«Te nevarētu būt teātris,» ikvienam var uzmākties šaubas, caur puspamestu rūpniecisku teritoriju dodoties uz teātra Psaiho.lv norādīto adresi kādreizējā VEF

Taču viss ir pareizi – pat apkārtne jau noskaņo uz īstā viļņa. Pulciņš aktieru vecu noliktavu pārvērtuši par netradicionālu emociju ražotni. Psaiho.lv kodolu veido četri cilvēki, papildus pieaicinot atraktīvus darbiniekus. Ikdienā viņi darbojas katrs savā ar radošām izpausmēm saistītā jomā, bet nedēļas nogalēs pārvēršas radībās ar cirvjiem, melniem paltrakiem un visādiem citādiem šausmas uzdzenošiem atribūtiem.Pozitīvu emociju teātra spēle ar līdzdalību un jautru baidīšanos – tā sevi pozicionē radošā apvienība.

«Pieredze biedēšanā man un tuvākajiem draugiem ir liela – 14 gadus. Labi zinām, no kā cilvēkiem bail, uz ko jāuzspiež, lai reakcija būtu vēl šaušalīgāka,» teic Psaiho.lv līdzīpašnieks Maksims Burčenko. Kā teātris ar savām telpām Psaiho.lv darbojas gandrīz divus gadus. Izstrādāti vairāki izrāžu varianti. Vasaras sākumā nomainīts arī priekšnesuma saturs, lai apmeklētājiem būtu interesanti nākt atkal un atkal.

Lai arī pašlaik Austrumeiropas problēmas tiek uzsvērtas vairāk nekā Rietumeiropas, patiesībā situācija nemaz nav tik slikta, piemēram, salīdzinot šo reģionu banku ārējā parāda apjomus, raksta Financial Times.

Austrumeiropas valstis ir arī pierādījušas sevi kā daudz elastīgākas krīzes apstākļos nekā Rietumeiropas valstis. Kamēr kompānijas samazina darbinieku skaitu gandrīz jebkurā pasaules valstī, Austrumeiropa iet vēl tālāk, samazinot algas arī atlikušajiem darbiniekiem. Lai gan Austrumeiropā algas ir mazākas nekā Rietumeiropā, šajā reģionā darbadevēji samazina savu darbinieku algas pat par 30%. Arī šī reģiona valstu valdības ir spērušas konkrētus soļus taupības režīma virzienā, vissevišķi Latvijā, kur arī ministriem samazinātas algas. Neviens nevēlas šādu rīcību, taču, pārdzīvojot dažādas ekonomikas problēmas, Austrumeiropa ir pierādījusi, ka spēj labāk pārciest šādus šokus nekā Rietumeiropa.

Uzņēmuma augstākās vadības pārstāvji bijuši iesaistīti 26% no krāpšanas gadījumiem uzņēmumos, liecina auditorkompānijas KPMG veiktais pētījums.

Uzņēmumu vadītāju dalība krāpšanā pieaugusi, jo 2007.gada pētījumā tika konstatēti 11% šādu gadījumu. informēja SIA KPMG Baltics mārketinga un komunikāciju koordinatore Ilze Bule.

Kā uzskata "KPMG" Finanšu izmeklēšanas pakalpojumu nodaļas vadītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā Džimijs Helms, dati par augstākās vadības pārstāvju biežāku iesaistīšanos krāpšanas shēmās ir brīdinājuma signāls visiem uzņēmumiem. «Pastāvīgi izjūtot spiedienu sasniegt uzņēmumam noteiktos mērķus laikā, kad uzņēmējdarbība vēl tikai atkopjas no krīzes, vadības pārstāvji varētu justies spiesti manipulēt ar finanšu rezultātiem,» pieļāva Helms.

" Tirdzniecība palielinājusies par 1.9 procentiem līdz 3,293 miljoniem eiro

" Pamattirdzniecība palielinājusies par 4.3 procentiem

" Koriģētā pamatražošanas peļņa (EBIT) līdz 6.4 procentiem un 345 miljoniem eiro

" Nepārtraukta dinamiska paplašināšanās attīstības rajonos

"Mēs esam turpinājuši savu labo sākumu kārtējā budžeta gadā ar tālākiem panākumiem otrajā ceturksnī. Visas mūsu komercdarbības nozares uzrādīja dabiskā pieauguma apsteidzošu attīstību mūsu tirgos. Mēs arī spējām izmantot pastāvīgo dinamismu, kas dominē attīstības rajonos, lai tālāk paplašinātu mūsu tirgus pozīcijas," teica Ulrihs Lehners, Henkel KGaA Valdes Priekšsēdētājs. "Pateicoties veiksmīgajai attīstībai pirmajā pusgadā, mēs paredzam gūt pieaugumu pamattirdzniecībā no 4 līdz 5 procentiem pilnam 2007. budžeta gadam. Mēs arī turpinām sagaidīt pieaugumu pamatražošanas peļņā - kura pielāgota pēc ārvalstu valūtas - vairāk nekā pamattirdzniecības pieaugumu."

Austrijas, Zviedrijas un citu valstu bankas, kurām ir filiāles Austrumeiropā varētu piedzīvot reitingu samazināšanu, jo šo banku pārstāvēto valstu ekonomiskā situācija turpina pasliktināties.

Tā savā ziņojumā norādījuši reitingu aģentūras Moody’s speciālisti, vēsta Bloomberg.

Capital Economics pētījums liecina, ka Austrijas, Itālijas, Francijas, Beļģijas, Vācijas un Zviedrijas bankas ir izsniegušas 84% no Rietumeiropas banku aizdevumiem Austrumeiropā. Šī reģiona valstu ekonomikas kļūst arvien vājākas.

Starptautiskais Valūtas fonds jau ir apstiprinājis aizdevumus Latvijai, Ungārijai, Serbijai un Ukrainai. Turklāt pēc atbalsta varētu vērsties arī Bulgārija, Rumānija, Lietuva un Igaunija, jo globālā recesija no sliedēm izsit arvien vairāk banku.

Ekonomiskā krīze un bezdarba palielināšanās valsts reģionos dažādus deklasētus elementus mudina braukt uz Rīgu, kur pastrādāt noziegumus.

Pie šādas atziņas pēc tam, kad aizturēti vairāki grupējumi, kas pastrādāt noziegumu Rīgā ieradušies no attāliem reģioniem, nonācis jaunais Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Viens no grupējumiem uz «viesizrādēm» Rīgā regulāri braucis no Aizkraukles rajona un galvaspilsētā uzbrukuši gājējiem, kuriem nolaupījuši mobilos telefonus, makus un citas lietas, kuras vēlāk par niecīgu atlīdzību realizējuši.

Visi šīs grupas pieci dalībnieki ir arestēti un kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Policijai saskārusies arī no Daugavpils, Saulriešiem, Balviem un Gulbenes. Divi grupējumi, kas Rīgu apmeklēja, lai aplaupītu dzīvokļus, šeit bija ieradušies no Daugavpils un mēneša laikā apzaga vismaz sešus dzīvokļus. Arī šīs grupas policija ir neitralizējusi.

Nekustamā īpašuma tirgū varētu dominēt atsavināto īpašumu pircēji, kas centīsies izmantot situāciju, kad nekustamā īpašuma tirgū ievērojami palielinās piedāvājuma apjoms, prognozē Ziemeļeiropas nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums Newsec.

