Nākamā gada valsts budžeta projektā paredzētā ekonomiskās izaugsmes prognoze tiks samazināta līdz mīnus 1 % no IKP, taču tas nav pesimistiskākais scenārijis, raksta laikraksts Dienas bizness.

Pēc Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētāja Ineša Feifera teiktā šobrīd no pasaules finanšu sistēmas jau ir izzuduši apmēram 3 000 miljardu ASV dolāru, turklāt tiek lēsts, ka tas vēl nav viss. Šobrīd neviens starptautiskajos tirgos īsti nevēloties aizdot naudu uz ilgāku termiņu. Tas arī noved pie situācijas, ka valstīm, kurām nav citas izejas, jādodas lūgt aizdevumu pie Starptautiskā valūtas fonda, kā to šobrīd izdarīja Ungārija un Īslande, norāda A. Slakteris. Viņš gan uzsver, ka Latvijā nav tāda situācija, kāda ir Ungārijā vai Īslandē, jo eiroobligācijās nauda tika izņemta jau šā gada maijā, turklāt šā gada valsts budžeta grozījumos nevis tika sadalīti liekie miljoni, kā agrāk bija pierasts, bet gan pievilkta tēriņu josta. «Šobrīd ir jāveic mājasdarbs un jāsamazina izdevumi, lai gadījumā, ja vajag aizņemties, to darītu pēc iespējas vēlāk,» uzsvēra A. Slakteris.

Latvijas Radio nāksies pārtraukt apraidi trīs kanāliem ārpus Rīgas – Latvijas Radio 4, Latvijas Radio 3 un Latvijas Radio 2 –, kā rezultātā cietīs reģionu iedzīvotāji, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Savukārt Latvijas Televīzija pārtrauks LTV 7 programmas demonstrēšanu analogās zemes televīzijas tīklā, kā arī nevarēs demonstrēt sporta un kultūras pasākumus – olimpiādi, Eirovīziju, pasaules čempionātu futbolā, norādīts Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) vēstulē, kas adresēta Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

NRTP vēstulē Valsts prezidentam uzsver, ka Saeimas 12. decembrī pieņemtais likums Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009. gadam", kas paredz samazināt budžetu elektronisko mediju nozarei par 3 725 834 latiem, izraisīs kvalitatīvu un kvantitatīvu informatīvās vides pasliktināšanos.

Visticamāk, šodien kaut kādā mērā noslēgsies epopeja, kas ir ilgusi vairākus gadus, radījusi neskaitāmus strīdus un pat draudus vienu no pagastiem pasludināt par neatkarīgu valsti, tiesa, uz vienu dienu.

Runa ir par tā saucamo pagastu reformu, kuras rezultātā pašvaldību skaits Latvijā samazināsies teju četras reizes - aptuveni 400 pašvaldību vietā paliks 109 novadi plus 9 republikas pilsētas. Par to, ka šis balsojums varētu būt pozitīvs reformai, liecina vismaz divi faktori.

Pirmkārt, jāatceras pagājušās ceturtdienas nakts saruna starp reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu un premjeru Ivaru Godmani par sarunātajām balsīm šim balsojumam, kā arī Saskaņas centra deputātu apņemšanos balsot par šo projektu. Otrkārt, Zalāns ir skaidri norādījis - balsojums par reformas pabeigšanu var ietekmēt koalīciju. Nav izslēgts, ka tas bija kā mājiens ZZS - ja jūs balsosiet pret, Godmaņa solītā ministriju skaita samazināšana tiks veikta uz ZZS ministru rēķina.

SIA TTS - AVIO, kas uzskata, ka lidosta Rīga izvēlējusies par 40% dārgāku piedāvājumu, iesniegusi sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) saistībā ar lidostas iepirkumu par transfēra pasažieru bagāžas pārbaudes kompleksa projektēšanu un piegādi, liecina informācija biroja vietnē internetā.

