Šī gada maijā apdrošinātāja BALTA un apdrošināšanas brokeru sabiedrības „Aon Baltic” Latvijas filiāles klientam, celtnieku vainas dēļ, remontējot jumtu, aizdegās dzīvojamā māja Pierīgā. Kopējā atlīdzības summa saskaņā ar BALTA speciālistu aplēsēm šajā negadījumā sasniegs pusmiljonu eiro. Tā ir uzņēmuma vēsturē lielākā atlīdzību summa privātpersonu segmentā.

BALTA klientam operatīvi nodrošināja profesionāla celtnieka konsultāciju un palīdzību, kas rekordīsā laikā ne tikai nodrošināja sarežģītas konstrukcijas pagaidu jumta uzstādīšanai, bet arī šobrīd veic visus darbus, kas nepieciešami ēkas atjaunošanai pēc ugunsgrēka, lai jau šogad atjaunoto ēku pagūtu nodod klientam. Pašlaik ir daļēji izmaksāta atlīdzība par pilnībā nodegušo mantu, daļa mantu vēl tiek restaurētas un turpinās atlīdzību izmaksa par ēkas atjaunošanu, jaunā mitekļa īri un cietušās mājas fizisko apsardzi, kas nepieciešama, kamēr ēkai nav ielikti logi un durvis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak). «Esmu lepns par savu komandu, jo kā vadītājs ar pārliecību varu teikt – mūsu komandā ir labākie Latvijas speciālisti nozarē,» pauž B. Benčaks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti specifiska un interesanta nozare, un tā mani aizrauj ar visu savu būtību. Apdrošināšana ir vairāk nekā tikai pakalpojums – tā ir drošības sajūta. Pārdodot šo drošības sajūtu klientam, Tu sagaidi, ka risks, kuru apdrošini, nerealizēsies vai realizēsies ar noteiktu, iepriekš plānotu biežuma tendenci. Ja nespēj uzņemties risku, noteikti neesi piemērots apdrošināšanas uzņēmuma vadīšanai.

Īpašuma apdrošināšana ir uzņēmumu saimniecības neatņemama sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt pārliecību – ja bizness cietīs zaudējumus nelaimes gadījumā, apdrošinātājs būs līdzās no nelaimes atklāšanas brīža līdz veiksmīgai darbības atjaunošanai, aktīvi iesaistoties nelaimes seku likvidēšanā. AAS BALTA Juridiskā īpašuma un garantiju risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns norāda – svarīgi jau pirmajā sarunā ar klientu izzināt viņa vajadzības, saprast, kas tieši šim uzņēmumam ir nepieciešams, noteikt prioritātes. Nav divu vienādu uzņēmumu – viss atkarīgs gan no nozares un darba specifikas, gan uzņēmuma izmēra un citiem individuāliem rādītājiem. Tomēr atcerēties dažus padomus par elementāru drošību būs vienlīdz noderīgi ikvienam uzņēmuma īpašniekam, saimniecības vadītājam vai tehniskajam direktoram neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un darba specifikas.

Katra trešā ugunsgrēka iemesls ir neatbilstoša elektroinstalācija vai tās nepareiza ekspluatācija. Visos uzņēmumos ir elektroinstalācija – bez tās neiztikt. Tā ir kā zirnekļa tīkls, kas ar laiku apaug ar jauniem pavedieniem. Nepaļaujies uz minimālajām likuma prasībām – regulāri uzaicini elektriķi veikt elektroinstalācijas pārbaudes, īpaši tad, ja uzņēmums aug un attīstās. Pat jauna datora pieslēgšana tīklam var izrādīties pēdējais piliens, izraisot elektroinstalāciju pārslodzi un ugunsgrēku. Pievērs uzmanību pēkšņam elektropatēriņa pieaugumam – tā var būt pirmā pazīme, ka no elektrības vadiem vai elektroiekārtām ir kāda strāvas noplūde vai vadu izolācijas bojājums.

Latvija baltiešiem piedāvās enerģētikas sadarbības paketi, apsolot atbalstu Visaginas AES, ja LNG terminālis būs Rīgā.

Tas izriet no ekonomikas ministra Arta Kampara sacītā. «Jau tuvākajā laikā mēs aicināsim visus Baltijas enerģētikas ministrus pie viena galda un centīsimies ar viņiem vienoties. Mēs esam sagatavojuši savu piedāvājumu, kurā paredzam, ka baltieši solidāri sadarbosies enerģētikas projektu realizācijā - Lietuvā līdz 2020. gadam nododot ekspluatācijā Visaginas AES, Latvijā attīstot sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli un Igaunijā attīstot jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas un vienojoties par kopīgu regulējumu attiecībā uz trešajām valstīm,» tā A. Kampars.

Balta, iespējams, noskatījusi Baltikumu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta sadarbībā ar uzņēmumu SIA Autonams izveidojusi virtuālu automašīnu zādzību riska kalkulatoru, informēja Autonama un Baltas pārstāvji.

Kalkulators izveidots, lai brīdinātu un pievērstu automašīnu īpašnieku uzmanību aktuālajām tendencēm. Tas izstrādāts, balstoties uz aktuālajiem automašīnu zādzību un apzagšanas datiem.

Šis virtuālais rīks būs pieejams automašīnu īpašniekiem apdrošinātāja Balta un uzņēmuma Autonams mājaslapās. Kalkulatorā pieejamā informācija tiks atjaunota vismaz reizi vienā ceturksnī.

Kā norādīja Autonama valdes loceklis Edvīns Panders, pēdējā gada laikā nav būtiski mainījies kopējais auto zādzību skaits, taču mainījušās ir zādzību tendences. Proti, zagtāko spēkratu sarakstam pievienojušies tādu zīmolu modeļi, kas vēl pirms dažiem gadiem to īpašniekiem šķituši gana droši - Nissan, Kia, Hyundai, Subaru, Volvo un citi.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) rīcībā esošie dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales reģionos saņemti kopumā 1244 atlīdzību pieteikumi par ēku bojājumiem un par tiem BALTA atlīdzībās kopumā izmaksājusi 2,569 miljonus eiro.

Lielākā daļa no šiem negadījumiem reģionos radušies šķidruma vai tvaika noplūžu (50%), dabas stihiju iedarbību (19%) vai ugunsgrēku (14%) rezultātā. Salīdzinoši mazākais atlīdzību pieteikumu skaits tiek saņemts par īpašumu apzagšanu un tās laikā radītiem ēku bojājumiem (7%) vai īpašumam ļaunprātīgi nodarītiem bojājumiem (4%).

Apdrošinātāja rīcībā esošie dati liecina, ka, lai gan ugunsgrēki nekustamajos īpašumos notiek daudz retāk nekā, piemēram, šķidruma vai tvaika noplūde un dabas stihijas radītie postījumi, tomēr par šī tipa negadījumiem Balta cietušajiem izmaksā aptuveni desmit reizes lielākas atlīdzību summas. Pēdējo trīs gadu laikā par uguns nelaimēm īpašumos Balta atlīdzībās izmaksā vidēji 10 664 eiro par gadījumu, kamēr vidējais zaudējumu apmērs par šķidruma vai tvaika noplūdi ir 1107 eiro, bet vidējā atlīdzību izmaksa par dabas stihiju postījumu radītajiem zaudējumiem - 540 eiro.

Apdrošināšanas a/s Balta padomē notikušas izmaiņas, to pametot līdzšinējam padomes loceklim lietuvietim Ķestutim Šerpitim (Kestutis Serpytis). Tādējādi pašlaik Balta padome darbojas trīs amatpersonu sastāvā, liecina Lursoft dati.

Apdrošināšanas a/s padomē pašlaik darbojas padomes priekšsēdētājs Lielbritānijas pilsonis Deivids Hils (David Hill) un padomes locekļi igaunis Kaido Keps (Kaido Kepp) un brits Lorencs Maikls Lohnans (Laurence Michael Loughnane).

Jau rakstīts, ka šā gada janvārī gandrīz pēc divu gadu darba Latvijā apdrošinātāja Balta izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Tonijs Čodrijs beigs pildīt savus līdzšinējos pienākumus. Kamēr tiks meklēts uzņēmuma Balta jaunais prezidents, kompānijas Lietuvas māsas kompānijas Lietuvos Draudimas prezidents Ķ. Šerpitis uzņemsies pagaidu uzņēmuma izpilddirektora lomu. Ķ. Šerpitis uzņēmuma padomē darbojās kopš 2005. gada.

Apdrošināšanas AS Balta vēlas piesaistīt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jeb OCTA apdrošināšanas veida klientus, kas izmantoja Balvas pakalpojumus.

Aprīļa vidū uz laiku tika apturēta visu apdrošināšanas sabiedrības Balva izsniegto licenču darbība līdz trūkumu novēršanai. Tas nozīmē, ka Balva turpina pildīt noslēgtos līgumus ar esošajiem klientiem, taču tai ir aizliegts noslēgt jaunus apdrošināšanas līgumus. Saskaņā ar aplēsēm Balva aizņēma aptuveni 5% no kopējā apdrošināšanas tirgus Latvijā, taču nozīmīgs apdrošināšanas veids šai sabiedrībai bija OCTA, kuras tirgū Balva ieņēma mazāk nekā piekto daļu.

Viesnīcu Westin un Sheraton dizaina viceprezidente Erina Hūvera apgalvo: "Pilnīgi baltā krāsa liecina par greznību un labu miegu." Westin viesnīcas pirmās sāka popularizēt balto gultas veļu un dvieļus. Pēc Hūveras teiktā, viesnīcās baltā gultas veļa un baltie dvieļi rada "oreola efektu" un, pateicoties tam, numuri izskatās kā nesen atjaunoti.

Ko nozīmē un ar ko asociējas baltā krāsa?

Aptaujas dati liecina, ka Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs baltā krāsa visbiežāk tiek saistīta ar izcilību, laipnību, godīgumu, tīrību, sākumu, neitralitāti un precizitāti.

Rietumu kultūrā baltā krāsa visbiežāk ir saistīta ar nevainību vai tīrību, taču budismam šis tonis nozīmē svētumu, pašapziņu, tīrību un integritāti. Baltā aura atspoguļo dvēseles harmoniju.

Baltā krāsa visvairāk asociējas ar tīrību. Ir lietas, kuras parasti ir baltas, lai izskatītos tīrāk un arī tāpēc, ka šīm lietām ir jābūt tīrām, piemēram, ledusskapis un trauki, tualetes pods un izlietnes, gultas veļa un dvieļi. Baltā krāsā tradicionāli ir ārstu, medmāsu, zinātnieku un laboratorijas tehniķu halāti, lai gan mūsdienās lieto arī gaiši zilā vai zaļā krāsā. Baltu darba apģērbu visbiežāk valkā pavāri, maiznieki un miesnieki, kā arī franču restorānu viesmīļu priekšauti ir balti.

Drīzumā būs atlikuši vien 2 mēneši līdz pareģotajam pasaules galam, kas pēc seno maiju kalendāra tulkojumiem tiek prognozēts šā gada 21.decembrī. Līdz ar šādu uzskatu izplatīšanos apdrošināšanas sabiedrība Balta saņemot arī pavisam neikdienišķus un neparastus apdrošināšanas pieprasījumus: nesen tā saņēmusi pat aicinājumu apdrošināt kāda pasākuma dalībniekus pret pasaules galu.

Šajā gadā Balta esot saņēmusi lūgumu apdrošināt kādu spēļu festivālu un tā dalībniekus pret gana interesantām un neierastām lietām. Spēļu festivāla pārstāvis apdrošināšanas lūgumā bija norādījis trīs galvenos notikumus, pret kuriem vēlējās apdrošināt festivāla dalībniekus: pret Ktulhu (Cthulhu) kosmisko būtņu iespējamo izlīšanu jeb parādīšanos no Baltijas jūras, pret festivāla uzvarētāju nolaupīšanu, ko īstenotu citplanētieši, kā arī pret magnētisko vētru izraisīto laika un telpas kontinuuma pārrāvumu, kā rezultātā festivāla dalībnieki var pazust paralēlajās pasaulēs. Turklāt festivāla rīkotāju pārstāvis pašu festivālu vēlējās apdrošināt arī pret pasaules galu.

Biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre” parakstījis sadarbības līgumu ar apdrošināšanas kompāniju “Balta”.

Apdrošinātājs uz “Elemental Business Centre” pārcels savu centrālo biroju, kura kopējā platība būs gandrīz 2400 m2. “Balta” birojs aizņems vienas “Elemental Business Centre” ēkas 9. un 10. stāvu , kā arī 1. stāvā atradīsies 60 m2 liels klientu apkalpošanas centrs.

“Ir patiess gandarījums, ka, izvēloties pārcelt savu centrālo biroju tieši uz “Elemental Business Centre”, mūsu nomnieku portfelim pievienojies lielākais apdrošināšanas uzņēmums Latvijā. Esmu drošs, ka uzņēmuma pakalpojumus noteikti novērtēs arī citi biroju nomas kompleksa nomnieki. Arvien vairāk novērojam, ka uzņēmuma vēlme pārcelties uz modernām, energoefektīvām telpām norāda uz tā augsto darba kvalitāti, un “Balta” nav izņēmums. Tā kā šis uzņēmums ir zināms ar savu ilgtspējīgo pieeju it visā un apņemšanos darbiniekiem nodrošināt labākos darba apstākļus, esmu pārliecināts, ka “Elemental Business Centre” būs izcila mājvieta, kur turpināt savu attīstību,” norāda “Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš.

Bedres uz ceļiem iespaidīgus zaudējumus rada ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta māsas kompāniju dati kaimiņvalstīs. Lietuvā iebraukšana kādā bedrē izmaksājusi pat 3,5 tūkstošus latu.

Šā gada trijos mēnešos Igaunijā par iebraukšanu bedrēs Balta māsas kompānija klientiem atlīdzinājusi zaudējumus 36,3 tūkstošu latu apmērā, bet pieteikto gadījumu skaits bijis divas reizes lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt Lietuvā apdrošinātāja Lietuvos Draudimas dati liecina, ka pēc iebraukšanas bedrēs šogad līdz maijam cietušas 300 automašīnas, kas ir par 60% vairāk nekā tajā pašā laika posmā pērn. Balta māsas kompānija prognozē, ka šogad Lietuvā kopējais atlīdzību apmērs par zaudējumiem, kas radušies bedru uz ceļiem dēļ, sasniegs 81,6 tūkstošus latu.

Katru dienu Latvijā tiek reģistrēti vidēji desmit mājokļu aplaupīšanas gadījumi, un zādzības no mājokļiem ir otrs biežākais atlīdzību pieteikšanas cēlonis īpašuma apdrošināšanā, liecina Valsts policijas un apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) dati.

Nereti zādzības no īpašumiem tiek izdarītas tieši naktīs, turklāt pašiem saimniekiem klātesot.

Pēdējo trīs gadu laikā Balta atlīdzībās par zādzībām privātīpašumos izmaksājusi teju 0,9 miljonus eiro. Lai gan saņemtie atlīdzību pieteikumi liecina, ka visbiežāk zādzības tiek izdarītas mājokļa saimnieka prombūtnes laikā, ir gadījumi, kad īpašums tiek apzagts, saimniekiem esot mājās. Saskaņā ar BALTA informāciju šādos gadījumos zādzības visbiežāk tiek izdarītas naktīs, un zagļi par laupījumu izvēlas viegli sasniedzamas un ātri realizējamas lietas – juvelierizstrādājumus, mobilos tālruņus, planšetdatorus – vai citas nelielas elektropreces – darbarīkus, fotoaparātus. Retāk šādās situācijās tiek zagtas lielas mantas, jo to iznešana no mājokļa ir sarežģītāka – BALTA pieredzē ir gadījums, kad mēģinājums iznest televizoru beidzies ar tā pamešanu pie sētas.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak) pieņēmis lēmumu pārtraukt savas darba gaitas uzņēmumā.

Valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pildīs līdz 2017. gada 15. maijam.

Bogdanam Benčakam ir vairāk nekā 17 gadus ilga pieredze apdrošināšanas nozarē un PZU grupā. Savu karjeru PZU grupā B. Benčaks uzsāka 1999. gadā kā speciālists juridiskajos jautājumos. Apdrošināšanas sabiedrības Balta valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pilda kopš 2014. gada 22. oktobra.

Valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pildīs līdz 15. maijam. Par AAS Balta valdes priekšsēdētāja amata pienākumu pārņemšanu lemj AAS Balta padome. Jaunais AAS Balta valdes priekšsēdētājs tiks izziņots pēc oficiāla AAS Balta padomes lēmuma un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apstiprinājuma.

Gandrīz pēc divu gadu darba Latvijā lielākā apdrošinātāja AAS Balta izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Tonijs Čodrijs beigs pildīt savus līdzšinējos pienākumus, informēja kompānijas pārstāvji.

T. Čodrijs izpilddirektora amatu pamet, jo februārī RSA Grupas ietvaros sāks pildīt Eiropas GSL (Global Speciality Lines) direktora pienākumus. Viņš vadīs biznesu piecās valstīs – Francijā, Spānijā, Vācijā, Nīderlandē un Beļģijā, kas kopumā gadā paraksta prēmijas aptuveni 350 miljonu sterliņu mārciņu apjomā.

Kamēr tiks meklēts AAS Balta jaunais prezidents, kompānijas Lietuvas māsas kompānijas Lietuvos Draudimas prezidents Ķestutis Šerpitis uzņemsies pagaidu uzņēmuma izpilddirektora lomu.

«AAS Balta, būdama tirgus līderis Latvijā, ir būtisks RSA grupas bizness,» norāda RSA Grupas Centrālās un Austrumeiropas, Tuvo Austrumu reģiona prezidents Endrjū Bērks, piebilstot, ka, neskatoties uz vadības pārmaiņām, līdz šim Latvijas komandas īstenotā stratēģija nemainīsies.

Latvijas tirgū lielākajiem spēlētājiem jau atkal krasi atšķirīgi pērnā gada darbības rādītāji – BTA Insurance Company gadu noslēdz ar 5,5 miljonu latu peļņu, bet apdrošinātājs Balta pērn cietis 1,1 miljona latu zaudējumus.

BTA peļņa pērn uzrādījusi 59% kāpumu, salīdzinot ar 2011.gadu, bet Baltas zaudējumu apjoms pērn samazinājies par 42%, liecina kompāniju publicētie finanšu pārskati.

Baltas dati vēlreiz apliecina, ka Latvijas apdrošināšanas tirgū pelnīt vai strādāt bez zaudējumiem, turklāt laicīgi nesamazinot administratīvos izdevumus, bijis grūti, bet BTA dati liecina, ka peļņu iespējams gūt, strādājot arī ārpus Latvijas, tostarp Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē.

BTA bruto pēmijās pērn parakstījusi 100,27 miljonus latu, tostarp visvairāk – 43,7 miljonus latu kompānija parakstījusi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā (šajā apdrošināšanas veidā, kas gan ir raksturīgs Lietuvas tirgum, BTA pērn strādājusi ar peļņu), kam ar 15,83 miljoniem latu seko KASKO apdrošināšanā parakstītās bruto prēmijas, bet ar 13,2 miljoniem latu - īpašuma apdrošināšana. Tehniskie rezultāti liecina, ka KASKO un OCTA apdrošināšanā BTA pērn strādājusi ar zaudējumiem, peļņa nav bijusi arī veselības apdrošināšanā.

Apdrošināšanas AS Balta (PZU grupa) aizvadīto gadu noslēgusi ar četru miljonu eiro neto peļņu, savukārt kopējā uzņēmuma izaugsme, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 12%, informē kompānijas pārstāvji.

Balta parakstīto prēmiju apjoms 2016. gadā sasniedzis 75,2 miljonus eiro, nodrošinot apdrošināšanas sabiedrībai 12% izaugsmi, lai gan kopējā Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme pērn ir ap 6%. Uzņēmuma veiksmīgā darbība ir radījusi pozitīvu ietekmi uz tā kopējiem finanšu rādītājiem, un 2016. gads noslēgts ar neto peļņu četru miljonu eiro apmērā. BALTA saglabājusi arī līdera pozīcijas apdrošināšanas tirgū – tās tirgus daļa 2016. gadā sasniegusi 28%.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta pārstāvji norāda, ka galvenais Latvijas apdrošināšanas tirgus virzītājspēks 2016. gadā bija jaunu klientu un objektu apdrošināšana. Piemēram, OCTA apdrošināšanā tirgus pieaugums ir faktiski vienāds ar jaunu vieglo automašīnu pieaugumu gada laikā – 4%. Tomēr, tā kā apdrošināšanas tirgus kopumā vairāk aug uz jaunu klientu un objektu rēķina, tad rentabilitāte no apdrošināšanas darbības samazinās. Šo samazinājumu sekmē pieaugošais ceļu satiksmes negadījumu skaits un vidējās atlīdzības summu pieaugums, kā rezultātā atlīdzību izmaksas pieaug ātrāk nekā prēmijas. Savukārt atlīdzību izmaksu pieaugums tiek kompensēts ar apdrošinātāju efektivitātes pieaugumu, strādājot ar zemākiem komisiju un administratīviem izdevumiem. Balta pārstāvji prognozē, ka līdzīgas tendences efektivitātes uzlabošanā turpināsies arī 2017. gadā. Vienlaikus ļoti pozitīvi vērtējams fakts, ka sabiedrība ar katru gadu arvien vairāk izprot apdrošināšanas nepieciešamību un izvēlas sevi pasargāt no neparedzētiem finansiāliem zaudējumiem, – šī tendence atspoguļojas arī pieaugošajā atlīdzību skaitā. Īpaši tas ir vērojams īpašuma apdrošināšanā, piesakot ar ūdens noplūdi saistītos gadījumus un mobilo ierīču bojājumus.

2016. gada trešo ceturksni Latvijas lielākā nedzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrība BALTA (PZU grupa) noslēgusi ar 3,23 miljonu eiro neto peļņu, savukārt kopējā uzņēmuma izaugsme, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 14%.

BALTA parakstīto prēmiju apjoms gada deviņos mēnešos sasniedzis 56,1 miljonu eiro, nodrošinot apdrošināšanas sabiedrībai 14% izaugsmi, lai gan kopējā Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme pirmajos trīs ceturkšņos ir vien 6%. Uzņēmuma veiksmīgā darbība ir radījusi pozitīvu ietekmi uz tā kopējiem finanšu rādītājiem, un 2016. gada trešais ceturksnis noslēgts ar neto peļņu 3,2 miljonu eiro apmērā.

Apdrošināšanas sabiedrība BALTA norāda, ka OCTA un KASKO segmentā vērojama aptuveni 5% izaugsme, kas lielākoties saistīta ar automašīnu skaita pieaugumu, taču vienlaikus šajā segmentā palielinājies spiediens uz produktu rentabilitāti. BALTA norāda, ka apdrošinātāju rentabilitātes samazinājums saistīts ar trīs galvenajiem faktoriem – ceļu satiksmes negadījumu skaita pieqaugumu (saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem 10 mēnešos negadījumu skaits palielinājies par 9%), vidējo atlīdzību summu pieaugumu un jaunu automašīnu zādzību skaita pieaugumu. Vienlaikus pozitīvas tendences vērojamas īpašuma apdrošināšanā – tirgus izaugsme sasniegusi 5%, turklāt šis pieaugums saistīts ar to klientu skaita palielinājumu, kuri īpašuma apdrošināšanas segmentā ir jaunpienācēji. Tas nozīmē, ka ir palielinājusies sabiedrības vēlme pasargāt sevi no neparedzētiem zaudējumiem, saglabājot finansiālo stabilitāti.

Šā gada velosipēdu sezona bijusi traumatiska, kā arī izcēlušies neapdomīgi riteņbraucēji, kuri savas pārgalvības dēļ bijuši spiesti maksāt ievērojamas naudas summas cietušajiem autovadītājiem – dažs labs pat 2,3 tūkstošu latu kompensāciju.

To liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta jaunākie dati. Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dati rāda, ka mediķu brigādes šā gada velosezonas laikā ik dienu devušās vidēji divos vai trijos izsaukumos, kur cietuši riteņbraucēji.

Šā gada velosezonā reģistrēti teju 120 nelaimes gadījumi, kurus piedzīvojuši velosipēdisti, liecina Balta dati. Visbiežāk tos izraisījuši kritieni pēc sadursmēm ar citiem velosipēdistiem vai automašīnām, laikus nepamanot šķēršļus, veicot pārāk straujus manevrus u.c.

Populārs nelaimes gadījumu cēlonis ir velosipēdista alkohola reibums, kā ietekmē notikuši dažādi kritieni, pašam riteņbraucējam gūstot traumas. Balta uzsver, ka klients, kurš ir apdrošinājies pret nelaimes gadījumiem un, braucot ar velosipēdu, nonāk nelaimē, nevar saņemt atlīdzību, jo atrodas alkohola reibumā. Apdrošinātājs savus klientus aicina būt atbildīgiem.

Reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par zivju produktu ražotāja SIA "Baltā Zivīte" izslēgšanu no PVN reģistra, liecina Lursoft dati.

SIA "Baltā Zivīte" no PVN reģistra tiks izslēgta, sākot ar 29.janvāri.

Kā rāda "Lursoft" dati, vēl pirms desmit gadiem SIA "Baltā Zivīte" apgrozījums pārsniedza 10 miljonus eiro – 2010.gadā tas bija 10,93 miljoni eiro, bet turpmākajos gados tas samazinājās. 2011.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 6,77 miljoni eiro, 2012.gadā – 3,72 miljoni eiro, bet 2013.gadā jau vairs tikai 548,46 tūkst.EUR.

Pēdējais iesniegtais gada pārskats rāda, ka 2018.gadā SIA "Baltā Zivīte" apgrozīja 227,89 tūkstošus eiro un gadu noslēdza ar 1,63 tūkstošu eiro peļņu. Uzņēmuma vadība norādījusi, ka tiek meklēti jauni produkcijas noieta tirgi, kas nav ne viegls, ne ātrs process, norādot, ka uzņēmums ir orientēts uz tālākpastāvēšanu.

Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību piedzīvojis pēdējā desmitgadē. Eiropā savu profesionālo atbildību jau izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvji, kamēr Latvijā pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtiski palielinājies vien pēdējā laikā.

«PCTA apdrošināšana nodrošina profesionālo pakalpojumu sniedzējiem iespēju pasargāt sevi no neparedzētiem finansiālajiem zaudējumiem, kas potenciāli varētu tikt radīti klientiem vai citām personām kļūdas vai nolaidības dēļ. Apdrošinātāja izaicinājums ir piedāvāt piemērotāko pakalpojumu, kas patiesi visprecīzāk atbilst katras profesijas specifikai,» skaidro Viktorija Antropova, apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja, norādot, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma turpina palielināties arī Latvijā.

«Katru gadu pieaug izdoto polišu skaits, tiek paplašināti segumi un apdrošināšanas darbības teritorijas. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu PCTA apdrošināšana šobrīd ir obligāta 14 profesiju pārstāvjiem, un ar katru gadu šis saraksts tiek papildināts,» stāsta V.Antropova.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Polijas apdrošināšanas uzņēmuma Powszechny Zaklad Ubezpieczen S.A. (PZU) un AAS Balta apvienošanos, informē KP pārstāvji.

Atļaujošs lēmums pieņemts, jo apvienošanās rezultātā koncentrācija nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgū mainīsies nebūtiski.

Apvienošanās darījuma rezultātā PZU iegūst izšķirošu ietekmi pār AAS Balta. AAS Balta akciju iegāde ir PZU starptautiskas paplašināšanās plāna daļa, ar kuras palīdzību uzņēmums vēlas paplašināt savu darbības teritoriju Baltijas valstīs. Iegādājoties Balta akcijas, PZU paredz kļūt par vienu no lielākajiem apdrošināšanas tirgus dalībniekiem Latvijā, norādīts apvienošanās ziņojumā.

KP lēmumā norāda, ka apdrošināšanas tirgū Latvijā darbojas vairāki citi spēcīgi konkurenti, kā arī PZU tirgus daļa ir neliela, tāpēc darījuma rezultātā nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgū Latvijas teritorijā koncentrācija mainīsies nebūtiski.

Šī gada pirmajos trīs ceturkšņos nedzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrība BALTA (PZU grupa) strādājusi ar neto peļņu 3,79 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,56 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, informē BALTA Korporatīvās komunikācijas vadītāja Juta Šteinerte.

Gada pirmajos deviņos mēnešos BALTA apdrošināšanas prēmijās parakstījusi 64,5 (pēc OCTA atskaitījumiem) miljonus eiro, nodrošinot uzņēmumam 15,7% (pēc OCTA atskaitījumiem) izaugsmi un vienlaikus nedaudz apsteidzot kopējo Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi, kas attiecīgajā periodā sasniegusi 15,0% (pirms OCTA atskaitījumiem). Savukārt pārskata periodā piekritušās atlīdzību prasības neto sastāda 35,7 miljonus eiro, kas ir par 13,5% vairāk nekā pērn (piekritušās atlīdzību prasības – perioda atlīdzību izdevumi).

«BALTA ir uzrādījusi ļoti spēcīgu sniegumu, turklāt esam spējuši nodrošināt lielāku izaugsmi nekā nedzīvības apdrošināšanas tirgus kopumā. Pateicoties veiksmīgajai darbībai un pozitīvajiem rezultātiem, esam saglabājuši nedzīvības apdrošināšanas tirgus līdera pozīcijas,» uzņēmuma rezultātus komentē Īans Kenedijs (Iain Kennedy), BALTA valdes priekšsēdētājs.

Pārtikas un saimniecības preču vairumtirgotājs SIA «Baltā bura» 2017.gadā strādāja ar apgrozījumu 63,302 miljonu eiro apmērā, kas bija par 14,7% jeb 8,095 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Neskatoties uz ievērojamo apgrozījuma kāpumu, kompānijas peļņa pēc nodokļiem 2017.gadā samazinājās par 40% un bija 111 tūkstoši eiro.

SIA «Baltā bura» pērn pievienoja jaunus produktus savam produktu portfelim, kā arī turpināja uzlabot pārdošanas servisa kvalitāti, lai nodrošinātu augošo klientu pieprasījumu.

2017.gadā uzņēmums aktīvi attīstīja preču pārdošanu ārpus Latvijas. Tam izdevās noslēgt ilgtermiņa sadarbības līgumus ar vienu no lielākajiem kosmētikas un sadzīves ķīmijas veikalu tīkliem Ukrainā. Šī darījuma rezultātā SIA «Baltā bura» slēdza līgumus ar vairāk nekā 50 lielajiem Eiropas piegādātājiem.

2017.gada otrajā pusē, lai veiksmīgi attīstītu un atbalstītu tik strauju apgrozījuma palielināšanu, SIA «Baltā bura» akcionāri nolēma no saviem līdzekļiem palielināt kompānijas pašu kapitālu, nodrošinot subordinēto aizdevumu nepilna 801 tūkstoša eiro apmērā. Šie līdzekļi izmantoti, lai papildinātu sabiedrības apgrozāmos līdzekļus.