uz darbaspēka pleciem… Šādus apgalvojumus gan uzņēmēji, gan sabiedrība kopumā ir dzirdējusi burtiski nepārtraukti, gan jau krietni sprīdi pirms vēlēšanām, gan arī laika posmā starp vēlēšanu dienu un otrās Valda Dombrovska (JL) valdības apstiprināšanas brīdi.

Pāris dienu pēc valdības apstiprināšanas, kad DB rīkotajā konferencē Biznesa prognozes 2011 viesojās ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), gan izrādījās, ka nodokļu sloga sadalījuma maiņa nozīmējot to, ka patēriņa un nekusutamajam īpašumam nodokļu likmes jāceļ, bet darbaspēkam jāatstāj esošajā līmenī.

Diemžēl nupat aizvadīto valsts dibināšanas svētku laikā ir izrādījies, ka arī šādi apgalvojumi ir bijuši maldīgi. Proti, sarēķinot, kurās pozīcijās kaut ko ir plānots palielināt, bet kurās - samazināt, sanāk, ka no noteikta darba algas sliekšņa oficiālā samaksa kļūst mazāka. Tātad Dombrovska valdība ir iecerējusi konsolidēt nākamā gada budžetu gan uz patēriņa un nekustamā īpašuma, gan arī uz darbaspēka nodokļu rēķina. Ja attiecīgā iecere tiks īstenota, jautājums ir vien par to, uz kā pleciem tas notiks - darba devēju vai ņēmēju. Taču jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka šāda politika ir bremze tautsaimniecības attīstībai!

Visas ap Baltijas jūru esošās finanšu sistēmas glābšanas izmaksas būtībā tika uzliktas uz Latvijas pleciem. Ja Parex banka būtu nogrimusi, Igaunija nākamgad nevarētu iestāties eirozonā, intervijā laikrakstam Diena stāstījis VL-TB/LNNK premjera kandidāts Roberts Zīle.

«Vēl viens iemesls, kādēļ mēs, atšķirībā no Igaunijas, 2008.gada beigās iekritām tik dziļā krīzē, bija tas, ka, glābjot Parex banku, viss smagums tika uzlikts tikai uz Latvijas nodokļu maksātāju pleciem. Visas ap Baltijas jūru esošās finanšu sistēmas glābšanas izmaksas būtībā tika uzliktas uz Latvijas pleciem. Ja Parex banka būtu nogrimusi, Igaunija nākamgad nevarētu iestāties eirozonā, Skandināvijas banku akciju vērtība būtu daudz mazāka un kaimiņvalstīs būtu milzīgi satricinājumi,» uzskata R. Zīle.

Atbildot uz jautājumu: «Jūs ticat eiro?», viņš sacījis: «Es ticu eiro vairāk nekā latam. Lats, lai cik sentimentāli tuvs mums tas būtu, izdevumu un risku ziņā vienmēr būs vājāks par eiro, lai arī kādas ķibeles ar eiro notiktu.»

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Attīstībai ņemto kredītu atmaksas pārvelšana uz valsts pleciem ļaus slimnīcām ik gadu vairākus miljonus eiro novirzīt citiem mērķiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja ministriem izdosies vienoties, ka 6,7 milj. eiro no līdzekļiem, ko neizlietoja, organizējot Latvijas prezidentūru ES Padomē, tiks novirzīti veselības aprūpes sistēmai valsts galvoto aizņēmumu segšanai, slimnīcu budžetiem jau šogad tiks noņemts slogs, kas atkarībā no kredīta summas un atmaksas grafika svārstās no vairākiem desmitiem tūkstošu līdz teju 2,5 milj. eiro. Tā kā šo summu slimnīcas ir rezervējušas, tām atbrīvosies līdzekļi papildu pakalpojumu sniegšanai, kam savukārt vismaz nedaudz vajadzētu mazināt rindas, lēš Veselības ministrijā. Lielākie kredītmaksājumi ir universitātes slimnīcām – Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai un Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai, kuras aizdevuma atmaksu sākušas jau iepriekšējos gados, un Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, kurai atmaksas termiņš iestājas šogad. Šogad Austrumu slimnīcai jāatmaksā teju 1,9 milj. eiro, liecina Veselības ministrijas pavasarī apkopotie dati. Nākamgad šī summa ir gandrīz divi milj. eiro.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrākai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitālu.

Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu – aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Aizdevums uzņēmumam – viss risks uz pašu pleciem

Aizdevums uzņēmumam ir pats vienkāršākais un arī biežākais veids, kā biznesam piesaistīt papildus līdzekļus. Saņemot kredītu, rodas skaidrs pienākums šo naudu atmaksāt ar noteiktu procentu likmi konkrētā laika periodā. Galvenā priekšrocība ir tā, ka attiecības ar finansējuma saņēmēju ir ļoti skaidras un vienkāršas - uzņēmējam ir jāatdod aizdevums un attiecības beidzas. Tāpat aizdevuma sniedzējs nekādi neiesaistās uzņēmuma pārvaldē, vienīgi caur aizdevuma līguma noteikumiem var noteikt atsevišķus rīcības ierobežojumus.

«Nedomāju, ka, nosakot svara ierobežijumus — liedzot vētrā cietušās koksnes izvaešanu no mežiem — , ceļi daudz iegūs,» atzīst Latvijas Mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis. Viņaprāt, slēdzot ceļus kravu pārvadājumiem, visus vētras seku radītos zaudējumus, kas jau tāpat ir mērāmi teju daudzos desmitos miljonu latu, valsts pilnībā uzkrauj uz mežu īpašnieku pleciem. Faktiski pašreizējā situācijā ieguvēji ir tie mežu īpašnieki, kuri jau ir izstrādājuši vētras postītās audzes un nogādājuši iegūto koksni pircējiem, vai arī tie, kuri vēl neko nav darījuši vētras seku likvidācijai un to plāno darīt pēc pavasara šķīdoņa. To īpašnieku izstrādātā koksne, kuri vēl nav paspējuši to nogādāt pircējiem, ievērojot noteiktos svara ierobežojumus pārvadājumiem, siltā laikā pārvērtīsies par malku, pieļauj A. Saulītis. Viņaprāt tādējādi, šie meža īpašnieki cietīs milzīgus zaudējumus. «Dīvaini, bet ceļu slēgšana koksnes izvešanai pie patērētājiem koksnes deficīta apstākļos stimulēs kokrūpniekus izmantot importētos baļķus, pat no Zviedrijas,» secina A. Saulītis un jautā — vai Latvijas valsts institūcijas tādējādi darbojas koksnes importētāju, vai tomēr vietējo vairāk nekā 150 000 meža īpašnieku interesēs.

Cenšoties iztīrīt noliktavas no aizsēdējušiem modeļiem, autotirgotāji kā nu prazdami cenšas iekārdināt pircējus ar vērienīgām atlaidēm.

Strauji samazinoties jauno auto pārdošanas apjomiem, autotirgotāji ir spiesti pielāgoties jaunajiem spēles noteikumiem. Teju ikvienam noliktavu pārpalikumi ir gana iespaidīgi, kuri lielākoties radušies pērnā gada nogalē, pārlieku optimistiski prognozējot automašīnu noietu 2008. gadā. Jāatzīst, ka šāda parādība šobrīd ir novērojama ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, un izdevīgi piedāvājumi top bieži vien ar ciešu importētāju un rūpnīcas atbalstu.

Citas izejas nav

Vairākos tūkstošos eiro solītās atlaides un dažādi papildu bonusi vairs nav nekāds retums. Trako cenu maratonā agrāk vai vēlāk ir iesaistījies teju ikviens Latvijā pārstāvētais zīmols, nešķirojot pēc hierarhiskās piederības - vai tas būtu masu produkcijai vai arī premium markas auto. Vairums no aptaujātajiem autotirgotājiem atzīst, ka pašreizējā brīdī tas ir izdzīvošanas jautājums ikvienam, ieskaitot arī tirgus līderi Toyota. Viens no Toyota, Lexus pārstāvjiem Amserv Motors direktors Gundars Vectirāns atzīst, ka pēdējo desmit gadu laikā no importētāja puses nav piedzīvotas tik vērienīgas cenu atlaides.