Citas ziņas

Balodis atkāpjas no UR galvenā valsts notāra amata

Lelde Petrāne, 02.05.2013

Jaunākais izdevums

Ar šā gada 10.maiju Ringolds Balodis pārtrauks pildīt Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra amata pienākumus. Tas notiek saskaņā ar viņa un tieslietu ministra Jāņa Bordāna abpusēju vienošanos.

Šo amatu R. Balodis ieņem kopš 2008.gada 8.jūnija.

Uz Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāra amatu tuvākajā laikā tiks izsludināts atklāts konkurss.

Valsts civildienesta likums nosaka, ka tieslietu ministrs pēc izvirzītās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā padotības iestādes vadītāju termiņā uz pieciem gadiem.

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus, komersantus, to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības. Uzņēmumu reģistrs reģistrē arī masu informācijas līdzekļus, biedrības un nodibinājumus, komercķīlas, izšķirošās ietekmes, laulību un publiskās un privātās partnerības līgumus, politiskās partijas, šķīrējtiesas, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un to iestādes, kā arī maksātnespējas procesus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd 1339 komercsabiedrības «dzīvo» bez valdes, to vidū arī ministram Edmundam Sprūdžam piederošie uzņēmumi . Tā liecina Uzņēmumu reģistra (UR) dati.

Kopš 2013. gada ir spēkā Komerclikuma grozījumi, kuri paredz vienkāršoto likvidāciju tām sabiedrībām, kurām sešus mēnešus nav neviena valdes locekļa. «Ja tiek konstatēts, ka sabiedrības valdei ilgāk par trijiem mēnešiem nav pārstāvības tiesību un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos trūkumus, tad UR ir tiesīgs pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu,» DB situāciju skaidro UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņš norāda, ka rakstveida brīdinājums tiek sūtīts sabiedrībai uz juridisko adresi un sabiedrības dalībniekam (dalībniekiem). Lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas sabiedrībai, ja lēmums likumā noteiktā kārtībā netiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, stāsta R. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pārmaiņu vēji banku sektorā

Māris Ķirsons, 06.11.2019

Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs Ringolds Balodis (no kreisās) un Banku augstskolas prorektors Andris Nātriņš

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu straujās pārmaiņas banku sektorā ir būtiski mainījušas ne tikai šo svarīgo nozari, bet arī ietekmējušas visu valsti, vienlaikus transformācija turpinās, tikai atklāts ir jautājums, kur šīs pārmaiņas ved un kāds būs to efekts.

Par to tiks runāts arī Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Banku augstskolu, Latvijas Universitāti un laikrakstu Dienas Bizness rīkotajā konferencē Bankas mainīgajā pasaulē. Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis norāda, ka pārmaiņas finanšu sektorā ir notikušas ļoti strauji, tajā pašā laikā par to blakusefektiem, it īpaši negatīvajiem, ir maz informācijas. «Pēdējos gados bankām likumdevējs, pārnacionālā spiediena mudināts, uzliek virkni jaunu pienākumu un prasību, kuru mērķis ir skaidrs, taču faktiskais izpildījums ir visai miglains kā pašam likumdevējam, tā šo normu piemērotājiem – regulatoram, kredītiestādēm – un parastiem cilvēkiem. Likumsakarīgi no banku apmulsuma cieš kā kredītiestādes, tā to klienti – faktiski mēs visi. Zinātniska konference ir labs formāts – platforma, kas ļauj ielūkoties procesos padziļināti un izsvērti. Bankas strādā šobrīd paātrinātā režīmā, līdz ar to nozarei trūkst pārdomāta lietpratēju un zinātnieku vērtējuma, tā R. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas komisijā meklēs atbildes uz to, kādi secinājumi tika izdarīti pēc negadījuma 2000. gadā, kad Pulkveža Brieža ielā 7 iegruva veikala Essa griesti, nogalinot divus un ievainojot vairākus cilvēkus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nedaudz negaidīti par Zolitūdes traģēdijas Saeimas izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju ir ievēlēts opozīcijā esošās No sirds Latvijai deputāts, bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis. Par viņa vietnieci vēl viena opozicionāra – Saskaņas – deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bet par komisijas sekretāru kļuva pozīcijā esošās Vienotības deputāts Ints Dālderis. Šīs komisijas vadītāja amatam tika virzīts arī Latvija Reģionu apvienības deputāts Artuss Kaimiņš, taču viņam šo amatu iegūt nepalīdzēja pat 562 Saeimā saņemtie iesniegumi. Komisijas locekļu deputātu vairākuma atbalstu priekšsēdētāja vēlēšanās neguva arī biedrības Zolitūde 21.11. atbalstītā R. Ločmele-Luņova, taču viņa kļuva par R. Baloža vietnieci. Uz šo amatu tika virzīts arī A. Kaimiņš, kurš no kandidēšanas uz šo amatu atteicās, un I. Dālderis kā eksperts lielu (kultūras) būvju celtniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29. septembrī norisināsies Tiesību zinātņu pētniecības institūta (TZPI) un Banku augstskolas (BA) rīkotā zinātniskā konference "Bankas mainīgajā pasaulē", kurā eksperti no tiesību zinātņu un finanšu jomas spriedīs par aktuālajiem banku sektora izaicinājumiem.

Konferenci no plkst. 9.00 varēs vērot tiešraidē TZPI "Facebook" kontā, bet no plkst. 14.35 Banku augstskolas "YouTube" kanālā.

Konferences programma ir sadalīta divās sekcijās. Pirmajā sekcijā, kas Latvijas Universitātes (LU) lielajā aulā, Raiņa bulvārī 19, sāksies plkst. 9.00, tiks apskatīti kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti. Šajā sekcijā zinātniskos referātus lasīs ģenerālprokurors Juris Stukāns, Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, profesore Inna Šteinbuka, prokurors Juris Juriss, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, zvērināti advokāti Jānis Kārkliņš, Jānis Rozenbergs, Aivars Lošmanis, Edvīns Danovskis, kā arī TZPI vadītājs Ringolds Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank akcionāru sapulce otrdien, 5.februārī, pieņēma lēmumu par Likvidācijas komitejas sastāva izmaiņām, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Sapulcē apstiprināti divi jauni likvidatori Lauma Bērziņa un Ringolds Balodis, savukārt likvidatora darbu atstās Elvijs Vēbers.

Lauma Bērziņa ir individuāli praktizējoša zvērināta advokāte ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi, sniedzot juridiskās konsultācijas un praktizējot komerctiesībās, korporatīvās pārvaldības un civiltiesībās, darba tiesībās un administratīvajās tiesībās. Pārstāvējusi klientu intereses valsts un pašvaldības institūcijās, veidojusi korporatīvās pārvaldības modeļus, kā arī sniegusi konsultācijas privātā kapitāla piesaistē, aktīvu iegādē vai atsavināšanā, darījumu un biznesa restrukturizācijā. Iepriekš vadījusi «Deloitte Latvia» Juridisko departamentu, kā arī strādājusi zvērināto advokātu birojā «Sorainen».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Zolitūdes komisija: Pie traģēdijas, iespējams, novedusi valsts un pašvaldību politika būvniecības jomā

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 5.novembrī, Saeima izskatīja Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sagatavoto un apstiprināto galaziņojumu.

«Ir paveikts labs darbs, ar kuru var lepoties ikviens komisijas loceklis. Vienlaikus jāatzīmē, ka komisijas priekšlikumu iedzīvināšana tālāk būs atkarīga no atbildīgo institūciju un amatpersonu patiesās vēlmes veikt kvalitatīvas izmaiņas normatīvajos aktos un valsts pārvaldes darbībā,» iepriekš uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis.

Komisija galaziņojumā izvērtējusi Zolitūdes traģēdiju veicinošas nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā un secinājusi, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie šīs traģēdijas. Komisija arī aktualizēja jautājumu un diskusiju par politisko atbildību, norāda R.Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija rīkos negaidītu pārbaudi kādā ēkā

Dienas Bizness, 03.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 7.septembrī, Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti dosies izbraukuma sēdē uz publiski nozīmīgu ēku, kurā ikdienā uzturas daudz cilvēku, lai ar ekspertiem pārbaudītu tās atbilstību būvniecības un drošības prasībām. Ēku, uz kurieni komisija dosies, netiks atklāta, lai iestāde iepriekš negatavotos komisijas apmeklējumam, informē komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis.

«Kopā ar nozares ekspertiem praksē pārbaudīsim, kā Būvniecības valsts kontroles birojs veic publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību. Patlaban potenciālo adrešu sarakstā ir vairākas ēkas: tā varētu būt, piemēram, stacija, lielveikals, atsevišķi objekti Jūrmalā, sabiedriskie mediji, slimnīca vai kāds muzejs,» norāda R.Balodis.

Patlaban komisija uzsākusi galaziņojuma izskatīšanu. Lai informētu sabiedrību par savu darbu, komisija ikdienā no Saeimas nodrošina iespēju sēdes vērot tiešraidē, kā arī ikvienam pieejama komisijas mājaslapa, kurā sabiedrībai ir iespēja iepazīties ar komisijas darbu un galaziņojuma projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamenta kontroli pār ēnu ekonomikas un kontrabandas apkarošanas pasākumiem un atbildīgo iestāžu darbības uzraudzību aicina uzticēt Saeimas apakškomisijai

Ar šādu iniciatīvu nācis klajā Saeimas deputāts Ringolds Balodis. Kāds lēmums tiks pieņemts Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, pašlaik nav prognozējams. Savukārt uzņēmēji, kuri par šādu iniciatīvu uzzināja no DB, spriež: ja parlamenta kontrole un deputātu iesaistīšanās ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumu risināšanā dod taustāmu rezultātu, tad tas ir atbalstāms pasākums, savukārt, ja tā ir tikai darbības imitācijas vietne, tad tāda nav vajadzīga.

«Pirms 14 gadiem parlamentārā izmeklēšanas komisija jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā savā gala ziņojumā secināja: īstenojot valsts tiesībaizsardzības un kontroles iestāžu darbības kontroli, Saeimas komisijas nodarbojušās galvenokārt ar likumu radīšanu, bet nepietiekami ir kontrolēta pieņemto likumu izpilde. Komisija rosināja Saeimā izveidot pastāvīgi funkcionējošu komisiju, kas uzraudzītu to iestāžu darbu, kuru pienākumos ietilpst cīņa ar korupciju, kontrabandu un organizēto noziedzību. Uzskatu, ka ierosinājums nav zaudējis savu nozīmību,» uz jautājumu, kādēļ viņš rosina kontroli pār ēnu ekonomikas un kontrabandas apkarošanas pasākumiem uzticēt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijai, atbild R. Balodis. Viņš atgādina, ka valsts budžeta ieņēmumi ir nepietiekoši ne tikai lēnākas tautsaimniecības attīstības dēļ, bet arī tādēļ, ka pilnībā netiek iekasēti nodokļi, iztrūkst lobisma regulējuma un valsts nepietiekami cīnās ar kontrabandu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma būvvaldes lēmumu par tirdzniecības centra slēgšanu atcēla Administratīvā rajona tiesa, pašvaldībai var nākties maksāt kompensāciju centra īpašniekiem, precedents parlamentārās izmeklēšanas komisijai

Ar šādu ierosinājumu klajā nācis Saeimas deputāts un bijušais Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs. Vairāki DB aptaujātie būvniecības eksperti konkrēto situāciju atteicās vērtēt, jo to rīcībā neesot izsmeļošas informācijas par konstatētajiem defektiem, kā arī apstākļiem, kādos ticis pieņemts konkrēts lēmums. Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis norādīja, ka konkrētais gadījums tiks skatīts šodienas sēdē caur prizmu, ko un kā valsts un pašvaldības var vai nevar darīt, lai nepieļautu jaunu Zolitūdes traģēdiju. «Drošība – cilvēku dzīvības – ir svarīgākais aspekts, kas jāņem vērā, tas nozīmē, ka nedrīkst pieļaut (vienalga kam, valstij, pašvaldībai vai privātajam piederošā objektā) varētu tikt ignorēts apdraudējuma risks,» uzsver R. Balodis. Viņš gan neesot iedziļinājies konkrētās lietas būtībā, tomēr atzina, ka pašaizliedzīga darīšana no pašvaldības puses konkrētajā gadījumā šī novada nodokļu maksātājiem vēl var draudēt ar prasību par neiegūtās peļņas kompensāciju, kad tirdzniecības centrs bija slēgts tieši pašvaldības būvvaldes rīkojuma dēļ. «Konkrēto gadījumu ierosināju izskatīt tikai viena iemesla dēļ – ja pašvaldības būvvalde nerīkojas, tad tā ir vainīga, jo nav attiecīgi darbojusies (Rīgas būvvaldes gadījums Zolitūdes traģēdijas kontekstā), savukārt, ja rīkojas (slēdz un liek novērst konstatētos defektus) kā Tukumā, tad arī ir vainīga, jo bijusi pārmēru stingra un radījusi kaitējumu tirdzniecības centra īpašniekiem,» uz jautājumu, kas rosinājis pavērtēt konkrēto skandalozo atgadījumu Tukumā, atbild J. Šulcs. Viņaprāt, ir mīts par to, ka Zolitūde ir sava veida ūdensšķirtne, un tā, kā bija līdz šai traģēdijai, tagad nav. «Ir daudz labu runu, taču loģiskas rīcības nav, un to pierāda arī konkrētais atgadījums,» tā J. Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Plāno noteikt atbildību piedalīties evakuācijā, atskanot ugunsgrēka signalizācijai

LETA, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Normatīvajos aktos paredzēts noteikt atbildību cilvēkiem piedalīties evakuācijā un pamest ēku, atskanot ugunsgrēka signalizācijai.

To pirmdien Zolitūdes lielveikala Maxima traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji.

Komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis (NSL) norādīja uz publiski izskanējušo gadījumu, kad, atskanot ugunsgrēka signalizācijai, veselības centrā iedzīvotāji neiet ārā, jo nevēlas zaudēt vietu rindā. VUGD darbinieki informēja, ka šis gadījums tiks pārbaudīts.

Pirmdien prezentāciju par Maximas sniegto palīdzību Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, uzņēmuma ēku pārbaudēm un darbinieku apstākļu uzlabošanu sniedza Maxima korporatīvo attiecību vadītājs Ivars Svilāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Tiesiskās paļāvības noglumējušais plecs

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 13.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums ir ašs internets, un esam naski uz jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem. Runā, ka igauņiem šis tas veicoties vēl labāk, bet mēs cenšamies neatpalikt, piemēram, pirmie Baltijā ieviešot iespēju maksāt, izmantojot bezkontakta norēķinus ar mobilo telefonu.

Arī citās aktuālās jomās esam līderos – sievietes atļauju doties pie vēlēšanu urnām Eiropā saņēma tieši Latvijas teritorijā (tolaik gan brukt sākušās Krievijas impērijas sastāvā), ieskaitot Latgali, jau 1905. gada revolūcijas laika pašvaldību vēlēšanās. Novatoriski. Turpinot par sievietēm, nevar nepieminēt Francijas atklātā tenisa čempionāta lauru plūcēju tikai 20 gadus veco Aļonu Ostapenko, kura ne tikai pārsita Latvijas tenisistu līdz šim iespēto, bet nodrošināja arī skaistu uguņošanu Latvijas vārda cildināšanai pasaules sporta aprindās. Latvija ir centīga arī ārpolitiski, piemēram, gada sākumā kā pirmā Eiropas Savienībā mūsu Saeima pabeidza ratifikācijas attiecībā uz Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu un Eiropas Savienību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kopš ABLV Bank likvidācijas uzsākšanas atgūti 403 miljoni eiro

Žanete Hāka, 14.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī likvidējamā ABLV Bank, AS atguvusi 48 miljonus eiro, bet kopš likvidācijas apstiprināšanas — vairāk nekā 403 miljonus eiro, liecina pārskats Nasdaq Riga.

Kopējais aktīvu apjoms sasniedzis 2,4 miljardus eiro, bet noguldījumu apmērs – 1,6 miljardus eiro.

ABLV Bank kapitāls un rezerves janvāra beigās bijušas 299,2 miljonu eiro apmērā.

Db.lv jau rakstīja, ka likvidējamās ABLV Bank akcionāru sapulce 5.februārī pieņēma lēmumu par Likvidācijas komitejas sastāva izmaiņām.

Sapulcē apstiprināti divi jauni likvidatori Lauma Bērziņa un Ringolds Balodis, savukārt likvidatora darbu atstās Elvijs Vēbers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nav garantiju, ka Zolitūdes traģēdija neatkārtosies

Māris Ķirsons, 17.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī veiktas normatīvo aktu izmaiņas, atjaunota valsts būvniecības kontrole, nav garantiju, ka traģēdija nevarētu atkārtoties

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Ringolds Balodis. Viņš uzskata, ka izmeklēšanas komisija bija sava veida rīkste, jo šaubās, vai bijušie un esošie ministri, valsts sekretāri, ierēdņi jutās komfortabli, atbildot uz visiem jautājumiem tiešraidē. Tāpēc šīs personas pielika daudz pūļu, lai komisijai negatīvu secinājumu būtu iespējami mazāk, tomēr pilnīgi negatīvos secinājumus dzēst tomēr neizdevās.

Vai varat apgalvot, ka tagad ir izdarīts viss, kas vien iespējams, un Zolitūdes traģēdija nekad vairs nevar atkārtoties?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrējot adresi, uzņēmumiem vairs nevajadzēs nekustamā īpašuma saimnieka piekrišanu, pietiks ar valdes locekļa apliecinājumu, taču par uzņēmuma nesasniedzamību adresē valdes loceklim draudēs kriminālatbildība, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz Tieslietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par komersantu juridisko adrešu regulējumu. Par šajā ziņojumā ietvertajiem risinājumiem un to likteni būs jālemj valdībai, kurai tiek piedāvāts noteikt termiņu - līdz nākamā gada februārim sagatavot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos. DB aptaujātajiem komerctiesību ekspertiem un uzņēmējiem nav iebildumu pret ziņojumā minēto, taču svarīgākais būšot sagatavotie normatīvo aktu grozījumu projekti.

Informatīvajā ziņojumā tiek piedāvāta revolūcija attiecībā uz uzņēmumu adresēm, proti, tiek piedāvāts atteikties no tā dēvētās juridiskās adreses, kurā jāatrodas konkrētā uzņēmuma vadībai, tā vietā pārejot uz tā dēvēto sasniedzamības adresi. Bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs, Saeimas deputāts Ringolds Balodis norāda, ka būtībā tiek piedāvāts legalizēt esošo situāciju, kad ļoti daudziem uzņēmumiem to juridiskā adrese nesakrīt ar faktisko, turklāt, viņaprāt, valsts rīcībā arī neesot instrumentu, kā šo problēmu vispār atrisināt. Eiropā tiek lietoti divi jēdzieni – juridiskā adrese un galvenā biroja adrese –, kuri var atšķirties. Arī Latvijā ir piemēri, kur uzņēmuma juridiskā adrese būtībā ir tikai korespondences saņemšanas adrese, savukārt uzņēmuma lēmuma pieņēmēji atrodas citviet – vada uzņēmumu, piemēram, no ārzemēm. Lai arī Latvijā ar Komerclikumu un Civillikumu juridiskā adrese ir piesaistīta pie tās, no kuras uzņēmums tiek vadīts – kur atrodas valde, tomēr, kā atzīst Tieslietu ministrija, praksē šī prasība pilnībā netiekot iedzīvināta. Tādējādi uzņēmuma juridiskā adrese – sēdeklis – vēl nenozīmējot, ka tajā kādam ir visu laiku jāatrodas, turklāt tehnoloģiju attīstība ļauj uzņēmuma vadību un arī lēmumu pieņemšanu nodrošināt attālināti. Tāpat jārēķinās, ka papīra dokumentu kļūst arvien mazāk un to vietā tiek izmantoti elektroniskie, tādējādi tie ir arī pieejami attālināti gan kontrolējošām iestādēm, gan arī citiem. Arī ES paliek arvien mazāk valstu, kurās ir saglabājusies juridiskās adreses kā patiesās uzņēmuma vadības atrašanās vietas sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank akcionāri kārtējā akcionāru sapulcē pieņēmuši lēmumu par izmaiņām Likvidācijas komitejas sastāvā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Ņemot vērā vienošanos stājoties amatā, likvidatora amatu ar šā gada 1. jūniju atstās Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus (pēdējā diena likvidatora amatā - 2019.gada 31.maijs).

Sabiedrības likvidatora amatā Eva Berlaus tika ievēlēta 2018. gada 23. aprīlī.

Sorainen turpinās sniegt atbalstu likvidācijas īstenošanā. Likvidatoru amatā darbu turpina zvērināta advokāte Lauma Bērziņa, tiesību zinātņu doktors un zvērināts advokāts Ringolds Balodis, korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs un nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks.

Likvidācijas komiteja turpinās darbu pie FKTK apstiprinātā kontrolētas likvidācijas plāna īstenošanas, profesionāli, caurspīdīgi un tiesiski īstenojot ne tikai uzņēmuma aktīvu pārvaldīšanu, bet arī nodrošinot kreditoru pārbaudes, piemērojot FKTK apstiprināto metodoloģiju, kuru izstrādāja un īstenos neatkarīgais starptautiskais konsultants EY.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

UR galvenā valsts notāra amatā apstiprina Gunu Paideri

Ieva Jurevica, 30.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra amatā iecēla Gunu Paideri, kas iepriekš bija UR galvenā valsts notāra vietniece funkciju jautājumos.

Lai nodrošinātu UR uzdevumu efektīvu un pienācīgu izpildi, tieslietu ministrs virzīja apstiprināšanai Ministru kabinetā G. Paideres kandidatūru, minēts MK rīkojuma projekta anotācijā. G. Paidere amatā stāsies no 1. augusta.

UR galvenā valsts notāra amats ir vakants kopš 2013. gada 11. maija. Kā ziņots, ar šā gada 10. maiju Ringolds Balodis pārtrauca pildīt UR galvenā valsts notāra amata pienākumus, saskaņā ar viņa un tieslietu ministra Jāņa Bordāna abpusēju vienošanos.

G. Paidere darbu UR sākusi 2007. gadā, savukārt UR galvenā valsts notāra vietnieces amatu funkciju jautājumos viņa ieņem kopš 2010. gada. G. Paidere ir ieguvusi juristes izglītību - profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē biznesa augstskolā Turība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Aicina uz būvnormatīvu «kratīšanu»

Māris Ķirsons, 25.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atteikšanās no valsts kontroles būvniecībā bija kļūda, taču atjaunotajai inspekcijai pašlaik neesot kapacitātes izpildīt visu, ko no tās prasa, uzņēmēji aicina nestrēbt karstu ar kādām izmaiņām

Tāds ir Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājums pēc sēdes, kurā tika uzsākta galaziņojuma secinājumu un priekšlikumu apspriešana.

Komisijas priekšlikums ir paplašināt Būvniecības biroja funkcijas, padarot to par pirmstiesas strīdu risināšanas iestādi, tādējādi samazinot ar būvniecību saistīto tiesvedības procesu skaitu, kā arī apmācību funkciju pašvaldību būvinspektoriem. Valdība aicināta palielināt šai kontroles iestādei finansējumu, jo citādāk tā funkcijas paliks vien uz papīra un būs tikai politisks ķeksis sabiedrības nomierināšanai, kurš rada maldīgu priekšstatu par būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Publiskums – godprātīgo uzņēmēju efektīgākais ierocis

Māris Ķirsons, 16.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Skaļās lietās iesaistītajiem rezonansi sabiedrībā vajag novērtēt un izmantot.

Skaļās lietās iesaistītajiem ir jābūt gataviem skaidrot savu pozīciju vienkāršiem vārdiem, savukārt lēmumu pieņēmējiem, it īpaši tiesnešiem, jāskaidro pieņemtie lēmumi; rezonansi sabiedrībā vajag novērtēt un izmantot

Par plašsaziņas ietekmi justīcijas jomā 26. janvārī Latvijas Universitātē Tiesību zinātņu pētniecības institūta organizētā konferencē Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā diskutēs tiesneši, advokāti, tiesībzinātnieki.

Lai arī nereti tiek kultivēts uzskats, ka komercstrīdos sabiedrības viedoklim nav nekādas nozīmes, tomēr, kā rāda atsevišķi piemēri, sekmīgi strādājot, iespējams izveidot vajadzīgo sabiedrības viedokli, tāpēc gan tiesvedībās, gan arī dažādu ideju lobēšanā sabied- rības ignorēšana vai nespēja skaidrot un pamatot savu pozīciju var labo lietu ievest «purvā». Viens no iespējami labākajiem risinājumiem ir sabiedrības aktīvākās daļas iesaistīšana konkrētu risinājumu meklēšanā un diskusijās. Turklāt, kā rāda prakse, arī «strausa politika» – klusums – var nedot cerēto efektu un ēnā palikšanas vietā nākas taisnojoties gozēties mediju starmešos. Nevar ignorēt arī bieži vien novēroto situāciju, kad likumīgs spriedums sabiedrības acīs nav taisnīgs spriedums. To var risināt tikai ar izskaidrošanas darbu, ko veiktu ne tikai tiesneši, bet arī attiecīgās jomas eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

UR sola atteikties no reģistrācijas pēc reģionālās piederības

NOZARE.LV, 01.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Uzņēmumu reģistrs (UR) strādā pie tā, lai jau 2015.gadā varētu atteikties no reģistrācijas piekritības konkrētam reģionam, stāsta 30.jūlijā valdības ieceltā UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Viņa skaidroja, ka patlaban ir absurda situācija - ja uzņēmums ir reģistrēts, piemēram, Daugavpilī, bet vēlāk tas pārceļas uz Rīgu, tad uzņēmuma reģistrācijas lieta paliek Daugavpilī un uzņēmējam komunikācija ir jāveic ar Daugavpils UR nodaļu.

«Vēlamies šo piekritību noņemt, lai dokumentus varētu iesniegt jebkurā nodaļā, bet tas ir jautājums par arhīva digitalizāciju un tehnoloģiskajiem risinājumiem. Patlaban šos risinājumus izstrādājam un paredzams, ka no reģistrācijas piekritības varētu atteikties 2015.gadā,» informēja Paidere.

Vaicāta par prioritātēm, stājoties galvenās valsts notāres amatā, Paidere stāstīja, ka viena no prioritātēm būs pakalpojumu uzlabošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī tiesu vara ir nodalīta no citām, tomēr tā nevar neskaidrot savus nolēmumus sabiedrības vairākumam saprotamā valodā, tiesas pēdējos gados arvien vairāk komunicē ar medijiem, tomēr bez cilvēku izpratnes paaugstināšanas neiztiks, piektdien, 26.janvārī raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par šiem jautājumiem un plašsaziņas ietekmi justīcijas jomā šodien, 26. janvārī diskutēs Tiesību zinātņu pētniecības institūta organizētajā konferencē «Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā». Pasākumu atbalsta Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, Zvērinātu advokātu padome un Augstākā tiesa. Institūta priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis konferenci sauc par drosmīgu mēģinājumu uzsākt runāt par lietām, par kurām parasti nerunā.

«Ikvienam ir skaidrs, ka tiesneši ir tādi paši cilvēki, kā mēs visi, pakļauti slāpēm, sāpēm un ietekmei, lai gan no otras puses, valsts vara tos padarījusi par soģiem pār cilvēku likteņiem. Šī vara gandrīz vai automātiski paģēr, ka tiesnešiem neapšaubāmi vajadzētu būt imūniem pret mediju spiedienu, kā arī apveltītiem ar izcilām komunicēšanas spējām, lai pārliecinoši izskaidrotu sabiedrībai sava lēmuma pareizību. Tā ir ideālā versija, un ja tā patiesi būtu, šo konferenci rīkot nevajadzētu,» ar ironiju piebilst profesors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Veiktas izmaiņas ABLV Bank Likvidācijas komitejas sastāvā

Žanete Hāka, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank AS akcionāri ārkārtas akcionāru sapulcē pieņēmuši lēmumu veikt izmaiņas Likvidācijas komitejas sastāvā, liecina paziņojums Nasdaq Riga. Sapulcē apstiprināti divi jauni likvidatori Vineta Čukste-Jurjeva un Armands Smans.

Vineta Čukste-Jurjeva ir zvērinātu advokātu biroja “Kronbergs Čukste LEVIN” partnere, zvērināta advokāte ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi. Specializējusies komerctiesībās, atbilstības nodrošināšanas, regulācijas un likvidācijas jautājumos. Sniegusi juridiskās konsultācijas un piedalījusies vairāku Latvijas komercsabiedrību restrukturizācijas un likvidācijas procesos. Sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste.

Armands Smans ir advokāta palīgs zvērinātu advokātu birojā “Rode un Partneri”. Specializējies publiskajās tiesībās. Īstenojis klientu tiesību un interešu aizstāvību vairākos desmitos kriminālprocesos. Vairāku zinātnisko publikāciju un juridisko atzinumu autors, zinātnisko konferenču dalībnieks. Sniedzis juridiskos viedokļus lietās Pastāvīgajā šķīrējtiesā Hāgā (jaunākā eksperta statusā) un Satversmes tiesā (pieaicinātās personas statusā), ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdība šogad saņēmusi jau trešo investīciju pretenziju, kurā ārvalstu uzņēmēji norāda uz pastrādātu reiderismu jeb uzņēmuma daļu atņemšanu ar negodprātīgām, rafinētām metodēm.

Uzņēmumu dalībnieku strīdos zaudētāji ceļ investīciju strīda pretenzijas pret Latvijas valsti, jo citus sava īpašuma tiesību aizsardzības instrumentus nesaskata.

Par to liecina pēdējo mēnešu arvien pieaugoša tendence, kad Latvijas valsts ir saņēmusi pretenzijas no trijiem ārvalstu uzņēmējiem par viņu kā konkrētu uzņēmumu dalībnieku interešu aizskaršanu. Proti, Valsts kanceleja pagājušās nedēļas nogalē publiskoja ziņu, ka 14. oktobrī investīciju pretenziju valdībai pieteikuši Uzbekistānas uzņēmēji Akbars Abdulajevs (Akbar Abdullaev) un Eljors Junusovs (Elyor Yunusov), norādot, ka ar viltotiem dokumentiem notikusi viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesiska atņemšana. Turklāt Uzbekistānas uzņēmēji pauž satraukumu, uzskatot, ka prettiesiskā viesnīcu biznesa atņemšanā ir iesaistītas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas. DB jau rakstīja, ka šovasar– investīciju strīda prasības, ko premjeram un tieslietu ministram iesniegusi SIA Winergy (dalībnieks – Igaunijas Wind One) un Vācijas investors Bertolts Fliks, ir uzskatāmas kā starptautiskās arbitrāžas pirmā fāze, kurā sešu mēnešu laikā valstij ir iespēja vienoties ar strīdnieku vai arī jau laikus sākt gatavoties starptautiskajai arbitrāžai. Nav izslēgts, ka Latvijas valsts līdzīga rakstura investīciju strīdu pieteikumus nesaņems arī turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez brīdinājuma veicot pārbaudi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers, Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) darbinieki šodien tajā konstatējuši vairākas problēmas.

Paredzēts, ka apskate, kura tika sākta kopā ar Saeimas deputātiem, turpināsies gan šodien, gan citā reizē.

Veicot apskati, konstatētas vairākas problēmas bēniņos jeb jumta stāvā, kur, piemēram, kvalitātes trūkumiem caurulēs rasti pagaidu, nevis ilgtermiņa risinājumi. Tāpat atsevišķu materiālu novietojums pēc drošības standartiem liktu attiecīgo vietu apmeklēt ar drošības ķiverēm.

Taujāts, vai konstatētās problēmas nav tik nopietnas, lai liegtu ekspluatēt attiecīgās vietas, atbildīgais būvinspektors norādīja, ka šī situācija ir tuvu tādai, lai noteiktu ekspluatācijas aizliegumu.

Gaiļezera pārstāvji norāda, ka ir izstrādāts attiecīgs projekts, lai novērstu konstatētās problēmas. Tam gan būšot nepieciešams papildu finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki trešdien pēc Saeimas sēdes aizturēja parlamentārieti Artusu Kaimiņu (KPV LV), novēroja aģentūra LETA.

Pēc aizturēšanas deputātam tika nolasītas viņa tiesības. Kaimiņš sniedza intervijas plašsaziņas līdzekļiem, bet KNAB darbinieki tikmēr viņu gaidīja dažus soļus nostāk.

Pēc Kaimiņa improvizētās preses konferences viņam pienāca KNAB darbinieks un uzrādīja žetonu. Tad deputāts KNAB darbinieku pavadībā pameta Saeimas ēku un iesēdās biroja mikroautobusā.

Kā ziņots, Saeima šodien atļāva aizturēt Kaimiņu un izdarīt pie viņa kratīšanu.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (S) informēja, ka komisija šodien izskatīja Ģenerālprokuratūras iesniegumu par piekrišanu aizturēšanai, personas kratīšanai, kratīšanas sākšanai pie personas, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemtās mantas apskatei pie Kaimiņa. Komisija šo lēmumu atbalstīja vienbalsīgi. Sīkāku informāciju Saeimas sēdē Orlovs nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru