Jaunākais izdevums

Latvija jau tagad ir vadošais aviācijas centrs Baltijas valstīs. Lai šo statusu saglabātu, nepieciešamas pastāvīgas un efektīvas investīcijas, lai šis sektors attīstītos – to šodien notiekošajā Rīgas Aviācijas forumā norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Nav citu industriju, kas tik ļoti pārņemtu cilvēku kā aviācija, norādīja ministrs, citējot aviatoru Robertu Siksu. Latvijas gadījumā to ik dienu apliecina 21 tūkst. darbinieku aviācijas nozarē un ar to saistītajās jomās. 2016.gadā nozares īpatsvars IKP bija 2,6%, kas bija par 12,4% vairāk nekā 2015.gadā. Nodokļos nozare gadā samaksā ap 99 milj. eiro. Pārvadāto pasažieru skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvija ir starp līderiem. Pērn pasažieru skaits Rīgas lidostā pieauga par 12,9% līdz 6,1 milj. pasžieru. Vasaras lidojumu sezonā tiks sasniegti jauni rekordi.

Ir simboliski, ka Latvijas simtgadē no Rīgas ir sasniedzami 100 galamērķi, atzīmēja U. Augulis. Viņš pauda lepnumu par nacionālo lidsabiedrību AirBalic, kas atzīta par pasaulē vispunktuālāko aviokompāniju. Patlaban tā aizņem 53,3% no pārvadājumu tirgus galavaspilsētā. Ministrs norādīja, ka AirBaltic bijusi pirmā kompānija pasaulē, kas uzsākusi lidojumus ar modernajām un videi draudzīgājām Bombardier CS300 lidmašīnām. Lai turpinātu izaugsmi, nozarei svarīga ir kvalificēta darbaspēka pieejamība. Tādēļ AirBaltic investējusi Pilotu akadēmijā. Kompānijas lēmums šim mērķim izmantot Liepājas lidostu sekmēs Kurzemes reģiona izaugsmi. Tālākai attīstībai aviācijā svarīgi turpināt investēt, ko arī paredz vairāki vērienīgi projekti. Piemēram, lidosta tiks savienota ar Rail Baltica, AirBaltic turinās investēt jaunā flotē.

Forumā U. Augulis parakstīja sadarbības memorandu starp Satiksmes ministriju un Latvijas Aviācijas asociāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

DB klubs: Tiks pārskatīta ceļu uzturēšana un pārvaldība

Rūta Kesnere, 25.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pašreizējo autoceļu tīklu nav paredzēts pārskatīt ceļu samazināšanas virzienā.

Pašreizējo autoceļu tīklu nav paredzēts pārskatīt ceļu samazināšanas virzienā

To DB Uzņēmēju klubā uzsvēra tā viesis satiksmes ministrs Uldis Augulis. Cita lieta – tiks pārskatīta ceļu uzturēšana un pārvaldība.

Proti, vairāku ceļu uzturēšanu valsts nodos pašvaldībām, izdalīs arī ceļus, par kuru uzturēšanu būs atbildīgas privātpersonas. Piemēram, tas varētu būt vietējais ceļš no kādas viensētas līdz reģionālās nozīmes ceļam, ja pa to pārvietojas tikai viensētā dzīvojošie. Pagaidām gan likumā neatrisināts ir jautājums, kā pašvaldības savus ceļus var nodot apsaimniekošanā privātpersonām, taču U.Augulis teic, ka jau tuvākajā laikā šī kārtība tiks noteikta normatīvajos aktos. Tā rezultātā valsts vietējo ceļu posmiem apmēram 4000 km apjomā tiks izvērtēta pārvaldības formas maiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neuzticību Rubesai izteikuši Lietuvas un Igaunijas akcionāri, bet Latvijas puse balsojumā atturējās

LETA, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien notikušajā Baltijas valstu kopuzņēmuma AS «RB Rail» akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsojuši par uzņēmuma izpilddirektores un valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas atstādināšanu, savukārt Latvijas puses akcionāru pārstāvis, «Eiropas dzelzceļa līnijas» (EDzL) vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējās, aģentūrai LETA pastāstīja EDzL pārstāve Rita Voronkova.

Viņa norādīja, ka uzņēmuma padomei šajā jautājumā būs jāpieņem gala lēmums, vadoties pēc akcionāru sapulces lemtā.

Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) aģentūrai LETA norādīja lēmums attiecībā uz valdes priekšsēdētājas amatu vēl jāpieņem uzņēmuma padomei. Šodien notikušajā padomes sēdē, kas jau ir noslēgusies, šis jautājums netika skatīts. Visdrīzāk, par to tiks spriests nākamajā padomes sēdē, kuras sasaukšanas laiks ir padomes vadības ziņā, skaidroja Augulis.

Taujāts par akcionāru no pārējām Baltijas valstīm lēmumu, ministrs norādīja, ka Igaunijas un Lietuvas puses savus lēmumus skaidro ar neapmierinātību ar Rubesas darbu un citādāku redzējumu par uzņēmuma darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2020. gadam tiks sakārtoti visi galvenie A kategorijas autoceļi. Tā Dienas Bizness, Sixt Leasing, Circle K, CSDD un Latvijas Auto asociācijas rīkotajā auto nozares forumā AUTO 2018 norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Līdz šim nozīmīgs nozares finansējums nāca no Eiropas Savienības struktūrfondiem, taču jau 2019. gadā tas no pašreizējiem 124 milj. eiro saruks līdz 78,2 milj. eiro, bet 2020. gadā būs apaļa nulle. Tas nozīmē, ka jau pēc diviem gadiem ceļu būvniecība un atjaunošana būs pilnībā atkarīga no valsts budžeta. Jau iepriekš DB rakstīja - lai uzturētu esošo valsts autoceļu tīklu tādā stāvoklī, kādā tas ir patlaban, nodrošinot ikdienas uzturēšanu un remontdarbus tādā apjomā, lai ceļu stāvoklis nepasliktinātos, gadā būtu nepieciešami ap 700 miljoniem eiro.

U. Augulis teic, ka jau no šā gada valsts budžeta ienākumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kas pārsniegs konkrētajā gadā prognozēto, tiks novirzīti ceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Savukārt no 2020. gada valsts budžeta programmai Valsts autoceļu fonds novirzīto finansējumu palielinās par vismaz 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā tai novirzīto finansējumu, pie nosacījuma, ja IKP prognoze attiecīgajam gadam pieaugs ne mazāk kā par 5%. Tas gan nerisina situāciju ar autoceļu finansējumu gadījumā, ja tiek piedzīvota ekonomiskā lejupslīde un IKP samazinās. Tieši tādēļ Satiksmes ministrijas piedāvājums ir pakāpeniski novirzīt visus ieņēmumus no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas, lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas izsniegšanas valsts nodevas un ieņēmumus no akcīzes nodokļa par naftas produktiem Valsts autoceļu fondam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas un Ventspils brīvostas grib pakļaut valstij

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, Zane Atlāce-Bistere, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils Brīvostas pārvaldi bijis iegansts valdībai operatīvi aktualizēt jau tās veidošanas laikā skarto ieceri par trīs lielāko ostu pārvaldības nodošanu valstij.

Šodien, 11.decembrī plkst.12 sasaukta valdības ārkārtas sēde, lai skatītu Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt Ventspils un Rīgas ostas.

Liepāja paliek ārpusē

Kaut arī sākotnēji valdības plānā ietilpa valsts pārvaldē pārņemt visas trīs lielās ostas, Liepājai šobrīd izdevies izvairīties no varas grožu atdošanas valstij. Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis "Dienas Biznesam" skaidro, ka tas izdevies, pateicoties mērķtiecīgam darbam. Pēc J. Vilnīša teiktā, sarunās ar Satiksmes ministriju izdevies pierādīt Liepājas ostas gatavību sadarboties. Vēl kā arguments esošā statusa saglabāšanai tiek minēts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, kas teorētiski apgrūtina ātru valsts pārvaldes ieviešanu Liepājas ostā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu apjoms no Baltkrievijas palielināsies

Jānis Goldbergs, 06.09.2018

Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Morozovs (no kreisās), Latvijas-Baltkrievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāji, satiksmes ministrs Uldis Augulis un VAS "Latvijas dzelzceļš" prezidents Edvīns Bērziņš

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpenisku kravu pārvadājumu pieaugumu starp valstīm paredz Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos 13. sēdes protokols, kuru ceturtdien 6. septembrī parakstīja Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis un Baltkrievijas transporta un komunikāciju ministrs Anatolijs Sivaks.

