Vecrīgā kopš maksas iebraukšanas režīma atcelšanas un satiksmes plūsmas ierobežošanas visbiežākie autovadītāju pārkāpumi ir braukšana pa gājēju un velosipēdu ielām, liecina Rīgas Pašvaldības policijas dati.

"Lielākā daļa autovadītāju pārkāpumu, ko konstatējusi Rīgas Pašvaldības policija, ir braukšana pa gājēju un velosipēdu ielām. Šī gada pirmajās dienās, kad satiksmes organizācijas sistēma Vecrīgā mainījās, pašvaldības policija lielā mērā strādāja, informējot un brīdinot autovadītājus par izmaiņām satiksmes kustībā. Arī šodien atkārtoti aicinām autovadītājus nepārkāpt Ceļu satiksmes noteikumus un ievērot Vecrīgā izvietotās ceļa zīmes," atgādina Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Māris Lapiņš.

Laikā no 1. līdz 7. janvārim reāls sods par šo pārkāpumu ir piemērots 353 autovadītājiem. Atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam, sods par braukšanu pa gājēju un velosipēdu ielu ir konstants - 40 lati, ko saskaņā ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā autovadītājam klāt esot ir tiesīgi pārkāpuma vietā piemērot arī Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki.

Latvijas autovadītāji tiek vērtēti kā neapdomīgi un arī agresīvi, savukārt stereotips par sievietēm kā sliktākām autovadītājām mazinās, noskaidrots aptaujā.

Aicinot novērtēt Latvijas autovadītājus, par neapdomīgiem citus Latvijas autovadītājus ir nosaukuši 72,7% aptaujas respondentu, savukārt otra aptaujā populārākā norādītā iezīme ir agresivitāte, kam seko lēnīgums uz ceļa.

Interesanta tendence vērojama, aicinot novērtēt sevi, izvēloties vienu no autovadītāju tipiem – vairāk kā puse aptaujāto (58%) paši sevi dēvē par mierīgiem braucējiem. 19,4% no respondentiem atzinuši, ka sevi vērtē kā pieredzējušus ekspertus, savukārt 14,5% sevi vērtē kā ceļa pavēlniekus.

Aptaujas dati liecina, ka stereotips par sievietēm kā sliktām autovadītājām sabiedrībā mazinās. Vaicājot, vai sievietes-autovadītājas ir sliktākas par vīriešiem-autovadītājiem, aptuveni viena trešdaļa jeb 34,5% norādīja, ka tam nepiekrīt, savukārt aptuveni tikpat respondentu (32,4%) to nosauca par stereotipu. Salīdzinoši neliels skaits jeb 13,5 % aptaujāto atbildēja apstiprinoši – sievietes-autovadītājas ir sliktākas par vīriešiem-autovadītājiem.

Absolūtais vairākums iedzīvotāju - 97.2% pēdējā pusgada laikā ir izjutuši cenu pieauguma sekas, tajā skaitā 81.4% uzsver, ka inflācija pēdējā pusgada laikā ir mainījusi viņu iepirkšanās ieradumus, liecina mārketinga pētījumu kompānijas SIA Factum veiktais pētījums. Inflācijas dēļ iedzīvotāji ir bijuši spiesti atteikties gan no atsevišķu preču iegādes, gan mainījuši iepirkšanās vietas, kā arī sākuši rūpīgāk plānot savus iepirkumus. Pie tam cenu kāpumu vienlīdz spēcīgi ir izjutuši gan cilvēki ar augstākiem, gan zemākiem ienākumiem.

33% no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem atzīst, ka cenu izmaiņas pēdējā pusgada laikā ir būtiski ietekmējušas iepirkšanās paradumus, 48.4% uzskata, ka cenu kāpums pagaidām vēl ir minimāli ietekmējis viņu iepirkšanās paradumus. Savukārt 18.6% aptaujāto uzskata, ka joprojām var atļauties to pašu, ko iepriekš.

Interesanti, ka tieši sievietes, kuras mājsaimniecībās ir galvenās pirkumu veicējas, kopumā vairāk nekā vīrieši uzsver cenu kāpuma būtisko ietekmi un iepirkšanās ieradumu maiņu. 84% sieviešu un 76.5% vīriešu atzīst, ka cenu kāpums pēdējā pusgada laikā ir mainījis iepirkšanās ieradumus. Tajā skaitā vairāk nekā trešā daļa sieviešu (37.1%) un tikai ceturtā daļa vīriešu (25.5%) atzīst, ka iepirkšanā ieradumi ir mainījušies būtiski.

Deviņi no desmit autovadītājiem Latvijā pievērš uzmanību ekonomiskai braukšanai ar automašīnu un regulāri seko sava automobiļa degvielas patēriņam un degvielas izmaksām. Savukārt katrs ceturtais autovadītājs veic degvielas un tās izmaksu aprēķinu pirms katra izbrauciena ar automašīnu, liecina Drošas Braukšanas Skolas (DBS) un SIA Latvija Statoil veiktā autovadītāju aptauja.

Vairāk nekā trešdaļa autovadītāju degvielas iegādei paredz konkrētu summu mēnesī, turklāt rūpīgi rēķina izmaksas, lai tās nepārsniegtu iepriekš plānoto.

Gandrīz puse autovadītāju degvielas iegādei tērē līdz 50 latiem, 37% autovadītāju ik mēnesi degvielas iegādei tērē līdz 100 latiem. Katrs desmitais autobraucējs degvielas iegādei atvēl vairāk nekā 100 latus mēnesī.

Domājot par savu personīgo finanšu ekonomiju, lielākā daļa jeb 88% autovadītāju ir mainījuši savus braukšanas paradumus un ikdienas izbraucienos cenšas ievērot dažādus ekonomiskas braukšanas pamatprincipus. 67% no aptaujātajiem taupa degvielu, izvēloties atbilstošus pārnesumus un motora apgriezienus, 45% autovadītāju iepriekš rūpīgi plāno brauciena maršrutu, 35% - ievēro atbilstošu distanci.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, laika posmā no 14.oktobra līdz 11.novembrim Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenos sociālu kampaņu.

Kampaņas laikā vairāki fotoradari visā Latvijā veiks OCTA un tehniskās apskates kontroli ārpuskārtas režīmā – t.i. neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma. Uzsākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēš, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir 1 - 3%.

«Kampaņas ietvaros veiksim plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte, ko valsts uzspiedusi autovadītājiem, bet gan drošības garants pašam autovadītājam, pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Pirms kampaņas LTAB veiktajā aptaujā secināts, ka gandrīz puse (46,5%) autovadītāju nezina, ka par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas OCTA un tehniskās apskates fotoradari un policijas ekipāžas vienas diennakts laikā var sodīt vairākkārtīgi. Tāpat salīdzinoši daudz ir to autovadītāju, kas vispār nav informēti, ka fotoradari un policijas ekipāžas spēj pārbaudīt ne vien braukšanas ātrumu, bet arī to, vai automašīnai ir derīga OCTA (18,5% respondentu) un tehniskā apskate (21,5% respondentu).

Autopārvadājumu tirgū arvien izteiktāks kļūst autovadītāju deficīts, tāpēc jāmeklē risinājumi jauniešu piesaistei autovadītāju profesijai, konkursa "Drošākais uzņēmuma autoparks" diskusijā "Drošas satiksmes ABC - Auto, Bizness, Cilvēks 2022" atzina nozares eksperti.

Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš informēja, ka pasažieru pārvadājumos autovadītāju vidējais vecums patlaban ir 54 gadi, kravu pārvadājumos - 50 gadi, bet vilcienu mašīnistiem - 45 gadi.

Godiņš atzina, ka jāmeklē risinājumi, kā paātrināt jauniešu iespējas iegūt atbilstošās kategorijas vadītāju apliecības un iesaistīties autopārvadājumu tirgū. Kā vienu no risinājumiem Godiņš piedāvāja atbilstošu mācību programmu iekļaušanu arodskolu vai augstskolu programmās.

Autobusu šoferu deficīta problēma jārisina steidzami 

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu,...

Arī Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktores vietnieks Jānis Kalniņš piekrita, ka autovadītāju apmācība būtu iekļaujama tehnsiko skolu un augstskolu mācību programmās. Tāpat būtu jāveicina apmācības pie darba devēja, vai pēc darba devēja pieprasījuma.

Tāpat Godiņš norādīja, ka autovadītāju deficīta viens no risinājumiem ir trešo valstu pilsoņu piesaiste. Piemēram, Latvijā patlaban nodarbināti 6000 autovadītāji no trešajām valstīm, taču tas ir mazāk nekā Lietuvā.

Autopārvadājumu uzņēmuma AS "Delta LV" valdes priekšsēdētājs Aigars Freibergs ieteica atjaunot iespēju iegūt B un C autovadītāja kategoriju jau vidusskolā, jo tas paātrinātu jauniešu iespējas iegūt kravas automašīnu un autobusu vadītāju kategorijas.

Freibergs arī vērsa uzmanību, ka C-E kategoriju licences iegūšana izmaksā 1500-2000 eiro, un ne katrs jaunietis to var atļauties. Freiberga ieskatā būtu nepieciešamas kādas valsts atbalsta programmas, kas segtu šīs izmaksas. Freibergs piebilda, ka, piemēram, "Delta LV" finansē licences iegūšanu, parakstot līgumu, ka jaunietis pēc licences iegūšanas trīs gadus nostrādā uzņēmumā.

AS "Aldaris" valdes locekle Elīna Aščuka norādīja, ka autovadītāju deficīta apstākļos aug arī darba algas un šī profesija ir labi apmaksāta. Vienlaikus Aščuka uzsvēra, ka ir jāceļ nozares prestižs, jo joprojām valda stereotipisks priekšstats, ka tas ir smags, netīrs un slikti apmaksāts darbs.

15,9% autovadītāju nevadā līdzi saskaņoto paziņojumu, jo ir māņticīgi, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Savukārt vēl 20% autovadītāju nezina, kur dabūt saskaņotā paziņojuma veidlapas. Tikai nedaudz vairāk nekā 45% autovadītāju ir pārliecināti, ka to automašīnās vienmēr līdzi ir saskaņotais paziņojums.

Lai atvieglotu autovadītāju ikdienu, LTAB izstrādājis un ieviesis mobilā saskaņotā paziņojuma funkciju aplikācijā LTAB OCTA. Jaunā aplikācijas funkcija ļaus CSNg cietušajiem ātri un ērti fiksēt negadījuma apstākļus, norādīt informāciju par iesaistītajām pusēm, apstiprināt datus un elektroniski nosūtīt tos apdrošinātājiem. Ņemot vērā, ka LTAB OCTA aplikācija piesaistīta LTAB uzturētajai OCTA datubāzei, datu ievade cietušajiem prasīs mazāk laika, jo tie saskaņotā paziņojuma protokolā ielasīsies automātiski. Turklāt aizpildītu saskaņoto paziņojumu abas puses varēs autorizēt ar elektronisko parakstu, un tas būs saistošs ikvienam apdrošinātājam.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) par negodīgu komercpraksi piemērojis 50 000 eiro sodu autostāvvietu apsaimniekotājam SIA Cityparks Latvija, informēja PTAC pārstāve Santa Zarāne.

Laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 28.novembrim saistībā ar SIA Cityparks Latvija rīcību, patērētājiem piemērojot līgumsodus par neatbilstošu autostāvvietas pakalpojumu izmantošanu, PTAC ir vērsušies 428 patērētāji. PTAC 2018.gada 28.decembrī pieņēma lēmumu, ar kuru atzina šādu SIA Cityparks Latvija īstenoto komercpraksi par negodīgu.

PTAC norāda, ka patērētājiem tiek piedāvāti un piemēroti netaisnīgi līguma noteikumi par nesamērīgu un netaisnīgu līgumsodu, proti, tādu līgumsodu, kura apmērs neatbilst likumā noteiktajiem ierobežojumiem; netiek nodrošināta patērētāju interesēm atbilstoša sūdzību izskatīšana pēc būtības; netiek nodrošināts pietiekošs laiks iepazīties ar līguma noteikumiem un izpildīt tajos paredzētās darbības.

Atbildīga attieksme pret darbiniekiem, autovadītāju labsajūtas un prasmju vairošana un stresa faktoru mazināšana līdz ar pastāvīgu autoparka tehniskā stāvokļa uzlabošanu – tās ir Latvijas uzņēmumu autoparku zelta īpašības, liecina gada balvas Drošākais uzņēmuma autoparks 2018 rezultāti.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa apbalvošanas ceremonijā 29. novembrī Rīgas Motormuzejā 9 uzņēmumi atzīti par Zelta kategorijas laureātiem, bet pavisam apbalvoti 33 uzņēmumu autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 tūkstoši transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem – šoferiem.

Neskatoties uz to, ka 2023. gada otrā pusē transporta un uzglabāšanas nozares kopējā pievienotā vērtība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājusies, ekonomisti uz 2024. gadu raugās ar piesardzīgu optimismu.

Ir novērojama stabilizācija Eiropas ekonomikā un, kā liecina uzņēmēju aptaujas, Eiropā preču krājumi sāk sarukt, kas norāda uz to, ka 2024. gadā aktivizēsies ražošana. Tas savukārt veicinās ārējo pieprasījumu un transporta nozares izaugsmi. Aplūkosim, kādas tendences sagaida transporta un loģistikas nozari šogad un kas būtu nepieciešams, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu un nodrošinātu attīstību arī savam uzņēmumam.

Tiešā ietekme uz piegādes ķēžu ilgtspēju

Pēdējo gadu laikā ilgtspēja ir kļuvusi par prioritāru virzienu nozaru vairākumā. Pēc Eiropas Zaļā kursa daudzi lielie uzņēmumi no mūsu klientu loka ir parakstījuši iekšējās apņemšanās samazināt CO2 emisijas savās piegādes ķēdēs un, attiecīgi, arvien vairāk pieprasa ekoloģiskus risinājumus arī no pārvadātājiem. Gadu no gada notiek diskusijas par to, kā kopīgiem spēkiem ar valdību, ražotājiem, pārvadātājiem un galalietotājiem sasniegt šos mērķus. Ir skaidrs, ka individuāli tos sasniegt nav iespējams, jo tas nav finansiāli izdevīgi. Ilgtspējīgu, videi nekaitīgāku un līdz ar to dārgāku risinājumu ieviešana vienmēr ir saistīta ar finansiālās neitralitātes nodrošināšanu, lai kompensētu paaugstinātās izmaksas. Ja privātā transporta jomā aktīvi tiek izmantoti elektroauto, kas samazina emisijas, tad komerctransporta jomā situācija ir sarežģītāka. Pašlaik elektrifikācijas tehnoloģijas ar vienu uzlādes reizi ļauj veikt vien 300 kilometru braucienu, kas nav pietiekami tālsatiksmes transportam. Tuvākajos gados potenciāls ir iekšzemes pārvadājumiem. Lai ieviestu ātrās uzlādes stacijas, ir pilnībā jāpārkārto noliktavu elektrotīkli, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu, un elektrisko degvielas uzpildes staciju skaits starptautiskajos maršrutos joprojām ir nepietiekams.

Aicinot autovadītājus un velobraucējus ceļu satiksmē ievērot «drošas telpas» principu, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsāk jaunu kampaņu velosipēdistu drošībai «Tuvāk NĒ!», informē CSDD.

2018. gadā 900 negadījumos ievainoti 620, bet bojā gājuši 9 velosipēdisti. Salīdzinot ar 2017. gadu, ievainoto velosipēdistu skaits ir palielinājies par 13 %. Valsts policija novērojusi, ka viens no negadījumu iemesliem automašīnu un velobraucēju starpā ir nepareizi izvēlēts intervāls, veicot apsteigšanas manevru. Ceļu satiksmes negadījumos velosipēdisti visbiežāk guvuši dažāda rakstura un smaguma traumas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

«Gan autovadītājus, gan velobraucējus mēs aicinām ievērot drošas telpas principu. Automobilim apbraucot velosipēdu, pilsētas vidē jāievēro vismaz 1 metru liels drošs intervāls, savukārt ārpus apdzīvotām vietām – vismaz 1,5 metri. Šo rekomendāciju iekļausim arī Ceļu satiksmes noteikumu izdevumā,» piesakot jaunu satiksmes drošības kampaņu «Tuvāk NĒ!»,» skaidro CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

LU ir valsts dibināta, autonoma, atbildīga augstākās izglītības institūcija, kas, no vienas puses dzīvo uz valsts rēķina, bet, no otras, ar savu produktīvu darbību ar katru gadu arvien vairāk pienes klāt šai valstij, saka bijušais LU rektors Ivars Lācis.

Viņš uzsver, ka LU nav valsts iestāde - juridiski LU ir atvasināta publiska persona, viņaprāt, ierēdņi to mēdz aizmirst. Ivars Lācis bija šīs atbildīgās un autonomās institūcijas rektors septiņus gadus, un mūsu saruna ir par to, kādu viņš redz Latvijas un Baltijas lielāko universitāti vakar, šodien un arī rīt.

Kā esat apmierināts ar LU rādītājiem, skatoties uz topā apkopotajiem datiem? Kāda jums šķiet aina Latvijas augstākās izglītības laukā?

Ar LU datiem esmu apmierināts. Un pateikšu, kāpēc. Ja tabulā LU 33 % ieņēmumu veido studiju maksa – es būt domājis, ka šis rādītājs ir sliktāks – tad jāteic ideāli. Tas piešķir dinamismu, tas virza attīstību. Manuprāt, ar dalīto atbildību finansējumā mums ir viena no labākajām augstākās izglītības sistēmām pasaulē. Nu labi, ASV, Lielbritānijā un varbūt Nīderlandē ir labākas, bet paskatieties, kas notiek citur - Vācijā, Francijā, Zviedrijā? Augstākā izglītība stagnē. Un tieši tāpēc, ka privātais finansējums tur ir pārāk mazs. ASV pieredze rāda, ka neatkarīgi no dibinātāja vai īpašnieka dinamiskā universitātē budžeta ieņēmumos ir trīs apjomos puslīdz līdzvērtīgi komponenti: pirmkārt, federālais vai štata, otrkārt, studiju maksas, treškārt, pašu nopelnītais vai mecenātu atnestais.

Visbiežāk iedzert kārotāju iepirkumu groziņos nonākošais alkoholiskais dzēriens pērn bijis Cēsu džins, kas līdera pozīcijās šajā nominācijā bija arī 2007.gadam, liecina VID apkopotie dati.

Arī Rīgas šampanietis izslāpušos latvijiešus veldzējis visnotaļ atzīstamos kvantumos un ieņēmis populārāko alkoholisko dzērienu topa otro vietu. Savas pozīcijas Latvijas iedzīvotāju dzērienu kartē neatdod arī degvīns. Vienu no šī segmenta ražojumiem – 3 graudu – pērn esam dzēruši tādos apjomos, ka tas ierindojies topa trešajā vietā.

Darbaspēka izmaksas stundā gada laikā līdz šī gada otrajam ceturksnim Eiropas Savienības (ES) valstīs palielinājās par 3.4%. Vislielākais darbaspēka izmaksu pieaugums reģistrēts Latvijā, kur darbaspēka izmaksas stundā gada laikā palielinājušās par 24.8%, liecina Eurostat dati.

Vismazākais darbaspēka izmaksu pieaugums gada laikā reģistrs Vācijā (0.7%), Maltā (1.8%) un Zviedrijā (2.2%), savukārt vislielākais - Latvijā (24.8%), Rumānijā (23.0%) un Bulgārijā (21.9%).

Lietuvā un Igaunijā darbaspēka izmaksu pieaugums pēdējā gada laikā bija attiecīgi 18.2% un 16.9%.

Tabula. Darbaspēka izmaksu izmaiņas salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada.

Igaunijā par aizvien nopietnāku problēmu kļūst transportlīdzekļa vadīšana tā dēvētajā telefona reibumā, par ko policija autovadītājus soda visai bieži, tomēr šie sodi ir pārāk maigi, raksta portāls «Delfi.ee».

Kā liecina aptauja, ko pērn veicis Igaunijas autoceļu departaments, 72% autovadītāju pie stūres atļāvušies runāt pa mobilo tālruni, un tā nebūt nav vienīgā blakuslieta, ar ko cilvēki nodarbojas braukšanas laikā - nereti viņi pie stūres arī ēd, dzer, smēķē, sarunājas ar pasažieriem.

Šogad satiksmes negadījumi, ko izraisījusi telefona lietošana pie automašīnas stūres, prasījuši jau divu cilvēku dzīvības - viens no viņiem tūdaļ pēc sarunas pabeigšanas iebraucis grāvī, otrs braucot lietojis telefonu bez brīvroku režīma. Grāvī nonākusi vēl viena automašīna, kuras vadītājs neapstājoties centies atbildēt uz tālruņa zvanu, bet šim cilvēkam paveicies un viņš palicis dzīvs, lai gan guvis traumas.

Šogad ceļu policijas darbinieki par atļautā ātruma pārsniegšanu ir apturējuši vairāk nekā 88 tūkstošus autovadītājus, turklāt nepareiza ātruma izvēle ir bijusi par pamatu vairāk nekā 1900 avārijām.

Lai arī šogad, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, samazinājies gan ceļu satiksmes negadījumu, gan cietušo un bojā gājušo skaits un Latvijai izdevies sasniegt ES izvirzīto mērķi, tomēr vēl aizvien ātruma ierobežojumu ignorēšana un nepareiza ātruma izvēle ir ierasta prakse autovadītāju vidū un pirmais izplatītākais autovadītāju pārkāpums.

Cīņā ar ātrumpārkāpējiem policija otro gadu aktīvi izmanto fotoradarus. Šī gada 10 mēnešos ar fotoradaru palīdzību sastādīti 13 566 protokoli. “Nepareiza ātruma izvēle un ātruma pārsniegšana ir galvenais iemesls apmēram trešajai daļai avāriju. Svarīgi atcerēties, ka reālajā ceļu satiksmē vadītājam pašam regulāri ir jākontrolē braukšanas ātrums. Maldīgs ir uzskats, ka neliela ātruma pārsniegšana nenodara neko ļaunu. Mēs ik dienas redzam ātras braukšanas radītās sekas – pat 10-20 km/h ātruma pārsniegšana bieži vien var būt nāvējoša,” atzīst Edmunds Zivtiņš, Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks.

Francijas Kasācijas tiesa ir nolēmusi, ka attiecības starp ASV kopbraukšanas pakalpojuma kompāniju "Uber" un autovadītāju jāklasificē kā darba līgums.

Pieslēdzoties "Uber" digitālajai platformai, starp vadītāju un uzņēmumu tiek nodibinātas subordinācijas attiecības. Tādējādi autovadītājs nesniedz pakalpojumus kā pašnodarbināta persona, bet gan kā darbinieks, secinājusi tiesa.

"Uber", izmantojot digitālo platformu, savieno autovadītājus un klientus. Pēc tam, kad "Uber" slēdza vadītāja kontu, autovadītājs pieprasīja pārklasificēt līgumattiecības ar šo uzņēmumu kā darba līgumu.

Kasācijas tiesa secinājusi, ka pašnodarbinātības kritēriji ietver iespēju veidot savu klientu loku, brīvību noteikt savu izcenojumu un brīvību noteikt pakalpojuma sniegšanas nosacījumus. Un otrādi - darba līgums balstīts uz darba devēja pilnvarām dot norādījumus, pārraudzīt to izpildi un noteikt sankcijas par doto norādījumu neievērošanu.

69%* Latvijas iedzīvotāju ir pārliecība, ka vadītājs drīkst iedzert nedaudz alkohola un pēc tam vadīt transportlīdzekli. Kā atzīst ceļu satiksmes drošības eksperti, uzskats „vienu jau var” ir maldīgs un bīstams ceļu satiksmes dalībnieku drošībai, jo arī pēc neliela daudzuma alkohola cilvēkiem mainās uztveres un reakcijas ātrums.

Ar sociāli izglītojošu kampaņu Beigta balle, ko rīko Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Valsts policiju, aicinās sabiedrību daudz striktāk izturēties pret alkohola lietošanu pirms sēšanās pie stūres, nelietojot nemaz alkohola un neļaujot to darīt arī citiem.

Maldīgs ir uzskats, ka glāze alus nemaina uztveres reakciju

Kā liecina nesen veiktā sabiedrības aptauja*, 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vadītājs pēc izdzertas pudeles alus vai sidra, glāzes vīna vai šampanieša vai arī mazās glāzes degvīna vai ruma drīkst vadīt transportlīdzekli. 43% autovadītāju atzīst, ka ir sēdušies pie stūres, pirms tam izdzerot nelielu daudzumu alkoholiskā dzēriena. Sabiedrībā valda uzskats, ka sēsties pie stūres drīkst arī tad, ja izdzerts pavisam neliels daudzums alkohola.

Vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Satiksmes dalībnieku novērojumi liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug, radot nepieciešamību šo problēmu aktualizēt plašākā sabiedrībā, veidojot sociālas kampaņas un pastiprinot kontroli uz ceļiem. Tādējādi, «lai pievērstu mobilā telefona «nozombēto» autovadītāju uzmanību un mainītu to paradumus», CSDD sāk satiksmes drošības kampaņu «Izkāp no telefona!».

«Iekāpjot auto, izkāp no telefona! Tieši tik vienkāršs ir mūsu aicinājums,» iepazīstinot ar kampaņu, uzsvēra CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Viņš skaidroja, ka mobilo telefonu ietekmē autovadītāji kļūst par apkārt neko neredzošiem un nedzirdošiem zombijiem. Tieši tādēļ gados jaunās auditorijas vidū populārā zombiju tematika izmantota arī CSDD kampaņā «Izkāp no telefona!».

Aizejošais gads loģistikas nozarē iezīmējās ar daudziem izaicinājumiem, ko radīja gan pandēmija, gan karš Ukrainā, kā arī smago automašīnu šoferu trūkums, kas kļūst aizvien lielāks visā Eiropā un Latvijā.

Lai nozare 2023. gadā spētu stabilizēties un attīstīties, jāņem vērā trīs būtiski aspekti: diversifikācija, turklāt, ne tikai sadarbības valstu jomā, bet arī kravu veidos; atjaunojamās enerģijas jaudas pastiprināšana, t.sk. arī komerctransporta nozarē; investīcijas infrastruktūrā.

2022. gads nozarei nebija viegls – visa gada garumā bija lielāka vai mazāka nestabilitāte, ko radīja inflācija, sankcijas, izejvielu cenas un ģeopolitiskā situācija. Covid-19 un karš Ukrainā destabilizēja daudzas sadarbības, bet vēl daļu vienkārši pārtrauca, tāpēc nozarē aktīvi tika meklētas jaunas iespējas sadarbībai – gan loģistikas risinājumu ieviešanai, gan sadarbībai starpvalstu līmenī. Ņemot vērā, ka Latvijā dominējošais transporta veids ir tieši sauszemes transports, mēs izteikti izjutām cenu pieaugumu, taču, salīdzinot ar citiem transporta veidiem, situāciju izdevās saglabāt vairāk vai mazāk stabilu.

24. novembra naktī Rīgā izvedīs sniegu no Vecrīgas un Brīvības pieminekļa apkārtnes. Ielu un tiltu uzturēšanas uzņēmumi Rīgā strādā pastiprinātā režīmā visu diennakti, un brauktuvju apstrāde ar pretslīdes materiāliem Rīgā turpinās joprojām, informē Rīgas dome.

Pilsētas maģistrālās ielas Rīgā ar pretslīdes materiāliem tiek apstrādātas pat vairākkārt, lai nodrošinātu ielu caurbraucamību. Taču tā kā Rīgā joprojām turpina snigt un uzsnigušā sniega kārta arvien atjaunojas, autovadītāji ir aicināti ņemt vērā, ka braukšanas apstākļi snigšanas laikā ir apgrūtināti.

Satiksmes departaments aicina autovadītājus izvēlēties laika apstākļiem un ceļa apstākļiem atbilstošu braukšanas ātrumu un ievērot drošu distanci. Prakse liecina, ka nokrišņu apstākļos kopējā satiksmes plūsma pilsētā ir lēnāka, tāpēc departaments aicina autovadītājus rēķināties, ka ceļā pavadītais laiks būs ilgāks nekā laika apstākļos bez nokrišņiem. Autovadītājus, kuru transportlīdzekļi vēl nav aprīkoti ar ziemas riepām, apledojuma veidošanās un snigšanas apstākļos aicinām nebraukt ar automašīnu, lai neapdraudētu savu un citu satiksmes dalībnieku drošību.

Lielākajai daļai autoīpašnieku ir salīdzinoši vājas zināšanas par zaudējumu veidiem, kādus sedz OCTA apdrošinātāji. Tikai desmitā daļa zina vairāk par trim zaudējumu veidiem, kurus kompensē apdrošinātāji un vairums joprojām uzskata, ka OCTA sedz tikai zaudējumus par transportlīdzekļa bojājumiem vai bojāeju, noskaidrots Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pērn decembrī veiktajā aptaujā.

Tikai 24,7% autovadītāju ir informēti, ka apdrošinātājs maksā atlīdzību par CSNg cietušās personas veselībai nodarītiem zaudējumiem tik ilgi, kamēr vien saglabājas veselībai nodarītais kaitējums un rodas izdevumi saistībā ar šo kaitējumu.

62,3% respondentu pareizi prata atbildēt, ka OCTA atlīdzību limits ir maksimālā naudas summa, kas paredzēta visiem CSNg cietušajiem par nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem, atbilstoši nodarīto zaudējumu apmēram. Savukārt 62,8% aptaujāto norādīja, ka Latvijā patlaban spēkā esošie OCTA atlīdzības limiti par CSNg nodarītiem zaudējumiem mantai un personai ir pietiekami augsti. Šie rezultāti parāda, ka lielākā daļa autoīpašnieku zina par to, ka atlīdzību limiti par CSNg nodarītiem zaudējumiem mantai un personai Latvijā ir tādi paši kā citās Eiropas valstīs - attiecīgi 1 un 5 miljonu apmērā, kā to nosaka ES direktīva, tomēr sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka tādējādi kā atlīdzība būtu jāsaņem šis maksimālais apmērs.

Gandrīz puse (43%) autovadītāju izvēlas iegādāties obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) polises degvielas uzpildes stacijās (DUS) brīžos, kad tuvojas esošās OCTA beigu termiņš.

Savukārt katrs ceturtais atzinis, ka OCTA iegādājies DUS, jo nav bijusi iespēja izdarīt to internetā, secināts apdrošināšanas sabiedrības ERGO un Statoil veiktajā pētījumā.

Kā citus iemeslus OCTA pirkšanai DUS autovadītāji minējuši, ka tas ir ērtākais veids kā to izdarīt (12%), vai tuvumā nebija apdrošināšanas filiāļu (8%). Tikai 2% autovadītāju atzinuši, ka OCTA DUS iegādājas pēc tam, kad Ceļu policija konstatējusi, ka tie satiksmē bija piedalījušies bez apdrošināšanas.

Statoil Fuel & Retail Latvija veikala preču un pakalpojumu attīstības direktors Gatis Pavārs norāda, ka aptaujas dati pierāda – OCTA polises lielai daļai autovadītāju ir «pēdējā brīža» pirkums.