Lēmums saistībā ar šo sūdzību vēl nav pieņemts.

Db.lv oktobra sākumā jau rakstīja, ka TTS - AVIO ir gatava pārsūdzēt konkursa Transfēra pasažieru bagāžas pārbaudes kompleksa projektēšana, bagāžas drošības pārbaudes rentgena iekārtu un konveijera līnijas piegāde, uzstādīšana un nodošana ekspluatācijā rezultātus. Latvijas un Vācijas kompāniju apvienība uzskata, ka konkursā zaudējusi nepamatoti, jo lidosta Rīga izvēlējusies par 40% dārgāku piedāvājumu no Lielbritānijas kompānijas Logan Teleflex, maksājot par to teju 1,1 milj. eiro, lai gan TTS - AVIO bijusi gatava nodrošināt šo pakalpojumu par 755 tūkst. eiro. «Lidostas lēmums ir negaidīts un šokējošs, jo mēs pēc sava piedāvājuma izteikšanas gaidījām atbildi vairāk nekā trīs mēnešus, šajā periodā atbildot uz visiem lidostas uzdotajiem jautājumiem, tai skaitā nosūtot visas nepieciešamās licences,» sacīja TTS - AVIO prezidents Juris Legzdiņš.

TTS AVIO gatava pārsūdzēt Starptautiskās lidostas Rīgas konkursa par transfēra pasažieru bagāžas pārbaudes kompleksa projektēšanu un piegādi rezultātus.

Par to Db.lv informēja TTS AVIO kompānijas pārstāvji. Latvijas un Vācijas kompāniju apvienība uzskata, ka konkursā zaudējusi nepamatoti, jo Lidosta Rīga izvēlējusies par 40% dārgāku piedāvājumu no Lielbritānijas kompānijas Logan Teleflex, maksājot par to teju 1.1 milj. eiro, lai gan TTS AVIO bijis gatavs nodrošināt šo pakalpojumu par 755 tūkst. eiro. «Lidostas lēmums ir negaidīts un šokējošs, jo mēs pēc sava piedāvājuma izteikšanas gaidījām atbildi vairāk nekā trīs mēnešus, šajā periodā atbildot uz visiem lidostas uzdotajiem jautājumiem, tai skaitā nosūtot visas nepieciešamās licences,» sacīja TTS AVIO prezidents Juris Legzdiņš.

Kurzemes Biznesa inkubatora (KBI) telpās reģistrēta SIA Avio Baltica, kuras norādītais darbības veids ir pasažieru aviopārvadājumi, kravu aviopārvadājumi, aviotransporta palīgdarbības un gaisa transporta līdzekļu iznomāšana un līzings.

Uzņēmums ir pieteicies Kurzemes Biznesa inkubatorā, taču līgums par inkubatora statusu vēl nav parakstīts, db.lv uzzināja KBI. Pieteikumā uzņēmums norādījis, ka «produkta ideja ir piedāvāt un tehniski nodrošināt mācību programmu tehnisko nodrošinājumu Liepājas lidostā aviācijas mācību organizācijām. Attīstīt Part M organizāciju sākumā savām lidmašīnām, un pēc sertifikācijas piedāvāt pakalpojumu arī citām organizācijām. Piedāvāt komerciālus lidojumus».

SIA Avio Baltica reģistrēta šā gada 9.oktobrī un tās pamatkapitāls ir divi tūkstoši latu. Kapitālsabiedrības lielākā īpašniece ir Olga Skorinko, kurai pieder 80% kapitāldaļu, savukārt KBI uzņēmums Flights Unlimited ir 20% SIA Avio Baltica īpašnieks. Jaundibinātā uzņēmuma valdes loceklis ir Flights Unlimited dibinātājs un Rīgas aviošova rīkotājs Gints Bubiers.

Francijas galvaspilsētā Parīzē darbu sākusi viena no lielākajām starptautiskajām aviācijas izstādēm. Parīzes aviošovā savus ražojumus demonstrē gan civilās aviācijas, gan arī militārās aviācijas ražotāji. Šeit pulcējas arī dažādu kompāniju un militāro aprindu pārstāvji, lai noslēgtu līgumus par lidaparātu piegādi.

Pasākumā lielu uzmanību izpelnījusies Airbus un Boeing spēkošanās par to, kura kompānija spēs iegūt vairāk pasūtījumu savām jaunākās paaudzes lidmašīnām – A350 un 787 Dreamliner.

Abām kompānijām Parīzes aviošova pirmajā dienā jau izdevies noslēgt vairāku miljonu vērtus darījumus. Tā, piemēram, Airbus parakstījis saprašanās memorandu par 20 A380 piegādi vairāk nekā astoņu miljardu ASV dolāru vērtībā. Tiek prognozēts, ka viens no pasaules lielākajiem lidmašīnu izīrētājiem General Electric ar Boeing varētu noslēgt darījumu pat 30 miljardu ASV dolāru apmērā.

Sākusies ilgi gaidītā vasara un, līdz ar to, daudziem sācies atvaļinājumu laiks. Kādam tuvāka būs atpūta laukos, pie dabas vai darbojoties piemājas dārziņā, kādam – apceļojot mūsu Latvijas skaistākās vietas, taču liela daļa izvēlās doties kādā sen kārotā, tuvākā vai tālākā ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānot ceļojumu var būt ļoti aizraujošs un patīkams process, tomēr vienlaikus tas prasa gan laiku, gan enerģiju, turklāt, lai ceļojums atbilstu noteiktajam budžetam, tas jāplāno jau savlaicīgi, citādi paša plānots pēdējā brīža ceļojums var izrādīties ļoti dārgs prieks.

Ja ceļojumu plānošana tev sagādā vairāk raižu kā prieka, turklāt vēlies, lai atpūtas laikā tev vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas, vērts apskatīt ceļojumu aģentūru piedāvājumus. Uzticama un droša ceļojumu aģentūra nāks talkā gan tad, ja vēlēsies doties spontānā piedzīvojumā, gan tad, ja vēlies jau laikus ieplānot ceļojumu ar ģimeni, draugu kompānijā vai pat vienatnē.

Pirmo reizi vēsturē Latvijas uzņēmums SV Solutions kopā ar Drone Technology, kas ražo bezpilota lidaparātu sistēmas, piedalījies un pārstāvējis Latviju Le Bourget avio salonā Parīzē, liecina medijiem sniegtā informācija.

Parīzes avio salons Le Bourget ir viens no lielākajiem un vecākajiem pasaulē, kur uzņēmumi no visām pasaules valstīm prezentē jaunākās tehnoloģijas aviācijas nozarē. Piecdesmit pirmajā avio salonā savus jaunākos produktus prezentēja tādas kompānijas kā Airbus, Boeing, Safran, Thales u.c.

Bezpilota lidaparātu nozarē tika prezentēti uzņēmumi no Vācijas, Francijas, Spānijas un Latvijas. Latvijas uzņēmumam Drone Technology bijusi iespēja parādīt, uz ko ir spējīgi Latvijas inženieri, un prezentēt bezpilota lidaparātu, kas izstrādāts ar LIAA un Transporta un mašīnbūves kompetences centra atbalstu.

Drone Technology izstrādātais drons ir pilnībā izgatavots no kompozīta materiāliem un ir spējīgs pacelt līdz 10 kg lietderīgas kravas, aprīkots ar trim drošības sistēmām. Tas pievērsis ne tikai apmeklētāju, bet arī potenciālo sadarbības partneru uzmanību.

Turpinot sarunu ciklu par “Rail Baltica” projekta ieviešanu Latvijā, 2. martā notiks ekspertu diskusija “Rail Baltica – ceļā uz pirmo ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izveidi Baltijā”.