«Īpaši sekmīgi sadarbības rezultāti ir dzelzceļa jomā. Aktīvi strādājam tieši Eirāzijas pārvadājumu attīstības sekmēšanā un nostiprināšanā. Šovasar parakstīju vienošanos par jaunu transporta koridoru – no industriālā parka Baltkrievijā uz Latvijas ostām un pretējā virzienā,» preses brīfingā par parakstīto vienošanos komentēja Latvijas satiksmes ministrs U. Augulis.

Savukārt Baltkrievijas satiksmes ministrs Anatolijs Sivaks šajā jomā uzsvēra Baltkrievijā būvējamā industriālā parka Lielais akmens sagaidāmo ietekmi, kā arī tranzīta kravu potenciālu pieaugumu nākošajos gados.

Noslēgtā vienošanās paredz turpināt kopīgu darbu pie pārvadājamo kravu apjoma palielināšanas no Baltkrievijas uz Latviju un otrādi, piesaistot papildu tranzīta kravas. Līdz šā gada augusta beigām savienojumā ar Baltkrieviju pa VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūru pārvadāti septiņi miljoni tonnu Baltkrievijas izcelsmes kravas, kas, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir pieaugums par 63%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

PV jauno elektrovilcienu iegādē un uzturēšanā līdz 2024.gadam varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro

LETA, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, šodien pēc Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Valdība pirmdien atbalstīja, ka laika posmā no 2019. līdz 2024.gadam jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādē, kā arī vilcienu depo izbūvē kopumā varēs ieguldīt līdz 259 miljonus eiro valsts budžeta līdzekļiem. Faktiskās izmaksas būs zināms tikai pēc PV veiktā jauno elektrovilcienu iepirkuma noslēgšanās un uzvarētāja paziņošanas, kas plānota novembra beigām. Noteiktais finansējuma apmērs neietekmēs turpmākos valdības lēmumus par līdzekļu piešķiršanu citu valstij būtisku nozaru attīstībai, jo ietekme uz valsts budžetu un tā deficītu ir neitrāla.

Līdz ar valdībā pieņemto lēmumu Satiksmes ministrijai (SM) būs jānodrošina finansējuma plūsmas uzraudzība un kontrole, lai netiktu palielināta ietekme uz valsts budžetu. Savukārt PV būs tiesīgs pabeigt iepirkuma procesu un īstenot biznesa plānu, lai nodrošinātu jaunu elektrovilcienu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vidzemes šosejas Sēnītes posma rekonstrukcijā plānots ieguldīt 42 miljonus eiro

Monta Glumane, 13.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šonedēļ ir izdevies panākt vienošanos par papildu finansējumu Vidzemes šosejas posmā no Garkalnes līdz Inčukalnam, kas ir pazīstams kā Sēnītes posms. Jau šogad VAS Latvijas Valsts ceļi izsludinās iepirkumu,» šodien notiekošajā ikgadējā ceļu nozares konferencē informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

«Šī ceļu būvniecības sezona atšķiras no iepriekšējām ar to, ka valsts vietējos autoceļos, kuri pārsvarā ir ar grants segumu, tiks ieguldīts rekordliels finansējums - ap 30 miljoniem eiro, kas ļaus sakārtot 400 kilometrus vietējās nozīmes autoceļu,» uzsvēra Augulis.

Runājot par 2020.gadu, kad tiks izsmelti ES fondu līdzekļi, kuri šajā periodā bija pieejami valsts autoceļiem, ministrs norādīja, ka, izmantojot struktūrfondu rezerves, ir plānots aizpildīt šo finansējuma trūkumu.

Kā zināms, Vidzemes šosejas Sēnītes posms jau ilgstoši atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, tā rekonstrukcijai ir izstrādāts tehniskais projekts, taču līdz šim tā realizācijai netika piešķirts finansējums. Posma kopējais garums ir gandrīz 14 kilometri, tam ir četras braukšanas joslas, divi ceļu pārvadi, vairāk nekā 60 caurtekas, divlīmeņu satiksmes mezgls ar septiņiem ceļa pārvadiem, divi gājēju tuneļi, informēja VAS «Latvijas Valsts ceļi».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta iesaiste 259 miljonu eiro apmērā elektrovilcienu iegādei ir apliecinājums, ka tie tiks iegādāti, jo būtu kauns, ja Latvija trešo reizi neizmantotu iespēju un paliktu bez jaunajiem vilcieniem, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atgādināja, ka tas noteikti nav viena gada darījums un līdz 2024.gadam par minēto summu tiks iegādātas arī rezerves daļas, iekļauta apkope un citas pozīcijas. Premjers minētajam darījumam vilka paralēles ar nesen iegādātajiem «Black Hawk» helikopteriem.

Tāpat viņš uzsvēra, ka minētajam darījumam nav tiešas saistības ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, lai gan viņš augstu novērtēja arī šo projektu, jo tas kalpos kā drošības spilvens, kas kalpos brīdī, kad tiek pārorientētas kravas un meklēti jauni klienti.

Jau ziņots, ka AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, pēc vakardienas Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būve ir nozare, kas pilnībā atkarīga no publiskā finansējuma, un tās nākotne pagaidām krāsojas diezgan drūmās krāsās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tajā pašā laikā būvnieku cerības ir saistītas ar tādiem projektiem kā Rail Baltica un Ķekavas apvedceļš, ko iecerēts īstenot kā publiskās privātās partnerības projektu, un iepirkums tiks izsludināts jau šā gada laikā.

Gadā vajag ap 700 miljoniem

Līdz šim nozīmīgs nozares finansējums nāca no Eiropas Savienības struktūrfondiem, taču jau 2019. gadā tas no pašreizējiem 124 miljoniem eiro saruks līdz 78,2 miljoniem eiro, bet 2020. gadā būs apaļa nulle. Tas nozīmē, ka jau pēc diviem gadiem ceļu būvniecība un atjaunošana būs pilnībā atkarīga no valsts budžeta.

Kā redzams, finansējums sarūk, kas nozīmē, ka samazināsies arī būvdarbu apjoms un kopējais autoceļu stāvoklis pasliktināsies. Lai uzturētu esošo valsts autoceļu tīklu tādā stāvoklī, kādā tas ir patlaban, nodrošinot ikdienas uzturēšanu un remontdarbus tādā apjomā, lai ceļu stāvoklis nepasliktinātos, gadā būtu nepieciešami ap 700 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Augulis: Pasažieru vilciena elektrovilcienu iepirkumu kavē vienīgi konkurentu cīņa

LETA, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pasažieru vilciena» jauno elektrovilcienu iepirkumu kavē vienīgi konkurentu cīņa, trešdien LNT raidījumam «900 sekundes» pauda bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

«Iepirkums ir pietiekami liels ne tikai summā, bet arī gados - uz 30 gadiem faktiski ir cīņa no kompānijām par to, vai tās būs Latvijas tirgū, vai nebūs Latvijas tirgū,» sacīja Augulis, piebilstot, ka citus iemeslus bez konkurentu cīņas, kas kavē sekmīgu iepirkuma noslēgumu, nezin.

Vienlaikus viņš arī atzina, ka ikvienam pretendentam, kurš piedalās iepirkumos, ir tiesības apgalvot, ka tā piedāvājums ir labākais.

Kā vēstīts, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis «Pasažieru vilcienam» slēgt līgumu ar Spānijas uzņēmumu «Patentes Talgo S.L.», («Talgo») par elektrovilcienu piegādi. IUB lēmums paredz aizliegt «Pasažieru vilcienam» slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» noteikto uzvarētāju un atcelt iepirkuma komisijas lēmumu par rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz prezidents: Dzelzceļa efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšana ir izšķiroši nozīmīga

Dienas Bizness, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Raugoties, kādi procesi notiek globālajā loģistikas tirgū, dzelzceļa efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšana ir izšķiroši nozīmīga, ja Latvijas mērķis arī turpmāk ir attīstīt savu darbību tranzīta un loģistikas jomā. Viens no virzieniem ir dzelzceļa tīkla pakāpeniska elektrifikācija, nodrošinot gan efektīvāku un lētāku vilces jaudu pārvadātājiem, gan radot priekšnosacījumus smagāku un garāku sastāvu transportēšanai,» norāda VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Valdības sēdē otrdien izskatīts informatīvais ziņojums par lielā projekta «Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija» sagatavošanas progresu un projekta īstenošanas risinājumiem. Tas paredz, ka plānots virzīt projekta «Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija» I posma īstenošanu, paredzot pieejamo Kohēzijas fonda finansējuma 346,639 miljonu eiro apmērā pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas Eiropas Komisijā. Paredzēts, ka projekta īstenošanai tiks izmantoti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļi un LDz finansējums, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Minēto risinājumu izdevies panākt, jo tehnoloģiju attīstības rezultātā LDz ir izdevies samazināt projekta pirmā posma kopējās izmaksas no 519 miljoniem eiro līdz 441 miljonam eiro. Tas ļaus nepieciešamo līdzfinansējumu uzņēmumam piesaistīt pašam, bez valsts ieguldījuma. Par to patlaban jau uzsāktas sarunas ar Eiropas Investīciju banku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uz pieciem gadiem plāno iesaldēt dzelzceļa infrastruktūras maksu

