"Esam panākuši, ka 3% no emisijas kvotām aviācijai tiks atliktas īpašā rezervē, kas būs paredzēta gan jaunajām, gan strauji augošām aviokompānijām, tajā skaitā - airBaltic," informē deputāts Roberts Zīle, "Uz bezmaksas kvotām no šīs rezerves varēs pieteikties ne tikai jaunas aviokompānijas, bet arī tās, kuru ikgadējā vidējā izaugsme 4 gadu periodā pārsniedz 18%.

Tā nolemts otrdien, 8. jūnijā balsojumā Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja panākto vienošanos ar ES Padomi par direktīvas projektu, ar kuru aviācijas nozare tiks iekļauta emisijas tirdzniecības sistēmā, Db.lv informē Guna Zaķe - Baltā deputāta R. Zīles palīdze.

„Direktīvas projekts paredz, ka viena aviokompānija nevarēs saņemt vairāk kā 1 miljonu kvotu attiecīgajam laika periodam", norāda R. Zīle.

Jaunā Direktīva par aviācijas darbību iekļaušanu Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā paredz kvotu tirdzniecību šajā sektorā sākt ar 2012. gadu. "Šī kvotu īpašā rezerve ir būtiska Latvijas un citu, pārsvarā jauno dalībvalstu, aviācijas nozarēm, kas strauji attīstās. Tā palīdzēs jaunajām un strauji augošām aviokompānijām konkurēt dažādos tirgos, " šodienas debatēs uzsvēra R. Zīle.

Brisele, 3. jūlijs. Eiropas Parlaments (EP) un ES Padome ir vienojusies par direktīvas projektu, ar kuru aviācijas nozare tiks iekļauta emisijas tirdzniecības sistēmā.

"Esam panākuši, ka 3% no emisijas kvotām aviācijai tomēr tiks atliktas īpašā rezervē, kas būs paredzēta gan jaunajām, gan strauji augošām aviokompānijām, tajā skaitā - airBaltic," informē deputāts Roberts Zīle, "Uz bezmaksas kvotām no šīs rezerves varēs pieteikties ne tikai jaunas aviokompānijas, bet arī tās, kuru 4 gadu vidējā izaugsme pārsniedz 18%. Direktīvas projekts paredz, ka viena aviokompānija nevarēs saņemt vairāk kā 1 miljonu kvotu attiecīgajam laika periodam", norāda R. Zīle.

"Šī kvotu īpašā rezerve ir būtiska Latvijas un citu, pārsvarā jauno dalībvalstu, aviācijas nozarēm, kas strauji attīstās: aviokompāniju izaugsme un pasažieru skaits ir strauji pieaudzis tikai pēdējos gados, reizē ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos", R. Zīle turpina, "Jāatzīst gan, ka tā dēvētais mobilitātes rādītājs -valsts iedzīvotāju un avio pasažieru proporcija - Latvijā un citas jaunajās dalībvalstīs joprojām saglabājas ievērojami zemāks nekā vecajās".

Jauno reisu atklāšana ir rūpīgi jāapsver, jo valsts tos nesubsidēšot. Sibīrijas pārlidošana, kā arī Boeing 757 noma izmaksās vairākus miljonus gadā. Latvijas aviokompānijas plānus Db netieši apstiprināja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Viņš paskaidroja, ka airBaltic jauno reisu atklāšana ir jāapsver vairāk kā septiņas reizes, jo valsts, kuras īpašumā ir 52 % kompānijas akciju, šos tālos reisus negrasās subsidēt.

Jānomā Boeing 757

airBaltic plānus atklāt reisus uz Ķīnu netieši apliecina arī fakts, ka kompānija plāno nomāt divus Boeing 757 lidaparātus. Šis Boeing modelis, kas no ražošanas izņemts 2005. gadā, 228 pasažierus, neuzpildot degvielas tvertnes, spēj nogādāt 7700 km attālumā. No Rīgas līdz Pekinai taisnā līnijā ir 6517 km. Ņemot vērā Latvijas arvien lielāko ieinteresētību ekonomiskajā sadarbībā ar Ķīnu, šis maršruts šķiet visticamākais.

Db rīcībā nav precīzas informācijas, kādus tēriņus ieplānojusi pagaidām vēl nacionālā aviokompānija, taču, kā norāda speciālisti, vēl nesen par Airbus 320 nomu bija jāmaksā vairāk nekā 300 tūkst. eiro mēnesī. Taču, ja vienošanās ar iznomātāju tiek panākta par lidaparāta nomu ar visu apkalpi un apkopi, tad nomas maksas ir ievērojami augstākas. Atklājot jaunu reisu uz īnu, airBaltic būs arī jārēķinās, ka par vienu lidojuma frekvenci (Sibīrijas pārlidojumam atvēlētais laiks vienai lidmašīnai) gadā tai būs jāšķiras no aptuveni 950 000 USD. Par to trešdien vienojās ES satiksmes ministru padomē. A. Šlesers informēja, ka panāktā vienošanās paredz šīs summas pārskatīšanu pēc 18 mēnešiem. Ja airBaltic iegādāsies divas pārlidojumu frekvences, tad šī summa jau tuvosies 2 milj. USD.