2008. gadā vairākums tirgus dalībnieku izjuta globālo ekonomisko krīzi, un finansējums nekustamā īpašuma nozarē gandrīz izsīka. No tirgus pazuda pircēji, kas nekustamo īpašumu iegādājas par aizņemtiem līdzekļiem. Sagaidāms, ka 2009. gadā tirgū dominēs pircēji no Vācijas, kas gatavi par īpašumu maksāt skaidrā naudā, kā arī oportūnistiskie fondi un citi atsavināto īpašumu pircēji, kas centīsies izmantot situāciju, kad nekustamā īpašuma tirgū ievērojami palielinās piedāvājuma apjoms. Tomēr sagaidāms, ka finansējuma trūkuma un vispārējās tirgus nestabilitātes dēļ investīciju aktivitāte kopumā saglabāsies ļoti zema, prognozē kompānija.

Austrumeiropā ekonomikas atjaunošanās notiks ļoti lēni, bet riski saglabāsies, īpaši Krievijā, Ukrainā, Latvijā un Ungārijā, paziņojis Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) galvenais ekonomists Ēriks Berglofs, ziņo Reuters.

Maijā ERAB ir pārskatījusi minētā reģiona ekonomisko prognozi 2009. gadam un tagad ziņo, ka 2009. gadā Austrumeiropā vidēji ekonomika saruks par 5.2 %. Taču oktobrī atkal paredzēts pārskatīt šo prognozi. Viņš arī norādīja, ka Austrumeiropā ir jāturpina īstenot dažādas atbalsta programmas. Viņš arī piebilda, ka lielākajā daļā valstu, izņemot Lietuvu, ekonomikas lēnām stabilizējas. Savukārt par «karstajiem punktiem» ekonomikā viņš nosauca Ukrainu, Latviju un Ungāriju.

Ekonomists gan norādīja, ka visticamāk ERAB uzlabos prognozi Austrumeiropā 2010. gadam. Maijā ERAB bija prognozējuši, ka 2010. gadā Austrumeiropā ekonomiskā izaugsme būs 1.4 %.

Ē. Berglofs norādīja, ka valstīm, kurās vēl nav ieviests eiro, vajadzētu «piebremzēt» savas ambīcijas šajā jautājumā.

Šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem. Savukārt Latvijā šis rādītājs sasniedz teju 45%. Vēl biežāk Apple ierīces tiek izmantotas Igaunijā, kur puse no visiem mobilo lapu apmeklējumiem ir veikti no šī ražotāja ierīcēm.

Otrajā vietā Latvijā, līdzīgi kā Austrumeiropā kopumā, pēc mobilo lapu skatījumiem, ierindojas Samsung (23%), trešajā – Nokia (14%), savukārt HTC ir aptuveni 7% daļa, bet Sony Ericsson – aptuveni 5% no visiem apmeklējumiem. Latvijā populārākie modeļi interneta lapu pārlūkošanai ir iPad ar 27,27% no kopējā ierīču skaita, iPhone (16,47%) un Galaxy S II (5,11%).

Dati liecina, ka šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem, kas padara amerikāņu kompāniju par Austrumeiropas līderi šajā jomā.

Eiropas Savienības (ES) valstis, kuras nonākušas finanšu krīzes spaidos, var rēķināties ar starptautisko palīdzību. Tā norādījusi Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel), solot solidaritāti bijušajām komunisma valstīm Austrumeiropā, raksta Bloomberg.

Vācijas valdība ir piekritusi risināt sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) par iespējamām palīdzēt pārstrukturizēt Austrumeiropas bankas, sacījusi A. Merkele.

"Mēs palīdzēsim [ES] dalībvalstīm, kas nonākušas finanšu grūtībās," teikusi A. Merkele savā runā Berlīnē pirms došanās uz ES samitu Briselē. "Mēs to parādījām Ungārijas un Latvijas gadījumā. Un, ja tas skars citas dalībvalstis, mēs darīsim to pašu," tā A. Merkele. Viņa gan neko neminēja par papildus līdzekļiem.

Austrumeiropa ir "svarīgs eksporta tirgus" Vācijai, sacījusi A. Merkele. "Ja kredītu un finanšu tirgi šajā reģionā apsīktu pilnībā, tas ne tikai kaitētu šīm valstīm, bet gan norāda uz to, ka palīdzības sniegšana ir mūsu pašu interesēs. Un mēs vēlamies palīdzēt."

Globālā finanšu krīze līdz šī gada beigām nabadzībā varētu «iedzīt» 11 miljonus Austrumeiropas un Centrālāzijas iedzīvotāju, savukārt vēl 23 miljoni šī reģiona iedzīvotāji varētu nonākt uz nabadzības sliekšņa.

Tā liecina Pasaules Bankas jaunākais ziņojums.

Tajā norādīts, ka mājsaimniecības Austrumeiropā visvairāk cietušas no kredītu tirgus saspīlējuma, pieaugošajām cenām un bezdarba līmeņa palielināšanās. Pētījumā tiek lēsts, ka aizvien vairāk mājsaimniecības Austrumeiropā varētu pieteikt maksātnespēju, nevarot tikt galā ar saviem hipotekārajiem kredītiem.

Agrāk notikušo krīžu laikā, cilvēki varēja atrast papildus darbu, vai doties pelnīt uz ārvalstīm, taču pašreizējās krīzes raksturs šādas alternatīvas ir padarījis gandrīz neiespējamas, teikts ziņojumā.

Pasaules Banka norāda, ka valstīs, kur iedzīvotāju ienākumu līmenis ir vidēji liels un kur patlaban ir vislielākā ekonomiskā lejupslīde, visticamāk, būs vērojams vislielākais nabadzības pieaugums.

Eiropas Savienības (ES) 10 bijušo komunisma valstu kopējā ekonomika šogad saruks par 4.2%, savukārt nākamgad šim valstu blokam tiek prognozēta izaugsme 1% apmērā.

Tā teikts Pasaules Bankas jaunākajā ziņojumā.

Pasaules Bankas norāda, ka ekonomiskā atgūšanās šajā reģionā būs vāja un nevienmērīga, tāpēc šo valstu valdībām nepieciešams pievērsties strukturālām reformām, kas stiprinātu ekonomikas atlabšanu.

Pasaules Banka: izaugsme Austrumeiropā gaidāma nākamgadPasaules Banka prognozē, ka minēto 10 Austrumeiropas valstu ekonomika 2011. gadā augs par 3.6%, kas ir par 0.3 procenta punktiem mazāk nekā 2008. gadā un 2.4 procenta punktiem mazāk nekā 2007. gadā.

First Data Corporation, elektroniskās komercijas un maksājumu pakalpojumu globālais līderis, ir pabeidzis EuroProcessing International, viena no lielākajiem maksājumu karšu apstrādātājiem Centrālajā un Austrumeiropā, iegādi no Skandināvijas privātās akciju sabiedrības Reiten & Co Capital Partners V AS un investīciju kompānijas Creati AS. Šis pirkums dod First Data svarīgu atbalsta punktu Austrumeiropā un Ziemeļvalstīs, palielinot kompānijas ietekmi un sniedzot First Data pieredzi un iespējas vienā no visstraujāk augošajiem Eiropas reģioniem. Veicot šo iegādi, First Data izveidojis jaunu vienotu uzņēmumu, kas veic debetkaršu un kredītkaršu izdošanas un pieņemšanas apstrādi un kas spēj atbalstīt vietējās bankas un visus citus, kas vēlas strauji augt šajā reģionā. Pirkuma rezultātā First Data International ieguvusi 330 jaunus darbiniekus un pārstāvniecību Slovākijā, Lietuvā, Latvijā, Serbijā un Melnkalnē, Krievijā un Ungārijā, un Norvēģijā, kur atrodas EuroProcessing International galvenā mītne. Līdztekus uzņēmējdarbības izaugsmes Centrāl- un Austrumeiropā vadīšanai, EuroProcessing International vadības komanda pārvaldīs arī First Data darbību Ziemeļvalstu tirgos, piedāvājot pilnu First Data karšu izdošanas un apkalpošanas pakalpojumu portfeli finanšu institūcijām šajā reģionā. Deivids Jeitss (David Yates), First Data International Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas nodaļas prezidents, saka: “Mēs esam ļoti apmierināti, ka pabeigta EuroProcessing International iegāde. Vadības komanda un darbinieki, kas tagad pievienosies First Data, ienesīs bagātīgas zināšanas, pieredzi un entuziasmu mūsu uzņēmumā, un kopā mēs varēsim strauji celt uz viņu ieliktajiem stiprajiem pamatiem. Mēs laipni aicinām mūsu jaunos klientus- bankas Centrāl- un Austrumeiropā un ar lielu prieku piedāvājam viņiem plašāko First Data pakalpojumu portfeli."

Austrumeiropas valstu valūtu un akciju straujais vērtības kritums, investorus, kas paredzēja šādu notikumu attīstību, šonedēļ aplaimojis ar lielisku peļņu, vēsta The Wall Street Journal.

Šādu notikumu attīstību gaidīja hedžfondu un investīciju banku grupa, kura veica darījumus ar mērķi gūt peļņu no ekonomiskās lejupslīdes, kuru šobrīd piedzīvo Polija, Ungārija, Rumānija, Krievija, Ukraina, Kazahstāna un Baltijas valstis.

Šie investori savu uzmanību un līdzekļus koncentrēja uz tām valdībām un kompānijām, kas vēlējās aizņemties, tādējādi, nonākot situācijā, kad nauda kļūst aizvien dārgāka, padarot tās ievainojamākas.

Decembrī Goldman Sachs Group Inc stratēģi atklāja, ka viena no nozīmīgākajām viņu likmēm 2009.gadam paredzēja, ka Polijas zlots, Čehijas krona un Turcijas lira zaudēs savu vērtību pret eiro, bet Latīņamerikas valūtas saglabās savu vērtību.

Eiropas Savienībai nepieciešams steidzami vienoties par ES fondu apguves noteikumu izmaiņām, jo tikai tā būs iespējama ekonomikas stimulēšana Austrumeiropā, uzskata Latvijas ekspremjers, ekonomists Guntars Krasts.

Eiropas Parlamenta plenārsēdē norisinājās plašas debates par to, kā iespējama Eiropas ekonomikas atveseļošana.

"Pašreizējos krīzes apstākļos labāk ir darīt vairāk nekā nogaidīt," sacīja G. Krasts, piebilstot, ka noteikti ir atbalstāmi ES piedāvātie finanšu un fiskālie instrumenti ekonomikas stimulēšanai. "Tomēr jaunajām ES dalībvalstīm Austrumeiropā - ar nedaudziem izņēmumiem - starptautiskie kredītu tirgi ir aizvērušies un notiek kapitāla aizplūšana, bet Rietumeiropas bankas, kas šajā reģionā ieņem lielāko tirgus daļu, savu neseno ekspansīvo kreditēšanas politiku nomainījušas pret nogaidošu pozīciju."

G. Krasts uzsvēra, ka ES Austrumeiropas dalībvalstu iespējas izmantot finanšu un fiskālos instrumentus ir ierobežotas vai tādas vispār nepastāv. "Arī vidējā termiņā vairumam no tām valstīm, kas gatavojas pievienoties eirozonai, ekonomikas stimulēšanas pasākumus ierobežos pievienošanās kritēriji," tā G. Krasts.

Lai arī šobrīd pašmāju juristu firmām ir priekšrocības, tomēr ar laiku daļa to klientu pāries pie starptautiskām kompānijām

Tā uzskata PricewaterhouseCoopers (PwC) Legal Centrālās un Austrumeiropas reģiona (CEE) vadītājs Maikls Malens.

Kā klājas juridisko pakalpojumu tirgū pēc krīzes?

Klienti spiež juristu firmas pazemināt cenas. Pirms 10–15 gadiem pasaules juristu kompānijas ienāca Austrumeiropā, nešķirojot tirgus un visus uztverot kā vienu globālu tīklu. Bet tad šīm kompānijām kļuva skaidrs, ka ne katrs tirgus ir tik ienesīgs kā Ņujorka vai Londona, un nu tās samazina savu teritoriālo tvērienu. Cita tendence ir juridisko kompāniju saplūšana, cenšoties iegūt lielāku tirgus daļu un klientus. Notiek globāla juridisko pakalpojumu tirgus konsolidācija. Paralēli tam lielās kompānijas izvērš biznesu ārpus ierastajām robežām biznesa padomdošanā – cilvēkresursu, M&A u.c. jomās. Es to sauktu par ievākšanos Lielā četrinieka teritorijā, kur ir PwC, KPMG, EY un Deloitte.

Zviedru banka Swedbank paziņojusi, ka tā ir gatava pārdot akcijas tai piederošajos Austrumeiropas meitas uzņēmumos, atsaucoties uz laikrakstu Dagens Industri, ziņo Reuters.

Banka paziņojusi, ka Krievijā un Ukrainā, izveidojušās recesijas dēļ, meitas uzņēmumu darbība kļuvusi sarežģītāka

«Mēs esam ieinteresēti dalīties ar mūsu meitas uzņēmumiem Austrumeiropā pie saprātīgiem komerciāliem noteikumiem,» norāda Swedbank komunikāciju direktors Tomas Baktīmens (Thomas Backteman).

Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska Db.lv norādīja, ka Swedbank plāno pārdot savas akcijas tikai un vienīgi Krievijā un Ukrainā. Par Baltijas valstīm šāds lēmums neesot pieņemts.

Apģērbu un mājsaimniecības mazumtirdzniecības ķēdes «Pepco» pirmā veikala izveidē Rīgā investēti 135 000 eiro, aģentūrai LETA atklāja «Pepco» vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā Marcins Stanko.

Viņš norādīja, ka parasti jauna «Pepco» veikala izveidošana izmaksā aptvueni 500 000 eiro, kas ietver veikala konstrukcijas izveidi, būvniecību, labiekārtošanu u.c. Tomēr, ņemot vērā, ka veikals izveidots jau esošā ēkā - tirdzniecības centrā «Mežciems» -, tad tā izveidei nepieciešamo investīciju apmērs bija krietni mazāks.

Vaicāts, cik lielu investīciju apmēru tuvāko gadu laikā plānots ieguldīt «Pepco» veikalu tīkla attīstībā Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, Stanko norādīja, ka tas ir atkarīgs no tā, cik daudz veikalus kompānija plāno atvērt. Turklāt, ienākot jaunā tirgū un sākot tajā uzņēmējdarbību, «Pepco» ir nepieciešams saprast, kā sevi kā jaunu uzņēmumu tajā strukturēt, uzsvēra «Pepco» vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā.

Eiropas Savienības liktenis ir Austrumeiropas valstu rokās. Padziļinoties krīzei Austrumeiropā, tā var līdzi paraut arī visu Eiropas Savienību, uzskata The Economist.

Nestabili valūtas kursi, lieli tekošā konta deficīti, biedējoši aizņēmumi ārvalstu valūtās un ekonomiskās lejupslīdes: izklausās pēc trešās pasaules valstu 1980to un 1990to gadu krīžu raksturojuma. Tomēr Eiropai krīze sarūgusi krietni tuvāk mājām – Austrumeiropas valstīs un daudzas no tām ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Viens ir skaidrs, vecajām dalībvalstīm būs jāapmaksā rēķins par problēmu atrisināšanu.

Daudzi Rietumeiropieši, cīnoties ar ekonomikas lejupslīdes sekām pašu mājās, uzskatīs, ka šāds risinājums ir netaisnīgs. Austrumeiropa pārcietusi vētrainu ballīti, kuru finansēja ārvalstu investīcijas, vēlme pēc iespējas ātrāk baudīt Rietumu labumus un cerības par ātru eiro ieviešanu. Kritiķi norāda, ka dažas reģiona valstis bijušas nolaidīgas, ieviešot reformas, un izmetušas vējā uz kredīta ņemtos miljardus un tādēļ būtu tikai godīgi, ka tām pašām jāmaksā par savu muļķību.

Austrumeiropas riska kapitāla fonds Buran Venture Capital atver pārstāvniecību Latvijā, jo saredz iespējas piedalīties daudzsološu ideju finansēšanā

Fondam jau ir pārstāvniecības Budapeštā, Varšavā un Maskavā, un šīs vasaras beigās tas nostiprināja savu klātbūtni Baltijā, par savu bāzes vietu izvēloties Rīgu. Buran Venture Capital vadošais partneris Aleksandrs Konoplastijs (Alexander Konoplyasty) uzskata, ka šajā reģionā daudzi jaunuzņēmumi uzrāda labus rezultātus un jau agrīnā stadijā spēj būt pelnoši, kas daudzviet citur ir retums.

Tas saistīts ar to, ka valstu mazais izmērs spiež no pirmās jaunuzņēmumu eksistences dienas meklēt citus tirgus. Lai gan riska kapitāla bizness nav vienkāršs, šis fonds vēlas būt klātesošs visos reģiona tirgos un kļūt par labi zināmu un apjomīgu Austrumeiropas līmeņa riska kapitāla fondu. Vairāk par šo biznesu un saviem mērķiem tajā A. Konoplastijs stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Viens no vadošajiem IT produktu vairumtirgotājiem, risinājumu un servisa ekspertiem Austrumeiropā ELKO Grupa, 2015. gada pirmajos trīs mēnešos ir veiksmīgi turpinājis darbību, sasniedzot 5,5 miljonu USD neto peļņu, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz 2014. gada 1. ceturkšņa rezultātu, informē AS Elko grupa mārketinga un komunikācijas direktore Kristine Saulriete.

Par spīti mainīgajai ekonomiskajai situācijai Ukrainā un Krievijā, kas 2014. gada nogalē lika uzņēmumam veltīt pastiprinātu uzmanību risku vadībai un meklēt risinājumus efektīvākai esošo resursu pārvaldībai, 2015. gada sākums ELKO Grupai ir iesācies veiksmīgi un sasniegtie rezultāti ir pārsnieguši uzņēmuma sākotnējās prognozes.

2015. gada pirmajā ceturksnī, neskatoties uz kopējā apgrozījuma samazinājumu par 17%, ELKO Grupai ir izdevies uzlabot peļņas rādītājus, nodrošinot būtisku rentabilitātes pieaugumu no 0,9% uz 2,6%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Arī 2015. gada otrā ceturkšņa provizoriskie rezultāti liecina, ka uzņēmuma mērķi gan ieņēmumu, gan rentabilitātes ziņā ir sasniegti un šobrīd notiek aktīvs plānošanas darbs, gatavojoties gada nogalei, kas vēsturiski ir bijis uzņēmuma aktīvākais pārdošanas periods.

Austrumeiropas un Baltijas valstīs jaunas tehnoloģijas ievieš ātrāk nekā daudzās Rietumu valstīs, arī ja temps pēdējos desmit gados ir samazinājies, norāda Microsoft Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona tehnoloģiju vadītājs Dejāns Cvetkovičs.

«Austrumeiropa ir starp jaunajiem, topošiem tirgiem. Austrumeiropā nav liels tehnoloģiskais mantojums. Rietumu pasaulē šāds novecojušu tehnoloģiju mantojums ir daudz lielāks. Tādēļ Austrumeiropā pēdējos 20 gados bijis liels progress informācijas tehnoloģiju (IT) ieviešanā. Turklāt tas notika daudz ātrākā tempā nekā citur. Arī IT ieviešanas tempi, salīdzinot ar IKP izaugsmi, bija lielāki nekā Rietumos,» Cvetkovičs teica, taču piebilda, ka «patlaban tehnoloģiju ieviešanas tempi ir lēnāki, nekā tie bija 90.gadu beigās un tūliņ pēc 2000.gada».

Cvetkovičs arī teica, ka mazās valstīs, tādās kā Latvija, tehnoloģiju ieviešana notiek ātrāk, jo ir īsāki lemšanas ceļi nekā lielās valstīs, organizācijās vai uzņēmumos. «Mazas valstis mēdz būt veiklākas un vingrākas. Tādēļ tehnoloģiju ieviešana notiek ātrāk. Te arī, šķiet, ir mazāk regulēšanas šķēršļu ātri ieviest tehnoloģiju. Runāju no savas deviņu gadu pieredzes, strādājot šajā reģionā. Tas, ka viss notiek ātrāk, ir īpaši raksturīgs tām mazām valstīm, kas ir Eiropas Savienībā, piemēram, Baltijas valstīm un Slovēnijai,» viņš sacīja.

Ringier AG turpina paplašināt darbību Austrumeiropā un palielina savu starptautisko portfeli digitālo mediju un sludinājumu portālu jomā, šim nolūkam iegādājoties visas Axel Springer akcijas Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, kā arī Baltijas valstīs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Slovākijā uzņēmuma dibinātājs joprojām saglabās mazākuma akcijas. Citās valstīs Ringier grupai turpmāk piederēs 100 procenti akciju. Atbilstoši savai izaugsmes stratēģijai Axel Springer fokusējas uz digitālā biznesa attīstību lielos stratēģiskajos tirgos. Uzņēmuma lielākās investīcijas tiks novirzītas uz Vāciju, ASV un Poliju. Tādēļ veiksmīgais Ringier un Axel Springer kopuzņēmums Polijā saglabāsies bez izmaiņām.

Latvijā daļa no "Ringier Axel Springer Media AG" kopuzņēmuma ir darba portāls "cvmarket.lv".

Kopš Ringier Axel Springer Media AG dibināšanas 2010. gada jūlijā Ringier AG un Axel Springer SE kopuzņēmums ir attīstījies par vienu no lielākajiem un modernākajiem mediju uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā ar aptuveni 3100 darbiniekiem. Portfelī ietilpst vairāk nekā 200 digitālie un drukātie produkti.

Latvijas vide atzīta par ekoloģiskāko Austrumeiropā, savukārt pasaules mērogā Latvija ierindojas augstajā 8. vietā.

Nevienā no šīm kategorijām mūsu kaimiņvalstu resursi nav novērtēti ar tik labiem rādītājiem, kopvērtējumā ierindojot Lietuvu 16., bet Igauniju 19. vietā.

Veselībai labvēlīgākā vide ir Šveicē, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Kostarikā, Austrijā un Jaunzēlandē, kā arī Latvijā. Pētījuma rezultāti rāda, ka viskritiskākā situācija vides tīrības ziņā ir Āfrikas valstīs.

Lai atbalstītu un izceltu vietējos ražotājus, kā arī mudinātu Latvijas iedzīvotājus arvien vairāk izvēlēties Latvijas preces, Rimi veido kampaņu Latvijas stāsti. Kampaņas ietvaros mēneša garumā visos Rimi veikalos būs plašs piedāvājums dažādiem Latvijā audzētiem un ražotiem pārtikas produktiem – gan dārzeņiem un augļiem, gan gaļas, piena, maizes un konditorejas izstrādājumiem. Savukārt ikvienam pircējam no 2. līdz 30. septembrim visos Rimi veikalos būs iespēja nobalsot par savu mīļāko Latvijas preci. Pērkot vietējā ražojuma produktus, tiks uzskaitīts katrs pirkums, tādējādi nosakot patērētāju iecienītākās Latvijas preces. Savukārt kampaņas noslēgumā Rimi Latvia īpaši izcels un apbalvos patērētāju iemīļotāko preču ražotājus.