2021. gada 30. jūnijā tika atklāts otrs sarežģītākais “Rail Baltica” būvprojekts Latvijā pie starptautiskās lidostas “Rīga”, lai uzsāktu “Rail Baltica” dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecību. Līdz ar pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izveidi Baltijā tiks nodrošinātas plašas mobilitātes iespējas un ērtības pasažieriem, kā arī radīti priekšnoteikumi jaunu kravu pārvadājumu risinājumiem.

Būvniecības laikā taps moderns un daudzfunkcionāls pasažieru apkalpošanas komplekss, kas savienosies ar lidostas infrastruktūru. Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, tiks būvēta estakāde un dzelzceļa pārvads pār Kārļa Ulmaņa gatvi, kā arī jauni piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru.

Netālu no Maskavas esošajā Žukovska lidostā sācies starptautisks aviošovs MAKS (Международный авиационно-космический салон, МАКС), kurš no izklaides pasākuma laika gaitā izaudzis par vietu, kur Krievijas lidaparātu ražotāji slēdz eksporta līgumus un gūst ārvalstu kontaktus.

MAKS galvenā ideja ir demonstrēt Krievijas augstās tehnoloģijas un vietējā tirgus atvērtību, kā arī sadarbības ar ārvalstu parteriem rezultātu, teikts aviošova mājas lapā.

Biļešu tirgošana uz pasākumu sākās 25. aprīlī, un to cena, iegādājoties iepriekšpārdošanā uz vienu vai vairākām dienām, svārstās no 550 līdz 9000 Krievijas rubļiem (no 8,7 Ls līdz 143 Ls).

Kā liecina MAKS programma, 27., 28. un 29. augustā paredzētas izstādes un biznesa tikšanās, kā arī Starptautiskais Aviācijas kongress, un atklāšanas dienā notika arī speciāla lidmašīnu demonstrējumu programma. Savukārt plašākai sabiedrībai paredzētā izklaides programma paralēli izstādēm notiks 30., 31. augustā un 1. septembrī. Šajās dienās lidojumu programma ilgs sešas stundas.

SIA TTS Avio apvienībā ar Vācijas kompāniju Hermos Systems GmbH neatzīst zaudējumu Starptautiskās lidostas Rīga konkursā.

«Kopā ar Vācijas partneri esam iesnieguši sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam ar lūgumu aizliegt a/s Starptautiskā lidosta Rīga slēgt iepirkumu līgumu ar Lielbritānijas kompāniju Logan Teleflex Ltd par tranzīta pasažieru bagāžās pārbaudes kompleksa konvejieru līnijas piegādi,» uzsver SIA TTS Avio prezidents Juris Legzdiņš.

Viņš norāda, ka neizprot a/s Starptautiskā lidosta Rīga konkursa komisijas lēmumu slēgt līgumu par piegādēm ar otru pretendentu, kura piedāvātā cena bija teju par trešdaļu dārgāka nekā piedāvāja SIA TTS Avio apvienībā ar Vācijas kompāniju Hermos Systems GmbH.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Latvija Pasaules Bankas (World Bank) veidotajā biznesam draudzīgo valstu sarakstā šogad nokritusies līdz 29. vietai, tādējādi esot vismazāk biznesam draudzīgā valsts Baltijas valstu reģionā.

Pasaules Bankas veidotajā biznesam draudzīgo valstu sarakstā apkopota informācija par 181 valsti, balstoties uz 10 pazīmēm, ieskaitot tādus faktorus kā uzņēmējdarbības uzsākšanu, nodokļu slogu, eksporta iespējas u.c.

30 uzņēmējdarbībai labvēlīgākās valstis:

1. Singapūra

2. Jaunzēlande

3. Asv

4. Honkonga, Ķīna

5. Dānija

6. Lielbritānija

7. Īrija

8. Kanāda

9. Austrālija

10. Norvēģija

11. Īslande

12. Japāna

13. Taizeme

14. Somija

15. Gruzija

16. Saūda Arābija

17. Zviedrija

18. Bahreina

19. Beļģija

20. Malaizija

21. Šveice

22. Igaunija

23. Koreja

24. Maurīcija

Arvien jauniem Covid-19 viļņiem parādoties, visu prātus nodarbina doma - kā pandēmija ietekmēs biznesa attīstību? Kā atkopsies mans bizness? Kas ir tās iespējas, kuras šobrīd jāizmanto? Jau šobrīd sabiedrībā novērojamas dažādu paradumu maiņas, kas visticamāk saglabāsies arī pēc ierobežojumu atcelšanu.

Globalizācija ietur pauzi

Līdz šim globalizācija vērās tikai plašumā, taču līdz ar krīzes parādīšanos, tā sastinga. Tā vietā parādījās bailes no svešā un nezināmā – labāk un drošāk savējo, nekā ievestu svešo mantu, vēlme palīdzēt „savējiem” un citu valstu robežu slēgšana. Tas viss lika patērētājiem vērsties pie vietējiem ražotājiem.

Situācijas, kas mainās ik pa nedēļām, uzņēmējos nerada pārliecību, ka sagādātās preces vai sastāvdaļas tiks saražotas, piegādātas un galu galā būs kādam nepieciešamas. Arī Ursus Forwarding pandēmijas laikā saskarās ar klientiem, kuru kravu pārvadājumi transportēšanas laikā strauji zaudēja savu aktualitāti un klients bija spiests turēt tās noliktavā bez realizācijas.

Jūnijā beigās sāksies Rail Baltica stacijas un infrastruktūras būvniecība lidostā "Rīga, informē personu apvienība B.S.L. Infra.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas, piedaloties valsts amatpersonām, kopuzņēmuma RB Rail pārstāvjiem, projekta īstenotājiem un būvniecības uzņēmumu pārstāvjiem 30.jūnijā ar svinīgu pasākumu oficiāli atklās Rail Baltica stacijas lidostā "Rīga" un saistītās infrastruktūras būvniecību.

Būvnieks - personu apvienība B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi - ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries, nokomplektējusi būvniecības speciālistu komandu.

"Strādājot pandēmijas apstākļos, esam spējuši sagatavot būvniecībai otro vērienīgāko Rail Baltica būvprojektu Latvijā. Avio un ātrgaitas dzelzceļa savienojums nodrošinās jaunas pasažieru un kravu pārvadājumu iespējas un ērtības Baltijā. Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa īstenošana Latvijā notiek, vispirms izbūvējot sarežģītākos objektus, lai tie nākotnē neaizkavētu pamattrases būvniecību," komentē Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss 51. Parīzes aviošova ietvaros piedalījās Bombardier CSeries lidmašīnas prezentācijas pasākumos, kā arī tikās ar Bombardier holdinga valdes priekšsēdētāju Pjēru Buduēnu (Pierre Beaudoin), informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freivalds.

Pasaulē vecākā aviošova ietvaros satiksmes ministrs A. Matīss noskatījās jaunā CS300 modeļa lidmašīnas paraugdemonstrējumus. Ministrija informē, ka pēc lidojuma Bombardier pārstāvji iepazīstināja A. Matīsu ar CSeries lidmašīnas salona konfigurāciju, galvenajiem pasažieru ērtības parametriem un lidmašīnas tehniskajiem rādītājiem, kā arī iepazinās ar lidmašīnas kapteini, latviešu izcelsmes lidotāju–izmēģinātāju Andri Litavniku.

Kā jau informēts, 2012. gada 20. decembrī Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic noslēdza sākotnējo pasūtījuma līgumu ar Bombardier par 10 CSeries 300 lidmašīnu iegādi, ar iespēju iegādāties vēl 10 lidmašīnas. Savukārt 2014.gadā jūlijā, Farnboro Starptautiskā aviācijas izstādē airBaltic izziņoja par vēl trīs lidmašīnu iegādi. Plānots, ka airBaltic pirmo lidmašīnu saņems 2016.gada septembrī.

Šodien, uzsākot oficiālo vizīti Azerbaidžānā, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar valsts prezidentu Ilhamu Alijevu, kuras laikā pārrunāja abu valstu sadarbības iespējas, liecina Valsts Prezidenta kancelejas informācija.

Azerbaidžānas prezidents atzina, ka valsts ir ieinteresēta investēt ne tikai savā reģionā, bet arī Eiropas Savienības valstīs, īpaši izceļot sadarbības nozīmi enerģētikas un transporta jomā, kas būtu abpusēji izdevīga kā Latvijai, tā Azerbaidžānai.

«Azerbaidžānas tirgus aug, pieprasījums arī aug, interese par Latvijas produktiem ir ļoti liela. Savukārt Azerbaidžāna meklē jaunus tirgus un jaunas iespējas investēt tieši transporta jomā,» sarunā uzsvēra I.Alijevs. No Azerbaidžānas puses tika atklāts, ka Latvijai vizītes gaitā iesniegts tālejošas sadarbības piedāvājums avio pārvadājumu jomā, kas skar gan kravu, gan pasažieru pārvadājumus un paredzētu arī investīcijas lidostas Rīga infrastruktūrā.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības uzsākšanu ar SIA UPB Nams, lai lidostā Rīga būvētu kravu angāru Baltic Cargo Hub.

Šis modernais angārs kļūs par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Latvijā un vadošo centru Baltijā, nostiprinot lidostas kā vadošā gaisa kravu pārvadājumu mezgla pozīcijas. Jaunbūvei būs tieša piekļuve kravu apkalpošanas peronam, padarot kravu importa, eksporta un tranzīta procesus ātrus un vienkāršus.

Latvijas Republikas satiksmes ministrs Kaspars Briškens: “Baltic Cargo Hub ir nozīmīgs attīstības punkts Latvijas aviācijas nozarei, kas nostiprina mūsu pozīcijas reģionālajā aviācijas kravu pārvadājumu un loģistikas kartē. Šis modernais centrs ne tikai apliecina mūsu apņemšanos uzlabot Latvijas loģistikas iespējas, bet arī stiprina mūsu stratēģisko redzējumu, lai izmantotu aviāciju ekonomiskās izaugsmes un starptautiskās tirdzniecības veicināšanai. Ar šādām iniciatīvām mēs ne tikai paplašinām savu infrastruktūru, bet arī veidojam tiltus, kas savieno Latvijas uzņēmumus ar pasauli, veicina inovācijas un uzlabo mūsu valsts konkurētspēju.”

Gaidot Eiropas patērētāju dienu, izpētīts, ka patērētājiem trūkst vispārējas salīdzinošas informācijas par preču un pakalpojumu cenām un kvalitāti, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Valdis Zagorskis, iepazīstinot ar Eiropas Komisijas (EK) jauno tirgus izpētes sistēmu, uzsvēra, ka patērētāji no vienotā tirgus vēl joprojām negūst visu, ko būtu pelnījuši un ko šis tirgus spēj piedāvāt.

Saskaņā ar jauno patēriņa tirgus uzraudzības (Consumer Market Watch) procedūru tiks pētīts, kā darbojas 20 dažādu nozaru tirgi, raugoties no patērētāja interešu viedokļa: cenas, sūdzības, pakalpojumu sniedzēju maiņas iespējas, patērētāju apmierinātība un drošība. (Pirmais pārskats ir lejuplādējams internetā.)

Eiropas Komisija vēlas, lai patērētājs iepirktos neietekmēts un apzināti un lai tiktu sekmēta veselīga konkurence, kas balstīta uz pakalpojumu un preču kvalitāti. "Lai patērētājs noņem tūtu no galvas!", piebilda Valdis Zagorskis.