Sandris Točs, speciāli DB, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Balstoties uz Dzelzceļa likumu, Satiksmes ministrija izstrādājusi Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.–2022. gadam.

Balstoties uz Dzelzceļa likumu, Satiksmes ministrija izstrādājusi Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.–2022. gadam

Notikusi arī Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) biedru sapulce, kurā tika izskatīts Indikatīvā plāna projekts. Plāns tagad jāskata Ministru kabinetam, kuram, to apstiprinot, ir iespēja ne tikai vārdos, bet darbos skaidri demonstrēt, ka transports un loģistika ir patiešām būtisks tautsaimniecības sektors, kura stabilitāte un paredzamība ļauj funkcionēt un pelnīt visai Latvijas ekonomikai.

«Mērķis ir definēt valsts prasības dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, kā arī – mehānismu, kā saskaņā ar ES direktīvu nodrošināt pārvaldītāja finanšu līdzsvaru un nozares stabilitāti,» stāsta satiksmes ministrs Uldis Augulis, uzsverot, ka «Satiksmes ministrija un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) sanāksmē iepazīstināja ar kopīgi rastu risinājumu, kas paredz nodrošināt nozarei paredzamību piecu gadu periodā. Apņemoties pat gadījumā, ja mainās kravu pārvadājumu apjomi, nepaaugstināt infrastruktūras lietošanas maksu un saglabāt to 2018.gadā spēkā esošajā līmenī. Gadījumā, ja infrastruktūras maksas ieņēmumi tādējādi nesegs tās uzturēšanas izmaksas, Indikatīvais plāns paredz mehānismu, kā nodrošināt finanšu līdzsvaru infrastruktūras pārvaldītājam».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas dzelzceļš kravu pārvadājumu tarifa samazināšanas meklējumos

Roberts Škapars - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 25.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts budžetam ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro lielus ienākumus jeb astoto daļu no visa valsts budžeta un tieši vai pastarpināti nodarbina līdz pat 70 tūkstošiem cilvēku Latvijā. Nozīmīga nozares sastāvdaļa ir dzelzceļa transports.

Pēdējos gados ir vērojams dzelzceļa kravu pārvadājumu kritums, kam ir tendence kristies arī šogad. Dzelzceļa pārvadājumi pērn samazinājās par 15%, bet četru gadu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 23%.

Dzelzceļa pārvadājumi galvenokārt ir atkarīgi no tranzītkravām no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm, kas izmanto Latvijas ostas savu energomateriālu un izejvielu eksportam, kā arī produkcijas importam no Eiropas Savienības. Strauji samazinās kravu apjomi no Krievijas, kas veic ievērojamas investīcijas ostu infrastruktūras attīstībā, lai maksimāli novirzītu kravas uz savām ostām.

Svarīgi ir palielināt kravu apjomus no Baltkrievijas, kurā Ķīna izveidojusi nozīmīgu loģistikas centru savām kravām. Pašreiz daudz veiksmīgāka šo kravu transportēšanā pa dzelzceļu ir Lietuva, kurā kravas uz galamērķiem tiek virzītas caur Klaipēdas ostu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu kopuzņēmuma a/s RB Rail akcionāri, kas pārstāv Lietuvas un Igaunijas kompānijas, izteikuši neuzticību uzņēmuma izpilddirektorei un valdes priekšsēdētājai B. Rubesai. Savukārt Latvijas puse vēlas saglabāt līdzšinējo RB Rail vadītāju amatā. Satiksmes ministrs Uldis Augulis DB skaidroja, ka uzņēmuma padome B. Rubesas karjeras likteni izlems tuvāko pāris nedēļu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai rosinātu Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni par drošu uzņēmuma autoparku un veicinātu labo praksi to pārvaldībā, aicina pieteikties gada balvai Drošākais uzņēmuma autoparks. Ikgadējā konkursa rezultātā tiks noskaidroti un godināti Latvijas uzņēmumi, kuros vissekmīgāk tiek veikta autoparku pārvaldīšana, vienlaikus akcentējot, ka visa autoparka drošība sākas ar šoferi.

Jau sesto gadu apdrošināšanas sabiedrības «Balta» (PZU grupa) rīkotā konkursa «Drošākais uzņēmuma autoparks» mērķis ir noskaidrot Latvijā prasmīgākos un atbildīgākos uzņēmumu autoparku pārvaldītājus, kā arī uzlabot kopējo satiksmes drošību, ieviešot praktiskas un pozitīvas pārmaiņas autoparku pārvaldīšanā. Dalība gada balvā uzņēmumu vadītājiem un autoparku atbildīgajiem darbiniekiem dos iespēju iegūt neatkarīgu skatījumu par autoparka stiprajām pusēm un jomām, kur iespējams pilnveidoties, saņemot individuālu izvērtējumu un ieteikumus autoparku pārvaldīšanas uzlabojumiem nākotnē. Labākie dalībnieki tiks apbalvoti ar vienu no trim – zelta, sudraba vai bronzas – kategorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Tak sen jau visi trīs akcionāri ir vienojušies, ka jebkurš cits būs labāks kā B. Rubesa,» norāda kāds Db.lv avots.

Par to, ko īsti nozīmē Lietuvas un Igaunijas akcionāru Baltijas valstu kopuzņēmumā AS RB Rail izteiktā neuzticība tā izpilddirektorei un valdes priekšsēdētājai Baibai Rubesai Db.lv aptaujāto, tostarp ar projektu saitīto domas dalās. Tāpat arī atšķiras uzrunāto, kuri nevēlējās tikt saukti vārdā, viedokļi, kāds liktenis sagaida kopuzņēmuma vadītāju.

LASI ARĪ: Tviterī nosoda Latvijas pārstāvja atturēšanos balsojumā par Rubesu

Ceturtdien notikušajā RB Rail akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsojuši par B. Rubesas atstādināšanu, savukārt Latvijas puses akcionāru pārstāvis, Eiropas dzelzceļa līnijas vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējies, vēstīja LETA. «Pamatojums šajā gadījumā bija ļoti plašs. Vēsturisks darbību un dokumentu kopums, ko nevar ietvert vienā vārdā. Tas ir saistīts ar projekta ieviešanas aspektiem. Zīmīgākie ir termiņi,» viņu citēja Lsm.lv. Gala lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem, vadoties pēc akcionāru sapulces lemtā. Latvijas puse vēlas saglabāt līdzšinējo RB Rail vadītāju amatā. Satiksmes ministrs Uldis Augulis DB skaidroja, ka uzņēmuma padome B. Rubesas karjeras likteni izlems tuvāko pāris nedēļu laikā. RB Rail akcionāri ir uzņēmumi Lietuvos geležinkeliai (Lietuvas dzelzceļš), Eiropas dzelzceļa līnijas un Rail Baltic Estonia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Baiba Rubesa: Neizslēdzu, ka Rail Baltica projekts var apstāties

Db.lv, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neizslēdzu, ka Rail Baltica projekts varētu apstāties uz līdzenas vietas, taču tikpat labi tas var arī neapstāties, tādēļ aicinu valdības, iedzīvotājus, uzņēmējus, kas šo objektu vēlas, sarosīties un nodrošināt, ka tas var notikt, preses konferencē sacīja līdzšinējā RB Rail vadītāja Baiba Rubesa.

«Ir bijuši neskaitāmi termiņi, pārcelšanas, taču vēl aizvien nav vienošanās par to, kā mēs strādāsim, kāds ir katras valsts budžets gan kopuzņēmumam, gan katram projektam. Es to nevaru pārvaldīt, tāpēc aizeju tagad,» sacīja B. Rubesa.

