Lai gan daļa Latvijas slēpošanas trašu pārstāvju cer uz vēsākiem laika apstākļiem, šajā nedēļas nogalē trases aktīvi strādās, aģentūra LETA uzzināja pēc slēpošanas trašu apzināšanas.

Slēpošanas un atpūtas kompleksa «Ozolkalns» valdes locekle Līga Rokpelne aģentūrai LETA sacīja, ka «Ozolkalns» sezonu atklāja trešdien, 17.janvārī. Pirmā darbības nedēļa «Ozolkalnam» ir iesākusies ļoti labi. Lai gan aizvadītas tikai divas dienas, apmeklētāju skaits salīdzinājumā ar tām ziemām, kas ir garas un ilgstošas, darba dienās bijis ļoti labs. Arī šajā nedēļas nogalē «Ozolkalns» plāno aktīvi strādāt - sestdien, 20.janvārī plānots strādāt no plkst. 9 līdz 23, bet svētdien no plkst. 9 līdz 21.

Rokpelne teica, ka sestdienās parasti kalnu apmeklē vairāk ziemas sporta piekritēji individuāli, bet svētdienas ierasti ir ģimenes dienas, kad cilvēki brauc kopā ar bērniem un vairāk nepieciešama arī instruktoru palīdzība. Interesi apmeklēt «Ozolkalns» trases nedēļas nogalē pārsvarā izrādījuši vietējie iedzīvotāji, kā arī gaidāmi tūristi no Igaunijas un daļa apmeklētāju varētu ierasties no Lietuvas. Cilvēku interese esot ļoti liela, rezervācijas nedēļas nogalei pieteiktas arī blakus esošajā kempingā, kā arī pilnībā aizpildīts «Ozolkalns» instruktoru darba grafiks.

Vairākas slēpošanas trases Latvijā šajā nedēļas nogalē plāno sākt darbību, ja piepildīsies meteoroloģiskās prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru, sacīja aptaujātie ziemas atpūtas un sporta kompleksu pārstāvji.

Cēsu apkārtnē Cīrulīšu pagastā esošā atpūtas kompleksa Žagarkalns pārstāvis Vadims Kameņevs informēja, ka līdz šim 7.janvārī bija vienīgā diena, kad atpūtas kompleksā Žagarkalns bija iespējams ražot sniegu. Vēlāk sekoja sniega ražošanai nelabvēlīgāki laika apstākļi, tāpēc pirmā sniega ražošana neilga vairāk par piecām stundām. Lai būt iespējams ražot sniegu, nepieciešama pietiekami zema gaisa temperatūra.

Vienlaikus Kameņevs piebilda - ja apstiprināsies meteoroloģisko staciju prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru šajā nedēļā, brīvdienās Žagarkalna pirmā slēpošanas trase varētu tikt atvēra apmeklētājiem. Pagaidām nav zināms, vai tas notiks sestdien vai svētdien. Pēc Kameņeva teiktā, sniegu šādā laikā iespējams ražot, ja diennakti gaisa temperatūra ir no -4 grādiem.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Biķernieku kompleksajā sporta bāzē būvdarbu veicējs SIA Binders šodien uzstādīja pasaulē labāko motosporta trašu drošības aprīkojumu – dzelzsbetona barjeras, drošības sētas un dalībnieku parka nobrauktuvju (pitlīniju) dubultās dzelzsbetona sienas, informē CSDD.

Daļa no tā ir pasaulē vadošā drošības aprīkojuma ražotāja, Šveices uzņēmuma Geobrugg dāvinājums Biķernieku trasei. Līdz ar šī dāvinājuma saņemšanu starptautiskie drošības eksperti atzīst, ka Biķernieku trase un jaunbūvētā rallijkrosa trase tiek plānota un veidota, pievēršot pastiprinātu uzmanību sportistu un skatītāju drošībai.

