Eksperti

Aviācija nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus

Raimonds Gruntiņš, Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) Reģionālo attiecību direktors, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienība ir izvirzījusi priekšlikumu dalībvalstīm, aicinot nodrošināt koordinētu pieeju brīvākiem pārvietošanās ierobežojumiem.

Veselība un drošība jebkurā brīdī ir un būs galvenā prioritāte, bet aviācijas nozares uzņēmumi, kas vēsturiski ir raduši strādāt stingri kontrolētā vidē, ir gatavi risinājumiem brīvākai ceļošanai, nekompromitējot galveno prioritāti – veselību un drošību.

Jau pēdējo 10 mēnešu laikā aviācijas nozares profesionāļi ir spēcīgi demonstrējuši to, kā spēj pielāgoties strauji mainīgai videi, padarot to vēl drošāku un ieviešot virkni jaunu veselības piesardzības pasākumu. Pateicoties visaptverošai un rūpīgai pieejai, redzam, ka tieši tādēļ ir izdevies ierobežot vīrusa izplatību nozarē.

Saskaņā ar EASA/ECDC vadlīnijām Covid-19 testēšanai un karantīnai ceļotājiem, kuri izmanto gaisa satiksmes pakalpojumus (pielikumu aviācijas veselības drošības protokolam) – ceļotāji, kuri izmanto šo transporta veidu, veido mazāk nekā 1% no visiem konstatētajiem Covid-19 gadījumiem un tie nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus. To apstiprina arī Latvijas SPKC dati, kas norāda, ka kopš pandēmijas sākuma ar lidmašīnām Latvijā ir ievesti tikai 1% saslimušo gadījumu, kas ir 223 no 21 313. Papildus tam Civilās aviācijas aģentūras dati norāda, ka Latvijā Covid-19 saslimšana konstatēta 1 no 4 148 ieceļotājiem.

To, ka Covid-19 izplatības rādītājus nepalielina gaisa satiksme, apstiprina arī vairāki pētījumi. Piemēram, ACI Europe lidostu pasažieru datu analīze par 2020. gada trešo ceturksni viennozīmīgi noraida jebkādu saikni starp gaisa satiksmi un Covid-19 izplatības rādītāju pieaugumu. Papildus tam Oxera pētījums apstiprina, ka infekcijas ievešanas risks ar starptautiskajiem ceļojumiem ir jāizvērtē attiecībā pret iekšzemes infekcijas līmeni. Pētījumā prognozēts, ka ik nedēļu no ES Lielbritānijā ielidojušajiem 409 800 pasažieriem tikai 0,01% gaisa ceļotāju varētu būt inficēti un nonākt starp Lielbritānijas iedzīvotājiem. Tas ir līdzvērtīgi vienai inficētai personai uz 10 000 ceļotāju.

Savukārt McMaster HealthLabs Kanādā arī publiskojusi starpziņojums par savu ielidojošo starptautisko pasažieru Covid-19 pētījumu, kas arī apstiprina, ka 99% pasažieru bijuši negatīvi testa rezultāti. Laboratorija norāda, ka šis ir jaudīgs rīks, lai pieņemtu “uz zinātni balstītus politiskus lēmumus”, un noraida karantīnu kā atbilstošāko pieeju vīrusa izplatības ierobežošanai. Lidsabiedrības un lidostas turpina uzskatīt, ka starp augsta un zema riska zonām ceļojošo pasažieru ātrā testēšana var veicināt un atbalstīt saslimšanas gadījumu noteikšanu starp asimptomātiskiem ceļotājiem.

Kaut arī pandēmijas sākumā tieši aviopasažieri bija tie, kas Covid-19 infekciju ieveda pirmie, laika gaitā situācija ir radikāli mainījusies un šobrīd tieši aviācijas nozare ir uzskatāma par salīdzinoši drošāko pārvietošanās veidu, bet ceļotāji – par zema riska grupu. Neraugoties uz to, aviācijas nozare vēl joprojām kļūdaini tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem riska faktoriem, uz kuru attiecina vislielākos ierobežojumus. Jāuzsver – ieviestie ierobežojumi aviācijas nozarē ir ārkārtīgi dārgi un kopējā zaudētā pievienotā vērtība ir mērāma simtos tūkstošos eiro.

Jau redzam, ka arī Latvijā veiksmīgi ir ieviesta elektroniskā pašdeklarēšanās sistēma, kas būtiski pilnveido jaunu gadījumu izsekojamību ceļotāju vidū, līdz ar to uzlabojot drošību. Tomēr piemērotais pašizolācijas nosacījums pats par sevi nav efektīvākais risinājums un to apstiprina arī nozares eksperti.

Diemžēl karantīnas noteikšana ceļotājiem ir pierādījusi sevi kā neefektīvu risinājumu, tādēļ nesen Eiropas un starptautiskās aviācijas asociācijas aicināja Eiropas valstu valdības nekavējoties atcelt karantīnas pasākumus un citus ceļošanas ierobežojumus, ņemot vērā jaunas rekomendācijas, kuras publiskojusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (European Union Aviation Safety Agency (EASA)) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (European Centre for Disease Prevention and Control (ECDC)).

Pašizolācija pati par sevi ir ne tikai neefektīvs rīks, bet tas arī negatīvi ietekmē nozares atveseļošanos. Ceļotāji apzināti izvēlas doties turp, kur pašizolācija nav prasība, kas ir ļoti skaidrs signāls, ka aviācijas nozare neatkopsies, kamēr mēs nevarēsim atrast alternatīvu, efektīvu risinājumu, kas nodrošina vismaz ekvivalentu epidemioloģisko drošību karantīnas vai pašizolācijas pasākumiem.

Pašreizējie ierobežojumi būtiski ietekmē Eiropas Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, lielā mērā ietekmējot pasažieru izvēli doties pārrobežu ceļojumā.

Lai Eiropas un pasaules ekonomika funkcionētu, ir jādomā par ilgtermiņa risinājumiem, kā, piemēram, droša vakcīna pret vīrusu vai efektīvi testēšanas pasākumi. Eiropas Komisijas paziņojumos rosināts izmantot elastīgu, pakāpenisku pieeju, nolūkā atjaunot neierobežotu pārvietošanās brīvību, no vispārējiem ierobežojumiem pārejot uz mērķtiecīgākiem pasākumiem, kas papildinātu fiziskās distancēšanās pasākumus, gadījumu izsekošanu un testēšanu.

Papildus tam globālā līmenī IATA aicina izstrādāt un ieviest ātras, precīzas, cenas ziņā pieejamas, viegli izmantojamas, pielāgojamas un sistemātiskas Covid-19 testēšanas metodes visiem pasažieriem pirms izlidošanas kā alternatīvu pašizolācijas pasākumiem, lai atjaunotu globālo gaisa satiksmi. 88% no starptautiskās aptaujas respondentiem apliecina, ka būtu gatavi veikt testēšanu, ja tā būtu alternatīva karantīnai vai pašizolācijas pasākumiem. IATA sadarbojas ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un veselības autoritātēm, lai spētu ātri ieviest šādu risinājumu.

Aviācijas nozare, kas pērn pārsniedza 3% ietekmi uz Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) un ir cieši saistīta ar tūrisma, viesmīlības nozarēm, ir kritiskā stāvoklī neelastīgo ceļošanas ierobežojumu dēļ. Tie ne tikai negatīvi ietekmē ekonomisko situāciju, bet arī ierobežo cilvēku tiesības brīvi ceļot, ne vienmēr sasniedzot epidemioloģiskos mērķus, it īpaši, kad Covid-19 valstī jau ir nokļuvis un izplatās iekšēji.

Globālās savienojamības sabrukšana un tās dēļ radušās ekonomiskās sekas ir svarīgi argumenti, lai valdības investētu šāda veida testēšanā, kas palīdzētu atkal atvērt robežas. Šīs krīzes radītās cilvēku un globālās ekonomikas ciešanas tiks paildzinātas, ja aviācijas nozare, no kuras ir atkarīgi vismaz 65,5 miljoni darbavietu, sabruks pirms pandēmijas beigām. Un valstu atbalsta apmērs, lai šādu sabrukšanu novērstu, aizvien palielinās. Ekonomikai un iestādēm ir jāstrādā kopīgi, lai rastu pareizo līdzsvaru, kas samērīgi veicina ekonomikas atveseļošanos, bet nodrošina arī sabiedrības veselības aizsardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē apturēto un samazināto lidojumu skaita dēļ pērn Latvijā mainījusies civilās aviācijas drošuma risku struktūra, palielinoties atgadījumiem, kas varētu būt saistīti ar civilās aviācijas personāla nepietiekamu lidojumu pieredzi.

Tā secināts valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) publicētajā Lidojumu drošuma pārskatā par 2020.gadu.

2020.gadā palielinājies navigācijas kļūdu izraisīto atgadījumu skaits civilajā aviācijā, kas pērn apsteidza iepriekšējo gadu otro visbiežāko kategoriju - sadursmes ar putniem. CAA navigācijas kļūdu salīdzinoši lielo skaitu skaidro ar to, ka lidojumu apkalpēm, veicot ievērojami mazāk lidojumu, ir nepietiekama prakse (gan pārvietojoties pa lidlauka peronu, gan lidojumu laikā), kas izraisa biežākas kļūdas navigācijā.

2019.gadā tika ziņots par 81 atgadījumu, kas saistīts ar navigācijas kļūdu, kamēr pērn - par 82 šādiem atgadījumiem, neskatoties uz to, ka kopējais lidojumu skaits lidostā "Rīga" 2020.gadā (35 591 lidojumi) ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar 2019.gadu (87 007 lidojumi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikai ir nepieciešama aviācijas nozare

Artūrs Kokars, Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis, 15.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd svarīgāk kā jebkad agrāk ir apzināt nozares, kuras palīdzēs Latvijas ekonomikai pārdzīvot šo krīzi un pēc tās atveseļoties. Viena no tām ir aviācija, kas ne tikai sniedz iespēju mūsu iedzīvotājiem brīvi pārvietoties un veidot starptautiskās biznesa saites, bet tiešā veidā ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku labklājību.

2019. gadā aviācijas nozare Latvijā radīja 3,5% pievienoto vērtību iekšzemes kopproduktam (IKP), kā arī nodrošināja ap 30 000 labi apmaksātas darbavietas. Nozares pievienotā vērtība ir nozīmīga sabiedrībai un ietekmē daudzus mūsu dzīves aspektus.

Ekonomikā, kuru stimulē spēcīgs aviācijas sektors ar daudziem savienojumiem un lidojumu galamērķiem, tiek piesaistītas tiešas investīcijas un radītas jaunas darbavietas, kas rada ilgtermiņa pozitīvo ietekmi uz IKP. Ņemot vērā, ka Latvija joprojām ir spēcīgs Baltijas tranzītmezgls ar savu nacionālo lidsabiedrību un konkurētspējīgu lidostu, ir svarīgi apzināties aviācijas nozari kā ilgtermiņa ieguldītāju valsts ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies

LETA, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc papildu palīdzības pie valdības vērsīsies tikai tad, ja situācija aviācijā neuzlabosies arī nākamā gada pavasarī, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Ja pavasarī darbības apmēri sāks augt un vasarā darbība atgriezīsies normālās sliedēs, mēs domājam, ka otrs ieguldījums nebūs nepieciešams. Vienlaikus mēs redzam, ka virkne Eiropas aviokompāniju jau dodas pie valdībām ar lūgumu par otrās kārtas palīdzību. Ja mēs pavasarī redzēsim, ka situācija nemainās un būs jāsecina, ka Covid-19 nekur nav pazudis, tad arī mums būs jādodas pie valdības," atzina "airBaltic" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka vasarā "airBaltic" kapitālā valsts ieguldītie 250 miljoni eiro galvenokārt izlietoti, lai segtu ar Covid-19 krīzi saistītās fiksētās izmaksas, kā arī, lai segtu kompensācijas aptuveni 700 atlaistajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Aviācijas dzīvotspējai jālīdzsvaro vīrusa izplatības riskus un ekonomikas lejupslīdes riskus

LETA, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir svarīgi izstrādāt zinātniski pamatotas vērtēšanas metodes, lai līdzsvarotu vīrusa izplatības riskus un ekonomikas lejupslīdes un sabrukuma riskus, jo aviācija bez pasažieriem nav iespējama, ceturtdien Eiropas Aviācijas samitā pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Samita uzmanības centrā bija Covid-19 ietekme uz aviācijas nozari, kas pandēmijas izraisīto starptautisko pasažieru aviopārvadājumu ierobežojumu dēļ ir īpaši cietusi. Samita dalībnieki diskutēja par Covid-19 ietekmi uz aviācijas nozari un veidiem, kā efektīvi un vienlaikus videi draudzīgā veidā pārvarēt pandēmijas izraisīto krīzi. Tā kā transporta nozarei kopumā un jo īpaši aviācijai ir jāsniedz būtisks ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā, Vācija, kas 1.jūlijā pārņēma prezidentūru ES Padomē, aicināja nozares attīstību skatīt, raugoties no klimata prizmas.

Linkaits, uzrunājot samita dalībniekus, uzsvēra, ka pandēmijas izplatības datu kvalitāte ir būtiski svarīga nozares stabilitātei un prognozējamībai, jo tieši ietekmē iespējas atjaunot aviācijas pakalpojumus uz galamērķiem, kas veido Eiropas gaisa transporta galvenos tirgus, tostarp uz trešajām valstīm. Ir svarīgi izstrādāt zinātniski pamatotas vērtēšanas metodes, lai līdzsvarotu, no vienas puses, vīrusa izplatības riskus, bet no otras - ekonomikas lejupslīdes un sabrukuma riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Linkaits: Nepieciešamības gadījumā valdība būs gatava atbalstīt airBaltic

LETA, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamības gadījumā valdība būs gatava atbalstīt Latvijas nacionālo aviokompāniju "airBaltic", otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Valdība apzinās, cik nopietns un sistēmisks uzņēmums ir "airBaltic" un arī aviācija kopumā Latvijas sasniedzamības nodrošināšanai. To mēs piefiksējam katru reizi, kad lemjam par kādiem ierobežojumiem, kas ir saistīti ar pārvietošanos starp valstīm," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī norādīja, ka situācija aviācijā neuzlabojas - pandēmijas vilnis joprojām turpina velties pār Eiropu, tādējādi pasažieru pārvadājumi starp valstīm joprojām ir pašā zemākajā līmenī.

Vienlaikus Linkaits atzīmēja - ir cerība, ka pavasara beigās vai vasaras sākumā epidemioloģiskā situācija jau ļaus ceļot. "Ir cerība, ka pavasara beigās, vasaras sākumā situācija būs tāda, ka ceļojumi būs iespējami, un tad arī viena liela daļa "airBaltic" flotes tiks izmantota tāpat kā agrāk," sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc starptautisko lidojumu atsākšanas uz katriem 8 tūkstošiem pasažieru vēlāk vienam tiek konstatēta Covid-19 saslimšana, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) dati. Tas apliecina, ka gaisa satiksme ir viens no drošākajiem pārvietošanās veidiem arī Covid-19 pandēmijas laikā, informē CAA.

Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) pētījumos konstatēti vien atsevišķi gadījumi, kad slimības pārnese notikusi lidostā vai gaisa kuģī. Zemie saslimšanas riski skaidrojami ar gaisa plūsmu lidmašīnās, augstas kvalitātes gaisa filtriem un drošības pasākumiem, kas ieviesti aviācijas jomā. Piemēram, lidostās un gaisa kuģī pastāvīgi jāizmanto sejas maska, pasažieri tiek izsēdināti atstatus viens no otra. Bez tam aviācijas personāls ir īpaši apmācīts rīcībai situācijā, ja gaisa kuģī iespējams atrodas ar Covid-19 saslimusi persona. Aviācija ir arī viena no stingrāk kontrolētajām un uzraudzītajām nozarēm, tādēļ ievestos gadījumus var izsekot, operatīvi konstatējot visas kontaktpersonas, norāda CAA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mobilo tehnoloģiju un inovāciju uzņēmums LMT sadarbībā ar igauņu uzņēmumu Superhands Jelgavas novadā uzstādījis četras inovatīvas meteoroloģisko novērojumu stacijas, kuras ar sensoru palīdzību efektīvi var noteikt virkni dažādu meteoroloģisko raksturlielumu.

Risinājums, kas sastāv no vairākiem NB-IoT mobilo sakaru tīklā savienotiem sensoriem, Latvijas meteoroloģijas vēsturē tiek izmantots pirmo reizi.

Stacijas ar lietu interneta sensoru palīdzību spēj noteikt gaisa un augsnes temperatūru un mitrumu, kā arī vēja stiprumu, virzienu un nokrišņu daudzumu. Inovatīvās meteoroloģisko novērojumu stacijas galvenās priekšrocības ir četras reizes zemākas uzstādīšanas izmaksas nekā tradicionālajiem risinājumiem, kā arī tā uzstādīšanai nav nepieciešama īpašas infrastruktūras izbūve.

Sensori, kas darbojas ar baterijām, meteoroloģisko novērojumu veikšanai Jelgavas novadā uzstādīti MPS Pēterlauki, ZS Vilciņi, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Staļģenes stacijā, kā arī ZS Mežcīruļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Airbus un Ukraina vienojas par 22 lidmašīnu piegādi jaunajai valsts aviokompānijai

LETA--DPA, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas aviobūves uzņēmums "Airbus" ar Ukrainas Infrastruktūras ministriju parakstījis saprašanās memorandu par iespēju iznomāt vai iegādāties 22 lidmašīnas jaunajai Ukrainas valsts aviokompānijai, ceturtdien paziņoja kompānija.

"Airbus" norādīja, ka saskata potenciālu Ukrainas iespējās izveidot jaunu lidsabiedrību.

Kompānijas viceprezidents Kimons Sotiropuloss pauda pārliecību, ka "pareizs ir Ukrainas valdības lēmums šobrīd veidot jaunu Ukrainas lidsabiedrību".

Viņš izteica cerību, ka pēc pandēmijas gaisa pārvadājumu sektors atkopsies, piebilstot, ka Ukrainai ir "lielisks potenciāls izveidot jaunu lidsabiedrību", jo valstī ir tūrisma, biznesa un citas jaunas iespējas.

"Airbus" viceprezidents sacīja, ka jaunas aviokompānijas veidotājiem ir iespēja jau no paša sākuma ieguldīt labākās tehnoloģijās, piemēram, labākā flotē, kurai ir mazāks ogļskābās gāzes izmešu daudzums, mazāks degvielas patēriņš, kā rezultātā tā ir videi draudzīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta attīstības plānā definēto uzdevumu īstenošanai nākamajos septiņos gados tiek lēsta kopējā summa aptuveni 4,4 miljardu eiro apmērā, šodien, prezentējot Transporta attīstības plānu 2021.-2027.gadam, stāstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe.

Attiecīgais finansējums ietver gan valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, gan Eiropas Savienības (ES) atbalstu, gan privāto finansējumu.

"Jau pagājušā gada laikā, apzinot nozares vajadzības Nacionālā attīstības plāna ietvaram, esam aplēsuši nākamiem septiņiem gadiem transporta nozarei nepieciešamo finansējumu. Pērn beigās tas sasniedza vairāk nekā deviņus miljardus eiro. Šobrīd, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos zaudējumus un nozares zaudējumus ģeopolitiskās situācijas ietekmē, šīs vajadzības turpina pieaugt teju ģeometriskā progresijā," teica Austrupe, uzsverot, ka diemžēl ir jārēķinās ar stipri ierobežotājiem līdzekļiem, kas savukārt "uzliek par pienākumu rūpīgi salāgot mērķu un uzdevumu plānošanu un īstenošanu ar pieejamiem resursiem".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspēja un zaļais kurss nozīmē būt soli priekšā citiem

Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) uzdevusi lidostai “Rīga” atsākt e-apliecinājumu QR kodu pārbaudes Latvijā ielidojošajiem pasažieriem. Pārbaudes ir atsāktas ar šodienu, 23. oktobri.

Lai veicinātu Covid-19 izplatības ierobežošanu, lidostā “Rīga” ielidojošajiem pasažieriem, kuri ierodas Latvijā, tiks lūgts uzrādīt QR kodu, kas apliecina tīmekļvietnē www.covidpass.lv elektroniskās anketas aizpildīšanu par epidemioloģisko prasību ievērošanu.

E-apliecinājumi jāaizpilda jau pirms lidojuma un jāuzrāda pirms iekāpšanas gaisa kuģī. E-apliecinājumu var aizpildīt 48 stundas pirms lidojuma.

CAA bija lūgusi lidostām līdz 18. oktobrim kontrolēt, vai Latvijā ielidojošie pasažieri ir aizpildījuši elektronisko anketu un saņēmuši QR kodus. Pagājušajā nedēļā QR kodu vidēji bija ieguvuši 87,4% lidostā “Rīga” ielidojošo pasažieru. Daļa tranzīta pasažieru nebija aizpildījuši e-apliecinājumus. Tā kā lidostā pagājušajā nedēļā tika veikta QR kodu pārbaudes, tad 100% pasažieru, kuri šķērsoja Latvijas robežu, bija aizpildījuši elektroniskās anketas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārkārtējā situācija Latvijā turpināsies līdz februāra beigām

LETA, 05.01.2022

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 omikrona paveida izplatības dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarinās līdz 28.februārim, otrdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11.janvārim. Vēl pirms gadumijas Veselības ministrija (VM) izteica aicinājumu ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, bet tagad koalīcijas partijas vienojušās to pagarināt līdz pat februāra beigām.

Premjers skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaismas gadus priekšā konkurentiem jeb kāpēc uzņēmumiem meklēt laimi ilgtspējā?

Jānis Ozoliņš, SEB bankas Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītājs, 09.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad teju visapkārt runā par ilgtspēju, var rasties priekšstats, ka mēs katrs gan savā, gan savu uzņēmumu ikdienā ievērojam labākās ilgtspējas vadlīnijas un tiecamies būt atbildīgāki, zaļāki un rūpīgāk izturēties pret mūsu nākotni.

Tomēr realitātē redzams, ka tikai neliela daļa uzņēmumu sākuši reālu un nopietnu pārmaiņu procesu un domā tālāk par uzrakstītajām korporatīvās sociālās atbildības politikām. Varētu pat teikt, ka trends šobrīd ir par to domāt un runāt, bet mazāk – darīt. Taču ir skaidrs, ka uzņēmumi, kas nopietni integrē ilgtspējas aspektus savā darbā, ilgtermiņā būs gaismas gadus priekšā konkurentiem. Kāpēc uzņēmumiem ilgtspēja ir interesanta un vai tā vispār atmaksājas?

Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt

Ilgtspēja īpašu aktualitāti ieguvusi Covid-19 laikā, kad daudz runājam par to, kā pasaules ekonomika atkopsies pēc šīs krīzes un redzam, ka šī ir lieliska iespēja izaugsmi balstīt tieši uz ilgtspējas pleciem. Tomēr sapratne par to, ko tieši tas nozīmē, ir diezgan atšķirīga. Ilgtspējas koncepts sniedzas krietni tālāk par dabai draudzīgu dzīvesveidu un zaļajiem ekoveikaliem. Viena no vienkāršākajām ilgtspējas definīcijām ir: ”Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" darbu sācis modernizētais 2.perons, kas galvenokārt paredzēts biznesa aviācijas gaisa kuģu apkalpošanai, informē lidosta "Rīga".

2.perons atrodas iepretī FBO RIGA biznesa aviācijas terminālim un modernizācijas ietvaros tajā izbūvēts paplašinājums ar betona un asfaltbetona segumu vairāk nekā 12 000 kvadrātmetru platībā, izveidojot divas jaunas fleksibla plānojuma gaisa kuģu stāvvietas.

Līdz ar to kopējais stāvvietu daudzums 2.peronā pieaudzis līdz sešām, no tām trīs atrodas tiešā biznesa termināļa tuvumā, dodot iespēju pasažieriem ātri un ērti sasniegt termināli kājām.

Projekta ietvaros modernizēta arī esošā 2. perona daļa, inženiertīkli un apgaismojuma sistēma. Darbus veica atklātā konkursā izvēlētā akciju sabiedrība "ACB".

Projekta kopējās izmaksas veido 2,5 miljonus eiro un tas ir viens no investīciju projektiem, ko lidosta "Rīga" šogad īsteno biznesa dažādošanas un konkurētspējas paaugstināšanas nolūkā, izmantojot pandēmijas laika sniegtās iespējas veikt intensīvus būvdarbus lidlauka teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vīruss atmasko ekonomikas ielaistās kaites

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar CSP publicēto ātro vērtējumu, 2020. gada 2. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 9,8%. IKP kritums ir nedaudz lielāks nekā varēja gaidīt uz pieejamās informācijas bāzes (mans IKP izmaiņu vērtējums bija apmēram -8,5%), bet nevar runāt par pārsteigumu, jo nenoteiktība ir ļoti liela.

Turklāt, kā norāda paši statistiķi, šie dati var tikt ievērojami pārrēķināti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomiskā aktivitāte sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 7,5%.

Ar ļoti lielu pārliecību var teikt, ka 3. ceturksnī IKP pieaugs pret iepriekšējo ceturksni, bet par 4. ceturksni bažas pieaug. Savukārt skats uz nākamo un turpmākajiem gadiem kļūst gaišāks, pateicoties koronvīrusa vakcīnu straujajai attīstībai.

Ir likumsakarīgi, ka kritums pakalpojumu nozarēs 2. ceturksnī bija ievērojami lielāks jeb 11,0%. Pandēmija ir krīze, kas visvairāk ietekmē cilvēku saskarsmi, no kuras vairāk atkarīgi ir pakalpojumi. Iespējams, ka detalizētajos datos pēc mēneša redzēsim viesnīcu un restorānu vai atpūtas un izklaides nozaru sarukumu pat vairāk nekā uz pusi. Latvijā turklāt izpaužas tranzīta nozares kaites, kas sākās jau pirms pandēmijas. Gluži kā cilvēkiem, tā arī nozarēm vīruss atklāj vājās vietas – jomās, kur jau bija slikti, kļūst vēl sliktāk. Turklāt situācija tranzītā turpināja pasliktināties arī 2. ceturkšņa ietvaros, tāpēc arī gada 2. pusē nekas labs nav gaidāms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru pārvadājumu nozare 2020.gadā piedzīvojusi pamatīgu pasažieru skaita samazinājumu gan aviācijā, gan dzelzceļa līnijās, gan autobusu pārvadājumos. Lai arī nozare ir regulēta un uzņēmumi darbojas ar valsts dotācijām vai atbalstu, jau šobrīd ir jādomā, cik lielas izmaksas valsts var atļauties, subsidējot pasažieru pārvadājumus.

Nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad ir saņēmusi vairākkārtēju valsts atbalstu, lielākā no atbalsta summām – 250 miljoni eiro, un paredzams, ka atbalsts kompānijai būs nepieciešams arī 2021. gadā. Pasažieru kritums ir arī AS "Pasažieru vilciens" – pirmajā pusgadā kopumā par vairāk nekā 30%, kas nozīmē, ka otrajā ceturksnī kritums pārsniedzis 50%.

Pasažieru samazinājums smagi skāris arī autotransporta pasažieru pārvadājumus, jo sevišķi brīžos, kad tika noteikts ierobežojums par daļēju transportlīdzekļa aizpildījumu. Tomēr paralēli šis gads aizritējis arī sabiedriskā transporta pakalpojumu konkursa noskaņā.

"Pirmo reizi Latvijas vēsturē tika izsludināts tik apjomīgs sabiedriskā transporta pakalpojumu iepirkums, kas aptver visu Latviju un kura rezultāti izšķirs daudzu pārvadātāju turpmāko darbu," komentē Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski pieaugot ceļotāju un lidojumu skaitam, apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" jūlijā sasniedzis 23% no pagājušā gada apjoma, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada septiņos mēnešos.

Jūlijā lidostā apkalpoti 187,4 tūkstoši pasažieru - par 132 tūkstošiem ceļotāju vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tomēr kopumā, salīdzinot ar pērno gadu, apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" ir ievērojami sarucis: 2020.gada pirmajos septiņos mēnešos apkalpoti vien 1,5 miljoni pasažieru, kas ir vairāk nekā 65% kritums pret pērnā gada attiecīgu periodu.

Lielāko daļu jeb 66% no jūlijā apkalpotajiem pasažieriem pārvadāja nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", 13% - Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair", bet 11% - Ungārijas zemo cenu pārvadātājs "WizzAir".

Pakāpeniski pieaug to pasažieru skaits, kuri lidostu "Rīga" izmanto kā pārsēšanās punktu tālākam ceļojumam: tranzīta un transfēra pasažieru skaits jūlijā veidoja 24% no kopējā pasažieru skaita. Populārākie galamērķi no Rīgas jūlijā bija Oslo, Londona, Helsinki, Frankfurte un Tallina, bet vispiepildītākie gaisa kuģi bija brīvdienu maršrutos uz Grieķiju, Kipru un Francijas dienvidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB, 12.01.2021

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība cenšas vienot dalībvalstis, taču valstis sacenšas viena ar otru gan par darbaspēku, gan par investoriem, un nodokļi ir svarīgs instruments konkurences cīņā.

Lietuva ir pieņēmusi lēmumu, ka piedāvās lielajiem investoriem izmantot 20 gadus uzņēmumu ienākuma nodokļa brīvdienas.

Lasi žurnāla #DienasBizness 12. janvāra numurā:

  • viedokļi - nodokļu sistēmas konkurētspēja Latvijā un kaimiņvalstīs
  • tēma – Latvijas nodokļi cīņā par investoriem un darbaspēku
  • IKP – budžeta plāns krīzes neprognozē
  • akciju tirgi - Volstrīta izvēlējusies tikai košās krāsas
  • attīstības riski - pandēmijā lielie vēl lielāki un turīgie vēl turīgāki
  • kiberdrošība – kiberdrošības uztvere mainās pēc datu zādzības; krāpniecības riski attālinātajā darbā; noziedznieki pārbauda virtuālās durvis
  • aviācija - Latvijas lidmašīnu ražotājs “Tarragon” eksportē “gaisa taksometrus”
  • brīvdienu ceļvedis - Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgā ar 3D printeri ražos lielizmēra detaļas lidmašīnām

Db.lv, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka izsniegusi 0,804 miljonu eiro finansējumu uzņēmumam SIA "AM Craft", kas nodarbojas ar industriālo 3D drukāšanu, ražojot gan plastmasas detaļas aviācijai, gan funkcionālus palīglīdzekļus medicīnai.

Par piešķirto finansējumu uzņēmums ir iegādājies četras lielizmēra 3D drukas iekārtas.

"3D drukāšana nodrošina iespēju ātri radīt unikālus un ļoti specifiskus plastmasas izstrādājumus visdažādākajiem pielietojumiem. Aviācija un medicīna ir starp lielākajām nozarēm, kas ievērojami palielinājušas 3D drukas izmantošanu," stāsta Ilze Zoltnere, "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja.

3D drukāšanas uzņēmums iegādājies četras lielizmēra (ar darba laukumu 90x90x90 cm) ražošanas iekārtas un plāno izveidot Eiropā pirmo automatizēto industriālās 3D drukāšanas centru, koncentrējoties uz aviācijas un tehniskās ortopēdijas nozarēm. "AM Craft" plāno automatizēt šobrīd manuāli veicamus procesus, kas ļaus būtiski palielināt iekārtu kopējo ražību un uzlabot visa ražošanas procesa digitālo kontroli un uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vakcīnām kļūstot aizvien pieejamākām, pieprasījums pēc ceļošanas pieaugs ātri

Martins Gauss (Martin Gauss) "airBaltic" izpilddirektors, 10.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā aviācijas nozarē pieredzējām līdz šim lielāko krīzi. Tā pilnībā ir mainījusi šo nozari.

Tā kā vīrusa izplatība bijusi līdzīga visā Eiropā, situācija citās valstīs ir viegli salīdzināma. Pavasarī un vasaras sākumā vairums lidsabiedrību Eiropā saņēma dažāda veida valsts atbalstu – lielākā vai mazākā apmērā. Valstu valdības visā Eiropā, tostarp Latvijā, ļoti labi saprot vietējo lidsabiedrību ietekmi uz savienojamību un IKP. Lidsabiedrībām un lidostām saskaroties ar grūtībām, dabiski tiek ietekmēti arī citi uzņēmumi nozarē – ar tūrismu saistītas kompānijas, taksometru uzņēmumi, veikali, lidlauka pakalpojumu kompānijas, degvielas piegādātāji, lidmašīnu un to rezerves daļu ražotāji, kā arī daudzi citi.

Latvijā daļa cilvēku joprojām bažījas, ka tieši aviācija veicina vīrusa izplatību, taču dažādi pētījumi norāda, ka nepastāv saikne starp inficēto cilvēku ierašanos valstī un vīrusa izplatību valsts līmenī. Jau 2020. gada oktobrī Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis atjaunot brīvu cilvēku pārvietošanos. Aviācijas nozare jaunajai realitātei ir labi pielāgojusies, un lidošana šobrīd nešaubīgi ir drošākais transporta veids.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par atbalstu eksportējošiem un tūrisma uzņēmumiem mazāka interese nekā prognozēts

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sniegto atbalstu eksportējošiem un tūrisma uzņēmumiem mazāka interese nekā prognozēts, atzina LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš informēja, ka līdz 27.augustam LIAA saņēma aptuveni 700 pieteikumus, lai gan kopējais prognozētais apjoms bija 7500.

"Var teikt, ka līdz šim pieteikumu ir mazāk nekā mēs sagaidījām. Vienlaikus man arī ir jāatzīst, ka ar pieteikumu izskatīšanu mums iet grūtāk. Mēs izskatām mēneša laikā, kā bijām solījuši, bet tas ir iespējams tādēļ, ka interese nav tik milzīga, kā gaidījām. Pašlaik mums dienā ienāk aptuveni tikpat pieteikumu, cik mēs spējam izvērtēt. Taču no sākuma aktivitāte bija lielāka un ar šo pieteikumu izskatīšanu darbs iekavējās," sacīja Rožkalns.

Vienlaikus viņš norādīja uz atšķirībām tūrisma un eksportētāju programmās. Pēc Rožkalna skaidrotā, tūrisma uzņēmumu pieteikumus LIAA var izvērtēt daudz ātrāk, jo tajā ir tikai divi vērtēšanas kritēriji, turpretī eksporta uzņēmumu struktūra parasti ir daudz sarežģītāka un attiecīgi izvērtēšana prasa ilgāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības pagājušajā nedēļā ieviestās izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumos, kas paredz iebraucējiem no epidēmijas skartajām valstīm samazināt karantīnu no 14 līdz 10 dienām, atstās minimālu iespaidu uz ceļojumu intensitāti kopumā un neglābs aviācijas nozari no pasažieru krituma.

Tam nepieciešama kopēja ES valstu koordinēta rīcība.

Jau Rīgas Aviācijas forumā 2020, kas notika septembra sākumā, nozares pārstāvji skaidri definēja, ka aviācijas nozare ir viena no ekonomikas atgūšanās atslēgām, jo ir tieši saistīta ar Covid krīzes smagāk skartajām nozarēm, kas atkarīgas no ceļotāju daudzuma.

Viena no foruma galvenajām tēmām bija aviācijas nozares atgūšanās no Covid krīzes gan pasaules, gan Eiropas, gan Latvijas mērogā. Skaidra ir norāde, ka tieši valstu radītie ierobežojumi, lai pasargātu cilvēkus no inficēšanās riskiem, ir izraisījuši pasažieru pārvadājumu kritumu un tieši šo ierobežojumu pārskatīšana un koordinēšana var kļūt par iemeslu uzlabojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviopārvadājumos Latvijā situācija ir būtiski sliktāka nekā vidēji Eiropā, tostarp ir zināmas bažas par to, ka Viļņa varētu no Rīgas pārņemt Baltijas centrālā aviācijas savienojuma statusu, sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Viņš atzīmēja, ka Eiropa kopumā aviācijas ziņā šobrīd ir ietekmētākais tirgus pasaulē, proti, Eiropā ir lielākais aviopārvadājumu kritums. "Eiropas reģions pašlaik ir visvairāk ietekmētais pasaulē, tajā šobrīd tiek piedzīvots vislielākais aviopārvadājumu kritums. Pašlaik Eiropā vidējais aviopārvadājumu apmērs ir vien 34% no 2019.gada apmēra," sacīja Gorodcovs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā, kas ir viena no 41 Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas "Eurocontrol" dalībvalstīm, ir astotais lielākais aviopārvadājumu kritums. "Mēs esam to valstu skaitā, kuras šī iemesla dēļ ir cietušas visvairāk. Pasažieru skaita kritums pašlaik veido vairāk nekā 90%. Ir dienas, kad Latvijā ielido tikai 150 pasažieri. Tās ir divas lidmašīnas. Tas tikai liecina, ka mums situācija ir būtiski sliktāka nekā vidēji Eiropā," teica Gorodcovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro cena ASV dolāros kopš maija vidus ir palēkusies jau par 10% un pietuvojusies 1,2 ASV dolāru līmenim. Jeb – tik dārgs eiro, kāds tas ir šobrīd, nav bijis jau divus gadus.

Eiro kļuvis spēcīgāks arī pret citu lielāko reģiona tirdzniecības partneru valūtām. Eiro cena britu mārciņās dažu pēdējo mēnešu laikā palielinājusies par 6%, savukārt eiro cena Ķīnas juaņās pieaugusi par 5%.

Notikumi valūtu tirgū daudziem Eiropas eksportējošajiem uzņēmumiem draud sazīmēt netīkamāku peļņas bildi. Dārgs eiro eirozonas tautsaimniecībai nav vēlams, jo mazina reģiona eksportētāju un ražotāju konkurētspēju ārzemēs. Savukārt plaukt un zelt šādos laikos var imports, kas kļūst lētāks un vēl papildu var sist pa ceļiem vietējai ekonomikai.

Sliktais ir tas, ka šobrīd neskaidro faktoru par ekonomikas nākotni jau tā ir vesels lērums. Katrā ziņā viens no riskiem, kas var slāpēt kontinentālās Eiropas tautsaimniecības atgūšanos, var būt dārga vietējā valūta, ko var daļēji uzskatīt par sava veida tirdzniecības tarifu. Šo efektu var pastiprināt arī pavisam jaunas reālas tirdzniecības barjeras, kas var būt visai drīza Eiropas realitāte gan attiecībās ar britiem, gan, iespējams, ar ASV un Ķīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot ievērojamam ceļotāju skaita kritumam un cerot uz pozitīvām pārmaiņām 2021. gadā, “ATU Duty Free” lidostā “Rīga” izveidojis divas jaunas tirdzniecības vietas un paplašina Latvijā ražoto preču un produktu pārstāvniecību, informēja uzņēmuma pārstāvji.

2020. gadā “ATU Duty Free” Latvijā guva 32% no 2019. gada ienākumu apjoma. Savukārt 2021. gada pirmā ceturkšņa ienākumi pielīdzināmi 13% no 2019. gada sākuma rezultātiem. Tomēr, pakāpeniski pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un sadarbojoties ar lidostu “Rīga”, aviokompāniju “airBaltic” un citām aviācijas organizācijām, tirdzniecības uzņēmums turpina attīstību Latvijā. Nupat divu jaunu tirdzniecības vietu izveidošanai Rīgas lidostā ieguldīti 97 000 eiro.

2020. gadā lidostu “Rīga” apmeklēja par 74,2% mazāk pasažieru, nekā iepriekšējā gadā. Samazinājies arī apkalpoto lidojumu skaits. Šie rādītāji ievērojami ietekmēja ne vien aviokompānijas, bet arī lidostā “Rīga” esošo tirdzniecības uzņēmumu “ATU Duty Free”.

Komentāri

Pievienot komentāru