«Retoriski vaicāšu, kāpēc vajag 3-4 iestādes Latvijā, kas nodarbojas ar vienu un to pašu projektu. Par Satiksmes ministriju vēl ir saprotams, taču tai nav pietiekamas kompetences, ir daudz neatbildētu jautājumu pusotra gada garumā un nemitīgi kustamies uz riņķi. Ir arī uzņēmumi Eiropas Dzelzceļa līnijas, Latvijas Dzelzceļš, kas arī agri vai vēlu tiks projektam piesaistīts. Ir neekonomiski izdomāts veids, kā pārstāvēt zināmu interešu priekšroku kopīgai līnijai, un ministrs Uldis Augulis nav nodrošinājis kvalitatīvus un profesionālus darbiniekus, lai pieņemtu kompetentus lēmumus, tādēļ nemitīgi griežamies uz riņķi,» viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nākamajā Saeimas sasaukumā varētu neiekļūt trīs esošās valdības ministri

LETA, 07.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Saeimas sasaukumā varētu neiekļūt trīs esošās valdības ministri, kuri kandidēja vēlēšanās, liecina provizoriski vēlēšanu rezultāti, kas vēl var mainīties.

Pārliecinoši var teikt, ka Saeimā neiekļūs apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK pārstāvis, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kurš ir visvairāk svītrotais kandidāts partijas vēlēšanu sarakstā Rīgas apgabalā.

Tāpat Saeimā varētu nebūt iekļuvuši iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kuri abi no «Jaunās Vienotības» saraksta kandidēja Rīgas vēlēšanu apgabalā. Šie abi ministri pašlaik ir tūlīt «aiz strīpas», proti, «Jaunā Vienotība» Rīgā provizoriski ir ieguvusi trīs mandātus, bet Šadurskis pašlaik sarakstā ir ceturtais, savukārt Kozlovskis - piektais.

Vēlēšanās nekandidēja «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK pārstāvis, vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Augulis: Pasažieru vilcienam šogad jānoslēdz jauno elektrovilcienu iepirkuma procedūra

Dienas Bizness, 01.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/S «Pasažieru vilciens» (PV) šogad jānoslēdz jauno elektrovilcienu iepirkuma procedūra, trešdien, 1. martā, tiekoties ar PV padomes priekšsēdētāju Sandi Šteinu un valdes priekšsēdētāju Rodžeru Jāni Griguli uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Tikšanās laikā ministrs uzsvēra, ka šogad uzņēmuma lielākais izaicinājums ir elektrovilcienu iepirkums, vilcienu ekspresreisu turpmāka attīstīšana un aktīva iesaistīšanās jaunu staciju, pieturas punktu un park&ride sistēmu plānošanā.

Vienlaikus, ņemot vērā vērienīgo infrastruktūras attīstības un investīciju projekta Rail Baltica un dzelzceļa elektrifikācijas virzību, ministrs uzdeva PV strādāt kopā ar VAS «Eiropas dzelzceļa līnijas» un VAS «Latvijas dzelzceļš», piedaloties projektu īstenošanas plānošanā, lai nodrošinātu visu iesaistīto pušu saskaņotu rīcību projektu realizēšanā.

Grigulis informēja, ka PV pērn pārvadāja 17,333 milj. pasažieru, kas ir par 1,5% vairāk nekā 2016. gadā. Dīzeļvilcienu zonā pasažieru skaita pieaugums sasniedza 4,5%. Provizoriskie šā gada pirmo divu mēnešu dati liecina, ka arī 2018. gadā var sagaidīt pozitīvu pasažieru skaita dinamiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Radīta unikāla pētījumu platforma ekonomisko datu analīzei reālā laika režīmā

Dienas Bizness, 15.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (BVEF) un Latvijas Mobilais Telefons (LMT) kopīgi izstrādājuši unikālu pētījumu platformu Lielo datu analīzei un ekonomiski pamatotu lēmumu pieņemšanai, informē Satiksmes ministrijas komunikācijas nodaļā.

Pētījumu platforma dod iespēju veikt datu analīzi reālā laika režīmā, kas ir pamats datos balstītai lēmumu pieņemšanai nacionālā un reģionālā līmenī. Vienlaikus tā ir rīks unikālu un personalizētu pašvaldību attīstības stratēģiju izstrādei, kā arī nacionāla mēroga jautājumu risināšanai, piemēram, ceļu tīklu optimizācijai un infrastruktūras attīstības plānošanai.

Pēc Satiksmes ministrijas (SM) iniciatīvas pētījums šodien, 15. martā, tika prezentēts SM vadībai un padotības iestādēm, kā arī valsts pārvaldes, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un autoceļu jomas ekspertiem.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atzīmēja, ka nepieciešams izvērtēt un integrēt pieejamos datus, īpaši vērtējot ekonomisko aktvitāti Latvijā. Infrastruktūra un mobilitātes iespējas ir nozīmīgs faktors ekonomiskās attīstības iespējām, īpaši novados, viņš atzīmēja,

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica stacijas būvprojekta izstrāde Rīgas lidostā izmaksās 4,5 miljonus eiro

Dienas Bizness, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts pirmais Rail Baltica projektēšanas un autoruzraudzības līgums par Rail Baltica stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektēšanu starptautiskajā lidostā «Rīga». Līguma kopējā summa ir 4,5 miljoni eiro un konkursa uzvarētājs ir trīs valstu uzņēmumu apvienība «PROSIV» («Sintagma» (Itālija), «Prodex» (Slovākija) un «Vektors T» (Latvija)), informē Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja Rita Voronkova.

Kopējais projektējamās līnijas garums ir 4.4 km. Rail Baltica dzelzceļa stacija lidostā «Rīga» tiks izvietota uz estakādes (kas stiepsies visā lidostas teritorijā 2 km garumā), vienā līmenī ar perspektīvā termināla reģistrācijas zāli. Paredzēts 400 m perons, kas nodrošina starptautisko vilcienu un piepilsētas vilciena (t.s. shuttle) apkalpošanu. Šī projekta ietvaros tiks izbūvēts arī jauns dzelzceļa pārvads pāri K.Ulmaņa gatvei, uzbērums posmā no Imantas līdz lidostai (2.3 km garumā). Infrastruktūras izveide dos iespēju izveidot arī kravu atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.

Līgumu parakstīja Eiropas sliežu platuma projekta ieviesējs Latvijā SIA «Eiropas Dzelzceļa līnijas» un atklātā starptautiskā konkursa uzvarētājs. «PROSIV» 17 mēnešu laikā no projektēšanas un autoruzraudzības līguma noslēgšanas būs jāizstrādā būvprojekts, kā arī jāveic autoruzraudzība būvdarbu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas Satiksmes ministrija ieteiks valdībai atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu

LETA--BNS, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Satiksmes ministrija ieteiks valdībai atjaunot 2008.gadā nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju, trešdien preses konferencē Viļņā pēc triju Baltijas valstu transporta ministru tikšanās paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Eiropas Komisija (EK) 2.oktobrī paziņoja, ka nosaka Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu, nojaucot šo sliežu ceļa posmu.

«Mūsu priekšlikums valdībai būs atjaunot Reņģes [posmu]. Līdz 18.decembrim mums jādod atbilde Eiropas Komisijai, kā mēs rīkosimies attiecībā uz naudassodu. Tātad Reņģes [posma] atjaunošana būs viena no šā lēmuma sastāvdaļām,» norādījis Masjulis.

Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis savukārt izteicis cerību, ka Lietuva nojaukto posmu atjaunos, bet nav konkrēti pateicis, vai Latvijas uzņēmumi gatavojas vērsties pret «Lietuvos geležinkeliai» ar prasībām par zaudējumu atlīdzināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā Ministru kabineta vadītāja Māra Kučinska (ZZS) ministriem un viņu palīgiem izmaksās kompensācijas 373 505 eiro apmērā, paredz nākamnedēļ, 5.februārī, Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma pamatojumā skaidrots, ka no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» nepieciešami 373 505 eiro, lai nodrošinātu atlaišanas pabalsta un kompensācijas par neizmantotajām atvaļinājuma dienām izmaksu Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidenta biroja un ministru konsultatīvajām amatpersonām, kā arī ministriju parlamentārajiem sekretāriem, beidzot pildīt amata pienākumus.

No minētās summas 98 482 eiro plānots novirzīt Valsts kancelejai, no kuras 53 934 eiro paredzēti kā kompensācija Kučinska konsultatīvajām amatpersonām.

Tāpat 22 397 eiro kompensācijās plānots izmaksāt Aizsardzības ministrijā iepriekš strādājošajiem, 27 103 eiro - Ekonomikas ministrijā, 39 388 eiro - Finanšu ministrijā, 22 563 eiro - Iekšlietu ministrijā, 14 173 eiro - Izglītības un zinātnes ministrijā, 10 219 eiro - Zemkopības ministrijā, 30 815 eiro - Satiksmes ministrijā, 27 402 eiro - Labklājības ministrijā, 35 817 eiro - Tieslietu ministrijā, 21 323 eiro - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet Veselības ministrijā - 23 823 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru