Šodien VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) paziņoja, ka aicinās būvniecības nozares atbildīgās institūcijas – Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projekta atbildīgā būvdarbu vadītāja darbību.

Pilnsabiedrība «RERE BŪVE 1» (Būvnieks) uzskata, ka šis ir pirmais VNĪ konstruktīvais solis, kas sperts, lai turpinātu uzsākto rekonstrukcijas projektu. Šo VNĪ soli Būvnieks pilnībā atbalsta un, ņemot vērā, ka VNĪ kā viens no lielākajiem būvniecības pasūtītājiem valstī izjūt lielu atbildību par tai uzticētajiem projektiem, aicina veikt pilnu izvērtējumu.

Būvnieks, pievienojoties VNĪ paziņojumam, aicina Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt arī pārējo JRT projekta atbildīgo personu darbību un bezdarbību:

1. Tehniskā projekta atbildīgā arhitekte, autoruzraudzības grupas vadītāja

2. Tehniskā projekta arhitekts, bez sertifikāta

Projekts Biznesa eskalators, ko organizē tirdzniecības parks Alfa (t/p Alfa) sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness un portālu www.db.lv, paredzēts kā unikāla iespēja jaunajiem Latvijas uzņēmējiem viena mēneša laikā piesaistīt pircēju uzmanību savai produkcijai un sekmēt tās pārdošanu populārākajā Rīgas tirdzniecības centrā ar lielāko pircēju plūsmu - tirdzniecības parkā Alfa.

Projekta mērķis ir sniegt jaunajiem Latvijas uzņēmējiem praktisku pieredzi tirdzniecībā īpaši labvēlīgos apstākļos, kur izšķirīga ir produkta pievilcība pircēja acīs un prasme to pasniegt. Projekta dalībniekiem tā ir iespēja sekmēt savas produkcijas atpazīstamību un likt pamatus turpmākai uzņēmējdarbības attīstībai. Projekta ietvaros dalībnieki tiekas ar saviem klientiem - produkta gala patērētājiem, saņemot tūlītēju atgriezenisko saikni.

Projekta dalībnieku sniegumam rūpīgi seko t/p Alfa ekspertu komanda, kuras pārstāvji ir pieredzējuši nozares profesionāļi. Projekta dalībnieku piedāvājums tiek vērtēts un analizēts, iesakot labākos risinājumus katram uzņēmējam individuāli.

Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) realizētais projekts, īpaši tā būvdarbu stadijā, ticis rūpīgi kontrolēts no uzraugošajām institūcijām, veicot septiņus auditus, un to ieteikumus RBP ir ņēmusi vērā, lai uzlabotu projekta ieviešanu un novērstu riskus, informē RBP.

«Valsts kontrole (VK) vairāk nekā gadu RBP veica projekta revīziju, piesaistot arī divus ekspertu uzņēmumu. VK, izvērtējot dažādus ar projekta ieviešanu saistītus dokumentus jau no 2006.gada, nevēlējās pievērst vērību RBP paustajam viedoklim, Valsts kontroles ziņojumā izdarītie secinājumi ir balstīti uz pieņēmumiem un no kopējā konteksta izrautu informāciju, līdz ar to tendenciozi un negatīvi atspoguļojot projekta ieviešanu sagatavotajā ziņojumā Vai Rīgas brīvostās pārvalde projektu Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra īsteno sekmīgi?» norāda brīvostas pārstāvji.

Man ir bijis liels gods, galvenokārt, prieks un pavisam noteikti – intensīva mācību stunda sarežģītības pārvaldīšanā, vadot Rail Baltica projekta ieviešanu pēdējos divus gadus. Kā RB Rail AS izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja līdz šim brīdim saskaros ar nemitīgu pretestību no dažiem RB Rail AS padomes locekļiem un Rail Baltica globālā projekta labuma guvējiem, pretdarbojoties pamata mērķim - nodrošinātu caurspīdīgu un efektīvu projekta īstenošanu, balstoties uz projekta noteiktajām korporatīvajām vērtībām.