Šveices uzņēmums sadarbībā ar Starptautisko Automobiļu Federāciju (FIA) ir nupat pabeidzis darbu pie dubultās dzelzsbetona pitlīniju sienas izveides un tās pirmā demonstrācija notiek tieši Biķernieku trasē. Plānots, ka rallijkrosa čempionāta laikā (2016.gada 1.un 2.oktobrī) pasaulē jaunākais drošības aprīkojums tiks prezentēts gan FIA, gan daudzu pasaules valstu motosporta trašu drošības ekspertiem. Dubultās pitlīniju sienas ir jaunākais risinājums motosporta trasē, jo nodrošina sportistiem aizsardzību brīdī, kad sporta automašīnas trasē pārvietojas pa abām pusēm. Šādas drošības barjeras tuvākajā nākotnē plānots uzstādīt arī Norvēģijas un Ķīnas motosporta trasēs.

Liepājā atklāts Blue Shock Race elektrokartingu centrs, kas turpmāk atradīsies kādreizējā ostas spīķerī, Vecajā ostmalā, informē Blue Shock Race preses pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Elektrokartinga centrs top vairākās kārtās, un pirmā atklāta aptuveni 150 metru garā iekštelpu trase, kas darbosies visu gadu, neatkarīgi no laikapstākļiem.

«Patlaban braucējiem pieejami četri mazie kartingi, kas piemēroti bērniem vecumā no četriem, pieciem gadiem, kā arī viens lielais kartings, ar kuru elektrisko jaudu piedāvājam izbaudīt pieaugušajiem. Lielo kartingu skaits drīzumā tiks palielināts,» stāsta Blue Shock Race īpašnieks Artis Daugins.

Otrā kārta paredz aptuveni 160-170 metru gara papildinājuma izveide ēkas pagalmā, līdz ar to kopējais trases garums sasniegs 320 metru.

Blue Shock Race šī projekta īstenošanai ieguvusi pašvaldības atbalstu 3500 eiro apjomā. Projektā iesaistījušies arī vairāki privāti investori un partneri.

Viņa nolēma laimi nemeklēt Anglijā, pēc mācībām atgriezās tēva mājās Otaņķu pagasta Salās. Kad prātā pelēkās dienās uzmācas šaubas par stādiem un siltumnīcām, Sintija Pickēna atgūstas «emkas» sedlos. Piekrastes vēja dullums un spīts skan jaunās māmiņas un uzņēmējas balsī: «Es palikšu tēva mājās, viss izdosies!»

Tā raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Es nevēlos ņemt kredītus, jo tas nozīmētu to pašu, ko pirkt biļeti uz Londonu. Cenšos pašas spēkiem attīstīt mikrouzņēmumu. Tas, ka siltumnīcas ir mazas, nemaz nesatrauc, jo pagaidām eksperimentēju, pērku sēklas, skatos, kas izaugs,» sacījusi Sintija. Leduspuķes, atraitnītes un samtenes jau podiņos salapojušas un gaida pircēju. Puķu stādus izpirks tepat Otaņķos, Rudē un Nīcā. Ir klienti, kuri labprātāk iebrauc ciemos un paši izvēlas stādus jau būdā, norāda Kursas Laiks. «Cilvēkiem patīk atbraukt pie manis, parunāt. Puķu stādu pārdošana ir tikai daļa no komunikācijas ar līdzcilvēkiem. Pastāstu, ko zinu, kā vajadzētu izstādīt, kāda augsne, kāds mitrums un kādi augi līdzās vēlami,» stāstījusi Sintija. Šogad būs otrais gads, kad uzņēmēja nopietni audzē stādus pārdošanai, tādēļ eksperimenti nav beigušies.

Šo svētdien, 16. augustā, vēsturisko automašīnu sacensību Dzintara Aplis - Motormuzeja kauss laikā, tiks atklāta Biķernieku kompleksās sporta bāzes (BKSB) atjaunotā autotrase, informē CSDD.

BKSB vēsture sniedzas teju pusgadsimtu senā pagātnē - ar mototrases atklāšanu 1966. gadā. Gadu desmitu gaitā moto un auto šosejas sacensībām ir pievienojušies ne tikai dažādi tehniskie sporta veidi kā spīdvejs, drifts, motobols, dragreiss, kartings, bet arī vairāki tautas sporta veidi – skriešana, slēpošana, nūjošana un velobraukšana.

«Pārņemot Biķernieku komplekso sporta bāzi, CSDD primārais uzdevums bija paglābt trasi no bojāejas, veikt neatliekamos darbus sportistu un skatītāju drošībai, lai trasē varētu notikt jebkādas sacensības,» stāsta trases direktors Aivars Aksenoks.

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Pērn SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda apgrozījusi 575,8 tūkst. eiro (404,6 tūkst. Ls), un gads tika noslēgts ar 220 tūkst. eiro (154,6 tūkst. Ls) zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012. gadu, pērn SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda apgrozījums ir samazinājies par 4,44%. Trases vadība skaidro, ka galvenais iemesls uzņēmuma ieņēmumu kritumam bija sporta komandu treniņu pārnešanu uz jauno Soču trasi un gatavošanos olimpiskajām spēlēm tajā. Ieņēmumi, kuri tiek gūti no ledus treniņu pārdošanas Krievijas komandu sportistiem, varētu samazināties arī šogad, jo darbu uzsākusi Soču trase, gada pārskatā atzinusi SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda vadība.

Gada laikā palielinājušies arī zaudējumi pēc nodokļu nomaksas – no 155 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 220 tūkst. eiro pērn.

Valmierā atklāta jaunuzceltā BMX riteņbraukšanas trase, kas nosaukta par godu valmierietim, divkārtējam olimpiskajam čempionam BMX Mārim Štrombergam. Trasei dots nosaukums «Māra Štromberga BMX trase «Valmiera».

«Māra Štromberga BMX trase «Valmiera»» ir otrā sporta būve Valmierā, kuras nosaukumā iekļauts Valmieras olimpieša vārdu.

Māris Štrombergs savas sportista gaitas sācis Valmierā. Uz BMX velosipēda pirmo reizi uzkāpis agrā bērnībā, un savas karjeras laikā nesis ne vien Latvijas, bet arī Valmieras vārdu pasaulē. Māris Štrombergs vairākkārt izcīnījis Eiropas, Amerikas un Pasaules čempiona titulus, 2008. gadā Pekinā kļuva par pirmo Olimpisko čempionu BMX, šo panākumu atkārtojot Londonas Olimpiskajās spēlēs 2012.gadā un kļūstot par vienīgo divkārtējo Olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā.

«Māris Štrombergs ar savu neatlaidību, cīņas sparu un milzīgo darbu deva mums iespēju būt vienotiem, lepoties, gūt pozitīvas emocijas un enerģiju sasniegt savus mērķus. Ceru, ka trase, kas nesīs Māra Štromberga vārdu, ļaus BMX riteņbraukšanai piesaistīt arvien vairāk jaunus, enerģijas pilnus bērnus un jauniešus, kuri ir gatavi trenēties un tic saviem spēkiem. Lai šī trase iedvesmo jauniem panākumiem,» novēlēja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Biķernieku kompleksajā sporta bāzē šobrīd top jaunā rallijkrosa trase, kurā jau jūlija beigās paredzētas pirmās sacensības, tāpēc trasē sākts darbs pie seguma virskārtas būvniecības, informē SIA Binders.

Atbilstoši Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) prasībām, jaunā rallijkrosa trase būs pagaidām vienīgā Latvijā, kuras grants jeb sporta veidam raksturīgā netīrā seguma posms tiks ieklāts līdzīgi kā asfalts – ar ieklājēju. Tāpēc trešdien, 8. jūnijā, uzņēmuma Binders speciālisti veica Latvijā unikālās tehnoloģijas testēšanu objektā.