Aviokompānijas Ryanair prezidents Maikls O'Līrijs atklāj milzīgos plānus nākotnē un stāsta par mērķi Latvijā apsteigt airBaltic.

Kāds ir vizītes mērķis Rīgā?

Es pats sev uzdevu šo jautājumu, kad šodien piecēlos no rīta. Patiesībā man ir paredzēta tikšanās ar jūsu valsts satiksmes ministru, lai pārrunātu iespējas izveidot Rīgā Ryanair bāzi. Mēs ceram, ka šajā jautājumā panāksim kādu progresu. Mēs patiesībā vēl arvien neesam līdz galam vienojušies par bāzes izveidi Rīgā - vēl arvien viss nav skaidrs par izmaksām un nosacījumiem. Tomēr es ceru, ka pārrunās ar ministru tiks panākts progress šajā jautājumā.

Kādas perspektīvas pavērtu šādas bāze izveide Rīgai un Ryanair?

Pirmkārt, mums Rīgā bāzētos 2 līdz 4 lidmašīnas. Tādējādi visi maršruti no Rīgas tiešām arī sāktos no Rīgas un pavērtu plašas iespējas jauniem maršrutiem. Mazākā bāze, kas mums šobrīd ir, gadā apkalpo divus miljonus pasažieru. Jums bāzes atvēršana nozīmētu vismaz 2,5 līdz 3 miljonus apkalpotu Ryanair pasažieru. Tas būtu milzīgs pieaugums apkalpoto pasažieru ziņā Rīgai. Un tie nebūtu tikai latvieši, kas dodas darbā uz Eiropu. Tie būs daudzi simti tūkstošu tūristu, kas dosies uz Latviju. Tādējādi tas būtu milzīgs uzrāviens Latvijas tūrismam un ekonomikai kopumā.

Eiropas Parlaments š.g. 15. janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu vienādu principu noteikšanai lidostas nodevu iekasēšanā 67 Eiropas Savienības lidostās. Direktīva nosaka principus, kas būs jāievēro lidostām, iekasējot nodevas nediskriminējošā kārtībā no visām lidostā strādājošajām aviosabiedrībām.

Eiropas direktīva par lidostu nodevām pieprasa, lai lidostās korekti tiktu ievēroti trīs galvenie punkti: nedrīkst būt diskriminācija – noteikumiem attiecībā uz visiem pasažieru pārvadātājiem jābūt vienādiem, otrkārt – caurspīdīgums: ir jābūt atspoguļotai skaidrai un caurredzamai shēmai, kā veidojas no pasažieriem iekasējamās summas un kur tās tiek izlietotas; un treškārt – jāuztur drošības kvalitātes prasības, kas mūsdienās ir īpaši svarīgi. Līdz ar to var secināt, ka pašreizējā situācijā Rīgas lidosta var pieredzēt sankcijas attiecībā uz pirmo un būtiskāko jautājumu – nediskriminējoši vienāda attieksme pret visiem pārvadātājiem. Gribu uzsvērt, ka neviens neprasa, lai visām valstīm un visām lidostām šīs nodevas tiktu izlīdzinātas, tieši otrādi, - lidostu vadītāji cīnās par šīm priekšrocībām, tomēr nevar pastāvēt situācija, ka netiek piemēroti godīgas konkurences principi vienas lidostas ietvaros, un tas ir galvenais punkts, ko pieprasa šī direktīva.

Šodien, 2015. gada 12. novembrī stājas spēkā būtiskas izmaiņas gaisa telpas struktūrā un gaisa satiksmes vadības sistēmās, kas ļauj gaisa telpas lietotājiem četrās valstīs - Igaunijā, Latvijā, Norvēģijā un Somijā - elastīgāk un izmaksu ziņā efektīvāk izmantot gaisa telpu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Brīvo maršrutu gaisa telpu - risinājumu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, - ir izstrādājis un ievieš Ziemeļeiropas funkcionālais gaisa telpas bloks (NEFAB).

Šo izmaiņu galvenais rezultāts būs lidojuma laika, degvielas patēriņa un līdz ar to izmaksu samazinājums, kā arī mazāka ietekme uz vidi.

Brīvo maršrutu gaisa telpa ir daļa no NEFAB izstrādātā koncepta, kura mērķis ir palielināt operacionālo elastīgumu un radīt papildu priekšrocības gaisa telpas lietotājiem, kā arī uzlabot koordināciju starp gaisa satiksmes vadības centriem, tādējādi paaugstinot gaisa telpas kapacitāti un nodrošinot nemainīgi augstu drošuma līmeni.

Eiropas Komisija šodien pieņēma priekšlikumu direktīvai par aviācijas drošības nodevām Eiropā, kas paredz stingrāku to geulēšanu.

Tās nolūks ir garantēt, lai, nosakot drošības maksājumu apjomu, tiktu ievērota pārredzamība, lai nebūtu diskriminācijas, lai notiktu apspriešanās ar aviokompānijām, kā arī lai garantētu drošības nodevu saistību ar izmaksām. Tajā arī ietverts priekšlikums katrā dalībvalstī izveidot neatkarīgu pārraudzības iestādi.

Ieskicējot vispārējās sarežģītās ekonomiskās situācijas apstākļus, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajani sacīja: «Ir sperti nozīmīgi soļi, lai nodrošinātu ar gaisa transportu ceļojošo personu aizsardzību. Tas savukārt ir palielinājis pasažieriem izmaksas. Mums ir jārīkojas, lai drošības pakalpojumus varētu nodrošināt tādā veidā, kas izmaksu ziņā būtu visefektīvākais.»

Visu Aināra Šlesera (LPP/LC) satiksmes ministrēšanas laiku īru zemo cenu aviokompānija Ryanair ir atbalstīta no valsts puses, kā bijis reti kuram biznesa modelim Latvijā.

«Un, ja vēl tad šī aviokompānija dziļā pateicībā neveido bāzi, tad Šlesera kungam vaina nav jāmeklē citos, bet gan jāskatās, kur pats ir pārrēķinājies,» tā portālam Diena.lv A.Šlesera pārmetumus Konkurences padomei (KP) par Ryanair lēmumu bāzi veidot Kauņā, nevis Rīgā komentēja KP vadītāja Ieva Jaunzeme.

Jau ziņots, ka pēc Ryanair paziņojuma par plāniem veidot bāzi Kauņā A.Šlesers pauda viedokli, ka kompānija izlēmusi veidot to kaimiņvalstī, jo KP «izmisīgi cīnījās», lai atceltu aviokompānijām noteiktās atlaides.

Tās KP 2006.gada novembrī lika atcelt, jo tās bijušas pretrunā Eiropas Savienības dibināšanas līgumā noteiktajam. Cenu politika paredzēja, ka aviokompānijām atlaides tiek piešķirtas atkarībā no pārvadāto pasažieru skaita - lidostas nodevas samazinājums bija lielāks aviokompānijām, kas garantēja lielāku pārvadāto pasažieru skaitu. Atlaide bija robežās no 10% līdz 80%.

Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumu direktīvai par aviācijas drošības nodevām Eiropā, kura nolūks ir garantēt, lai, nosakot šo maksājumu apjomu, tiktu ievērota pārredzamība, lai nebūtu diskriminācijas, lai notiktu apspriešanās ar aviokompānijām, kā arī lai garantētu drošības nodevu saistību ar izmaksām.

Priekšlikumā ietverts ierosinājums katrā dalībvalstī izveidot neatkarīgu pārraudzības iestādi, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Pašlaik aviācijas drošības izmaksu atgūšana tiek regulēta valstu līmenī. Tomēr pasažieriem sniegtā informācija par šīm izmaksām nereti nav atbilstoša, un ne visās ES lidostās notiek sistemātiska apspriešanās ar aviokompānijām. Šīs situācijas dēļ starp lidostām un gaisa pārvadātājiem nav patiesi līdzvērtīgas konkurences, kas ir ļoti nevēlams šajā laikā, kad visai aviācijas nozarei ir jārisina tik būtiskas problēmas.

Nesen pieņemtā Komisijas ziņojumā ir secināts, ka nediskriminējošas, kā arī tikai un vienīgi ar izmaksām saistītas drošības nodevas ir priekšnosacījums godīgai un netraucētai aviokompāniju un lidostu konkurencei. Tāpēc, iekasējot drošības nodevas Kopienas lidostās, Eiropas Komisija ierosina ievērot turpmākos kopējos principus - drošības maksājumi nedrīkst radīt diskrimināciju starp pasažieriem vai aviokompānijām, kā arī jautājumā par drošības maksājumiem obligāti, regulāri, vismaz vienreiz gadā ir jārīko apspriešanās ar aviokompānijām. Pirms lēmumu pieņemšanas lidostām ir jāņem vērā aviokompāniju viedoklis un gadījumos, kad neizdodas vienoties, tas ir jāpamato.

Ja Eiropas Parlamenta (EP) deputātu vairākums šodienas plenārsēdē neatbalstīs Latvijas un citu jauno dalībvalstu iesniegtos grozījumus par CO2 emisiju kvotu tirdzniecību, Eiropas Savienības (ES) likumdošana draud būt diskriminējoša strauji augošām jauno valstu aviokompānijām, tajā skaitā airBaltic, norāda EP Transporta komitejas deputāts Roberts Zīle.

EP deputāti šodienas sēdē balsos par EK iesniegto Direktīvas projektu siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības shēmā iekļaut arī aviāciju.

Komisijas sagatavotais direktīvas projekts pēdējā laika strauji augošās aviokompānijas, kas vairumā gadījumu ir jauno ES dalībvalstu operatori, nostāda nevienlīdzīgā situācijā. Tas paredz daļu kvotu aviokompānijām piešķirt bez maksas, taču daļu - pārdot vairāksolīšanā. Avio operatori, saskaņā ar projektu, saņemtu bezmaksas kvotas pēc datiem par periodu, kas noslēdzas 2 gadus pirms tirdzniecības perioda sākuma, skaidro R. Zīle.

Kā norāda R.Zīle, „2004. – 2006. gadu periods, kas izvēlēts par atskaites punktu gāžu emisiju izmantošanas apjoma noteikšanai, vairumam jauno dalībvalstu ir straujas izaugsmes laiks. Tādējādi projekts būtiski ietekmēs airBaltic un citu pēdējos gados augušo kompāniju konkurētspēju, ja salīdzina ar mērenas izaugsmes tradicionālajām aviokompānijām. Lai to novērstu, sagatavotajos grozījumos ierosināts pašlaik tikai jaunienācējiem Eiropas tirgū paredzēto rezervi atvēlēt arī aviokompānijām, kas savu darbību strauji paplašina.”

air Baltic rīcībā nonākusi neoficiāla informācija, ka atsevišķi Latvijas valdības pārstāvji ved sarunas ar ārvalstu aviokompānijām par lidojumu sākšanu uz Starptautisko Lidostu Rīga par īpaši atvieglotiem noteikumiem – bez izlidošanas/ielidošanas nodevām. Ja vienlaicīgi šādas sarunas nenotiek ar citām aviokompānijām, tostarp airBaltic, tad tas uzskatāms par citu aviokompāniju pasažierus un pašas kompānijas diskriminējošu faktu. „Lidostas “Rīga” skaisto rekonstrukciju finansē pasažieri un aviosabiedrības. airBaltic un tās pasažieri 2002. gadā vien samaksāja lidostai vairāk nekā LVL 3,7 miljonus, šogad šī summa būs vēl lielāka. Arī mēs neesam bijuši sajūsmā par Rīgas lidostas nodevām, taču, ja reiz tas bija valsts nolemts veids, kā no visu aviosabiedrību pasažieriem un pašām kompānijām iekasēt naudu lidostas termināla rekonstrukcijai un būvei, kā arī drošības nodrošināšanai, bijām spiesti ar to samierināties. Tāpēc par īpaši nekorektu uzskatām, ja pēc tam, kad vairāku gadu garumā pasažieri un kompānijas ir finansējuši modernas infrastruktūras izveidi, viena atsevišķi ņemta kompānija tiktu atbrīvota no nodevām, kas vienmēr sastādījušas būtisku lielumu no aviobiļetes cenas. Tas ir negodīgi pret visu pārējo aviokompāniju pasažieriem un aviokompānijām. Ja vienlīdzīgi noteikumi netiks piešķirti citām aviokompānijām, atbilstoši likumdošanai, mēs būsim gatavi griezties tiesā un pieprasīt līdzvērtīgus noteikumus. Ja maksas tiek atceltas visām aviosabiedrībām, ir jāsaprot, ka Lidosta paliek bez finansējuma,“ komentē airBaltic prezidents Bertolts Fliks un turpina: „Mēs esam gandarīti par airBaltic, kā arī Latvijas aviācijas attīstību pēdējā laikā. Tas mums ļauj mainīt cenu struktūru un divu gadu laikā atklāt 8 jaunus maršrutus. Nākamajā gadā mēs plānojam pievienot vēl 4 maršrutus. Ir acīm redzami, ka attīstība būtu ātrāka, ja valsts finansētu infrastruktūras izveidošanu, nevis aviosabiedrības un to pasažierus. airBaltic šogad ar esošo lidostas nodevu politiku pārvadās 330 tūkstošus pasažieru, bet nākamgad plāno tuvoties pusmiljonam pasažieru. Esam plānojuši arī kompānijas attīstību gadījumā, ja nodevas tiktu atceltas, tad pārvadāto pasažieru skaits varētu sasniegt 700 tūkstošus gadā.” Avots: AirBaltic.lv

To laikrakstam Dienas Bizness pirms 10. maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma komentē partneris MIDAS Aviation Džons Grānts, kurš nozarē darbojas jau vairāk nekā 20 gadu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Jums ir ļoti garš CV, darbojoties aviācijas jomā. Kas ir jūsu kompetenču jomas?

Esmu komerciālās aviācijas analītiķis ar specializāciju jaunu aviācijas pakalpojumu izstrādē lidostām, valdības institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm visā pasaulē.

Kā jūs raksturotu situāciju aviācijā salīdzinājumā ar citām ekonomikas jomām?

Patlaban aviācija, iespējams, ir rentabilitātes cikla virsotnē un nes daudz lielāku peļņu aviolīnijām un akcionāriem pēdējos 4‒5 gados, balstoties uz zemām naftas cenām, lielu pieprasījumu, lidsabiedrību konsolidācijām Ziemeļamerikā. Reisu noslogojums bieži vien pieaudzis līdz 85‒90%. Aviācija ieguvusi arī no jauniem tirgiem Indijā un Ķīnā, kā arī no jaunām tehnoloģijām tādos modeļos kā, piemēram, Boeing 787, A350 un nesen arī Bombardier CSeries, ko veiksmīgi izmanto airBaltic. Salīdzinājumā ar citām nozarēm, aviācija ir bijis diezgan labs bizness. Taču tajā aizvien ir daudz risku, no kuriem nebūt ne mazākais ir degvielas cenas, naftas cenām gada laikā pieaugot par 35%. Līdz ar to aviācijas nozarē nav vietas pašapmierinātībai, vienmēr var notikt kaut kas negaidīts.

Lietuvas aviokompānija flyLAL ar agresīvu cenu politiku nolēmusi ielauzties Latvijas aviotirgū, tādējādi saasinot konkurenci.

Aviosabiedrība flyLAL-LithuanianAirlines, jau sākot ar 30. martu, uzsāks lidojumus no Rīgas uz Viļņu, tādējādi piedāvājot Latvijas klientiem plašas iespējas caur Viļņas lidostu nokļūt 14 dažādos galamērķos Rietumeiropā, kā arī Maskavā un Kijevā. Lielākā daļa galamērķu tieši pārklājas ar Latvijas aviokompānijas airBaltic reisiem, radot tiešās konkurences apstākļus starp abām aviokompānijām. Abām aviokompānijām jau ir sīvas konkurences apstākļi Viļņas lidostā, kur airBaltic 2006. gadā izspieda Lietuvas nacionālo aviokompāniju no līderpozīcijām. Vēl 2005. gadā Lietuvas aviokompānija pārvadāja 40.4% visu Viļņas lidostas pasažieru, bet airBaltic vien 25%, savukārt jau 2006. gadā attiecība bija 28.7% pret 32.49% par labu airBaltic. 2007. gadā šī starpība pieauga - 36.1% pret 27.6% par labu airBaltic. «Varbūt par ne visiem 100%, bet nosacīti to, protams, varat saukt arī par mūsu atbildes gājienu,» ienākšanu Rīgā komentē flyLAL ārējo sakaru direktors Ļutaurs Tarabrins (Liutauras Tarabrinas).

Eiropas Komisija (EK) piektdien paziņoja, ka sākusi izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai vienošanās starp lidojumu rezervēšanas platformu uzņēmumiem «Amadeus» un «Sabre», no vienas puses, un aviokompānijām un ceļojumu aģentūrām, no otras puses, pārkāpj Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus, liekot aviokompāniju pasažieriem maksāt augstākas cenas par biļetēm.

«Amadeus» un «Sabre» ir pasaulē vadošie datorizēto rezervācijas sistēmu piegādātāji. Šīs sistēmas apkopo datus par lidojumu grafikiem, sēdvietu pieejamību un biļešu cenām, ļaujot ceļojumu aģentiem un mājaslapām veikt biļešu rezervāciju.

EK izmeklēšanas nolūks ir noskaidrot, vai konkrēti nosacījumi «Amadeus» un «Sabres» līgumos ar aviokompānijām un ceļojumu aģentūrām ierobežo to iespējas izmantot alternatīvus piegādātājus, tādējādi apgrūtinot šo alternatīvo piegādātāju ienākšanu tirgū un palielinot biļešu izplatīšanas izmaksas aviokompānijām, kā rezultātā patērētājiem ir jāmaksā vairāk par aviobiļetēm, teikts EK paziņojumā.

Spānijas «Amadeus» un ASV bāzētais «Sabre» globālajai ceļojumu nozarei nodrošina rezervēšanai nepieciešamo programmatūru.

Šodien, 7.augustā starptautiskā lidosta Rīga sadarbībā ar SIA RIXJET RIGA un nacionālo aviokompāniju airBaltic oficiālā atklāšanas pasākumā demonstrēja darbībā gaisa kuģu degvielas uzpildes hidrantus, kas izbūvēti lidostas teritorijā. Lidosta Rīga ir vienīgā lidosta Baltijā ar šādu degvielas piegādes sistēmu.

«Trešā degvielas piegādes operatora SIA RIXJET RIGA darba uzsākšana lidostā padarījusi konkurētspējīgāku aviācijas degvielas tirgu, uzlabojot aviokompānijām sniegto degvielas pakalpojumu pieejamību,» sacīja lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks.

Degvielas uzpildes hidranti izbūvēti ar mērķi saīsināt degvielas uzpildes laiku gaisa kuģiem to apkalpošanas procesā, kas ir īpaši būtiski kravas reisu lidmašīnām. Bez tam tiek paaugstināta lidlauka drošība, kā arī, izmantojot autotransportu ar mazāku CO2 izmešu apjomu, tiek samazināts vides piesārņojums. Kopumā lidostas teritorijā izbūvēti 15 hidranti.

Lai arī lielākā daļa ASV aviokompāniju grīļojas no augošajām naftas cenām un grimstošās vietējās ekonomikas, lielākā daļa Eiropas konkurentu krīzi pārvar labāk, raksta International Herald Tribune.

Kā iemesli šādai parādībai tiek minēta Eiropas aviokompāniju spēja nodrošināties pret saasinātajām degvielas cenām, kā arī fakts, ka Eiropā ir lielāka proporcija ienesīgu lidojumu, salīdzinājumā ar ASV.

Tomēr šāda aina nav vienāda visām Eiropas aviokompānijām. Starp spēcīgākajiem tirgus dalībniekiem ir Air France, kas arvien gūst ienākumus no saistītajām aviokompānijām KLM un Lufthansa, kas savukārt to pašu saņem no Swiss International Air Lines. Tāpat minētajām kompānijām arvien izdodas palielināt pasažieru skaitu katrā lidojumā.

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde pirmdien devusi rīkojumu iekšzemes aviokompānijām pārtraukt komerciālos lidojumus ar «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām, ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Ņemot vērā šo abu negadījumu līdzības, pārvalde paziņojusi, ka Ķīnas lidsabiedrībām ir laiks līdz plkst.18 (plkst.12 pēc Latvijas laika), lai pārtrauktu lidojumus ar visām «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām.

Pārvalde norāda, ka lidojumi ar šī modeļa lidmašīnām tiks atļauti vien tad, kad tiks garantēta lidojumu drošība.

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde paredzējusi sazināties ar ASV aviobūves uzņēmumu «Boeing» un ASV Federālo aviācijas pārvaldi.

Ķīna ir nozīmīgs «Boeing» importa tirgus, un uzņēmums Ķīnas aviokompānijām piegādājis 76 lidmašīnas.

Jau ziņots, ka Etiopijā svētdien avarējusi nacionālās aviokompānijas «Ethiopian Airlines» lidmašīna «Boeing 737 8 MAX» ar 157 cilvēkiem, kas visi gājuši bojā. Lidmašīna bija ceļā no Etiopija galvaspilsētas Adisabebas uz Kenijas galvaspilsētu Nairobi. Pēc šīs katastrofas «Ethiopian Airlines» pārtrauca reisus ar visām šī modeļa lidmašīnām.

Nedēļas sākumā oficiālā Ķīna nākusi klajā ar aizliegumu savām aviokompānijām pakļauties ES Izmešu tirdzniecības sistēmas (ITS) prasībām civilajā aviācijā. Saspīlējums radies laikā, kad Eiropa jau tā no Ķīnas prasa daudz – gan atbalstīt Irānas naftas embargo, gan dot naudu eirozonas glābšanai.

Būtu dīvaini, ja Ķīna kā tradicionāla sava ceļa gājēja no 1. janvāra Eiropā spēkā nākušajai normai nepretotos. Šai jautājumā konfliktē principiālas atšķirības prioritātēs starp ES un Ķīnu, kur pēdējā uzsvaru liek uz izaugsmi, kam tiek pakārtots viss pārējais.

Tas gan nenozīmē, ka lielā Vidusvalsts barokālās pārmērībās būtu nodomājusi dzīvot bezgalīgi. Tā laikraksts China Daily ziņo, ka 12. piecgades plāna ietvaros līdz 2015. gadam valstī tiks izveidota reģionālā ITS. Tas Āzijas Attīstības bankas vadībā jau notiek, sākot ar Tiaņdzjiņas pilsētu un apkārtni. Tomēr Ķīna to līdzīgi citām ekoloģijas iniciatīvām dara ārpus Kioto protokola rāmjiem pati savā veidā un tempā, un ir grūti iedomāties, ka tā savu plānošanu varētu pakārtot ES aktualitātēm.

Rīgas lidostai jau ilgāku laiku notiek pārrunas ar vairākām lielajām Ķīnas aviokompānijām par regulāro reisus atvēršanu starp Rīgas un Ķīnas lidostām, raksta laikraksts Dienas bizness.

«Pārrunas šobrīd norit paralēli ar vairākām Ķīnas aviokompānijām, kas gadā pārvadā miljoniem pasažieru,» Db norāda Rīgas lidostas valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters, paužot optimismu, ka jau vistuvākajā laikā tās varētu dot rezultātu. Starp aviokompānijām, ar kurām notiek pārrunas, neoficiāli tiek minēts Ķīnas aviomilzis China Southern Airlines, kas ir Ķīnas lielākā aviokompānija.

K. Peters norāda, ka pārrunas nav vieglas, jo Rīga uz kopējā Ķīnas aviokompāniju apjoma ir mazs partneris. Lidostas šefs rēķinās, ka Rīgas lidosta varētu kļūt par reģiona galveno satiksmes centru un pirmo pieturvietu reisos no Ķīnas uz Ziemeļeiropu. K. Peters uzsver, ka bez Ķīnas pārrunām šobrīd reālākais variants jau oktobrī varētu būt tiešā reisa atvēršana starp Rīgu un kādi citu Āzijas valsti – piemēram Malaiziju.

easyJet rūpējas par saviem klientiem, bet brīdina, ka nepareiza likumdošana var būt postoša šai nozarei. Eiropas vadošā lētā aviokompānija easyJet vakar apstiprināja savu apņemšanos nodrošināt augstu pasažieru apkalpošanas līmeni un gatavību ieviest jaunos Eiropas Savienības noteikumus par pasažieru kompensācijām. easyJet atbalsta jauno ES likumu mērķi – prasīt atbildību no aviokompānijām par klientu apkalpošanas līmeni ārkārtas situācijās, lai tās uzlabotu pasažieru labsajūtu lidojumu laikā. Taču likums, kas šodien stāsies spēkā, ir netaisni aizspriedumains pret pasažieru pārvadājumu nozari un tāpēc postošs. easyJet uzskata, ka jaunie ES noteikumi nesasniegs savu mērķi. Lai gan easyJet jau nodrošina lielu daļu no jaunā likuma prasībām un vietām pat apsteidz to, gādājot par pasažieru aprūpi ārkārtas situācijās, aviokompānija ir noraizējusies, ka vajadzētu pārskatīt trīs galvenos punktus: Likums attiecas tikai uz aviokompānijām, kas šķietami pārkāpj ES noteikumus pret visiem transporta veidiem izturēties vienādi. Kompensācija nebūs konkrēta summa, bet proporcionāla biļetes cenai. Šobrīd easyJet vidējā biļešu cena ir 42 britu mārciņas vienā virzienā, bet, saskaņā ar jauno likumu, kompensācijas izmaksās tikai tad, ja vienvirziena biļetes cena būs sākot no 172 britu mārciņām. Likuma neveiklā valoda radīs neskaidrības pasažieru tiesību jautājumā. Šobrīd nav īsti skaidra aviokompāniju atbildība, jo katra aizkavēšanās un reisa atcelšana tiks vērtētas individuāli. Negribētas sekas šim likumam būs tas, ka aviokompānijas tiks sodītas par to, ka palielināsies cenas, un pasažieri tiks maldināti. easyJet turpinās vērsties Eiropas Komisijā un dažādās Eiropas administratīvajās institūcijās, lai nekavējoties tiktu pārskatīta likumdošana. easyJet aicina ES sadarboties ar šo nozari, lai atrastu praktisku un efektīvu risinājumu šim, iespējams, viskļūmīgākajam Eiropas likumam pēdējos gados. easyJet prezidents Rejs Vebsters brīdināja: „easyJet rūpēsies par saviem pasažieriem un jau šodien ieviesīs likumu. Laba likumu kopa, kuras nolūks sākumā bija pasargāt pasažierus no tradicionālo aviokompāniju nesamērīgi augstajām cenām, kļuvusi par neveiksmīgu likumu apkopojumu, kas izraisīs nevajadzīgu sajukumu un konfliktus starp aviokompānijām un viņu klientiem.” Avots: easyJet

Latvijas aviokompānijai airBaltic visticamāk tomēr būs pieejamas bezmaksas emisiju kvotas. Tomēr aviokompānija ar jaunajiem ES plāniem joprojām nav apmierināta.

Db jau vēstīja, ka Eiropas Savienības parlamenta vides lietu komiteja gatavojot normatīvo aktu paketi, kas regulētu aviācijas iekļaušanu ES emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS), strīpoja normu, kas strauji augošajām aviokompānijām dāvāja pieeju bezmaksas papildu emisiju kvotām.

Tomēr tikai dažas dienas pirms pilnvaru beigām ES prezidējošā Slovēnija ar ES parlamentu spējusi panākt kompromisu un rezerves fonda strauji augošajām aviokompānijām esamība tika atjaunota. Jāpiebilst, ka, vienojoties ar parlamentu, Slovēnijai bija tomēr jāpiekrīt, ka neviena no ES strauji augošajām aviokompānijām, pie kurām pieder arī airBaltic, viena plānošanas perioda laikā nevarēs saņemt vairāk par miljonu emisiju kvotu.

Polijas nacionālās aviokompānijas «LOT Polish Airlines» darbinieki otrdien, 1. maijā uzsāks streiku, kas tuvākajās dienās var būtiski ietekmēt aviosatiksmi reģionā - ieplānotie reisi starp Varšavas Šopēna lidostu un Baltijas valstīm var kavēties vai tikt atcelti, informē lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop».

«Skycop» vērš avioceļotāju uzmanību iespējamiem traucējumiem un aicina laikus iepazīties ar savām tiesībām, un būt gataviem iespējamām izmaiņām ceļojuma plānos.

Lielākajā riska zonā šobrīd ir lidojumi maršrutos Rīga – Varšava, Viļņa – Varšava un Tallina – Varšava, tāpat plānotais streiks ietekmēs arī ceļotājus, kam Polijā paredzēta pārsēšanās lidojumam uz citu galamērķi.

«LOT Polish Airlines» streiks ir klasificējams kā iepriekš plānots, tādēļ aviopasažieri, kuru reisi kavēsies vai tiks atcelti, nevarēs pieprasīt kompensāciju par sagādātajām neērtībām. Neraugoties uz to, aviokompānijām, balstoties uz Eiropas Savienības likumdošanu, ir pienākums nodrošināt aviopasažieriem pirmās nepieciešamības preces.

Nacionālā aviokompānija airBaltic vērsusies tiesā un Konkurences padomē ar prasību pret Starptautisko lidostu Rīga, prasot tai samaksāt 6 milj. Ls

Kā DB informē uzņēmuma Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, airBaltic «ir pamats uzskatīt, ka 2010.gada laikā Starptautiskā lidosta Rīga iekasējusi pazeminātu maksu par pakalpojumiem no Ryanair, kura nemaksā saskaņā ar apstiprinātajiem Ministru Kabineta tarifiem. Savukārt no airBaltic iekasējusi paaugstinātu maksu».

Jaunie tarifi spēkā stājušies pērnā gada novembrī un tie atcēla līdz tam piemērotās apjoma atlaides lidsabiedrībām. airBaltic norāda, ka «aviokompānijai ir pamats uzskatīt», ka par lidostas pakalpojumiem tā maksājot divreiz vairāk nekā Ryanair, savukārt par Latvijas gaisa satiksmes pakalpojumiem īru zemo cenu lidsabiedrība neesot maksājusi jau kopš pērnā gada novembra.

Uztraucoties par valsts imidžu, Krievijas transporta ministrija ir aizliegusi veikt čarterreisus uz Eiropas Savienību deviņām Krievijas aviokompānijām, ziņo Lentaru.

Aviokompānijām tika konstatēti vairāki pārkāpumi gan drošības jomā, gan apkalpošanā. Kompānijas, kurām ir aizliegts izpildīt čarterreisus uz Eiropu - JūtEir, Atlant-Sajuz, Gazpromavia, Rosiskoje Nebo, Lukoil, Tatarstan, Aviokon Citotrans, Aero Rent un Centr Avia.

Krievijas varas iestādes paziņoja, ka minētās aviokompānijas varētu tikt iekļautas tā saucamajā - melnajā sarakstā.

Pagājušajā gadā šajā sarakstā varēja iekļūt arī Pēterburgas aviokompānija Pulkova, bet tā spēja labot konstatētos pārkāpumus. "Šāds solis ir jādara arī šīm deviņām aviokompānijām, ja kompānijas neko nedarīs tad tās tiks ievietotas melnajā sarakstā, un ļoti ilgi nedrīkstēs lidot Eiropas virzienā," paziņoja Krievijas transporta ministrs.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic nominēta kā punktuālākā aviokompānija Eiropā starp reģionālajām aviokompānijām. Šim titulam airBaltic nominējuši FlightStats analītiķi.

FlightStats apkopo un analizē punktualitātes rādītājus par teju 150 tūkstošiem reisu, ko ik dienas pasaulē veic tūkstošiem aviokompāniju.

2011. gadā airBaltic 15 minūšu punktualitātes rādītājs bija 88,6% no visiem lidojumiem, kas savieno Rīgu ar galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos, Krievijā un NVS valstīs. Tādējādi deviņas no desmit lidmašīnām izlido laikā. Salīdzinot ar 2010. gadu, airBaltic punktualitātes rādītājs ir uzlabojies par 5,2 procentpunktiem.

2009. gadā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju Eiropā, kas ieviesa laicīgas ielidošanas apdrošināšanu, kas piedāvā papildu ieguvumus gadījumos, ja lidmašīna ir aizkavējusies.