Tiesības piedalīties 12.Saeimas vēlēšanās, uzrādot personas apliecību un vēlētāja apliecību, ir 27 520 Latvijas balsstiesīgo pilsoņu, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) sniegtā informācija.

CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa informē, ka šīs nedēļas laikā CVK šiem vēlētājiem izgatavos vēlētāja apliecības, kuras no nākamās pirmdienas, 22.septembra, līdz 3.oktobrim varēs saņemt tajā PMLP teritoriālajā nodaļā, kur izsniegta vēlētāja personas apliecība. Vēlētāja apliecības varēs saņemt bez maksas.

PMLP informācija liecina, ka visvairāk vēlētāju, kuriem 12.Saeimas vēlēšanu dienā nebūs derīgas Latvijas pilsoņa pases, bet būs tikai derīga Latvijas pilsoņa personas apliecība, personas apliecības ir izņēmuši Rīgas, Valmieras, Talsu, Saldus, Kuldīgas un Bauskas PMLP teritoriālajās nodaļās.

CVK skaidro - Saeimas vēlēšanās atšķirībā no pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām vēlētāju uzskaitei nelieto iepriekš izveidotus vēlētāju sarakstus, tāpēc vēlēšanu dienā vēlētāji var balsot jebkurā savai atrašanās vietai tuvākajā iecirknī. Lai nodrošinātu, ka katram vēlētājam ir tikai viena balss, vēlēšanu iecirknī vēlētāja pasē izdara atzīmi – spiedogu – par dalību vēlēšanās.

Rallija ekipāža Andis Neikšāns/Pēteris Dzirkals nestartēs šajā nedēļas nogalē paredzētajā pasaules autorallija čempionāta posmā Sardīnijas salā, Itālijā. Iemesls – starta saraksta publicēšanas brīdī Andim Neikšānam bija aizturēta autovadītāja apliecība.

Iepazīšanās ar trasi ekipāžai Neikšāns/Dzirkals nenoritēja gludi. Pierakstot trasi, Andis Neikšāns izraisīja nelielu sadursmi, nedaudz sabojājot savu un kāda vietējā iedzīvotāja automobili. Itālijas likumi paredz, ka šādos gadījumos autovadītāja apliecība tiek aizturēta līdz apstākļu noskaidrošanai. Kā apstākļu noskaidrošanas datums tika nolikts piektdienas, 22. maija, rīts.

Diemžēl starta saraksts tika publicēts ceturtdienas, 21. maija, vakarā un līdz tam brīdim Andim Neikšānam autovadītāja apliecība netika atgriezta. Komisāru lēmums – neļaut Latvijas ekipāžai piedalīties Sardīnijas rallijā. Nelīdzēja arī vietējās policijas apgalvojumi sacīkšu rīkotājam, ka autovadītāja apliecība tiešām ir tikai aizturēta, nevis atņemta, un ka 22. maija rītā tā noteikti tiks atgriezta Andim Neikšānam un latvietis drīkstēs piedalīties satiksmē.

Patlaban 22 no 26 sodītajiem energobūvniecības uzņēmumiem ir pārsūdzējuši Konkurences padomes jūnija beigās piemēroto sodu, informē Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa.

Administratīvajā apgabaltiesā pieteikumi par Konkurences padomes 2013.gada 17.jūnija lēmuma atcelšanu ir saņemti no SIA Vidzemes energoceltnieks, SIA Latvijas energoceltnieks (LEC), SIA Empower, SIA Rio, SIA Aiviekstes energobūvnieks, SIA SZMA, Alūksnes rajona SIA firma Alūksnes energoceltnieks, SIA Daugavpils energoceltnieks, AS SZMA V, SIA Farads, SIA Austrumu energoceltnieks, SIA Besecke, SIA Elbra, SIA Telms, SIA Oms, SIA Elpoli, SIA Latgales elektromontāža, SIA Darleks, SIA J.E.F., SIA Firma Spriegums, SIA MCD un Rēzeknes pilsētas SIA Energoceltnieks.

Saeima Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien pēc būtības konceptuāli atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) priekšlikumu izmaiņām Personu apliecinošu dokumentu likumā, ar ko paredzēts atteikties no 1.maija kā datuma personas apliecības obligātai saņemšanai.

Reizē tiks saglabāta pieeja, ka ar laiku personas apliecība visiem iedzīvotājiem kļūs par obligāti nepieciešamu dokumentu. Piemēram, ja iedzīvotājam vēl nebūs personas apliecība, tad, beidzoties pases derīguma termiņam, būs pienākums izņemt vai nu tikai personas apliecību vai, ja vēlēsies, klāt arī pasi.

Šajā kontekstā Iekšlietu ministrija rosinājusi saglabāt Saeimā jau iepriekš pieņemto normu, ka Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, pasi izsniegs, ja viņam būs derīga personas apliecība, vai arī pasi izsniegs vienlaikus ar personas apliecību.

Atbilstoši Saeimas Juridiskā biroja norādēm līdz nākamās nedēļas vidum paredzēts sagatavot juridiski atbilstošus likuma grozījumus, kurus komisija varēs virzīt tālākai izskatīšanai Saeimā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Drošas braukšanas skola vadītājs Jānis Vanks. «Uzņēmumu ir radījuši entuziasti, kam patīk strādāt gan ar auto, gan cilvēkiem. Bieži iesaistāmies un arī paši īstenojam satiksmes drošībai veltītus sociālos projektus,» par savu darbavietu stāsta J. Vanks.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Viss, kas saistīts ar automašīnām un braukšanu, ir mana sirds lieta. Šajā nozarē vēl ir daudz darāmā. Jāstrādā, lai valstī mazinātu ceļu satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaitu. Tas ir izaicinājums, un man patīk izaicinājumi.

2009. gada nogalē dzīvokļu īres cena ir samazinājusies par 10 % Rīgas centrā un par 10 – 15 % mikrorajonos, 2009.g. 4. ceturkšņa nekustamā īpašuma tirgus pārskatā norāda kompānija Ober Haus Real Estate.

Kompānija ziņo, ka potenciālos klientus interesējot 50 – 80 m2 lieli dzīvokļi cenu amplitūdā 150 – 250 lati (215 – 360 eiro) mēnesī — tik daudz būtu gatavi maksāt vietējie. Ārvalstu iedzīvotāji būtu gatavi maksāt līdz 280 – 420 latiem (400 – 600 eiro) mēnesī. Vislielākā aktivitāte īres tirgū novērota Rīgas centrā un jaunajos projektos mikrorajonos.

Pašlaik Rīgas centrā, jaunajos projektos vienas istabas dzīvokļu īres maksa svārstās ap 200 latiem (285 eiro) mēnesī, divu istabu dzīvokļa īres maksa ir no 250 latiem (360 eiro) mēnesī, bet trīsistabu dzīvokļi izmaksā ap 300 latiem (430 eiro) mēnesī. Cenā nav iekļauti komunālie maksājumi.

Ekskluzīvi un mēbelēti vienas istabas dzīvokļi tiek izīrēti par aptuveni 250 latiem (360 eiro) mēnesī, divistabu — par 300 – 350 latiem (430 – 500 eiro) mēnesī un trīsistabu — par 525 – 560 latiem (750 – 800 eiro) mēnesī.

No šā gada 1.septembra Jelgavā tiks ieviesta jauna parauga skolēna apliecība, kas vienlaikus būs maksājumu karte un pildīs autobusa mēnešbiļetes funkcijas. Lai to izmantotu, skolēniem jākļūst par AS SEB banka klientiem, aģentūrai LETA apliecināja SIA Jelgavas Autobusu parks (JAP) valdes loceklis Pēteris Salkazanovs.

Saskaņā ar ieceri, kuru Jelgavas pilsētas dome atbalstījusi 26.aprīļa sēdē, lai jaunā parauga apliecība funkcionētu arī kā maksājumu karte un mēnešbiļete, būs jānoslēdz līgums ar banku, un šī karte būs saistīta ar konkrētu kontu.

JAP veiktajā cenu aptaujā SEB banka bijis vienīgais pretendents, kas bija gatavs ieviest šo sistēmu, norādīja Salkazanovs un pauda cerību, ka jau drīz arī citas bankas ieviesīs šo tehnoloģiju.

