Aviokompānija United Airlines veikusi pirmo lidojumu ar Boeing 787 Dreamliner lidmašīnu, tādējādi kļūstot par pirmo ASV lidsabiedrību, kura izmanto jauno kompozītmateriālu lidaparātu.

Lidaparātu pasaules lielākā aviokompānija pēc piedāvātajiem galamērķiem saņēma ar divu gadu aizkavēšanos, jo Boeing nomocīja dažādas ražošanas problēmas. Paredzēts, ka lidmašīna spēs par 20% samazināt degvielas patēriņu, kā arī tai būs zemākas uzturēšanas izmaksas.

Šādas īpašības United Airlines nāk tieši laikā – Čikāgā reģistrētā aviokompānija šogad piedzīvojusi ienākumu kritumu, atceltus lidojumus un regulāru kavēšanos, raksta Hjūstonas laikraksts Houston Chronicle.

Pirmo lidojumu United Airlines ar jauno Boeing 787 Dreamliner veica no Hjūstonas uz Čikāgu. Paredzēts, ka lidsabiedrība janvārī uzsāks regulārus lidojumus no Losandželosas uz Japānu. Kopumā United Airlines ar Boeing noslēgusi līgumu par piecdesmit Dreamliner lidmašīnu piegādāšanu.

Aptuveni simt latu gadā - par tik nākamajā gadā, ieviešot plānotās nodokļu izmaiņas, palielināsies atalgojums uz rokas ģimenē, kur abi vecāki saņem vidējo algu un audzina divus bērnus. Vēl papildus šīm izmaiņām nākamajā gadā plānots lielāks atbalsts ģimenēm ar maziem bērniem, vēsta laikraksts Diena.

Laikraksts modelējis trīs dažādu ģimeņu situācijas, lai attēlotu, kā plānotās izmaiņas papildinās ģimeņu maciņus. Tiesa, vēl lielākas izmaiņas mājsaimniecībām sākušas modelēt ministrijas, skarot arī progresivitātes aspektu.

Nākamgad plānotas divas galvenās izmaiņas attiecībā uz darbaspēka nodokļiem - no 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana no 25% uz 24% (līdz 2015. gadam līdz 20%); no 1. jūlija nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām IIN aprēķināšanai tiks paaugstināts no 70 uz 80 latiem. Neapliekamā minimuma apmērs nākamgad saglabāsies tas pats - 45 lati. Valdība gan devusi Finanšu ministrijai (FM) uzdevumu - gatavojot 2014. gada valsts budžeta projektu, primāri strādāt pie neapliekamā minimuma celšanas. Līdztekus nākamajā gadā arī iecerēts lielāks atbalsts ģimenēm, piemēram, no pašreizējiem 30 latiem uz 100 latiem paredzēts paaugstināt bērna kopšanas pabalsta apmēru bērniem vecumā no gada līdz pusotram. Par to nākamnedēļ lems Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot valsts budžetu, atgādina Diena.

Latviijā vidējā buto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī ir pārsniegusi 1000 eiro, kas ir gana priecīga ziņa. Tajā pašā laikā tā ir tikai vidējā alga, kas, kā jebkurš vidējais rādītājs, pasaka gana maz.

Par galvenajiem vidējās algas pieaugumiem ekonomisti min vispirms jau minimālās algas pieaugumu, kā arī aplokšņu algu legalizēšanu un izteiktu algu kāpumu būvniecībā. Otrajā ceturksnī algu kāpums ir bijis par 8%, ja salīdzina ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, kas ir gana solīdi. Tajā pašā laikā uz daudzu strādājošo izbrīnu, kāpēc tad viņu alga nav pieaugusi un nav 1000 eiro, jānorāda, ka vidējo rādītāju uz augšu «pavilka» zemā gala jeb minimālās algas pieaugums, tāpat kā aplokšņu algu legalizēšana, kas statistikā uzlabo vidējos ienākumus, kur tiek ņemta vērā tikai to legālā daļa. Tas, ko nepasaka, rādītājs «vidējā alga», ir tas, kādi strādājošie tad šādu algu saņem un kādās nozarēs.

Šā gada 1.janvārī noteikta minimālā mēnešalga bija 22 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, no kurām Latvijā tā bija trešā zemākā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat piektdien publicētie dati.

Latvijā - tāpat kā Lietuvā - minimālā alga pašlaik ir 380 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā (235 eiro mēnesī) un Rumānijā (275 eiro mēnesī).

500 eiro mēnesī valsts noteiktā minimālā alga nepārsniedz arī Čehijā (407 eiro mēnesī), Ungārijā (412 eiro), Horvātijā (433 eiro), Slovākijā (435 eiro), Polijā (453 eiro) un Igaunijā (470 eiro).

Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā (1999 eiro mēnesī), kam seko Īrija (1563 eiro), Nīderlande (1552 eiro), Beļģija (1532 eiro) un Vācija (1498 eiro).

Lielākā minimālā mēnešalga ES ir deviņas reizes prāvāka nekā mazākā blokā noteiktā minimālā alga, bet, izslēdzot cenu līmeņa atšķirības dažādās valstīs, lielākās un mazākās minimālās algas attiecība blokā ir 1:3, proti, Bulgārijā tā ir 501 pirktspējas paritātes standarts (PPS), bet Luksemburgā - 1659 PPS.

Interneta vietne ibtimes.com publicējusi vislabāk atalgoto valstu vadītāju Top 10. Sarakstā pirmo vietu, ar algas apmēru izceļoties starp visiem citiem topā minētajiem cilvēkiem, ieņem Singapūras premjers Lī Hsjens Lungs (Lee Hsien Loong).

Viņa gada alga esot 2 856 930 ASV dolāri.

Otrajā vietā ar ievērojami mazāku algas apmēru - 513 246 ASV dolāri - ierindojies Honkongas īpašā administratīvā reģiona vadītājs Donalds Sangs (Donald Tsang).

Savukārt godpilno trešo vietu ieņem Austrumāfrikas valsts Kenijas premjerministrs Raila Odinga (Raila Odinga), kura gada alga esot 427 886 ASV dolāri.

4. vietā - ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama).

Gada alga: 400 000 ASV dolāri.

5. vietā - Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicholas Sarkozy).

Gada alga: 345 423 ASV dolāri.

6. vietā - Kanādas premjers Stīvens Hārpers (Stephen Harper).

Gada alga: 296 400 ASV dolāri.

7. vietā - Īrijas prezidente Mērija Makalīze (Mary McAleese).

Investors Vorens Bafets pēc ASV prezidenta vēlēšanām uzpircis akcijas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

ASV akciju pirkšanas bumā pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās iesaistījies arī leģendārais investors V. Bafets. Viņš norādījis, ka viņa stūrētā Berkshire Hathaway pēc šī notikuma esot iegādājusies uzņēmumu akcijas 12 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Slavenais investors gan neatklāj to, kuru konkrētu uzņēmumu akcijas viņš iegādājies. To varēs uzzināt pēc tam, kad V. Bafets ASV varas iestādēm būs iesniedzis pārskatu par savu portfeļu stāvokli iepriekšējā ceturksnī (tas būs zināms šā mēneša vidū).

Pagājušā gada pirmajos trīs ceturkšņos Berkshire Hathaway iegādājās akcijas vien 5,4 miljardu ASV dolāru vērtībā, kur priekšroka tika dota vairāku ASV aviokompāniju vērtspapīriem (piemēram, American Airlines, Delta Air Lines un United Continental Holdings akcijām).

Līdzīgi kā airBaltic Latvijā, arī aviokompānijas ASV un Eiropā šogad pirmajā ceturksnī cieš milzu zaudējumus.

Tie tiek skaidroti ar vairākiem iemesliem, arī augstām degvielas izmaksām. Apskatītie ASV un Eiropas aviokompāniju dati liecina, ka, lai arī tās zaudējumus cieta 2010. gada pirmajā ceturksnī, gadā kopumā strādāja ar peļņu. Arī šogad pirmajā ceturksnī kompānijām bija zaudējumi, bet gadā kopumā, iespējams, tām būs peļņa, kas gan varētu būt mazāka, nekā iepriekš cerēts.

airBaltic 2010. gada finanšu rezultāti vēl nav pieejami, bet šogad pirmajos piecos mēnešos kompānija cietusi 18 milj. Ls zaudējumus, liecina ekonomikas ministra Arta Kampara rīcībā esošā informācija. Pagaidām to nav apstrīdējusi arī par airBaltic atbildīgā Satiksmes ministrija, kas vakar uzklausīja ziņojumu par finanšu situāciju, bet šodien informāciju saistībā ar airBaltic plāno atklāt satiksmes ministrs Uldis Augulis.

ASV aviokompānijas American Airlines un US Airways paziņojušas par apvienošanos, kuras rezultātā tiks izveidota pasaulē lielākā lidsabiedrība. Darījumu jau apstiprinājušas abu kompāniju direktoru padomes.

Darījuma vērtība aplēsta 11 miljardu ASV dolāru apmērā. Prognozēts, ka apvienotā aviokompānija saglabās nosaukumu American Airlines, bet vadīs to US Airways izpilddirektors Dougs Pārkers (Doug Parker).

Apvienotās aviokompānijas rīcībā nonāks 900 lidmašīnu un katru dienu lidsabiedrība izpildīs 3,2 tūkstošus lidojumu. Pēc apvienošanās kompānijā strādās aptuveni 95 tūkstoši cilvēku.

ASV avionozare pēdējo piecu gadu laikā pieredzējusi jau vairākas lidsabiedrību apvienošanās – līdzīgus darījumus iepriekš noslēgušas Delta ar Northwest, United ar Continental un Southwest Airlines Co. ar AirTran. Tiek prognozēts, ka nozares konsolidācijas sekmēs biļešu cenu pieaugumu. Kopš 2009. gada ASV aviokompāniju biļešu cenas palielinājušās par 11 procentiem, vēsta AP.

Miljardieri priekšroku devuši tehnoloģiju un interneta tirdzniecības uzņēmumu akcijām

Šīs nedēļas pirmajā pusē pasaules ietekmīgākajiem investoriem ASV Vērtspapīru un biržu komisiju (U.S. Securities and Exchange Commission) nācies informēt par saviem iepriekšējā ceturkšņa ieguldījumiem. Pieejamā informācija liecina, ka slavenie ieguldītāji nav smādējuši papildu ieguldījumus atsevišķās tehnoloģiju kompāniju akcijās, kur, piemēram, Dzordža Sorosa stūrētā Soros Fund Management uzpirkusi mobilo aplikāciju uzņēmuma Snap vērtspapīrus.

Arī dažas citas finanšu tirgus slavenības iegādājušās minētā uzņēmuma akcijas. Šāda situācija «parastajai» investoru masai uzlabojusi pārliecību par Snap un atsevišķu citu uzņēmumu akciju turēšanu. Snap akcijas vērtība kopš šīs nedēļas sākuma rezultātā palielinājusies par 15%, lai gan kopš uzņēmuma sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma (IPO) marta sākumā tās vērtība joprojām ir sarukusi par 15,1%.

Šā gada svarīgākie notikumi aviācijas nozarē, pēc aviokompānijas airBlatic domām, ir Īslandes vulkāna pelnu mākonis, aviosabiedrību konsolidācija un Eiropas vienotā gaisa telpa.

Vulkāna pelnu mākonis izraisījis lielākos gaisa satiksmes traucējumus Eiropas aviācijas vēsturē, ietekmējot ceļojumu plānus miljoniem pasažieru. Vulkāna pelnu mākoņa izraisītā krīze parādījusi, ka nepieciešama labāka koordinācija.

Eiropas Savienības ministri vienojušiess, ka jāpaātrina Eiropas vienotās gaisa telpas izveide. Tā samazinātu lidošanu pa apkārtceļiem, kuros tiek tērēts vairāk degvielas un kas palielina negatīvo ietekmi uz vidi

Aviosabiedrības arī turpinot meklēt iespējas vēl vairāk samazināt izmaksas un izmantot ieguvumus no lielāka apjoma biznesa. Apvienošanās process notiek tādās aviosabiedrībās kā British Airways/Iberia, United/Continental, Olympic/Aegean.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, investoriem reaģējot uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem.

FRS sanāksmes protokols radīja labāku priekšstatu par ASV centrālās bankas 30.janvāra lēmumu nemainīt bāzes procentlikmi, kā arī apstiprināja piesardzīgu pieeju turpmākām darbībām, ko bija paudis FRS vadītājs Džeroms Pauels.

Protokolā bija atzīmēts, ka, palielinoties globāliem riskiem un pastāvot bažām par tirdzniecības saspīlējumu, ASV ekonomikas pieaugumam vajadzētu «atkāpties» no pērnā gada straujā tempa.

«Jebkurš, kas domāja, ka varbūt FRS nebija nodoma sūtīt vēsti, ar kuru Pauels nāca klajā preses konferencē, var beigt brīnīties,» sacīja «FTN Financial» ekonomists Kriss Lovs. «FRS tiešām ir noskaņota uz procentlikmju nemainīšanu ilgtermiņā, un nākamais tās politikas solis patiesībā varētu būt procentlikmju samazināšana.»

ASV lidsabiedrībai American Airlines nācies pārtraukt visus lidojumus ASV, jo aviokompānijas biļešu rezervācijas datorsistēma piedzīvoja tehniskas problēmas.

Pēc vairākām stundām lidsabiedrībai problēmas izdevās novērst, tomēr kompānija brīdināja, ka kavēšanās ar lidojumiem būs novērojama visu otrdienu, vēsta BBC. Kopumā problēmas radušās aptuveni 900 lidojumiem. American Airlines apsolījusi pasažieriem izmaksāt kompensācijas, kā arī bez maksas mainīt lidojumus.

Kopumā nedienas ar datorsistēmu ietekmējušas ceļojumu plānus tūkstošiem pasažieru, kuri bija spiesti vairākas stundas pavadīt lidostās. Daudziem pasažieriem nācies ilgu laiku pavadīt lidmašīnās, kas bija nolaidušās, bet nevarēja doties uz izkāpšanas vietām.

Lidsabiedrība skaidro, ka problēmu izraisījusi Sabre biļešu rezervācijas sistēma, kurai kompānija nevarējusi piekļūt. Sistēma tiek izmantota ne tikai, lai rezervētu biļetes, bet arī, lai nodrošinātu daudzas citas funkcijas, kā, piemēram, iekāpšanas karšu drukāšanu, tiešsaistes reģistrēšanos lidojumiem, bagāžas reģistrēšanu utt. Sabre izpelnījusies arī apzīmējumu «aviokompāniju smadzenes», tādējādi liecinot par datorsistēmas nozīmīgumu lidsabiedrību darbības nodrošināšanai.

Pasaules biržu indeksu dinamikā trešdien bija dažādas tendences, turpinoties bažām par tirdzniecības konfliktu starp ASV un Ķīnu, un ASV aviokompāniju un apdrošināšanas firmu akciju cenām samazinoties pirms viesuļvētras «Florensa» («Florence») ierašanās ASV piekrastē.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi ievērojami pieauga, dažiem investoriem mēģinot gūt peļņu ar akciju uzpirkšanu pēc nesenas to cenu krišanās.

«Akciju cenas ir kāpušas, lai gan tirdzniecības dalībnieki turpina nervozēt par globālo tirdzniecības attiecību stāvokli,» sacīja «CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

ASV akciju cenas agrā pēcpusdienā pieauga pēc laikraksta «Wall Street Journal» ziņas, ka ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins uzaicinājis Ķīnas amatpersonas uz divpusēju tikšanos. Drīz pēc tam akciju cenas kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) ziņojuma par tirdzniecības saspīlējuma radīto bažu palielināšanos ASV.

Pirmdien apvienojušās American Airlines un US Airways, radot jauno American Airlines, pasaulē lielāko aviokompāniju. Tas noticis pēc bažu kliedēšanas par negatīvu ietekmi uz konkurenci un ceļošanas izmaksu kāpumu, vēsta AFP.

Jaunā American Airlines Group nodrošina gandrīz 6700 ikdienas lidojumus uz vairāk nekā 330 galamērķiem vairāk nekā 50 valstīs.

Gigantiskā pārvadātāja izveides mērķis ir konkurēt ar tādiem ASV sāncenšiem kā United un Delta. Rezultātā četras aviokompānijas kontrolēs vairāk nekā 80 procentus no ASV gaisa satiksmes tirgus.

Pēc apvienošanās American Airlines vārds turpinās dzīvot, bet US Airways pievienosies Continental, Northwest un citām aviokompānijām, kas tagad eksistē tikai darbinieku un bijušo klientu atmiņās.

Miljardierim Vorenam Bafetam piederošais ASV investīciju uzņēmums Berkshire Hathaway iegādājies akcijas trīs lielās ASV aviokompānijās, neskatoties uz Bafeta iepriekš pausto naidīgo noskaņojumu pret aviācijas nozari.

Berkshire Hathaway investējis 797 miljonus dolāru American Airlines, 249 miljonus dolāru Delta Air Lines un 237 miljonus dolāru United Continental Holdings.

Tāpat arī kompānija iegādājusies akcijas lidsabiedrībā Southwest Airlines.

Bafets iepriekš bija pazīstams ar savām antipātijām pret aviācijas nozari pēc neveiksmīgās US Airways akciju iegādes 1989.gadā, viņam šo sektoru nodēvējot par «nāves slazdu».

Berkshire Hathaway vadītājs Bafets ir pasaulē trešais bagātākais cilvēks.

Wall Street analītiķi attiecībā pret šo gadu ir noskaņoti pozitīvi un sagaida, ka ASV akciju tirgus vadošie indeksi šogad pieaugs par vidējo 10%, raksta ASV biznesa laikraksts Barron's.

«Fundamentālie rādītāji – pasaules ekonomikas turpmāka atveseļošanās, zemas procentlikmes, spēcīgas kompāniju bilances un zemi akciju novērtējumi spēlēs par labu ASV akciju tirgum. Arī p/e rādītāji šobrīd daudzām lielām kompānijām ir samērā zemi,» raksta Barron's.

Laikraksts kā perspektīvākās iegādei šobrīd izvēlējies Exxon Mobil, Wal-Mart Stores un Pfizer kompāniju akcijas. Tāpat Barron's raksta, ka kāpumu par vismaz 20% šogad var piedzīvot JPMorgan Chase & Co, General Motors, Cisco Systems, United Continental Holdings, Barrick Gold, Entergy, PepsiCo kompāniju akcijas.

Air France-KLM, British Airways un Lufthansa ir drošākās Eiropas lidsabiedrības, atzinusi Ženēvā bāzētā Gaisa transporta reitingu aģentūra (ATRA).

Savukārt par drošākajām ASV lidsabiedrībām atzītas MR Corporation, Continental Airlines, Delta Airlines, Southwest Airlines, United Airlines un US Airways, bet visdrošākā aviokompānija Āzijā ir Japan Airlines.

Lai noteiktu lidsabiedrību drošību – ATRA izpētījusi publiski pieejamo informāciju par 15 kritērijiem, kā, piemēram, lidsabiedrību izmantoto lidmašīnu vidējais vecums un flotes viendabīgums, raksta France24.

Aģentūra arī uzsver, ka, lai runātu par lidsabiedrību drošību, nepieciešams pievērst uzmanību ne tikai negadījumu skaitam, bet arī «tehniskajiem, cilvēciskajiem, organizatoriskajiem un ārējiem faktoriem».

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Katrs piektais 2017. gada absolvents, kurš Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā ieguva diplomu tiesību zinātnēs, 2019. gadā bija reģistrēts kā bezdarbnieks.

Atgādināšu, ka 2017. gadā tika sākts augstskolu absolventu monitorings, kura laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam, un to, kā nākamajos gados izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Fragments no raksta

2019. gadā vidējā alga Latvijā pirms nodokļu nomaksas bija 1076 eiro mēnesī (CSP dati), bet minimālā alga - 430 eiro mēnesī. No visiem 2017. gada augstskolu bakalauru programmu absolventiem divās programmās absolventu vidējā alga 2019. gadā bija teju vai divkārt lielāka par vidējo algu valstī. Vislielākos vidējos ienākumus 2019. gadā no visām bakalaura programmām, kuras tika pabeigtas 2017. gadā, uzrādīja Rīgas Stradiņa Universitātes zobārstniecības speciālisti, kuriem vidējā alga mēnesī pirms nodokļiem bija 2497 eiro.

Pateicoties darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam, 2015. gada pirmajā pusē vidējā neto darba samaksa (alga pēc nodokļiem) Latvijā un Igaunijā augusi straujāk nekā bruto darba samaksa. Lietuvā vidējā neto alga palielinājusies nedaudz lēnāk nekā bruto alga, turklāt Lietuvā arī bruto darba samaksas pieaugums bijis vismazākais starp Baltijas valstīm, liecina jaunākais SEB Mājsaimniecības finanšu apskats.

Straujākais neto algu pieaugums gada laikā bijis Latvijā. Gada otrajā ceturksnī vidējā neto alga sasniedza 600 eiro, kas ir par 7.5% vairāk nekā iepriekšējā gada 2. ceturksnī. Igaunijā vidējā neto darba alga 12 mēnešu laikā pieaugusi par 7.3%, sasniedzot 871 eiro, kas ir līdz šim augstākais sasniegtais līmenis. Lietuvā vidējā neto alga palielinājusies par 4.4% līdz 554 eiro, atpaliekot no Igaunijas un Latvijas. Vidējās bruto darba samaksas gada pieauguma temps 2. ceturksnī bija 6.6% Latvijā, 5.8% Igaunijā un 4.6% Lietuvā.

Neto darba samaksas pieaugums un zema inflācija pozitīvi ietekmē mājsaimniecību finanses. Igaunijā vidējā reālā alga (vidējā neto alga, ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņas) gada otrajā ceturksnī bija par 7.3% lielāka nekā pirms gada. Latvijā un Lietuvā strādājošo reālie ienākumi gada laikā uzrādījuši attiecīgi 6.6% un 5.1% lielu pieaugumu. Igaunijā un Latvijā strādājošo vidējā reālā alga šobrīd jau ir lielāka, nekā tā bija pirms krīzes, savukārt Lietuvā strādājošo reālie ienākumi joprojām ir mazāki nekā 2008. gadā.

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Latvijas darba tirgus pēdējos gados ir piedzīvojis lielas pārmaiņas, kuru rezultātā ir mainījušās darba devēju piedāvātās vakances, prasības pret kandidātiem un atalgojums, biznesa portālam db.lv skaidroja CV-Online Latvia Biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš.

Nemainīga vērtība darba tirgū ir pārdošanas un klientu apkalpošanas jomas vakances, kas visos tirgus apstākļos ir bijušas pieprasītākās, jo jebkuram biznesam gan ekonomiskās izaugsmes, gan krīzes laikā svarīgi ir pārdošanas rezultāti, klientu piesaiste un noturēšana. Bet otra pieprasītākā profesija Latvijas darba tirgū ir informāciju tehnoloģiju (IT) speciālisti.

CV-Online karjeras portālā cv.lv pārdošanas un klientu apkalpošanas vakances veido vairāk nekā 40% no visiem publicētajiem darba sludinājumiem, kas liecina par šīs profesijas nozīmīgumu darba tirgū.

Visvairāk tiek izsludinātas vakances aktīvajā pārdošanā, kur darbinieka galvenie uzdevumi ir aktīvi piedāvāt uzņēmuma preces vai pakalpojumus noteiktam klientu segmentam noteiktā teritorijā, izmantojot zvanīšanu un klātienes tikšanos, kā arī pēc tam uzturēt sadarbību ar piesaistīto klientu.

Lai arī kopš 2010. gada Latvijā vidējā bruto alga pieaugusi par 11%, tomēr, salīdzinot ar pirmskrīzes - 2008. gada - līmeni, pašreiz Latvijā vidējā reālā alga ir par 10,3% mazāka. Reālo algu apjoms krietni atpaliek no pirmskrīzes līmeņa arī Lietuvā un Igaunijā, liecina SEB bankas Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

Latvijā vidējā reālā alga šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar analoģisku laika posmu pērn, ir augusi par 1,5%.

Kopš lejupslīdes zemākā punkta sasniegšanas Latvijā vidējā bruto alga augusi par 11%, un reālā darba samaksa piedzīvojusi 2,5% kāpumu. Tomēr, salīdzinot ar 2008. gadu, vidējā reālā neto alga Latvijā ir par 10,3% zemāka.

Šā gada otrajā ceturksnī Igaunijā reālā alga palielinājusies ceturto ceturksni pēc kārtas, tomēr pirktspējas pieaugums ir mazāks nekā iepriekšējos ceturkšņos – reālās algas kāpums otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011. gada attiecīgo posmu, ir 1,1% apmērā.

Darba samaksa Igaunijā sāka pieaugt 2010. gada pirmajā ceturksnī. Kopš tā brīža vidējā bruto samaksa ir augusi par 19%. Ņemot vērā patēriņā cenu svārstības, reālā alga šajā laika posmā augusi ar 6,7%. Savukārt, salīdzinot ar 2008. gada otro ceturksni, Igaunijas vidējā neto alga šobrīd ir samazinājusies par aptuveni 7,5%.