Mans personīgais uzskats – šim projektam, kuru finansē Baltijas un Eiropas Savienības nodokļu maksātāji, jānodrošina patiesus un taustāmus sociālekonomiskos ieguvumus visai sabiedrībai un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ekonomikām, lai nodrošinātu iespējami lielāku Eiropas pievienoto vērtību, sniedzot daudz vairāk kā dzelzceļa infrastruktūras būvniecība. Vēl jo vairāk – projektam jātiek pārvaldītam visefektīvākajā iespējamajā veidā, kas, diemžēl nav sakāms par pašreizējo situāciju.

2018.gadā mēs svinam Lietuvas, Latvijas un Igaunijas 100gadi. Šim gadam vajadzētu būt tikpat nozīmīgam arī Baltijas 100gades projektam Rail Baltica, a to ka beidzot nodrošinām efektīvu un vienotu ieviešanu. Šī gada sākumā ir jāpieņem vairāki būtiski lēmumi, kas ietekmēs Rail Baltica kopējo projektu:

Rīgā turpinoties vērienīgiem ūdensvada rekonstrukcijas darbiem Brīvības ielā, laikā no 29. septembra līdz 20. oktobrim būs ierobežota satiksme Brīvības ielā no Lielvārdes un Brīvības ielu krustojuma līdz Dzērbenes un Brīvības ielu krustojumam, informē Rīgas ūdens.

Autobraucējiem jāņem vērā, ka šajā Brīvības ielas posmā satiksme visā rekonstrukcijas darbu laikā tiks organizēta tikai trijās joslās (iepriekš – sešās). Joslu skaits katrā virzienā – viena vai divas joslas – būs mainīgs atkarībā no diennakts laika. Tāpat paredzamas transporta kustības izmaiņas Lielvārdes/Brīvības ielu krustojumā (skatīt shēmu 2.lpp.). SIA Rīgas ūdens aicina rakšanas darbiem pakļautos ielu posmus apbraukt pa Biķernieku ielu vai Ropažu ielu.

Kā jau zināms, Brīvības ielā zem brauktuves atrodas divi paralēli un Rīgas pilsētas ūdensapgādei ļoti svarīgi ūdensvadi. Augusta beigās pirms plānotā termiņa tika pabeigta viena no šiem vadiem – B vada rekonstrukcija, līdz ar to jau 29. septembrī tiek uzsākta Brīvības ielas maģistrālā ūdensvada rekonstrukcijas darbu otrā kārta – A vada rekonstrukcija.

AS Latvenergo Rīgas hidroelektrostacijā (HES) veiksmīgi norit hidroagregātu rekonstrukcijas projekts, informē uzņēmums.

31. maija pēcpusdienā notika hidroagregāta Nr. 1 lielākās detaļas – ģeneratora rotora (350 tonnas) – izcelšana un novietošana montāžas laukumā tā atjaunošanas procesam.

«Rotora izcelšana no hidroagregāta šahtas ir nozīmīgs rekonstrukcijas brīdis. Šī procesa īstenošana prasīja ļoti nopietnus konstrukciju mehāniskos aprēķinus, ņemot vērā gan rotora smagumu, gan celtņu celtspēju un daudzus citus parametrus hidrotehniskajā būvē. Tālāk notiks ģeneratora rotora polu atjaunošana un statora montāža, lai uzlabotu tā tehniskos parametrus elektroenerģijas izstrādei nākotnē. Paralēli rekonstrukcijas procesam hidroelektrostacijā Šveicē un Ķīnā notiek arī jaunās hidroturbīnas un tās palīgiekārtu izgatavošanas process,» skaidro AS Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Danske Bank noslēgusi līgumu ar SIA Avoti SWF par ilgtermiņa finansējuma piešķiršanu 10 miljonu eiro apmērā jaunas koka skaidu granulu ražošanas rūpnīcas izveidei.

Jaunā rūpnīca atradīsies Gulbenes novada Lizumā, turpat kur šobrīd ir izvietota SIA Avoti SWF mēbeļu ražošanas rūpnīca. SIA Avoti SWF ir lielākais mēbeļu ražošanas uzņēmums Latvijā, kas jau teju divdesmit gadus izpilda globālās IKEA tirdzniecības ķēdes pasūtījumus, izgatavojot bērnu mēbeles un plauktu sistēmas no priedes koka. Neto apgrozījums 2015.gadā veidoja 28,7 miljonus eiro.

SIA Avoti SWF vadītājs Uldis Misiņš norāda, ka lēmums investēt koka skaidu granulu ražotnē pieņemts, ņemot vērā ievērojamos koka skaidu un šķeldas atlikumus, kas rodas mēbeļu ražošanas procesā. Tādejādi tiks veikta to tālāka apstrāde un radīta papildu pievienotā vērtība.

Rīgas domes Vides departaments izsludina konkursu "Ceļā uz labiekārtotu skolu". Konkursa mērķis - veicināt skolu teritoriju sakopšanu un labiekārtošanu, darīt savas skolas teritoriju skaistāku. Skolas teritorijas sakopšanas darbos aicināti iesaistīties skolu audzēkņi, pedagogi un direktori. Konkursa "Ceļā uz labiekārtotu skolu" balvu klāsts būs gana plašs, taču galvenā balva tikai viena - uzvarētājam Rīgas domes Vides departaments veiks skolas teritorijas apstādījumu fragmenta rekonstrukciju (sākot no priekšlikuma skices izveidošanas līdz apstādījumu un labiekārtošanas elementu ierīkošanai) par kopējo summu 2400Ls.Vides departaments informē, ka ar konkursa "Ceļā uz labiekārtotu skolu" nolikumu skolas var iepazīties izglītības vortālā E-skola: www.e-skola.lv , šis nolikums ir izsūtīts visām skolām arī pa e-pastu.Rīgas domes Vides departaments pieteikumus gaidīs līdz š.g. 10. novembrim Rīgā, Basteja bulvārī 1, kontaktpersona - Maija Vanaga, tālrunis 7012968. Turpmāk jūsu informācijai konkursa "Ceļā uz labiekārtotu skolu" nolikums.

Nolikums

1. Konkursu rīko Rīgas domes Vides departaments.

2. Mērķis

Veicināt skolu teritoriju sakopšanu un labiekārtošanu Rīgas pilsētā kā arī, iesaistot skolu audzēkņus un pedagogus, veidot izpratni par dabas vērtībām un to saudzēšanu.

3. Galvenā balva

Rīgas domes Vides departaments veic vienas skolas teritorijas apstādījumu fragmenta rekonstrukciju (sākot no priekšlikuma skices izveidošanas līdz apstādījumu un labiekārtošanas elementu ierīkošanai) par kopējo summu 2400Ls.

4. Papildus balvas

Skola, kuras apstādījumu rekonstrukcijas pieteikuma sagatavošanā aktīvi piedalījušies skolēni un konkursa komisija to atzinusi par labāko, saņem GRAND PRIX balvu - bezmaksas ekskursiju visai skolai uz Rīgas Zooloģisko dārzu.

Turpinoties Rīgas HES rekonstrukcijai, 9. augustā, no Rīgas ostas uz ražotni nogādāja jaunu hidroagregāta Nr.2 turbīnu. Kravu ar 150 tonnu smago turbīnu, piegādāja no General Electric rūpnīcas caur Hamburgas ostu, informē AS Latvenergo Komunikācijas projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Kravas transportēšana pa Rīgas ielām notika naktī, kad uz autoceļiem ir viszemākā transporta intensitāte.

9.augusta rītā jaunā turbīna, kas sastāv no turbīnas rumbas un piecām turbīnas lāpstām, sekmīgi saņemta AS Latvenergo Rīgas HES. Vērienīgā rekonstrukcijas projekta ietvaros tā aizvietos līdzšinējo hidroagregāta Nr. 2 turbīnu.

«Latvijā atjaunīgo energoresursu izmantošanas īpatsvars ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā un hidroelektrostaciju saražotās elektroenerģijas daudzums ir ievērojams – 30-40% no patēriņa. Tādējādi ir gandarījums, ka Rīgas HES sekmīgā rekonstrukcija ne tikai paaugstinās hidroelektrostaciju hidroagregātu drošību, bet palielinās elektroenerģijas efektīvu izstrādi, saražojot par 2–4 % vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim,» komentē AS Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

15.maijā Ventspilī pēc rekonstrukcijas svinīgi atklās teātra namu Jūras vārti.

Teātra nams Jūras vārti izveidots, veicot vērienīgu 1976. gadā celtā bijušā kultūras nama Jūras vārti rekonstrukciju. Rekonstrukcijas gaitā veikta pilnīga vecās ēkas pārbūve, saglabājot tikai ārsienas.

Teātra nama rekonstrukcijas projekta autors ir arhitekts Juris Poga, ar kuru Ventspils pašvaldība sekmīgi sadarbojusies jau iepriekš – Juris Poga ir arī Ventspils Galvenās bibliotēkas ēkas projekta autors. Projekta izstrādāšanai kā konsultants bija pieaicināts viens no vadošajiem Eiropas teātra namu speciālistiem Alekss Kosnars (Alex Kosnar), kurš pārstāv Volfsburgas teātri Vācijā.

Jūras vārtu rekonstrukcijas pirmās kārtas ietvaros jau 2005. gadā tika veikta teātra nama fasādes rekonstrukcija, kuras projekta autori arhitekti Mārtiņš Hermansons un Ēriks Grūbe, 2003. – 2004. gadā piedaloties starptautiskajā arhitektūras konkursā Europan - 7, piedāvāja vispievilcīgāko toreizējā kultūras nama Jūras vārti fasādes rekonstrukcijas risinājumu. Rekonstrukcijas 1. kārtā ieguldīti gandrīz 372 tūkstoši latu, tai skaitā 231 tūkstotis latu valsts finansējuma.

Palangas lidosta kopš 6.septembra slēgta uz vismaz 45 dienu rekonstrukciju, kuras laikā notiks lidlauka pacelšanās un nolaišanās ceļa, manevrēšana ceļa un lidaparātu stāvvietu rekonstrukcija, kā arī tiks atjaunotas inženiertehniskās un apgaismes sistēmas, paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skodis.

Galvenos lidostas skrejceļu būvdarbus par 13 676 799,79 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) veiks Latvijas būvniecības un rekonstrukcijas uzņēmumu grupa “A.C.B.”

Sistemātiski izvērtējot visu Lietuvas lidostu prioritātes, šī gada aprīlī tika uzsākti sagatavošanās darbi rekonstrukcijai Palangas lidostā. “A.C.B.” līdz šim uzņēmums ir veiksmīgi veicis arī Viļņas lidostas rekonstrukciju, tādēļ uzņēmuma izpilddirektors Armands Sviķis pauž pārliecību, ka arī Palangas lidostas pacelšanās un nolaišanās ceļa rekonstrukcijas norisināsies raiti.

“Palangas lidostas darbs tiek apturēts uz īsāko iespējamo laiku — 45 dienām —, no 6. septembra līdz 20. oktobrim. Šajā būvdarbu aktīvajā periodā darbi notiks bez apstājas — 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, tāpēc lidosta būs slēgta un lidojumi nenotiks. Oktobrī, kad būs beigušies rekonstrukcijas darbi, Palangas lidosta darbu atjaunos, bet visi lidojumi notiks ierastajā režīmā. Atlikušie rekonstrukcijas darbi notiks līdz 2021. gada 2. decembrim — visi procesi notiks, lidostai darbojoties. Kaut arī ir paredzami plaša apjoma būvniecības darbi, kas ar lielu jaudu turpināsies visu diennakti, iedzīvotāji izjutīs minimālu rekonstrukcijas darbu ietekmi. Tāpat Palangas lidostas rekonstrukcija ir ieplānota tā, lai neapdraudētu apkārtējo vidi un netraucētu apkārtnē esošo iedzīvotāju mieru – ir paredzēti obligātie pasākumi trokšņu un putekļu samazināšanai – zemes uzbērumi, regulāra irdeno materiālu laistīšana ar ūdeni un citi,” stāsta A. Sviķis.

Ministru kabinets šā gada 11. aprīļa sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA Avoti SWF investīciju projektam Eksperimentālas granulu ražotnes izveide, informē EM.

Investīciju projekta īstenošana uzņēmumam ļaus ieviest ražošanā augstvērtīgas koksnes granulas, kas tiks ražotas no kokapstrādes ražošanas atgriezumiem un mazvērtīgas koksnes, iegūstot produktu ar lielu pievienoto vērtību un eksporta potenciālu. Kopumā SIA Avoti SWF investīciju projekta ietvaros plāno veikt ieguldījumus 12 549 800 eiro apmērā, kas nozīmē, ka pēc projekta īstenošanas uzņēmumam būs tiesības piemērot UIN atlaidi 3 137 450 eiro apmērā.

SIA Avoti SWF ir dibināts 1994. gadā un atrodas Gulbenes novadā. Uzņēmums ir viens no lielākajiem masīvkoka mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Baltijā un tā stabilo attīstību veicinājusi ilgtermiņa sadarbība kopš 1998.gada ar IKEA SUPPLY AG, kas ir viena no lielākajām mēbeļu un interjera preču veikalu ķēdēm pasaulē.

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Piedaloties Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam Andrim Amerikam un maestro Raimondam Paulam, pašvaldības SIA Rīgas nami un arhitektu biroju SIA Nams šodien parakstīs līgumu par Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi.

Db.lv jau vēstīja, ka rekonstrukcijas projektu bija pieteikušies izstrādāt trīs pretendenti: SIA Nams, SIA Arhitekta J.Pogas birojs un Basler & Hofmann Deutschland GmbH. Par uzvarētāju konkursā atzīts SIA Nams piedāvājums. Arhitektu birojs Rīgas kongresa nama rekonstrukcijas projektu izstrādās par 347,5 tūkst. latu,.

Rīga nami informē, ka konkursa uzvarētājam jāizstrādā tehniskais projekts septiņu līdz desmit mēnešu laikā. Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas mērķis ir, maksimāli palielinot skatītāju sēdvietu skaitu zālē (ne mazāk kā 1400), iegūt savstarpēji vienotu daudzfunkcionālas zāles un rekreācijas telpu risinājumu, kas kontekstā ar modernākajām apskaņošanas un akustisko sistēmu tehnoloģijām nodrošinātu visplašākās iespējas dažādu pasākumu organizēšanai, sākot no populārās un simfoniskās mūzikas koncertiem līdz runas priekšnesumiem (konferencēm, kongresiem) u.c.

SIA Avoti jaunas rūpnīcas izveidei iegādājusies un renovējusi ēku, plānota jaunu iekārtu iegāde, kā arī saules parka izveide uzņēmuma vajadzībām. Projekta kopējās izmaksas mērāmas vairāk nekā 45 miljonu eiro apmērā, no kuriem vairāk nekā 21 miljons piesaistīti no Swedbank.

Kā uzsver SIA Avoti valdes priekšsēdētājs Uldis Misiņš, “Uzņēmuma attīstība Rēzeknē ir likumsakarīgs solis, jo līdztekus attīstītai infrastruktūrai un darbaspēkam, pieejams arī atbalsts uzņēmējiem. Straujākai uzņēmuma izaugsmei turpinām attīstību un veicam investīcijas, lai ne tikai palielinātu ražošanas jaudas, bet turpinātu atbildīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, kas ir bijusi mūsu uzņēmuma prioritāte jau no darbības pirmsākumiem. Regulāri pārskatām ražošanas procesus, lai samazinātu savas darbības radīto ietekmi uz vidi. Šogad bijām arī viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijā, kas veica izmēģinājuma braucienus ar elektrisko kravas auto, un tagad ejam soli tālāk – attīstot saules parku uzņēmuma vajadzībām un “zaļākam” ražošanas procesam”.

Septembra sākumā uzsāktā Palangas lidostas lidlauka modernizācija jau ir sasniegusi savu pēdējo posmu: ir pabeigti visi lielākie darbi, nomainīti tūkstošiem kvadrātmetru dažādu lidlauka segumu, atjaunotas citas lidlauka daļas, uzstādītas virszemes notekūdeņu savākšanas sistēmas un pazemes elektroapgādes iekārtas lidmašīnām.

Pēc nepieciešamajām pārbaudes procedūrām Palangas lidosta darbību atsāks 21.oktobrī.

Jau iepriekš vēstīts, ka septembra sākumā Palangas lidosta tika slēgta uz 45 dienu ilgu rekonstrukciju, kuras galvenos būvdarbus veic Latvijas būvuzņēmums “A.C.B.”. Rekonstrukcijas ietvaros ļoti īsā laikā notika lidlauka pacelšanās un nolaišanās ceļa, manevrēšana ceļa un lidaparātu stāvvietu rekonstrukcija, kā arī tika atjaunotas inženiertehniskās un apgaismes sistēmas.

Šobrīd ir pabeigts viens no nozīmīgākajiem Palangas lidostas rekonstrukcijas darbiem – gandrīz 2,3 kilometrus garā un 45 metrus plata skrejceļa atjaunošana. Nomainīta ir lielākā daļa augšējā asfalta seguma, bet kopumā noasfaltēti aptuveni 470 tūkstoši kvadrātmetru. A.C.B. speciālisti ir nodrošinājuši veikto darbu testēšanu atbilstoši avio drošības prasībām, lai šonedēļ atklātu lidostu pasažieriem.

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes ir pabeigušas apvienoto revīziju, kurā tika secināts, ka ir noteikti pienākumi un atbildība, kā arī izstrādātas procedūras "Rail Baltica" projekta vadībai. Tomēr nepilnības projekta vadībā rada risku, ka projekts pārsniegs apstiprināto budžetu un ieviešanas laika grafiku.

"Rail Baltica" projekts ir vērienīgākais infrastruktūras projekts Baltijas valstu neatkarības vēsturē. 870 kilometru garā dzelzceļa līnija no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai pēc šā brīža aplēsēm izmaksās 5,79 miljardus eiro. "Rail Baltica" projektu apmēram 85% apmērā līdzfinansē Eiropas Savienība no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. Saskaņā ar finansēšanas līgumiem "Rail Baltica" projekta atbalsta saņēmēji ir dalībvalstu ministrijas, kas atbild par projekta īstenošanu, un visu trīs valstu kopuzņēmums AS "RB Rail".

Līdz šim projekta īstenotājiem nav izdevies nodrošināt, ka aktivitātes, kas noteiktas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēšanas līgumos, tiek īstenotas atbilstoši apstiprinātajam laika grafikam un sākotnēji aplēstajam budžetam, norāda Valsts kontrole.

Bioloģiskās attīrīšanas stacijā Daugavgrīva jūnijā sākti rekonstrukcijas un modernizācijas darbi, kurus plānots pabeigt 2012.gada beigās. Projekta rezultātā būtiski uzlabosies attīrīto notekūdeņu kvalitāte un Baltijas jūrā no Rīgas ik gadu nonāks par 500 tonnām mazāk slāpekļa nekā līdz šim.

SIA Rīgas ūdens bioloģiskās attīrīšanas stacija Daugavgrīva sāka darboties pirms 20 gadiem, kad gandrīz vienlaikus tika pieņemta arī Eiropas Savienības (ES) direktīva, kas noteica, ka ES dalībvalstīm attīrītajos notekūdeņos jāievēro pieļaujamās fosfora un slāpekļa normas. Šādas prasības izvirzītas, lai novērstu eitrofikācijas procesu Baltijas jūrā, kas draud ar ekoloģisku katastrofu.

Attīrīšanas stacijas un rekonstrukcijas projekta vadītājs Māris Zviedrs, tiekoties ar Rīgas domes amatpersonām, skaidroja, ka no 20 ķīmiskiem parametriem, kas tiek stingri kontrolēti, pašreizējās attīrīšanas iekārtas spēj nodrošināt attīrītajos ūdeņos gandrīz visu vielu pieļaujamo līmeni, tostarp fosfora normas, taču slāpekļa daudzums attīrītajā ūdenī pieļaujamo līmeni pārsniedz aptuveni divas reizes.

Būvniekiem dāvinot darbarīku komplektu zeltījumu pulēšanai un projekta pasūtītājam VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) - smilšu pulksteni, simboliski tika sākti rekonstrukcijas un restaurācijas darbi Latvijas pirmajā ēkā jeb Rīgas pilī.

Rīgas pili tuvāko gadu laikā gaida plaši un sarežģīti remontdarbi, sākot no pamatu nostiprināšanas un beidzot ar interjera restaurāciju. Ēkas restaurācijas un rekonstrukcijas pirmajā kārtā tiks veikta telpu rekonstrukcija un restaurācija, inženierkomunikāciju pārbūve, fasādes restaurācija un labiekārtošanas darbi.

«Sirds līksmo,» svinīgajā darbu sākšanas pasākumā atzina eksprezidenti Guntis Ulmanis un Valdis Zatlers (RP). Ulmanis, kurš pildīja arī Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētāja pienākumus, uzsvēra, ka būtisku ieguldījumu Latvijas ēkas nr.1 atjaunošanā devis toreizējais premjers Māris Gailis, ar kura gādību 1995.gadā Rīgas pils atkal kļuva par Valsts prezidenta rezidenci, un Zatlers, kurš, neskatoties uz pārmetumiem, «neatlaidīgi un rūpīgi bīdīja pils rekonstrukcijas darbus».

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» īstenotā Rīgas pils Konventa pārbūves un restaurācijas projekta arheoloģiskās izpētes ietvaros atrastas nozīmīgas vēsturiskas liecības, informē VNĪ.

Pils projekta restaurācijas un rekonstrukcijas darbu mērķis ir atjaunot seno būvi nākamajām paaudzēm ar autentiskiem arhitektūras elementiem un vēsturisko konstrukciju apjomu, tādēļ atrastās vēstures liecības būs būtisks pienesums pils rekonstruējamai daļai.

Šobrīd Rīgas pils vecākajā daļā - Konventa un Horna bastionā - pirms rekonstrukcijas un restaurācijas būvniecības uzsākšanas pilnā sparā notiek arheoloģiskās un mākslinieciskās izpētes darbi. Izpētes darbi Horna bastionā tuvojas nobeigumam. Jau tagad ir skaidrs, ka atrastās vēstures liecības ir vērtīgas un atspoguļosies jaunajā pils projektā.

«Esam īpaši gandarīti par to, ka VNĪ lēmums nesasteigt būvniecību, bet ieklausīties arheologu un zinātnieku viedoklī par iespējamiem atklājumiem, ir izrādījies pareizs. Tik unikālu un Latvijai nozīmīgu mantojumu, kāda ir Rīgas pils, visticamāk nākamajām paaudzēm atjaunosim tikai vienreiz. Tas ir neaptverami bagāts vēstures mantojums, kas prasa sevišķi rūpīgu un uzmanīgu darbu, lai vēstures liecības pēc pils rekonstrukcijas tiktu saglabātas. Atklājumi, protams, ieviesīs korekcijas projekta virzībā, jo projektētājiem būs jāveic izmaiņas. Bet tas ir tā vērts, jo mēs strādājam ne tikai Latvijas simtgadei, bet arī tām paaudzēm, kas nāks nākamajos 100 vai 200 gados. Paldies vēsturniekiem un arheologiem par stingru nostāju, pacietību, zināšanām un neatlaidību», atzīst VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Šā gada pirmajā pusgadā nekustamā īpašuma attīstīšanas un tirdzniecības grupas Pillar pārdošanas apjomi sasniedza 19,3 miljonus eiro (13,51 miljonu latu), liecina ABLV Bank paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Salīdzinoši - visa 2012. gada laikā Pillar realizēja nekustamos īpašumus par 15,7 miljoniem eiro (10,99 miljoniem latu).

Kopumā šogad noslēgti jau 237 īpašumu pārdošanas darījumi. Klientu aktivitāte pieaugusi visos mājokļu segmentos – premium klases, jaunajos projektos, kā arī sērijveida dzīvokļos. No realizētajiem īpašumiem jaunajos un rekonstruētajos projektos pārdoti 44 dzīvokļi, kuru vidū ir arī 13 premium klases dzīvokļi Elizabetes Park House projektā. Sērijveida mājās pārdoti 169 dzīvokļi.

Pillar grupa jūnija beigās pārdeva visas SIA Pillar 17 kapitāla daļas. Šī uzņēmuma aktīvus veidoja nekustamais īpašums Jūrmalā. Kopējā darījuma summa sasniedza 1,4 miljonus eiro un tas bija jau ceturtais darījums pēdējo gadu laikā, kad kopā ar tā aktīvos ietilpstošo īpašumu tiek pārdots arī pats Pillar Holding Company meitas uzņēmums. Savukārt uzņēmumam SIA Pillar 13 sakarā ar tā biznesa mērķu izpildi un faktiskās darbības izbeigšanu uzsākts likvidācijas process.

Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcijas projekts Kr. Barona ielā 16/18, Rīgā, ir veiksmīgi noslēdzies, un ēka ir nodota ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Teātris jau šobrīd uzsācis pārvākšanās procesu uz savu vēsturisko mājvietu un skatītājus ar pirmajām izrādēm atjaunotajās telpās gaidīs šī gada 15. decembrī.

“Rekonstrukcijas darbi Latvijas Leļļu teātrī ir sekmīgi noslēgušies un ēka ir nodota ekspluatācijā, par ko mums ir patiess prieks. Ēkas nodošanas procesā bija jāveic nelieli uzlabojumi un precizēšanas darbi, lai nodrošinātu ēkas atbilstību visiem regulējošajiem standartiem un nodrošinātu Leļļu teātra mazajiem skatītājiem drošu un patīkamu vidi. Šobrīd sākusies teātra pārvākšanās uz vēsturisko mājvietu Kr. Barona ielā. Ēkas atslēgas teātrim plānots nodot 2023. gada 1.decembrī, kad arī tiks uzsākta pašas ēkas ekspluatācija un jau 15. decembrī tiks rīkota teātra atklāšana ar pirmajām izrādēm,” atzīmēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Ceturtdien, 13. septembrī, SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" un būvdarbu veicējs SIA "AZ Inter" svinēja spāru svētkus 152. pirmsskolas izglītības iestādes piebūvei.

Rīgas 152. bērnudārzs atrodas Juglas ielā 1b, korp. 28. Patlaban 1964. gadā būvētās ēkas kopējā platība ir 1056.0 m2, pēc rekonstrukcijas tā būs 2124.0 m2. Šobrīd pirmsskolu apmeklē 124 bērni, pēc rekonstrukcijas tajā būs vieta 220 mazuļiem. Rekonstrukcijas gaitā esošam apjomam tiek veidotas divas jaunas piebūves - vienā no tām izvietotas četras grupu telpas, otrā - peldbaseins, ēdamtelpa un virtuves bloks.

Nobeigumam tuvojas arī Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestādes ēkas (Vesetas ielā 11) rekonstrukcija. Patlaban 1968.gadā būvētās bērnudārza ēkas kopējā platība ir 860.0 m2, pēc rekonstrukcijas tā būs 1886.0 m2. Šobrīd pirmsskolu apmeklē 138 bērni, pēc rekonstrukcijas būs vieta 200 mazuļiem. Rekonstrukcijas gaitā paredzēts piebūvēt trīsstāvu korpusu, kura 1.stāvā izvietots peldbaseins, bet 2. un 3. stāvā grupu telpas. Virs rekonstruējamā saimniecības bloka 2. stāvā atradīsies sporta nodarbību zāle. Būvdarbus veic SIA "Balsts - R".

Lai gan joprojām nav atmestas cerības Rīgas Centrāltirgus rekonstrukcijai piesaistīt 44 miljonus eiro no ES fondiem, tirgus saimnieks ķēries pie īpašumu sakārtošanas soli pa solim.

Šobrīd attīstība tiek plānota par līdzekļiem, kurus varam nodrošināt paši, negaidot piešprici no malas, DB norāda a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. Viņš neslēpj – ja izdotos piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu, «varētu uzlikt roku uz visa laukuma, taču šobrīd virzāmies maziem solīšiem, jo redzams, ka tiem sektoriem, kurus varētu izmantot Rīgas Centrāltirgus, netiek iedalīta ES nauda. Gaidot tikai ES naudu, mēs kļūstam atkarīgi no tā, kā mums veicas, kāda ir Latvijas kopējā finansiālā situācija un iespējas, kādas ir valdības prioritātes, kādi ir groziņi, pa kādiem konkrētajā finansēšanas periodā tiek salikti naudas līdzekļi.»