Eksperti

Aviācija nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus

Raimonds Gruntiņš, Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) Reģionālo attiecību direktors, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienība ir izvirzījusi priekšlikumu dalībvalstīm, aicinot nodrošināt koordinētu pieeju brīvākiem pārvietošanās ierobežojumiem.

Veselība un drošība jebkurā brīdī ir un būs galvenā prioritāte, bet aviācijas nozares uzņēmumi, kas vēsturiski ir raduši strādāt stingri kontrolētā vidē, ir gatavi risinājumiem brīvākai ceļošanai, nekompromitējot galveno prioritāti – veselību un drošību.

Jau pēdējo 10 mēnešu laikā aviācijas nozares profesionāļi ir spēcīgi demonstrējuši to, kā spēj pielāgoties strauji mainīgai videi, padarot to vēl drošāku un ieviešot virkni jaunu veselības piesardzības pasākumu. Pateicoties visaptverošai un rūpīgai pieejai, redzam, ka tieši tādēļ ir izdevies ierobežot vīrusa izplatību nozarē.

Saskaņā ar EASA/ECDC vadlīnijām Covid-19 testēšanai un karantīnai ceļotājiem, kuri izmanto gaisa satiksmes pakalpojumus (pielikumu aviācijas veselības drošības protokolam) – ceļotāji, kuri izmanto šo transporta veidu, veido mazāk nekā 1% no visiem konstatētajiem Covid-19 gadījumiem un tie nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus. To apstiprina arī Latvijas SPKC dati, kas norāda, ka kopš pandēmijas sākuma ar lidmašīnām Latvijā ir ievesti tikai 1% saslimušo gadījumu, kas ir 223 no 21 313. Papildus tam Civilās aviācijas aģentūras dati norāda, ka Latvijā Covid-19 saslimšana konstatēta 1 no 4 148 ieceļotājiem.

To, ka Covid-19 izplatības rādītājus nepalielina gaisa satiksme, apstiprina arī vairāki pētījumi. Piemēram, ACI Europe lidostu pasažieru datu analīze par 2020. gada trešo ceturksni viennozīmīgi noraida jebkādu saikni starp gaisa satiksmi un Covid-19 izplatības rādītāju pieaugumu. Papildus tam Oxera pētījums apstiprina, ka infekcijas ievešanas risks ar starptautiskajiem ceļojumiem ir jāizvērtē attiecībā pret iekšzemes infekcijas līmeni. Pētījumā prognozēts, ka ik nedēļu no ES Lielbritānijā ielidojušajiem 409 800 pasažieriem tikai 0,01% gaisa ceļotāju varētu būt inficēti un nonākt starp Lielbritānijas iedzīvotājiem. Tas ir līdzvērtīgi vienai inficētai personai uz 10 000 ceļotāju.

Savukārt McMaster HealthLabs Kanādā arī publiskojusi starpziņojums par savu ielidojošo starptautisko pasažieru Covid-19 pētījumu, kas arī apstiprina, ka 99% pasažieru bijuši negatīvi testa rezultāti. Laboratorija norāda, ka šis ir jaudīgs rīks, lai pieņemtu “uz zinātni balstītus politiskus lēmumus”, un noraida karantīnu kā atbilstošāko pieeju vīrusa izplatības ierobežošanai. Lidsabiedrības un lidostas turpina uzskatīt, ka starp augsta un zema riska zonām ceļojošo pasažieru ātrā testēšana var veicināt un atbalstīt saslimšanas gadījumu noteikšanu starp asimptomātiskiem ceļotājiem.

Kaut arī pandēmijas sākumā tieši aviopasažieri bija tie, kas Covid-19 infekciju ieveda pirmie, laika gaitā situācija ir radikāli mainījusies un šobrīd tieši aviācijas nozare ir uzskatāma par salīdzinoši drošāko pārvietošanās veidu, bet ceļotāji – par zema riska grupu. Neraugoties uz to, aviācijas nozare vēl joprojām kļūdaini tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem riska faktoriem, uz kuru attiecina vislielākos ierobežojumus. Jāuzsver – ieviestie ierobežojumi aviācijas nozarē ir ārkārtīgi dārgi un kopējā zaudētā pievienotā vērtība ir mērāma simtos tūkstošos eiro.

Jau redzam, ka arī Latvijā veiksmīgi ir ieviesta elektroniskā pašdeklarēšanās sistēma, kas būtiski pilnveido jaunu gadījumu izsekojamību ceļotāju vidū, līdz ar to uzlabojot drošību. Tomēr piemērotais pašizolācijas nosacījums pats par sevi nav efektīvākais risinājums un to apstiprina arī nozares eksperti.

Diemžēl karantīnas noteikšana ceļotājiem ir pierādījusi sevi kā neefektīvu risinājumu, tādēļ nesen Eiropas un starptautiskās aviācijas asociācijas aicināja Eiropas valstu valdības nekavējoties atcelt karantīnas pasākumus un citus ceļošanas ierobežojumus, ņemot vērā jaunas rekomendācijas, kuras publiskojusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (European Union Aviation Safety Agency (EASA)) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (European Centre for Disease Prevention and Control (ECDC)).

Pašizolācija pati par sevi ir ne tikai neefektīvs rīks, bet tas arī negatīvi ietekmē nozares atveseļošanos. Ceļotāji apzināti izvēlas doties turp, kur pašizolācija nav prasība, kas ir ļoti skaidrs signāls, ka aviācijas nozare neatkopsies, kamēr mēs nevarēsim atrast alternatīvu, efektīvu risinājumu, kas nodrošina vismaz ekvivalentu epidemioloģisko drošību karantīnas vai pašizolācijas pasākumiem.

Pašreizējie ierobežojumi būtiski ietekmē Eiropas Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, lielā mērā ietekmējot pasažieru izvēli doties pārrobežu ceļojumā.

Lai Eiropas un pasaules ekonomika funkcionētu, ir jādomā par ilgtermiņa risinājumiem, kā, piemēram, droša vakcīna pret vīrusu vai efektīvi testēšanas pasākumi. Eiropas Komisijas paziņojumos rosināts izmantot elastīgu, pakāpenisku pieeju, nolūkā atjaunot neierobežotu pārvietošanās brīvību, no vispārējiem ierobežojumiem pārejot uz mērķtiecīgākiem pasākumiem, kas papildinātu fiziskās distancēšanās pasākumus, gadījumu izsekošanu un testēšanu.

Papildus tam globālā līmenī IATA aicina izstrādāt un ieviest ātras, precīzas, cenas ziņā pieejamas, viegli izmantojamas, pielāgojamas un sistemātiskas Covid-19 testēšanas metodes visiem pasažieriem pirms izlidošanas kā alternatīvu pašizolācijas pasākumiem, lai atjaunotu globālo gaisa satiksmi. 88% no starptautiskās aptaujas respondentiem apliecina, ka būtu gatavi veikt testēšanu, ja tā būtu alternatīva karantīnai vai pašizolācijas pasākumiem. IATA sadarbojas ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un veselības autoritātēm, lai spētu ātri ieviest šādu risinājumu.

Aviācijas nozare, kas pērn pārsniedza 3% ietekmi uz Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) un ir cieši saistīta ar tūrisma, viesmīlības nozarēm, ir kritiskā stāvoklī neelastīgo ceļošanas ierobežojumu dēļ. Tie ne tikai negatīvi ietekmē ekonomisko situāciju, bet arī ierobežo cilvēku tiesības brīvi ceļot, ne vienmēr sasniedzot epidemioloģiskos mērķus, it īpaši, kad Covid-19 valstī jau ir nokļuvis un izplatās iekšēji.

Globālās savienojamības sabrukšana un tās dēļ radušās ekonomiskās sekas ir svarīgi argumenti, lai valdības investētu šāda veida testēšanā, kas palīdzētu atkal atvērt robežas. Šīs krīzes radītās cilvēku un globālās ekonomikas ciešanas tiks paildzinātas, ja aviācijas nozare, no kuras ir atkarīgi vismaz 65,5 miljoni darbavietu, sabruks pirms pandēmijas beigām. Un valstu atbalsta apmērs, lai šādu sabrukšanu novērstu, aizvien palielinās. Ekonomikai un iestādēm ir jāstrādā kopīgi, lai rastu pareizo līdzsvaru, kas samērīgi veicina ekonomikas atveseļošanos, bet nodrošina arī sabiedrības veselības aizsardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē apturēto un samazināto lidojumu skaita dēļ pērn Latvijā mainījusies civilās aviācijas drošuma risku struktūra, palielinoties atgadījumiem, kas varētu būt saistīti ar civilās aviācijas personāla nepietiekamu lidojumu pieredzi.

Tā secināts valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) publicētajā Lidojumu drošuma pārskatā par 2020.gadu.

2020.gadā palielinājies navigācijas kļūdu izraisīto atgadījumu skaits civilajā aviācijā, kas pērn apsteidza iepriekšējo gadu otro visbiežāko kategoriju - sadursmes ar putniem. CAA navigācijas kļūdu salīdzinoši lielo skaitu skaidro ar to, ka lidojumu apkalpēm, veicot ievērojami mazāk lidojumu, ir nepietiekama prakse (gan pārvietojoties pa lidlauka peronu, gan lidojumu laikā), kas izraisa biežākas kļūdas navigācijā.

2019.gadā tika ziņots par 81 atgadījumu, kas saistīts ar navigācijas kļūdu, kamēr pērn - par 82 šādiem atgadījumiem, neskatoties uz to, ka kopējais lidojumu skaits lidostā "Rīga" 2020.gadā (35 591 lidojumi) ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar 2019.gadu (87 007 lidojumi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies

LETA, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc papildu palīdzības pie valdības vērsīsies tikai tad, ja situācija aviācijā neuzlabosies arī nākamā gada pavasarī, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Ja pavasarī darbības apmēri sāks augt un vasarā darbība atgriezīsies normālās sliedēs, mēs domājam, ka otrs ieguldījums nebūs nepieciešams. Vienlaikus mēs redzam, ka virkne Eiropas aviokompāniju jau dodas pie valdībām ar lūgumu par otrās kārtas palīdzību. Ja mēs pavasarī redzēsim, ka situācija nemainās un būs jāsecina, ka Covid-19 nekur nav pazudis, tad arī mums būs jādodas pie valdības," atzina "airBaltic" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka vasarā "airBaltic" kapitālā valsts ieguldītie 250 miljoni eiro galvenokārt izlietoti, lai segtu ar Covid-19 krīzi saistītās fiksētās izmaksas, kā arī, lai segtu kompensācijas aptuveni 700 atlaistajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Aviācijas dzīvotspējai jālīdzsvaro vīrusa izplatības riskus un ekonomikas lejupslīdes riskus

LETA, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir svarīgi izstrādāt zinātniski pamatotas vērtēšanas metodes, lai līdzsvarotu vīrusa izplatības riskus un ekonomikas lejupslīdes un sabrukuma riskus, jo aviācija bez pasažieriem nav iespējama, ceturtdien Eiropas Aviācijas samitā pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Samita uzmanības centrā bija Covid-19 ietekme uz aviācijas nozari, kas pandēmijas izraisīto starptautisko pasažieru aviopārvadājumu ierobežojumu dēļ ir īpaši cietusi. Samita dalībnieki diskutēja par Covid-19 ietekmi uz aviācijas nozari un veidiem, kā efektīvi un vienlaikus videi draudzīgā veidā pārvarēt pandēmijas izraisīto krīzi. Tā kā transporta nozarei kopumā un jo īpaši aviācijai ir jāsniedz būtisks ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā, Vācija, kas 1.jūlijā pārņēma prezidentūru ES Padomē, aicināja nozares attīstību skatīt, raugoties no klimata prizmas.

Linkaits, uzrunājot samita dalībniekus, uzsvēra, ka pandēmijas izplatības datu kvalitāte ir būtiski svarīga nozares stabilitātei un prognozējamībai, jo tieši ietekmē iespējas atjaunot aviācijas pakalpojumus uz galamērķiem, kas veido Eiropas gaisa transporta galvenos tirgus, tostarp uz trešajām valstīm. Ir svarīgi izstrādāt zinātniski pamatotas vērtēšanas metodes, lai līdzsvarotu, no vienas puses, vīrusa izplatības riskus, bet no otras - ekonomikas lejupslīdes un sabrukuma riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrētā lidsabiedrība "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") šogad plāno gaisa floti palielināt līdz 60 lidaparātiem, informē "SmartLynx" pārstāvji.

Šobrīd SmartLynx Airlines operē ar 33 lidmašīnām, aprīlī tiks piegādātas vēl piecas, bet pārējās 22 – pakāpeniski līdz vasaras sezonas beigām.

Uzņēmuma floti veido Airbus A320 (25), A330-300 (6) un A321 (4) modeļu gaisa kuģi. Vēl divas ir Airbus A321F gaisa kravas lidmašīnas, bet jau aprīlī floti papildinās arī pirmā Boeing 737 MAX 8 lidmašīna.

“Prognozējam, ka flotes lieluma ziņā šogad apsteigsim pāris lielos pasaules aviācijas vārdus, taču konkrētāk par to varēsim runāt tad, kad būsim saņēmuši visus lidaparātus. Galvenokārt tieši Covid-19 krīzes sākumā gūtā pieredze palīdzēja mums turpināt attīstīt ilgtspējīgu kompānijas izaugsmi, lai savu 30. dzimšanas dienu sagaidītu ar rekordaugstu lidmašīnu skaitu. Līdz ar flotes paplašināšanos pieaug arī mūsu darbinieku skaits – šobrīd Rīgas birojā esam jau 300, un līdz gada beigām plānojam aizpildīt vēl aptuveni 40 vakances. Ceram sagaidīt nākamo dzimšanas dienu jau kā lielākais Latvijas darba devējs aviācijā,” saka SmartLynx Airlines vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas tirgus nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī, tomēr redzams arvien lielāks pieprasījums pēc aviopakalpojumiem, teica Latvijā reģistrētās aviosabiedrības "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") valdes loceklis Žīgimants Surints.

Viņš stāstīja, ka aviācijas tirgus ir piedzīvojis lielas svārstības. 2020.gadā šis bizness teju pārstāja eksistēt. Arī "SmartLynx" samazināja savu lidmašīnu floti no 22 līdz 12 lidaparātiem. Savukārt jau 2020.gada beigās uzņēmuma flotē bija 35 lidmašīnas, jo tika izlemts, ka krīze ir arī iespēju laiks, lai atsāktu izaugsmi.

"Ņemot vērā, ka 40% no mūsu izmaksām ir saistītas ar lidmašīnām, mēs šajā laikā nodrošinājāmies ar izdevīgiem lidaparātu izmantošanas nosacījumiem ilgtermiņā, jo arī lidmašīnu līzinga tirgu spēcīgi ietekmēja pandēmija," stāstīja Surints.

Viņš uzsvēra, ka, protams, pandēmijas laiks radīja arī daudz citu izaicinājumu, un pat divus gadus pēc pandēmijas sākuma aviācijas tirgus joprojām nefunkcionē tā, kā tas funkcionēja pirms tam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Linkaits: Nepieciešamības gadījumā valdība būs gatava atbalstīt airBaltic

LETA, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamības gadījumā valdība būs gatava atbalstīt Latvijas nacionālo aviokompāniju "airBaltic", otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Valdība apzinās, cik nopietns un sistēmisks uzņēmums ir "airBaltic" un arī aviācija kopumā Latvijas sasniedzamības nodrošināšanai. To mēs piefiksējam katru reizi, kad lemjam par kādiem ierobežojumiem, kas ir saistīti ar pārvietošanos starp valstīm," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī norādīja, ka situācija aviācijā neuzlabojas - pandēmijas vilnis joprojām turpina velties pār Eiropu, tādējādi pasažieru pārvadājumi starp valstīm joprojām ir pašā zemākajā līmenī.

Vienlaikus Linkaits atzīmēja - ir cerība, ka pavasara beigās vai vasaras sākumā epidemioloģiskā situācija jau ļaus ceļot. "Ir cerība, ka pavasara beigās, vasaras sākumā situācija būs tāda, ka ceļojumi būs iespējami, un tad arī viena liela daļa "airBaltic" flotes tiks izmantota tāpat kā agrāk," sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozares eksperti prognozē, ka 2022. gadā pasaules gaisa satiksme no krīzes būs atguvusies 70% apmērā, bet līdz 2024.gadam - pilnībā, stāsta Serkans Kaptans (Serkan Kaptan), TAV Airports izpilddirektors un Eiropas Starptautiskās lidostu padomes (Airports Council International Europe) valdes loceklis.

Lai gan pēdējie divi gadi ir bijis vissarežģītākais periods civilās aviācijas vēsturē, ilgtermiņā aviācijas nozare strauji attīstīsies un pasažieru skaits tikai pieaugs, atzīmē S. Kaptans. Viņš stāsta, ka šobrīd tiek lēsts, ka līdz 2040. gadam katru gadu lidostas visā pasaulē apkalpos apmēram 19 miljardus pasažieru, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā 2019. gadā. Šis pieaugums prasīs papildu investīcijas lidostās, un pašlaik tiek uzskatīts, ka, lai apkalpotu tik lielu pasažieru skaitu, lidostās visā pasaulē būs jāiegulda vismaz 2,4 triljoni ASV dolāru, skaidro TAV Airports izpilddirektors.

Fragments no intervijas

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā šajā laikā veicies TAV Airports?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikai ir nepieciešama aviācijas nozare

Artūrs Kokars, Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis, 15.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd svarīgāk kā jebkad agrāk ir apzināt nozares, kuras palīdzēs Latvijas ekonomikai pārdzīvot šo krīzi un pēc tās atveseļoties. Viena no tām ir aviācija, kas ne tikai sniedz iespēju mūsu iedzīvotājiem brīvi pārvietoties un veidot starptautiskās biznesa saites, bet tiešā veidā ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku labklājību.

2019. gadā aviācijas nozare Latvijā radīja 3,5% pievienoto vērtību iekšzemes kopproduktam (IKP), kā arī nodrošināja ap 30 000 labi apmaksātas darbavietas. Nozares pievienotā vērtība ir nozīmīga sabiedrībai un ietekmē daudzus mūsu dzīves aspektus.

Ekonomikā, kuru stimulē spēcīgs aviācijas sektors ar daudziem savienojumiem un lidojumu galamērķiem, tiek piesaistītas tiešas investīcijas un radītas jaunas darbavietas, kas rada ilgtermiņa pozitīvo ietekmi uz IKP. Ņemot vērā, ka Latvija joprojām ir spēcīgs Baltijas tranzītmezgls ar savu nacionālo lidsabiedrību un konkurētspējīgu lidostu, ir svarīgi apzināties aviācijas nozari kā ilgtermiņa ieguldītāju valsts ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par vienu rezerves daļu cīnās desmit pretendentu

Armanda Vilciņa, 26.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lidosta ir pabeigusi publiskā iepirkuma procedūru jaunā pasažieru izlidošanas termināļa būvniecībai Viļņas lidostā.

Par uzvarētāju atzīts Eikos Statyba, kas būvēs termināli starp VIP termināli ar konferenču centru un veco pasažieru termināli. Līguma kopējā vērtība ir 41,5 miljoni eiro (bez PVN).

“Lietuvas galvenajai lidostai ir jābūt pasažieriem ērtai, jāatbilst starptautiskajiem standartiem un jāpilda savas funkcijas. Jaunais Viļņas lidostas terminālis sniegs būtisku ieguldījumu aviācijas sektora attīstībā, paverot jaunas kapacitātes iespējas. Pieaugot pasažieru plūsmai lidostā, ir svarīgi nodrošināt komfortablus un mūsdienu standartiem atbilstošus apkalpošanas apstākļus,” sacīja satiksmes un sakaru ministrs Mariuss Skuodis.

“Novērtējam publiskā sektora spēju ātri un elastīgi reaģēt mainīgajā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā situācijā, kā arī prioritizēt šādu nozīmīgu valsts infrastruktūras projektu attīstību neatkarīgi no esošās situācijas. Uzskatām, ka pieredze, kas gūta sarežģītu konstrukciju būvniecībā, tostarp mūsu jau pabeigtajā Viļņas lidostas VIP termināļa būvniecības projektā, būtiski veicinās jaunā termināļa būvniecības veiksmīgu realizāciju,” skaidroja Eikos Statyba vadītājs Almants Čebanauskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Roterdama noliedz tilta demontāžu Bezosa superjahtas pārvietošanai

LETA--AFP, 04.02.2022

Bezosa milzīgā 430 miljonus eiro vērtā trīsmastu jahta tiek būvēta Roterdamas pievārtē esošajā Alblaserdamā. Tā ir pārāk liela, lai varētu izkuģot zem 1878.gadā būvētā tilta, kuru pārbūvēja pēc tam, kad 1940.gadā Otrā pasaules kara laikā to sabombardēja nacistiskās Vācijas aviācija.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes ostas pilsēta Roterdama nav saņēmusi lūgumu atļaut uz laiku demontēt vēsturisku tiltu, lai cauri varētu izbraukt interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" dibinātāja Džefa Bezosa jaunā superjahta.

Pilsētas mērs noliedzis, ka ir pieņemts lēmums par tilta pagaidu demontāžu, lai gan iepriekšējā dienā pašvaldības preses pārstāve ziņu aģentūrai AFP apstiprināja, ka ir apmierināts kuģubūves uzņēmuma lūgums demontēt pazīstamā Koningshuvena tilta centrālo daļu.

Tāds lēmums izraisīja sašutumu un kritiku sociālajos medijos.

Tomēr Nīderlandes laikraksts "Algemeen Dagblad" citē Roterdamas mēru Ahmedu Abutalebu sakām, ka, viņaprāt, "ažiotāža ir diezgan savāda. Nekas vēl nav nolemts, nav pat pieteikuma atļaujai".

Viņš informējis, ka pašvaldība jautājumu izskatīs, kad būs saņemts pieteikums atļaujai un būs izvērtēta demontāžas ietekme, tostarp, vai to iespējams veikt, nebojājot vēsturisko tiltu, kā arī tas, vai Bezoss apmaksās ar to saistītos izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Straujais gāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka tās saglabāsies zemas visu ziemu

LETA, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaismas gadus priekšā konkurentiem jeb kāpēc uzņēmumiem meklēt laimi ilgtspējā?

Jānis Ozoliņš, SEB bankas Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītājs, 09.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad teju visapkārt runā par ilgtspēju, var rasties priekšstats, ka mēs katrs gan savā, gan savu uzņēmumu ikdienā ievērojam labākās ilgtspējas vadlīnijas un tiecamies būt atbildīgāki, zaļāki un rūpīgāk izturēties pret mūsu nākotni.

Tomēr realitātē redzams, ka tikai neliela daļa uzņēmumu sākuši reālu un nopietnu pārmaiņu procesu un domā tālāk par uzrakstītajām korporatīvās sociālās atbildības politikām. Varētu pat teikt, ka trends šobrīd ir par to domāt un runāt, bet mazāk – darīt. Taču ir skaidrs, ka uzņēmumi, kas nopietni integrē ilgtspējas aspektus savā darbā, ilgtermiņā būs gaismas gadus priekšā konkurentiem. Kāpēc uzņēmumiem ilgtspēja ir interesanta un vai tā vispār atmaksājas?

Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt

Ilgtspēja īpašu aktualitāti ieguvusi Covid-19 laikā, kad daudz runājam par to, kā pasaules ekonomika atkopsies pēc šīs krīzes un redzam, ka šī ir lieliska iespēja izaugsmi balstīt tieši uz ilgtspējas pleciem. Tomēr sapratne par to, ko tieši tas nozīmē, ir diezgan atšķirīga. Ilgtspējas koncepts sniedzas krietni tālāk par dabai draudzīgu dzīvesveidu un zaļajiem ekoveikaliem. Viena no vienkāršākajām ilgtspējas definīcijām ir: ”Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paziņoja, ka alianse nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas, kā to aicinājusi darīt Kijeva, lai apturētu Krievijas uzlidojumus.

"Sabiedrotie ir vienisprātis, ka mums nevajadzētu NATO lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā vai NATO karavīrus Ukrainas teritorijā," pēc alianses ārlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja Stoltenbergs.

"Vienīgais veids, kā ieviest lidojumiem slēgto zonu, ir iesūtīt NATO kaujas lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā un tad noteikt šo lidojumiem slēgto zonu, notriecot Krievijas lidmašīnas," sacīja Stoltenbergs. "Ja mēs to darītu, mēs nonāktu pie kaut kā, kas varētu izvērsties par pilna mēroga karu Eiropā, iesaistot daudz vairāk valstu un nodarot daudz lielākas cilvēku ciešanas. Tas ir iemesls, kāpēc mēs pieņēmām šo sāpīgo lēmumu."

"Mums kā NATO sabiedrotajiem ir atbildība neļaut šim karam iziet ārpus Ukrainas, jo tas būtu vēl bīstamāk, vēl postošāk un var izraisīt vēl lielākas cilvēku ciešanas," sacīja Stoltenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LGS saņems 26 miljonus eiro gaisa satiksmes vadības torņa celtniecībai

Db.lv, 22.12.2022

Starptautiskā arhitektūras konkursā par Latvijas gaisa satiksmes (LGS) vadības torņa nākotnes vizuālo tēlu lidostā Rīga 2018.gadā uzvarēja ARHIS Arhitekti, sadarbībā ar Leo A Daly.

Avots: ARHISarhitekti/Facebook

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta transporta komiteja izskatīja un atbalstīja VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) iesniegto projektu ar līdzfinansējumu 50 procentu jeb 26,263 miljonu eiro apmērā gaisa satiksmes infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai divējādam lietojumam, proti, gan civiliem, gan militāriem mērķiem.

“Ģeopolitiskā situācija saistībā ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā radīja nepieciešamību aktīvi attīstīt un stiprināt militārās spējas, kur aviācija ir viena no būtiskām komponentēm. Strikti reglamentētajā aviācijas nozarē arvien vairāk tiek noteiktas jaunas prasības, kas vērstas galvenokārt uz gaisa satiksmes vadības drošuma līmeņa paaugstināšanu. Drošuma līmeņa paaugstināšanas priekšnoteikums ir infrastruktūras tehniskā un tehnoloģiskā attīstība, tai skaitā tās pielāgošana militāriem mērķiem. Sākotnēji LGS plānoja realizēt jaunā gaisa satiksmes vadības torņa projektu, izmantojot savus līdzekļus un aizņēmumu bankā, taču Covid 19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas aviācijas nozarē ir radījušas tādu situāciju, kurā tas vairs nav iespējams. Tāpēc ir liels prieks, ka mums, LGS vadībai, un uzņēmuma speciālistiem, ir izdevies sagatavot kvalitatīvu projektu, kas saņēmis Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) atbalstu un ļaus izmantot Eiropas Savienības līdzekļus šī nozīmīgā projekta realizācijai,” uzsver LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" darbu sācis modernizētais 2.perons, kas galvenokārt paredzēts biznesa aviācijas gaisa kuģu apkalpošanai, informē lidosta "Rīga".

2.perons atrodas iepretī FBO RIGA biznesa aviācijas terminālim un modernizācijas ietvaros tajā izbūvēts paplašinājums ar betona un asfaltbetona segumu vairāk nekā 12 000 kvadrātmetru platībā, izveidojot divas jaunas fleksibla plānojuma gaisa kuģu stāvvietas.

Līdz ar to kopējais stāvvietu daudzums 2.peronā pieaudzis līdz sešām, no tām trīs atrodas tiešā biznesa termināļa tuvumā, dodot iespēju pasažieriem ātri un ērti sasniegt termināli kājām.

Projekta ietvaros modernizēta arī esošā 2. perona daļa, inženiertīkli un apgaismojuma sistēma. Darbus veica atklātā konkursā izvēlētā akciju sabiedrība "ACB".

Projekta kopējās izmaksas veido 2,5 miljonus eiro un tas ir viens no investīciju projektiem, ko lidosta "Rīga" šogad īsteno biznesa dažādošanas un konkurētspējas paaugstināšanas nolūkā, izmantojot pandēmijas laika sniegtās iespējas veikt intensīvus būvdarbus lidlauka teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - CityBee Latvija reģionālais vadītājs Krištofs Hegedjušs

Armanda Vilciņa, 07.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir profesionāla komanda, efektīva resursu pārvaldība un pareizi izstrādāta stratēģija, domā Krištofs Hegedjušs, CityBee Latvija reģionālais vadītājs.

Lai uzņēmums ilgtermiņā sasniegtu nospraustos mērķus, vadītājam jāspēj paredzēt nākotnē potenciāli sagaidāmās problēmas, jāizvērtē iespējamie riski un attiecīgi jārīkojas, spriež K.Hegedjušs, piebilstot, ka visa pamatu pamatā ir plānošana. Pasaule nemitīgi mainās, tāpēc tai līdzi jāmainās arī uzņēmējiem - tas, kas tiek uzskatīts par labu šodien, iespējams, tāds vairs nebūs rīt, tāpēc sniegto pakalpojumu kvalitāte nepārtraukti jāuzlabo, atzīmē CityBee Latvija reģionālais vadītājs.

Seko ģimenes piemēram

Lai gan esmu dzimis Latvijā, uzaugu un mācījos Ungārijā, stāsta K.Hegedjušs, kurš šajā valstī guva arī savu pirmo darba pieredzi. “Vēl būdams skolnieks, vasaras brīvlaikos iesaistījos ģimenes biznesā un pavadīju latviešu tūristus Ungārijā, bet, kad sāku studijas Londonā, kā maiņas vecākais strādāju kādā glaunā interneta kafejnīcā. Mana ģimene bija cieši saistīta ar aviāciju, tāpēc likumsakarīgi, ka arī es, pēc vidusskolas beigšanas, nolēmu sevi profesionāli attīstīt tieši šajā jomā. Tā kā Ungārijā apgūt aviācijas menedžmentu nebija iespējams, devos uz Londonu, un neslēpšu - šī valsts man ļoti iepatikās. Biju apmierināts gan ar vidi, gan ar studijām, kas studentiem sniedza iespēju ne tikai iepazīties ar nozares specifiku, bet apgūt arī vispārējās vadības teoriju un aviācijas praktiskās lietas, par ko ļoti priecājos,” norāda K.Hegedjušs, kurš drīz pēc tam aviācijas nozarē sāka arī strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vīruss atmasko ekonomikas ielaistās kaites

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar CSP publicēto ātro vērtējumu, 2020. gada 2. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 9,8%. IKP kritums ir nedaudz lielāks nekā varēja gaidīt uz pieejamās informācijas bāzes (mans IKP izmaiņu vērtējums bija apmēram -8,5%), bet nevar runāt par pārsteigumu, jo nenoteiktība ir ļoti liela.

Turklāt, kā norāda paši statistiķi, šie dati var tikt ievērojami pārrēķināti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomiskā aktivitāte sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 7,5%.

Ar ļoti lielu pārliecību var teikt, ka 3. ceturksnī IKP pieaugs pret iepriekšējo ceturksni, bet par 4. ceturksni bažas pieaug. Savukārt skats uz nākamo un turpmākajiem gadiem kļūst gaišāks, pateicoties koronvīrusa vakcīnu straujajai attīstībai.

Ir likumsakarīgi, ka kritums pakalpojumu nozarēs 2. ceturksnī bija ievērojami lielāks jeb 11,0%. Pandēmija ir krīze, kas visvairāk ietekmē cilvēku saskarsmi, no kuras vairāk atkarīgi ir pakalpojumi. Iespējams, ka detalizētajos datos pēc mēneša redzēsim viesnīcu un restorānu vai atpūtas un izklaides nozaru sarukumu pat vairāk nekā uz pusi. Latvijā turklāt izpaužas tranzīta nozares kaites, kas sākās jau pirms pandēmijas. Gluži kā cilvēkiem, tā arī nozarēm vīruss atklāj vājās vietas – jomās, kur jau bija slikti, kļūst vēl sliktāk. Turklāt situācija tranzītā turpināja pasliktināties arī 2. ceturkšņa ietvaros, tāpēc arī gada 2. pusē nekas labs nav gaidāms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru pārvadājumu nozare 2020.gadā piedzīvojusi pamatīgu pasažieru skaita samazinājumu gan aviācijā, gan dzelzceļa līnijās, gan autobusu pārvadājumos. Lai arī nozare ir regulēta un uzņēmumi darbojas ar valsts dotācijām vai atbalstu, jau šobrīd ir jādomā, cik lielas izmaksas valsts var atļauties, subsidējot pasažieru pārvadājumus.

Nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad ir saņēmusi vairākkārtēju valsts atbalstu, lielākā no atbalsta summām – 250 miljoni eiro, un paredzams, ka atbalsts kompānijai būs nepieciešams arī 2021. gadā. Pasažieru kritums ir arī AS "Pasažieru vilciens" – pirmajā pusgadā kopumā par vairāk nekā 30%, kas nozīmē, ka otrajā ceturksnī kritums pārsniedzis 50%.

Pasažieru samazinājums smagi skāris arī autotransporta pasažieru pārvadājumus, jo sevišķi brīžos, kad tika noteikts ierobežojums par daļēju transportlīdzekļa aizpildījumu. Tomēr paralēli šis gads aizritējis arī sabiedriskā transporta pakalpojumu konkursa noskaņā.

"Pirmo reizi Latvijas vēsturē tika izsludināts tik apjomīgs sabiedriskā transporta pakalpojumu iepirkums, kas aptver visu Latviju un kura rezultāti izšķirs daudzu pārvadātāju turpmāko darbu," komentē Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī atklāta uzņēmuma “Axon’ Cable” jaunā ražotnes ēka. Uzņēmumā nodarbināti 700 darbinieku.

Rūpnīcas pielāgošanā ieguldīti vairāk nekā 350 000 eiro. Sadarbībā ar Swedbank Axon Cable gan veikuši ieguldījumus jaunas rūpnīcas telpās, gan arī ražošanas iekārtu iegādē.

Atklāšanā 5.aprīlī piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Daugavpils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, uzņēmuma “Axon’ Cable” viceprezidente Kristella Olivī un Francijas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna.

“Axon’ Cable” specializējas augsto tehnoloģiju kabeļu savienojumu un savienotājelementu ražošanā tādām nozarēm kā aizsardzība, aeronautika, medicīna u. c. SIA “Axon’ Cable” ir viens no lielākajiem eksportētājiem Latgales reģionā.

Jaunajā ražotnē tiek ražota produkcija mašīnbūvniecības nozarei, piegādājot to uz pazīstamo Eiropas zīmolu auto rūpnīcām, kā arī izgatavojot kabeļus satelītsakaru industrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" prognozē lidojumu dispečeru pieprasījuma pieaugumu un aicina apgūt šo profesiju, informē uzņēmumā.

"SmartLynx Airlines" operatīvais vadītājs Deniss Žilkins norāda, ka nenoteiktība pēdējos gados aviācijā radījusi būtisku darbaspēka trūkumu. Trūkst gan pilotu un gaisa kuģu apkalpes profesiju pārstāvju, gan aviācijas inženieru, lidojumu dispečeru un citu tehnisko speciālistu.

Prognozes liecina, ka līdz 2028.gadam pieprasījums pēc lidojumu dispečeriem varētu palielināties par aptuveni 10%.

"Esam apņēmušies stratēģiski ieguldīt aviācijas profesionāļu izglītībā un samazināt speciālistu trūkumu ilgtermiņā, tādējādi veicinot nozares noturību, saskaroties ar izaicinājumiem nākotnē," norāda Žilkins.

Kompānijā informē, ka šī gada oktobrī "SmartLynx Airlines" Rīgā sāks dispečeru apmācību programmu, kas ilgs līdz decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski pieaugot ceļotāju un lidojumu skaitam, apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" jūlijā sasniedzis 23% no pagājušā gada apjoma, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada septiņos mēnešos.

Jūlijā lidostā apkalpoti 187,4 tūkstoši pasažieru - par 132 tūkstošiem ceļotāju vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tomēr kopumā, salīdzinot ar pērno gadu, apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" ir ievērojami sarucis: 2020.gada pirmajos septiņos mēnešos apkalpoti vien 1,5 miljoni pasažieru, kas ir vairāk nekā 65% kritums pret pērnā gada attiecīgu periodu.

Lielāko daļu jeb 66% no jūlijā apkalpotajiem pasažieriem pārvadāja nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", 13% - Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair", bet 11% - Ungārijas zemo cenu pārvadātājs "WizzAir".

Pakāpeniski pieaug to pasažieru skaits, kuri lidostu "Rīga" izmanto kā pārsēšanās punktu tālākam ceļojumam: tranzīta un transfēra pasažieru skaits jūlijā veidoja 24% no kopējā pasažieru skaita. Populārākie galamērķi no Rīgas jūlijā bija Oslo, Londona, Helsinki, Frankfurte un Tallina, bet vispiepildītākie gaisa kuģi bija brīvdienu maršrutos uz Grieķiju, Kipru un Francijas dienvidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB, 12.01.2021

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība cenšas vienot dalībvalstis, taču valstis sacenšas viena ar otru gan par darbaspēku, gan par investoriem, un nodokļi ir svarīgs instruments konkurences cīņā.

Lietuva ir pieņēmusi lēmumu, ka piedāvās lielajiem investoriem izmantot 20 gadus uzņēmumu ienākuma nodokļa brīvdienas.

Lasi žurnāla #DienasBizness 12. janvāra numurā:

  • viedokļi - nodokļu sistēmas konkurētspēja Latvijā un kaimiņvalstīs
  • tēma – Latvijas nodokļi cīņā par investoriem un darbaspēku
  • IKP – budžeta plāns krīzes neprognozē
  • akciju tirgi - Volstrīta izvēlējusies tikai košās krāsas
  • attīstības riski - pandēmijā lielie vēl lielāki un turīgie vēl turīgāki
  • kiberdrošība – kiberdrošības uztvere mainās pēc datu zādzības; krāpniecības riski attālinātajā darbā; noziedznieki pārbauda virtuālās durvis
  • aviācija - Latvijas lidmašīnu ražotājs “Tarragon” eksportē “gaisa taksometrus”
  • brīvdienu ceļvedis - Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB, 03.05.2022

Dalies ar šo rakstu

SIA Light Guide Optics International vidējā darba alga ir ap 3,5 tūkstošiem eiro, kas pašlaik starp ražojošajiem uzņēmumiem varētu būt augstākais atalgojums Latvijā, spriež Daumants Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3. maija numurā:

Statistika. ES izejvielu tirdzniecības pirmskrīzes skaitļi

Tēma

Nodokļu ieņēmumi pārspēj plānoto

Valsts maka biezums atkarīgs no iekšējā patēriņa

Pasaules ekonomika. ASV troni vēl neatdos

Aviācija. Aviācijas atgūšanos no pandēmijas bremzēs karš

Aktuāli. Kaut kas jau jāprognozē

Tendences. Paņemt kredītu digitālam penthausam

HoReCa. Ierobežojumu atcelšana ļauj samazināt pārstrādei nederīgo atkritumu daudzumu

Portrets. Ričards Andersons, SIA CrossChem valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru