Nākamgad pašvaldību vēlēšanās internetā balsot nevarēs drošības risku dēļ. Tomēr tiks turpināts darbs pie interneta vēlēšanu drošības jautājumiem, lai nākotnē tam iegūtu nozares un sabiedrības atbalstu.
Tieši dažu nozares pārstāvju asā kritika un sabiedrības neuzticība interneta vēlēšanu sistēmas drošībai bija galvenie iemesli, kādēļ Ministru kabineta komiteja nolēma uzdot Satiksmes ministrijai (SM) pirms tālākas projekta virzīšanas paredzēt koncepcijā pilotprojekta iespējas. Tas nozīmē to, ka līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, līdz kurām palikuši deviņi mēneši, balsošanu internetā ieviest nebūs iespējams.
SM būs jāpiedāvā īstenot pilotprojektu, kas ļautu pārliecināties gan speciālistiem, gan balsotājiem par interneta vēlēšanu drošību gan no aizklātuma, gan datu viltošanas aspekta.
Vienlaikus premjers Valdis Dombrovskis norādīja, ka SM pilotprojektam prasītie 25-30% no interneta vēlēšanu ieviešanas izmaksām ir pārāk liela summa. Kopumā interneta vēlēšanu ieviešana un uzturēšana prasītu 1,312 milj. Ls jau nākamgad un 218 tūkst. Ls turpmākajos gados. Finanšu ministrija iebilda, ka SM līdz šim nav norādījusi šos izdevumus kā prioritārus, tādēļ ministrijām nāktos tos pārdalīt. Paralēli SM jāstrādā pie normatīvās bāzes sakārtošanas - ir nepieciešams izstrādāt tiesību aktu projektus, veicot grozījumus septiņos likumos.
Lai atšifrētu jebkuru ar identifikācijas karti šifrētu vēstuli 1024 bitu gadījumā pietiks ar 11,5 stundām, internetu vēlēšanu drošību apšauba Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) pārstāvis Māris Alberts. Viņš uzsvēra, ka pretstatā Igaunijai, kas tiek minēta kā paraugs interneta vēlēšanu izmantošanai, Latvijā nav neviena PhD kriptoloģijā.
Latvijai kopumā būtu jāskatās interneta vēlēšanu sistēmas ieviešanas virzienā, DB norāda LATA valdes priekšsēdētājs Jānis Treijs. Taču, viņaprāt, visiem procesiem jābūt organizētiem un ieviestiem bez steigas, ņemot vērā ārvalstu pieredzi, drošības riskus un IT speciālistu ieteikumus. Tāpēc ir pozitīvi vērtējams tas, ka interneta vēlēšanu sistēma netiks iedarbināta jau nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. «Tas nav septiņu mēnešu jautājums, drīzāk septiņu gadu jautājums,» akcentē J. Treijs. Tādējādi arī izvairīsimies no situācijas, kad steigā, ieviešot interneta vēlēšanu sistēmu jau nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, tiktu maldināta sabiedrība, stāstot, ka viss ir droši, lai gan tā nebūtu un visi iespējamie riski netiktu apzināti. Attiecībā uz jautājumu, vai interneta vēlēšanu sistēmu varētu ieviest gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, J. Treijs atbild, ka šobrīd ir grūti atbildēt, vai arī tik ātri šādu sistēmu varētu ieviest.