Viena no šī gada EK prioritārajām uzmanāmajām jomām ir finanšu pakalpojumi. Ņemot vērā pieaugošo sūdzību skaitu par apdrošināšanas pakalpojumiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) KASKO apdrošināšanas līgumu izpētes projektā pārbaudīja, cik pilnīga un saprotama informācija tiek sniegta patērētājam. Tika pētīts, vai līguma noteikumi ir taisnīgi, kā arī tas, vai patērētājs pilnībā spēj apzināties un izprast savas līgumsaistībās un riskus. Izpētītajos 10 līgumos tika konstatētas vairākas problēmas, piemēram, ietvertie līguma noteikumu uztveramība, daudzos līgumos patērētājam ir grūti saprast, kādi ir izņēmumi no apdrošināšanas riskiem, tāpat katrai kompānijai ir ļoti atšķirīgs cenu noteikšanas mehānisms, kas patērētājam apgrūtina piedāvājumu salīdzināšanu un izvēli u.c. Pēc PTAC diskusijas ar apdrošināšanas kompānijām un Latvijas Apdrošināšanas asociāciju apdrošināšanas līgumi tiek koriģēti, kā arī tiek izstrādāti padomi patērētājiem, kā labāk un izdevīgāk izvēlēties apdrošinātāju.

Kādu ciematu aptuveni divdesmit kilometrus no Parīzes pirms četrdesmit gadiem pameta teju visi tās iedzīvotāji. Tas noticis pēc tam, kad aviošova laikā traģiski avarēja lidmašīna, turklāt pilsētiņas iedzīvotājiem vēl pirms tam ik dienas traucēja gaisa kuģi, kas lidoja tuvu māju jumtiem, vēsta Reuters.

Aviošova laikā 1973. gadā avarēja Tu-144 lidaparāts, laupot 14 cilvēku dzīvības – katastrofā mira seši cilvēki, kas atradās lidmašīnā un astoņi, kas vēroja šovu uz zemes. Tāpat nelaimes gadījumā tika iznīcināti vairāki nami, tajā skaitā ciemata skola.

Patlaban pilsētiņā dzīvo vien nedaudzi iedzīvotāji, novēroja ziņu aģentūra Reuters. 1972. gadā zemnieku ciematā bija 144 mājas, taču to skaits sāka strauji sarukt pēc Šarla de Gola (Charles de Gaulle) lidostas atvēršanas.

<iframe width="480" height="360" src="//www.youtube.com/embed/-mnOApwhRyI" frameborder="0" allowfullscreen></iframe>

Saeima šā gada 5. jūnija sēdē pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, kas cita starpā nosaka arī īpašu regulējumu kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem pēckrīzes periodā.

"Vīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie pasākumi vissmagāk skāra tūrisma nozari, burtiski apstādinot tūrisma uzņēmumu darbību. Tika atcelti gan plānotie ceļojumi, gan netika rezervēti jauni. Cietuši gan iedzīvotāji, kuri bija iegādājušies ceļojumus uz noteiktiem galamērķiem, gan tūrisma operatori un aģenti, kuri par ceļojumu organizēšanu saņemto naudu jau iemaksājuši avio satiksmes pārvadājumu reisos, viesnīcu un citās rezervācijās. Šobrīd šie līdzekļi ir iesaldēti pasaulē apstādinātās tūrisma krīzes dēļ un tūlītēja līdzekļu atgriešana par nenotikušiem ceļojumiem var izraisīt tūrisma operatoru masveida bankrota gadījumus," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš aicina gan ceļotājus, gan tūrisma operatorus šajā situācijā būt saprotošiem, un savstarpēji vienoties par iespējami labākajiem risinājumiem - patērētājiem pieņemt apliecinājumus, tādā veidā atbalstot nozari, savukārt ceļojumu organizatoriem respektēt patērētājus, kuriem, iespējams, nenotikušā ceļojuma dēļ zaudētie līdzekļi ir šobrīd kritiski nepieciešami.