Pirms rallijkrosa trases seguma ieklāšanas visā platībā, trešdien 800 m2 lielā posmā tika veikta tehnoloģijas testēšana. Pēc grants jeb netīrā seguma ieklāšanas nelielajā posmā tiks veikti dažādi laboratoriskie testi gan pasūtītāja – Ceļu satiksmes un drošības direkcijas –, gan Binders ceļu būvmateriālu testēšanas laboratorijā. Pirms jūnija beigās paredzētās grants seguma ieklāšanas atlikušajos 6800 m2, jāpārliecinās, vai visi laboratorisko pārbaužu rezultāti atbilst projekta prasībām.

Dažādas garīgās prakses, ezotērikas elementus un netradicionālus paņēmienus personāla vadībā un atlasē izmanto daudzi uzņēmumu vadītāji, taču par tiem parasti atklāti runāt izvairās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmuma Dive Latvija valdes priekšsēdētājs Gunārs Ķīsis, būdams personības izaugsmes treneris, lielu uzmanību velta darbinieku tā sauktajām hard skills (biznesa prasmēm) un soft skills (emocionālajai inteliģencei). Viņš pielieto dažādas netradicionālas metodes – darbinieku numeroloģiskā profila noteikšanu, gonga meditācijas, izrunāšanās apli, biznesa lēmumu pieņemšanu, vadoties pēc mēness fāzēm, organizē sapulces jūras krastā, kā arī izmanto izaugsmes kārtis un īpašus metamos kauliņus, kas palīdz rast atbildes uz daudziem – gan filozofiskiem, gan sadzīviskiem jautājumiem. Dive Latvija birojā pie sienām ir piestiprinātas darbinieku zīmētas mandalas. G. Ķīsi iedvesmo senā filozofa Laodzi attēls, kas novietots redzamā vietā viņa kabinetā. «Es vēlos izveidot tādu darba vidi, kurā visi darbinieki justos labi un varētu profesionālajā un personīgajā ziņā augt,» saka G. Ķīsis.

Pēc derībām ar autosportistiem Blue Shock Race dibinātājs Artis Daugins izveido elektrokartingu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Blue Shock Race sācis pirmās elektrokartingu piegādes, un plāno veidot jaunus modeļus. Kompānija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015 startē kategorijā Inovatīvākais produkts.

Plāni lieli

Pirmā elektrokartinga prototipa izveide sākta 2014.gada nogalē, ieguldot vairākus desmitus tūkstošus eiro, stāsta SIA Blue Shock Race valdes loceklis Artis Daugins. «Ļoti grūti ir lauzt cilvēku stereotipus, kuri domā, ka degviela ir labākā lieta pasaulē. Šis kartings radās pēc derībām ar Latvijas Auto federācijas direktoru Jāni Krastiņu, kurš apgalvoja, ka elektrība benzīnu nekad neaizstās. Gribēju pierādīt, ka to var, savukārt viņš bija gatavs samaksāt par prototipa izveidi, lai redzētu, vai tas tiešām ir iespējams,» viņš stāsta. Savukārt patlaban jau cilvēki investē, lai uzņēmums tos turpinātu izgatavot. A. Daugins sākotnēji strādājis reklāmas nozarē, taču neilgi pēc krīzes sākuma, kad jomai vēl veicās labi, Nīderlandē viņam piedāvāts strādāt kādā aģentūrā, pelnot aptuveni 6000 eiro algu pirms nodokļu nomaksas. Tajā brīdī viņš sapratis, ka ārpus Latvijas viņu novērtē augstu, taču tas nozīmē arī to, ka viņš var mainīt kaut ko tepat, tādēļ atteicies no dizaina jomas vispār un kā mērķi noteicis mainīt Latvijas transporta un enerģētikas pamatus, jo patlaban, pēc viņa domām, energoresursiem mūsu valstī tiek tērēts daudz lieku līdzekļu.

Trešdien Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Biķernieku trasē notika asfaltēšanas darbi, kā rezultātā gandrīz 750 metrus garais trases posms no starta – finiša līnijas līdz līkumam Elkonis tika pārklāts ar jaunu, kvalitatīvu asfaltbetona virskārtu, informē CSDD.

Tik ievērojami darbi Biķerniekos nav notikuši gandrīz 50 gadus, kad, pateicoties sportistu un līdzjutēju entuziasmam, Biķernieku mežā tika izveidota Baltijā lielākā auto – moto šosejas trase.

Rekonstruētais posms ir trases ātrākā vieta, kur sporta auto traucas ar ātrumu līdz pat 200 km/h, strauji veic bremzēšanu un pēc tam – pagriezienu. Tieši tādēļ šis asfalta klājums gadu laikā ir saņēmis vislielāko slodzi. Tas savu laiku ir godam nokalpojis, bet mūsu sportisti šobrīd ir pelnījuši labāku un drošāku trasi, skaidro Biķernieku trases vadītāja vietnieks Normunds Lagzdiņš.

Izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, «Mārupe Wake Park» izveidots pūšļu parks, kurš šobrīd kļuvis pieprasītāks nekā veikparks, biznesa portālam db.lv pastāstīja «Mārupe Wake Park» īpašnieks Kristaps Gredzens.

Pūšļu parka izveidē ieguldīti 30 tūkstoši eiro.

«Sākotnēji domāju, ka veidot pūšļu parku būtu nenopietni. Pagāja trīs gadi un izdomāju, ka tomēr jāpamēģina. Interesanti ir tas, ka nesen Meksikā apmeklēju pūšļu parku, bet tur pieprasījums bija ļoti neliels. Šeit par pieprasījumu nevaru sūdzēties. 30 tūkstoši eiro par pūšļu parku man šķita neadekvāti augsta summa, bet nevienā mirklī nenožēloju šo projektu,» teic K. Gredzens.

K. Gredzens stāsta, ka «Mārupe Wake Park» attīstībai vairākkārt izmantots Eiropas Savienības fondu finansējums un viņš iesaka to darīt arī citiem uzņēmējiem.

«Mārupe Wake Park» ideja radusies nejauši - tagad hobijs pārtapis biznesā. «Mārupe Wake Park» izveidots pirms sešiem gadiem un ar 8 tūkstošiem eiro kabatā. K. Gredzens sapratis, ka lielu naudu tērē, braucot uz citiem veikparkiem, tāpēc jātaisa savs.

Lattelecom Rīgas maratons šogad noritēs Latvijas simtgades zīmē, aicinot Rīgu izskriet ar valsts simtgadei veltītu vadmotīvu - Izskrien svētkus!. Maratona dalībnieki saņems īpašas simtgadei veltītas Mildas medaļas, informē pasākuma rīkotāji.

Medaļas dizainā iekļauti pirmskara piecu latu monētas – tautu meitas Mildas ar vainadziņu un vārpām (oriģināldarba autors - Rihards Zariņš (1869-1939)) – motīvi. Jaunā medaļa ir maratona veltījums Latvijas simtgadei, un tā dalībniekiem kalpos kā simbolisks apliecinājums tam, ka simtgades svētki tik tiešām ir izskrieti.

Sacensību oficiālos kreklus rotās mākslinieka Gustava Kluča oriģināldarbs - zīmējums Daugavas sargs, kurā attēlots Lāčplēsis. Ņemot vērā, ka 2018. gada maratona un pusmaratona trases Daugavu pirmoreiz šķērsos pa trim galvenajiem Rīgas tiltiem, Gustava Kluča tēlam Lāčplēsim simboliski tik tiešām būs iespēja sargāt Daugavu. G. Kluča darbs speciāli simtgades maratona kreklam iegādāts izsolē Rīgā 2017. gada 18. novembrī.

Kā norādīja Siguldai tuvumā esošās Reiņa trases (SIA Veckalns) vadītāja Līva Legzdiņa, uzņēmēji cer, ka laika apstākļi ļaus vismaz divus mēnešus kārtīgi strādāt, jo, lai arī martā kalni ir pieejami, cilvēki slēpot brauc retāk, dodas uz ārvalstu lielajiem kalniem. Tiek plānots, ka līdz marta beigām būs slēpotāji arī vienīgajā mākslīgajā distanču slēpošanas trasē Latvijā – Siguldā, Laurenčos.

Aktīva slēpošana Laurenčos sākās īsi pirms gadu mijas, kad laiks kļuva vēsāks un varēja uzpūst sniegu, lai gan uz brīdi tā strādāja jau novembra beigās. Kā DB novēroja, decembra beigās balta faktiski bija vien trase un apkārt vēl zaļoja apsarmojusi zālīte, tomēr cilvēki pēc ziemas un slēpošanas bija noilgojušies, tādēļ, tuvojoties gadu mijai, trase bija stāvgrūdām pilna.

Trase izmantojama arī vasarā – pa to skrien, skrituļo, brauc ar rollerslēpēm, pastaigājas jaunās māmiņas ar bērnu ratiņiem. Tur arī regulāri notiek sacensības. DB jau iepriekš vairākkārt ziņojis, ka Latvijai unikālā distanču slēpošanas trase, kuras ideja noskatīta Somijā, tika atklāta 2013. gada rudenī, tās izveidei tika piesaistīts ne tikai pašvaldības, bet arī Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas finansējums. Kopējās izmaksas, kā iepriekš informēja Siguldas dome, bija ap 1,9 milj. eiro.

Trīs gadu laikā Murjāņu koka kamaniņu trase varētu piedzīvot pārmaiņas - kļūt pievilcīga gan sportistiem, gan tūristiem, biznesa portālam db.lv savas cerības pauda teritorijas īpašnieks Haralds Buņķis. Arī tagad, esot šādā stāvoklī, trase piesaista tūristu uzmanību.

Pašlaik gan Murjāņu koka kamaniņu trases nākotne ir miglā tīta. Šobrīd ir tikai vīzijas, jo ēkas, kuras atrodas uz H. Buņķa divus hektārus plašās teritorijas, juridiski nepieder nevienam.

H. Buņķis Murjāņu koka kamaniņu trasi vēlas pārņemt savā īpašumā, lai veidotu muzeju, kurā interesentiem parādītu skrituļu kamanas, sportistu tērpus, ķiveres, fotogrāfijas, kinohronikas, kas saistītas ar šī sporta veida vēsturi Latvijā. Muzeja eksponāti gan viņam vēl būtu jāmeklē. «Es esmu ieinteresēts šeit visu atjaunot un sakopt. Kopējās investīcijas varētu būt no 40 000 līdz 50 000 eiro,» apgalvo H. Buņķis. Lai vīzijas īstenotu, vispirms gan jāsakārto juridiskās formalitātes.

Ventspils Piedzīvojumu parkā nodota ekspluatācijā Eiropas mēroga vissezonas rodeļu trase, informē Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde “Ventspils Komunālā pārvalde”.

Vissezonas rodeļu trase būs atvērta visu gadu jebkuros laika apstākļos. Lietus laikā kamanas būs aprīkotas ar aizsegiem, pasargājot pasažieri no nokrišņiem. Trases kopējais garums ir 800 metri, no kuriem trases nobrauciens ir 580 metri un pacēlāja garums 220 metri. Rodeļu trase ir izbūvēta ne tikai kalna zemes reljefa līmenī, bet trases augstākais punkts atrodas nobrauciena sākumā ap 25 metru no zemes ar vairākiem 360 grādu pagriezieniem nobrauciena laikā, un kamanu maksimālais ātrums spēs sasniegt līdz 40 km/h.

Trasē būs pieejamas kamanas, kuras aprīkotas ar manuālo un elektronisko bremzēšanas sistēmu, kas nodrošinās pašbremzēšanu gadījumā, ja priekšā braucošais apmeklētājs brauks lēnāk vai arī tiks pārsniegts drošs braukšanas ātrums. Šajās kamanās varēs braukt viens vai divi apmeklētāji vienlaicīgi.

2019. gada vasarā Baltijā debitēs autosacīkšu sērija «Baltic Time Attack Series», kas ieviesīs jaunu sacensību formātu.

Šajās sacensībās ļauj sacensties gan ātras braukšanas entuziastiem ar ielas automašīnām, gan pieredzējušiem autosportistiem pat ar speciāli šīm sacensībām būvētām sporta automašīnām. Ārvalstu pieredze rāda, ka šāda formāta sacensības bieži ir pirmais solis autosporta virzienā tiem autovadītājiem, kurus tracina ātruma ierobežojumi un fotoradari uz koplietošanas ceļiem. Tajā pašā laikā tās ir ļoti nopietnas sacensības pieredzējušiem autosportistiem, dodot iespēju attīstīt gan braukt prasmes, gan tehnisko sagatavotību.

Autosacīkšu seriālam «Baltic Time Attack Series» šajā sezonā ir paredzēti četri posmi, kas notiks autošosejas sacensībām piemērotajās trasēs - «Auto24 Ring» Pērnavā, Igaunijā (4. maijā un 28. septembrī) un Biķernieku trasē, Rīgā, Latvijā (22. jūnijā un 28. jūlijā).

CSDD Biķernieku kompleksās sporta bāzes rallijkrosa trasē ceļu būves firmas SIA Binders speciālisti piektdien, 1. jūlijā, pabeigs tā sauktā netīrā seguma būvniecību, informē CSDD.

Trases garums kopā sasniegs oficiāli noteikto 1294 metru garumu, no kura vairāk nekā 500 metri ir netīrā seguma posms.

Tā sauktais netīrais segums sastāv no minerālmateriāla un cementa maisījuma, un šai trases daļai ir jāput un jābūt abrazīvai, lai mazinātu riepu saķeri ar segumu. Atbilstoši Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) prasībām, jaunā rallijkrosa trase būs pagaidām vienīgā Latvijā, kuras sporta veidam raksturīgā netīrā seguma posms tiek ieklāts līdzīgi kā asfalts – ar ieklājēju.

Šobrīd trasē norit arī asfaltēšana un teritorijas labiekārtošana. J

au ziņots, ka CSDD Biķernieku kompleksajā sporta bāzē ir uzstādīts pasaulē labākais motosporta trašu drošības aprīkojums – dzelzsbetona barjeras, drošības sētas un dalībnieku parka nobrauktuvju (pitlīniju) dubultās dzelzsbetona sienas. Daļa no tā ir pasaulē vadošā drošības aprīkojuma ražotāja, Šveices uzņēmuma Geobrugg dāvinājums Biķernieku trasei. Līdz ar šī dāvinājuma saņemšanu starptautiskie drošības eksperti atzīst, ka Biķernieku trase un jaunbūvētā rallijkrosa trase tiek plānota un veidota, pievēršot pastiprinātu uzmanību sportistu un skatītāju drošībai.

Lai arī olimpiāde aizgājusi gar degunu, valstij jārēķinās ar aptuveni 30 milj. eiro lielu ieguldījumu Siguldas bobsleja un kamaniņu trases rekonstrukcijai.

Investīcijas ļaus to saglabāt starptautisko sacensību apritē un pelnīt arī ar sporta tūrismu.

«Pretējā gadījumā trase lēnā garā ies bojā, tajā notiks aizvien mazāk sacensību, līdz tā kļūs par apgrūtinošu nekustamo īpašumu tās kapitāldaļu turētājai – valstij. Trase ir jāatjauno pēc 30 gadu ekspluatācijas,» strikti spriež Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis.

Par laimi, bēdīgais scenārijs nav dienaskārtībā, un visi priekšvēstneši ziņo, ka rekonstrukcija notiks. Varbūt vien nenotikušās olimpiādes dēļ – ar pāris gadu nobīdi. Tomēr, ja vēsture atkārtosies un taps pieteikums uz 2030. gada olimpiskajām spēlēm, Latvija un Sigulda būs gatava startēt kopā ar Zviedriju. Pozīcija, kas skar Latviju, būs vēl stabilāka un pārliecinošāka, kas nav mazsvarīgi laikā, kad citviet pasaulē tiek slietas aizvien jaunas trases un konkurenti nesnauž. Ar to jārēķinās un arī pašiem jābūt labākiem, uzsver SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda valdes priekšsēdētājs Dainis Dukurs.

2020.gadā tiks slēgta kartinga trase, kurā savu karjeru sāka septiņkārtējais Pirmās formulas (F-1) pasaules čempions Mihaels Šūmahers, un tās vietā, visticamāk, atradīsies ogļu raktuves.

Netālu no Ķelnes esošajā trasē karjeru sāka Mihaels Šūmahers, viņa brālis Ralfs un arī četrkārtējais F-1 čempions Sebastjans Fetels. Divas trešdaļas trases zemes piederēja Mihaelam Šūmaheram, bet tagad to nopircis uzņēmums, kurš tur plānojis uzsākt ieguves rūpniecību.

«Jauna trase netiks veidota,» Ķelnes laikrakstam Express paudis Mihaela Šūmahera jaunākais brālis Ralfs, kurš arī savulaik bija F-1 pilots. «Kauns, ka mirst tradīcijām bagāta un jauniešus audzinoša vieta.»

Kartinga klubā ir 550 biedri un tam enerģētikas uzņēmums RWE piedāvājis kompensāciju, tomēr kluba prezidents Gerhards Noaks atzina, ka viņu vēlme ir kartinga trase, jo bez tās arī vairs nepastāvēs klubs.

Jaunām investīcijām gatavojas Siguldas bobsleja un kamaniņu trase, kurā aizvadītajā nedēļas nogalē notika Pasaules kausa posms kamaniņu sportā, Latvijas sportistiem startējot ar labiem rezultātiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai nodrošinātu trasē iespēju ilgtermiņā rīkot augstākā līmeņa starptautiskās sporta sacensības kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā, valdība pagājušā gada nogalē no Izglītības un zinātnes ministrijas līdzekļiem piešķīra tai 300 tūkst. eiro. Līdzekļi tiks izmantoti infrastruktūras uzlabošanai – bobsleja kamanu pacelšanas lifta nomaiņai un junioru starta estakādes projektēšanai un būvniecībai. Trasē plānots 2016./2017. gada Pasaules posms skeletonā un bobslejā divniekiem un 2017. gada Pasaules junioru čempionāts kamaniņu sportā.

Jāatgādina, ka vairāk nekā 3 milj. eiro lielas investīcijas no valsts līdzekļiem bobsleja un kamaniņu trasē tika ieguldītas jau pirms gada – tika uzbūvēta jauna saules aizsardzības sistēma, iegādāts jauns tablo, noasfaltēti 12 tūkst. m2 ceļa, iegādāta sniega tīrāmā mašīna, automobilis sportistu vešanai no finiša un atpakaļ uz sākumu.

Liepājas elektrokartingu ražotājas SIA Blue Shock Race elektrokartinga centra izveidē kopumā investēs ap 90 000 eiro, stāsta Blue Shock Race pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Viņš stāsta, ka projekta pirmajā kārtā, kas paredz izbūvēt kartinga trasi iekštelpās, paredzēts investēt aptuveni 50 000 līdz 60 000 eiro. Savukārt saskaņā ar sākotnējām aplēsēm projekta otrā kārta, kas paredz kartinga trasi ārtelpās un virtuālās 3D vides iespējas, varētu izmaksāt ap 30 000 eiro.

Projekta īstenošanā iesaistījušies privāti investori un partneri. Tāpat Blue Shock Race ieguvis arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) eksporta un inovācijas balvu, kā arī Liepājas pašvaldības atbalstu 3500 eiro apmērā, atzīmē Hmieļevskis.

Viņš norāda, ka investīcijas plānots atpelnīt samērā īsā laika posmā, un viena līdz divu gadu laikā elektrokartinga centru paredzēts iedzīvināt pilnā apjomā, kas paredz kombinēto - iekštelpu un āra - trasi, kā arī virtuālās 3D vides izklaides.