Tā ir tā sauktā bezkontakta maksājumu tehnoloģija, kad norēķini ar karti notiek, pieskaroties autobusos uzstādītam sensoram, pat neievadot PIN kodu. Mēs būsim pirmie Baltijas valstīs, kas tādu ieviesīs, un, kā kļuva skaidrs mūsu aptaujā, daudzi vēl nebija gatavi šādu sistēmu ieviest un apkalpot, skaidroja Salkazanovs.

Saeima pirmdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas ievieš īpašu personalizētu vēlētāja apliecību, lai tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas identifikācijas karte, bet nav derīgas pilsoņa pases, nodrošinātu iespēju piedalīties plānotajās parlamenta vēlēšanās šī gada oktobrī.

Kā informē Saeimas Preses dienests, vēlētāja apliecība ieviesta tikai 12.Saeimas vēlēšanām, un apliecība būs derīga kopā ar identifikācijas karti. Vēlētāja apliecību varēs saņemt tikai tie vēlētāji, kuriem nav pilsoņa pases.

Vēlētāja apliecību balsstiesīgie varēs saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļās no šī gada 22.septembra līdz 3.oktobrim. Ierodoties vēlēšanu iecirknī, lai saņemtu vēlēšanu zīmes un aploksni, balsotājam vēlētāja apliecība būs jāuzrāda kopā ar identifikācijas karti.

Likuma grozījumi arī paredz, ka personai, kas saņēmusi vēlētāja apliecību, līdz vēlēšanām saņemot arī pilsoņa pasi, tajā tiks veikta atzīme, ka izsniegta vēlētāja apliecība. Šāda pase vēlēšanu iecirknī būs jāuzrāda kopā ar vēlētāja apliecību.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas ļaus Covid-19 sertifikātu uzrādīt arī kopā ar transportlīdzekļa vadītāja, skolēna, studenta vai pensionāra apliecību.

Grozījumi vēl jāizsludina Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Pieņemts deputātu Mārtiņa Šteina (AP), Jura Pūces (AP), Raivja Dzintara (NA), Jura Juraša (JKP) un Ainara Latkovska (JV) priekšlikums likumā noteikt, ka līdz ar Covid-19 sertifikātu jāuzrāda viens no šādiem dokumentu veidiem - personu apliecinošs dokuments, transportlīdzekļa vadītāja apliecība, skolēna, studenta, pensionāra vai izdienas pensijas saņēmēja apliecība.

Atbildīgajā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā 16.decembri izskanēja iespēja vēlāk janvārī veikt likuma grozījumus, lai nepieciešamības gadījumā papildinātu valsts izsniegto dokumentu loku, kurus varētu uzrādīt kopā ar Covid-19 sertifikātu.

Tiks nodrošināta iespēja Eiropas Kopienas atļaujas, tās kopijas un autovadītāja atestāta starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā saņemšanai pieteikties elektroniski.

Tas atvieglos attiecīgo dokumentu saņemšanu un nodrošinās lielākas ērtības iesaistītajām personām, tāpēc ir izstrādāti grozījumi noteikumos Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur Eiropas Kopienas atļaujas, Eiropas Kopienas atļauju kopijas un autovadītāja atestātus starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā. Minētie grozījumi otrdien, 21.jūnijā, tika pieņemti Ministru kabineta sēdē.

Lai elektroniski pieteiktos Eiropas Kopienas atļaujas, tās kopijas vai autovadītāja atestāta saņemšanai, būs jāizmanto e-pakalpojums: jāaizpilda speciāla tiešsaistes forma Autotransporta direkcijas (ATD) tīmekļvietnē, tādējādi samazinot administratīvo slogu pārvadātājiem un uzlabojot Autotransporta direkcijas darba efektivitāti. Elektronisko dokumentu apmaiņai un personas identitātes pārbaudei paredzēts izmantot Vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Pārvadātājiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem tiek saglabāta arī iespēja iesniegumu minēto dokumentu saņemšanai iesniegt personiski ATD, vai to nosūtīt pa pastu.

2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī samazinājusies no 461 līdz 445 latiem jeb par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Sabiedriskajā sektorā samazinājums bija 6,8% (no 505 līdz 470 latiem), no tā vispārējās valdības sektorā – 8,2% ( no 472 līdz 433 latiem), privātajā sektorā – 1,4% (no 433 līdz 427 latiem).

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2010.gadā vidējā mēneša neto darba samaksa samazinājās straujāk nekā bruto – par 7,5% (no 342 līdz 316 latiem), kas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes pieaugumu no 23% līdz 26% no 2010.gada 1.janvāra, kā arī mēneša neapliekamā minimuma samazināšanos no 90 līdz 35 latiem no 2009.gada 1.jūlija.

2010.gada ceturtajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 455 lati, kas ir par septiņiem latiem jeb 1,5% vairāk nekā trešajā ceturksnī.

Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus. Termiņu ievērošana ir temats, ko iedzīvotāji izprot vismazāk, norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Taču līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarīto, atstājot viņus bez mantotā īpašuma.

«Mantojuma lietas ir ļoti dažādas, tomēr visas prasa precīzi izpildīt likumā noteikto. Tas cilvēkiem nereti šķiet sarežģīti, lai arī tā nebūt nav. Rezultātā lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Atsevišķos gadījumos tas ir novedis pat pie tā, ka īpašums kļūst par bez mantinieka īpašumu. Tomēr visbiežāk mantinieku bezdarbība paver durvis iespējamai krāpniecībai vai negodprātīgu radinieku rīcībai, atstājot mantinieku bez īpašuma. Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus, es pat teiktu – nekavējoties. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas jau gandrīz 163 000 lietas,» informē Sandra Stīpniece.

Šā gada jūlijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie nodokļu ieņēmumi bijuši 363,02 miljoni latu, kas ir par 10% jeb 33,01 miljonu latu vairāk, nekā šajā laikā plānots, liecina VID interneta mājaslapā pieejamais kopsavilkums par budžeta ieņēmumu daļas izpildi.

Pēc VID mājaslapā pieejamās informācijas, šogad jūlija ieņēmumu plāns bija 330 miljoni latu. 2010.gada jūlijā VID bija plānojis iekasēt 312,98 miljonus latu, bet faktiskie ieņēmumi jūlijā pirms gada bija 302,92 miljoni latu, tādējādi ieņēmumi no plānotajiem atpalika par 3,2%.

Šā gada jūlijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bez dabas resursu nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa bijuši 171,15 miljoni latu, kas ir par 10,3% jeb 15,94 miljoniem latu vairāk, nekā paredzēts mēneša plānā.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi jūlijā plānu pārsnieguši par 0,9% jeb 821 100 latiem un iekasēti 88,06 miljoni latu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi plānu pārsnieguši par 1,3% jeb 579 300 latiem un bijuši 43,71 miljons latu. Par alkoholiskajiem dzērieniem iekasēti 7,26 miljoni latu, kas ir par 8,6% jeb 574 800 latiem vairāk, nekā plānots, par alu iekasēti 2,56 miljoni latu, un šajā pozīcijā ieņēmumu plāns pārsniegts par 9,1%, par naftas produktiem iekasēti 22,55 miljoni latu, kas ir par 7,5 % jeb 1,82 miljoniem latu mazāk, nekā plānots.

Tiem, kuri pēc 2017. gada vēlēsies mainīt personas kodu uz tādu, kas nesatur dzimšanas datumu, jārēķinās ar izmaksām , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saeima otrajā lasījumā ir apstiprinājusi grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kas paredz, ka no 2017. gada ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš vēlēsies, varēs nomainīt personas kodu pret tādu, kas nesaturēs dzimšanas datu norādes. Paredzēts, ka jaunā personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie tiks automātiski ģenerēti no 0 līdz 9. Savukārt tiem bērniem, kas dzims jau pēc tam, kad grozījumi būs stājušies spēkā, automātiski tiks piešķirts jaunais personas kods.

Iesaka izvērtēt

Personas kodu mainījušie varēs saņemt izziņu par to, ka ir notikusi maiņa. Iedzīvotāju reģistrā gan tiks saglabāta informācija par iepriekšējo personas kodu. Pēc koda maiņas būs jānomaina personu apliecinošie dokumenti, proti, pase vai ID karte, DB skaidroja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Jānis Citskovskis. Savukārt attiecībā uz citiem jau izdotiem dokumentiem tie būs jāmaina, ja to paredzēs normatīvie akti. Ceļu satiksmes un drošības direkcijas pārstāve Agnese Korbe, jautāta, vai pēc koda maiņas būs jāmaina autovadītāja apliecība, norādīja, ka, visticamāk, būs. Jau šobrīd normatīvie akti nosaka, ka autovadītāja apliecība 30 dienu laikā ir jāmaina, ja ir mainījušies personas dati. Līdz šim visbiežāk tas bija saistīts ar laulībām, kad tiek mainīts uzvārds. Līdz ar to, ja netiks mainīts normatīvajos aktos noteiktais, tad tā paliks arī attiecībā uz gadījumiem, kad tiks mainīts personas kods.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis kriminālprocesu par kukuļu piesavināšanos saistībā ar pretlikumīgu autovadītāja apliecību iegūšanu.

Patlaban pierādījumi norāda uz to, ka nelikumības, kurās iesaistītas vairāk nekā 20 personas, notikušas Balvos laika posmā no 2009.gada beigām līdz pagājušā gada septembrim. Dažas no personām labprātīgi pieteikušās KNAB, atzīstot kukuļošanas faktu un sniedzot liecības.

KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka kāda persona piesavinājusiesnaudu vairāk nekā tūkstoš latu apmērā no vairāk nekā desmit cilvēkiem un radījusi iespaidu, ka nauda tiks nodota kādai valsts amatpersonai.

Pērn decembrī uzsāktā kriminālprocesa ietvaros arī noskaidrots, ka kukuļdošanas mērķis bija iegūt autovadītāja apliecību vai esošajā apliecībā jaunu kategoriju, kā arī atgūt atņemtu autovadītāja apliecību.Patlaban sešas personas atzītas par aizdomās turamajiem, kam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Saeima šodien piekrita deputāta Oskara Kastēna (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) saukšanai pie administratīvās atbildības par automašīnas vadīšanu bez derīgām autovadītāja tiesībām.

(Foto: Eva Šavdine, DB)Pats O. Kastēns skaidro, ka Ceļu satiksmes noteikumus pārkāpis neapzināti, jo neesot pamanījis, ka viņa autovadītāja apliecībai, kuru deputāts ieguvis pirms desmit gadiem, pirms kāda laika beidzies derīguma termiņš.

(Foto: Eva Šavdine, DB)(Foto: Eva Šavdine, DB)Faktu, ka deputāta autovadītāja tiesībām vairākas dienas beidzies derīguma termiņš, pamanījis Ceļu policijas inspektors, kurš apturēja O. Kastēna vadīto automašīnu.

Finanšu ministrija (FM) no nākamā gada piedāvā ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, pieļaujot tā palielinājumu līdz 84 latiem, kā arī palielināt minimālo darba algu par 25 latiem un atvieglojumus par apgādībā esošām personām līdz 98 latiem.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) šodien paziņoja, ka ministrijas darba grupa ir izstrādājusi šādus priekšlikumus un tie tiks nodoti publiskai apspriešanai un diskusijai sabiedrībā.

Viņš skaidroja, ka diferencēts neapliekamais minimums nozīmētu, ka tas tiks saglabāts esošo 45 latu līmenī lielāko algu saņēmējiem, bet iedzīvotājiem ar mazākajām algām tas nākamgad varētu tikt palielināts līdz pat 84 latiem. Par robežšķirtni, līdz kurai tas tiktu palielināts, vēl jāvienojas. 2015.gadā to piedāvā palielināt vēl par desmit eiro (septiņiem latiem).

Savukārt atvieglojumus par apgādībā esošām personām no 80 latiem mēnesī tiktu palielināts līdz 98 latiem. Savukārt 2015.gadā to varētu palielināt vēl par 20 eiro (14 latiem).

Desmit priekšlikumi, kā valsts ātri un bez lieliem ieguldījumiem var atvieglot dzīvi Latvijas uzņēmējiem.

1. Sistematizēt un padarīt normatīvos aktus viegli atrodamus internetā

Likumi ir jāievēro, taču ir grūti ievērot to, kas nav strukturēts un bieži mainās. Turklāt mainās gan nacionālā, gan ES līmenī.

Daudzu institūciju mājas lapās strukturētā veidā nav pieejami visas viņu pārraudzības jomas regulējošie normatīvie akti - dažās ir tikai atsevišķi normatīvie akti, citās ir tikai LR likumi vai MK noteikumi, citās ir informācija, kura vairs nav aktuāla. Bieži vien MK noteikumi ir jāmeklē vienā vietā, ES regulas - citā. Rezultātā uzņēmējam ir jātērē ļoti daudz laika, meklējot pašam, kādi likumi, noteikumi, regulas un direktīvas viņam ir jāievēro. Ne retums ir arī gadījumi, kad par jaunām prasībām uzņēmēji uzzina reizē ar inspekciju uzlikto sodu par to neievērošanu.

Ikviens cilvēks, izmantojot aktualizētos pabalstu kalkulatorus internetā, var aprēķināt savu iespējamo bezdarbnieka, vecāku, maternitātes un paternitātes pabalsta apmēru ar un bez pabalstu «griestiem», liecina Labklājības ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Pabalstu kalkulatorus izveidojis un aktualizējis Swedbank Privātpersonu finanšu institūts sadarbībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un Labklājības ministriju.

Kalkulatori pieejami Labklājības ministrijas mājas lapā sadaļā Aktuāli - www.lm.gov.lv/text/65 un Swedbank Privātpersonu finanšu institūta mājas lapā www.manasfinanses.lv/kategorijas/kalkulatori/.

Ministrija atgādina, ka vecāku pabalstu bez ierobežojumiem var saņemt tie cilvēki, kuriem bruto alga (alga pirms nodokļu nomaksas) ir līdz 500 latiem. Ja bruto alga ir no 501 līdz 3000 latiem, pabalsta ierobežojums ir, sākot no 0,1% līdz 41,7% jeb no 0,35 santīmiem līdz 875 latiem

Iedzīvotāji vēlētos pensijā saņemt vairāk nekā viņi šodien nopelna, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.

Vidēji 82% Latvijas iedzīvotāju, kas pelna līdz 600 latiem, nākotnes ikmēneša pensiju vēlētos saņemt lielāku nekā viņi nopelna pašlaik.

No iedzīvotājiem, kas pelna no 401 lata līdz 600 latiem, 55% apmierinātu pensija virs 600 latiem; no tiem, kas pelna no 251 lata līdz 400 latiem, 80% apmierinātu pensija virs 400 latiem; no tiem, kas pelna no 151 lata līdz 250 latiem, 94% būtu apmierināti ar pensiju virs 300 latiem; tie, kas pelna līdz 150 latiem, visi vēlētos saņemt lielāku pensiju.

Arī 70% iedzīvotāju, kas pelna vairāk nekā 600 latus, vēlētos saņemt pensiju, kas būtu virs 600 latiem; no viņiem visvairāk - 36% - vēlētos saņemt pensiju, kas būtu no 1000 līdz 2000 latiem.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Rīgas dome 1.novembrī plāno otro reizi veikt grozījumus pašvaldības 2011.gada budžetā. Arī šoreiz lielākais finansējuma palielinājums plānots Labklājības departamentam, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu rīdziniekiem un pašvaldības SIA Rīgas satiksme zaudējumu segšanai, liecina Finanšu departamenta sagatavotais budžeta grozījumu projekts, kas šodien tiks skatīts Finanšu un administrācijas lietu komitejā.

Rīgas dome šogad plāno pamatbudžeta ieņēmumu palielinājumu par 17 269 420 latiem. No šīs summas 11,3 miljoni latu ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielinājums, 413 467 lati - pašvaldības nodevas, bet nenodokļu ieņēmumi un ieņēmumi no pašvaldības īpašuma privatizācijas - 1,74 miljoni latu.

Palielinot plānotos ieņēmumus Rīgas budžetā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, palielināsies arī summa, kas jāiemaksā pašvaldību izlīdzināšanas fondā - šim nolūkam pašvaldībai būs jāparedz 3 362 421 lats.

Savukārt valsts budžeta dotāciju un mērķdotāciju palielinājums plānots 3 550 469 lati, no kuriem 1 200 482 lati paredzēti Rīgas domes Labklājības departamenta programmām pabalstu izmaksai, tāpat par līdzīgu summu tiks palielināta dotācija Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta programmām. Par 1,15 miljoniem latu palielināta valsts budžeta dotācija un mērķdotācija Rīgas domes un Rīgas domes Finanšu departamenta programmām. Piemēram, valsts finansējums pašvaldības autoceļiem un ielām palielināts par 729 185 latiem.

Sods par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem, iespējams, tiks piemērots ne tikai pārdevējam, bet arī veikala īpašniekam.

To paredz grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko atbalstījusi Saeimas Juridiskā komisija. Šo likumprojektu vēl jāakceptē Saeimas plenārsēdē.

Parlamenta Preses dienests informē, ka sods juridiskām personām, kuru tirdzniecības vietā nepilngadīgajiem tirgoti alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi, paredzēts apmērā no 500 līdz 1000 latiem. Ja šāds pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā, sods būs no 2000 līdz 5000 latiem.

Patlaban sods par alkohola un tabakas pārdošanu nepilngadīgajiem paredzēts vienīgi pārdevējam un tas ir robežās no 200 līdz 250 latiem.

Saeimā otrajā lasījumā jau atbalstīti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz paaugstināt sodu autovadītājiem, kuri pie stūres sēdušies alkohola reibumā.

Arī pēc Saeimas pieņemtajām izmaiņām darbaspēka nodokļos Latvijas ģimenes maksās visvairāk Baltijā, secinājuši Swedbank Privātpersonu finanšu institūta eksperti.

Trešdien Saeima ir paredzējusi apstiprināt nodokļu izmaiņas, kas vidējo izmaksājamo darba algu palielinās par 1,1%. Izmaiņas darbaspēka nodokļu likumos 2014.gadā sagaida arī lietuviešus, savukārt igauņi jaunas izmaiņas neparedz un joprojām pret strādājošajiem ir dāsnākie Baltijā.

No apstiprinātajām darbaspēka nodokļa sloga izmaiņām Latvijā, neapšaubāmi, lielākie ieguvēji ir strādājošie ar apgādājamiem, uzsver eksperti. Atvieglojuma summa par apgādājamo ir kļuvusi nozīmīga - šodien atvieglojuma dotais ieguvums strādājošajam ir 19,2 lati par vienu apgādājamo, no 1.janvāra tas būs jau 27,84 lati mēnesī. Savukārt, papildu ieguvums no neapliekamā minimuma pieauguma būs 1,92 lati mēnesī.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaru galvaspilsētā īres dzīvokļu piedāvājums pieaudzis par 70 procentiem, vēsta Latvijas avīze.

Tas savukārt liekot izīrētājiem nolaist cenas. Nekustamo īpašumu uzņēmumā Latio aprēķinājuši, ka kopš pagājušā gada sākuma īres cenas samazinājušās par 25 līdz 40 procentiem.

Nekustamo īpašumu uzņēmums InReal, savukārt, secinājis, ka Rīgas mikrorajonos visbiežāk meklē mazos – vienas un divu istabu dzīvokļus, kuru īre nepārsniedz 200 latus mēnesī. Pērn decembrī Rīgas mikrorajonos vienistabas dzīvokļus varēja noīrēt vidēji par 170 latiem, divistabu dzīvokļus – par 210 latiem, bet trīsistabu dzīvokļus – par aptuveni 270 latiem mēnesī. Rīgas centrā vienistabas dzīvokļu īres cena bija ap 220 latiem, divistabu dzīvokļiem – ap 270 latiem, triju un četru istabu dzīvokļiem – ap 330 latiem mēnesī.