Pārprodukcija, apsīkusī naudas plūsma daļai attīstītāju liek izšķirties par maksātnespēju. Pēc kompānijas BaltHaus datiem, Rīgā ir apturēti apmēram 20 dzīvojamie projekti dažādās celtniecības stadijās.

Nule tiesa atzinusi attīstītāja Remarks nekustamie īpašumi maksātnespēju, — liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

SIA Remarks nekustamie īpašumi bija viena no pirmajām uzņēmējsabiedrībām Latvijā, kā arī nekustamā īpašuma jomā, kura bija lūgusi piemērot tiesiskās aizsardzības procesu, ko tiesa arī bija apstiprinājusi pagājušā gada 27. novembrī. Taču tas neglāba uzņēmumu no maksātnespējas. Šis uzņēmums pēdējos gadus galvenokārt pieminēts saistībā ar konfliktu, kas kompānijai izveidojās ar pircējiem par dzīvokļu cenām projektā Podnieki, Ādažos, kur sākotnēji bija paredzēts uzbūvēt 10 dzīvojamās ēkas.

Līdz martam Krievijas pilsoņu intereses par īpašumiem Latvijā faktiski nebija, taču martā kompānija BaltHaus savas BH Client Ru programmas ietvaros no sadarbības partneriem Krievijā saņēmusi 7 pieprasījumus pēc dzīvokļiem.

Viņus lielākoties interesē dzīvokļi jaunajos projektos Jūrmalā. Turklāt tiek pieprasīti pilnībā pabeigti dzīvokļi, kuros uzreiz varētu arī dzīvot. Mazāk Krievijas pilsoņi ir interesējušies par privātmājām Jūrmalā.

Retāk šie pircēji interesējas par Vecrīgu, bet par mikrorajoniem intereses neesot vispār, — teic S. Volvenkins.

Potenciālie pircēji ir labi informēti par ekonomisko situāciju Latvijā. «Piemēram, viens klients plāno atbraukt no Krievijas maijā, un viņš vēlās iegādāties dzīvokli ar pilnu apdari Jūrmalas centrā jaunajā projektā par 1000 eiro/m2. Attīstītājs, kurš varēs piedāvāt šādu cenu, varēs noslēgt darījumu,» norādīja S. Volvenkins.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Vidēji 10 jauno projektu attīstītāju ik mēnesi paziņo par dzīvokļu cenu samazinājumu. Šobrīd jauno dzīvokļu cenas pietuvojas psiholoģiski svarīgai atzīmei – 1000 eiro/m2, — konstatē kompānija BaltHaus.

Kopš 2008. gada sākuma cenas jaunajos projektos, kad šajā segmentā sākās kritums, ir samazinājušās par 40%, bet otrreizējā tirgū, salīdzinājumā ar augstāko rādītāju 2007. gada pavasarī, samazinājums veido 60%.

Kompānijas BaltHaus analītikas nodaļas vadītāja Ludmila Zommere skaidro, ka pircēji, apspriežot cenas, lai iegūtu vēlamo atlaidi, kā piemērus piemin vislētākos piedāvājumus tirgū. Pat tad, ja aplūkotā projekta raksturlielumi ir krietni augstāki, pēc pircēja domām, tas minimāli ietekmē dzīvokļa cenu.

Tirgus priekšgalā ir izvirzījušies noteikti projekti, kuri ir kļuvuši par sava veida orientieri pārējiem attīstītajiem cenu noteikšanas jomā. Šobrīd daudz konkurētspējīgākā pozīcijā atrodas tie projekti, kuros cena ar balto apdari ir robežās no 900 – 1000 eiro/m2, bet ar pilno apdari – no 1100 līdz 1200 eiro/m2.

Kopš 2008. gada vasaras būtiski ir pieaudzis īres sludinājumus skaits. Šobrīd piedāvājuma apjoms ir par gandrīz 70 % lielāks par to, kas tik fiksēts pagājušā gada vasarā. — konstatē kompānija BaltHaus.

Īres tirgū ieplūda tie dzīvokļi, kuri sākotnēji tirgū bija izlikti pārdošanā, tomēr tā arī neatrada savu pircēju. Dzīvokļu pārdošanas sludinājumu skaits tikmēr ir samazinājās par 60 %.

Rīgā kopš 2008. gada vasaras dzīvokļu īres cenas otrreizējā tirgū ir vidēji samazinājušās par 20 %. Šobrīd raksturīgākās īres cenas ir: 1 istabas dzīvoklim — 110 – 120 latu, 2 istabu dzīvoklim — 140 ¬– 150 latu, bet 3 istabu dzīvoklim — 170 – 180 latu.

Šobrīd izīrētāju vidū ir aizvien vairāk cilvēku, kuriem ir radušās problēmas ar kredīta atmaksu. Ar dzīvokļu īres palīdzību viņi cenšas vismaz daļēji segt kredīta maksājuma summu, jo vairumā gadījumu hipotēkas atmaksa pārsniedz mājokļa īres cenu.

BaltHaus novembrī uzsāka sadarbību ar vairākām Krievijas nekustamā īpašuma kompānijām programmas BH Client RU ietvaros, kuras galvenais uzdevums ir kļūt par tiltu starp mājokļu pārdevējiem Latvijā un potenciāliem pircējiem Krievijā.

Programmas ietvaros šā gada augustā BaltHaus organizēja reklāmas kampaņu specializētajos Maskavas un Sanktpēterburgas masu informācijas līdzekļos.

BH Client RU programmas dalībnieku objekti tiks izvietoti jauno sadarbības partneru datu bāzēs, tostarp Прайм Тайм, Евродом un Евро-Рези¬дент. Šīs kompānijas ir specializējušās ārzemju nekustamo īpašumu pārdošanā un to veiksmīgi dara jau vairāku gadus.

BaltHaus veic pārrunas par sadarbības iespējām arī ar citām Krievijas nekustamā īpašuma kompānijām.

Par šīs programmas dalībnieku var kļūt ikviens mājokļa pārdevējs.

Paralēli cenu kritumam mājokļu tirgū turpina samazināties arī pārdošanā izlikto dzīvokļu piedāvājums. Rīgā piedāvājuma apjoms īres segmentā pusotru reizi pārsniedz piedāvājumu pārdošanas segmentā.

Dzīvokļu cenas otrreizējā tirgū turpina samazināties, tomēr to tempi palēninās, — konstatē BaltHaus. Kopš brīža, kad tirgū aizsākās cenu korekcija (2007. gada pavasara) mājokļu kvadrātmetra cena otrreizējā tirgū ir samazinājusies trīs reizes. Pēc šīs kompānijas datiem tā šobrīd ir 575 eiro/m2.

Ja salīdzina dzīvokļu vidējās cenas pēc to atrašanās vietas vai ēkas projekta tipa, tad atšķirība izrādās ne visai liela – 5 % robežā no tirgus vidējā līmeņa. Vēl joprojām lētāku dzīvokli ir iespējams iegādāties Bolderājā un Vecmīlgrāvī. Zemākās cenas ir Lietuviešu projektu ēkās un Hruščova laika mājās.

Saskaņā ar kompānijas BaltHaus datiem, jūnija sākumā sludinājumu skaits Rīgā, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laiku, ir samazinājies divas reizes – līdzīgs piedāvājuma apjoma samazinājums ir bijis visā Latvijā.

Strauja investoru intereses samazināšanās par daudzdzīvokļu māju būvniecību liek domāt, ka par galveno valsts dzīvojamā fonda papildinātāju kļūs privātpersonas, – spriež kompānijas BaltHaus speciālisti.

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, banku prasībām kļūstot arvien stingrākām, var atkārtoties deviņdesmito gadu vidus scenārijs, kad jaunus mājokļus varēja atļauties tikai turīgi cilvēki, kuri šim nolūkam būvēja personīgās mājas.

BaltHaus analītikas nodaļas vadītāja Ludmila Zommere sacīja, ka Latvijā mājokļu būvniecības pieaugumu iepriekšējos gados sekmēja neierobežotā hipotekāro kredītu izsniegšana, kas noveda pie tā, ka būvēja visi, visu un visur. Tas nekavējoties atspoguļojās būvniecības izmaksu pieaugumā un projektu kvalitātes pasliktināšanās. Šobrīd situācija ir pretēja.

Latvijā jaunu mājokļu būvniecības koncentrācija Rīgā un tās apkārtnē ir visaugstākā: 75% no kopējā celtniecības apjoma. Kaimiņvalstīs galvaspilsētā tiek būvēti ne vairāk kā 55% no kopējā jauno mājokļu skaita.

Patlaban Finanšu ministrija (FM) neredz riskus, ka valstij būtu jāzaudē nauda sakarā ar Rīgas pils ugunsgrēku un Rīgas pils apdrošināšanu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

FM un VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir nodrošinājušas, ka pils atjaunošanas darbi notiek saskaņā ar grafiku un par būvnieku līdzekļiem. Valsts intereses ir pilnā mērā aizsargātas, sacīja Bāne.

Viņa skaidroja, ka pils bija apdrošināta par 4,8 miljoniem eiro, patlaban būvnieki šādu summu ir iemaksājuši depozītā un par šiem līdzekļiem veic pils atjaunošanu. Paralēli notiek kriminālprocess un civilprocess pret būvniekiem, un, ja tiesa atzīs, ka ugunsgrēkā ir vainojami būvnieki, tad viņi šo summu jau būs samaksājuši.

«Savukārt, ja tiesa atzīs, ka būvnieki nav vainīgi, tad FM vērsīsies civiltiesiskā ceļā pie apdrošinātāja AS Baltijas apdrošināšanas nams (BAN), lai apdrošinātāji sedz šos zaudējumus saskaņā ar apdrošināšanas līgumu,» sacīja Bāne.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvnieki - Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) piedāvā savu variantu Gaismas pils būvniecības finansēšanai nākamgad, lai tikai nebūtu pilnībā jāaptur būvdarbi.

emGaismas pils/em būvnieki nākamgad gatavi atteikties no 10 miljoniem, lai turpinātu darbu NBA sabiedrisko attiecību speciālisti norāda, ka, atsaucoties uz Kultūras ministrijas (KM) aicinājumu un izprotot pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, NBA speciālisti kopā ar KM izstrādājuši vairākus finansējuma variantus bibliotēkas ēkas finansējuma nodrošināšanai tā, lai neciestu LNB ēkas kvalitāte un valstij nebūtu jātērē līdzekļi dīkstāvju un soda naudu apmaksai.

Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp NBA un Kultūras ministriju, nākamajam gadam bibliotēkas būvniecībai nepieciešami 39.6 miljoni latu (ar PVN). Šis ir pats optimālākais variants gan pasūtītājam, gan būvniekiem. Tomēr, ja ir nepieciešams veikt finansējuma samazinājumu 2010. gadā, NBA speciālisti ir aprēķinājuši, ka mazākais iespējamais budžets, kas ļautu pabeigt projektu laikā un mākslīgi to nesadārdzinātu - ir 30 miljoni latu. Tas ir 25 % samazinājums no iepriekš plānotā budžeta. Tas nozīmē, ka NBA ir gatavi atteikties nākamgad no gandrīz 10 miljoniem latu, pārceļot šo finansējuma daļu uz vēlāku laiku.

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES fondu naudas veicina nekvalitatīvu un nesamērīgi dārgu būvniecību - secināja eksperti Citadele Index diskusijā, uzsverot, ka valstī nepieciešama pārdomāta nozares ilgtermiņa plānošana, lai sabalansētu izaugsmi un nepārkarsētu izmaksas.

Jaunākais bankas Citadele un SKDS veiktais uzņēmēju noskaņojuma pētījums Citadele Index rāda, ka vislielākās svārstības ilgstoši ir novērojamas būvniecības nozares uzņēmēju noskaņojumā – jau gadiem absolūta pesimisma periodi mijas ar optimisma uzliesmojumiem. Šobrīd būvnieki ir vispozitīvāk noskaņotā nozare, un to optimisms sasniedzis pēckrīzes periodā sen neredzētu līmeni - 54.22 punktus.

Vienlaikus būvnieki biežāk nekā citu nozaru pārstāvji atzīst, ka uzņēmumam trūkst darbinieku – tā norāda 62% būvniecības uzņēmumu. Turklāt būvnieki biežāk nekā citu nozaru uzņēmēji atzinuši, ka ir saskārušies ar korupciju valsts un pašvaldību iestādēs – tā norāda 22% šīs nozares aptaujāto uzņēmēju. Savukārt attiecībā uz ēnu ekonomiku būvniecības nozares uzņēmēji visbiežāk atzinuši, ka ēnu ekonomika viņu pārstāvētajā nozarē samazinās – tā norādījuši 57% būvnieku.

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

No šā gada 4. novembra minimālā alga būvniecības nozarē būs 780 eiro. Tas panākts, pateicoties vakar parakstītajai ģenerālvienošanai nozarē, kas ir pirmā šāda nozares vienošanās Latvijā.

Jāteic, ka daudzās Rietumeiropas valstīs, īpaši Skandināvijā, teju visās tradicionālajās nozarēs ir noslēgta ģenerālvienošanās starp darba devējiem un arodbiedrībām, nosakot gan minimālo algu, gan citu nozares regulējumu. Latvijas būvniecības nozares ceļš uz šo ģenerālvienošanos ir bijis garš, un nevarētu teikt, ka rozēm kaisīts. Lielā mērā katalizators šādas ģenerālvienošanās nepieciešamībai bija lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kas būtiski traucēja godīgajiem uzņēmumiem strādāt, īpaši attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem, kur vēl aizvien dominē zemākā cena.

Līdz ar to ir tikai likumsakarīgi, ka ar iniciatīvu par ģenerālvienošanās noslēgšanu un minimālās algas noteikšanu piecām amatu kategorijām klajā nāca lielie būvnieki, kas apvienojušies Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā. Līdz ar minimālās algas noteikšanu būvniecībā no spēles, vismaz publiskajos iepirkumos, tiek izstumti tie būvnieki, kas paziņo, ka viņu strādnieki saņem tikai minimālo algu. Faktiski tas ir plats solis aplokšņu algu izskaušanas virzienā, jo līdz šim būvnieki pārsvarā atzina, ka mazāk par apmēram 700 eiro neviens celtnieks uz rokas nesaņem.

Jaunais Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs par mērķi izvirzījis nozares reputācijas paaugstināšanu, kas iespējama, vien visiem būvniecībā iesaistītajiem cieši sadarbojoties

Viņš saka – nozares reputācija ir daudzšķautņaina, un, piemēram, aplokšņu algas ir tikai viens, lai gan ļoti nozīmīgs aspekts, kas to grauj. Asociācija lielākoties apvieno vidējās un mazās būvkompānijas. Tieši mazos būvniekus pieņemts uzskatīt par negodprātīgiem – viņi nemaksājot nodokļus un cenšoties ietaupīt uz kvalitātes rēķina. N. Grinbergs gan, tieši pretēji, nelielās kompānijas slavē par drosmi un uzdrīkstēšanos nodrošināt cilvēkus ar darbu, nezinot, vai pēc pusgada vai gada šis darbs vēl būs. Ne mazāk būtisks ir jautājums par būvnieku izglītību.

Kā paaugstināt nozares prestižu?

Būvniecības nozarē, lai izdzīvotu, jāievēro trīs lietas: darbs jāpaveic ātrāk, lētāk un ar kvalitātes garantu. Visas trīs sasniegt ir teju nereāli, bet bez tām bizness neizdzīvos. Vismaz tik pat sīva konkurence ir arī tehnikas nomas jomā. Cīnoties par vietu tirgū, tehnikas nomas uzņēmumi ir radījuši ļoti vērtīgu blakusproduktu savam pamata pakalpojumam: kļuvuši par būvnieku konsultantiem tehnikas jautājumos. Pateicoties tam, ir radusies simbioze: sadarbība starp būvniekiem un tehnikas nomas uzņēmējiem, kurā labumu gūst abas puses. Nomas uzņēmums vēlas nomāt, būvnieki (mūsu klienti) – strādāt ar labāko tehniku, tajā pašā laikā ietaupot naudu un palielinot efektivitāti.

Tīri reālistiski būvniekam visu tehniku nav nepieciešams pirkt, bet arī ne visu ir vērts nomāt. Tāpēc, noslēdzot gadu, nereti būvnieks izskata katras nomātās iekārtas izmaksas gadā un, balstoties uz šo informāciju, pieņem lēmumu – turpināt nomāt, vai tomēr pirkt savu. Ja ir bijusi veiksmīga sadarbība ar nomas uzņēmumu, t.i., pieņemams cenu līmenis, augsta tehnikas un servisa kvalitāte, kā arī laicīga piegāde, tad ir ticams, ka būvnieks arī turpmāk vairāk nomās tehniku nekā to iegādāsies.

Mums, strādājot gan Baltijas valstīs, gan Zviedrijā un Somijā, skaidri redzamas industrijas atšķirības reģionos. Ziemeļvalstīs nomātās tehnikas īpatsvars būvniekiem ir krietni lielāks, taču arī Baltijā tas pakāpeniski pieaug. Balstoties uz pieredzi prognozējam, ka efektivizācijas vilnis skars arī Baltijas reģionu un būvnieki vairāk paļausies uz tehnikas nomu.

Ķīnas tehnoloģiju kompānija Huawei iepazīstinājusi ar Android viedtālruni Ascend P6, kura biezums ir tikai 6,18 milimetri, tādējādi ļaujot kompānijai apgalvot, ka tas ir plānākais viedtālrunis pasaulē.

Ierīce aprīkota ar 4,7 collu skārienjūtīgu ekrānu, piecu megapikseļu priekšējo un astoņu megapikseļu aizmugurējo kameru. Tāpat viedtālrunim ir 1,5 GHz četrkodolu procesors, kuru izstrādājusi pati kompānija Huawei, 8GB liela iekšējā atmiņa un līdz pat 32GB microSD karšu atbalsts.

Huawei ir Ķīnā labi pazīstams un iecienīts zīmols, vēsta BBC. Kompānija Ķīnā ir lielākais telekomunikāciju iekārtu ražotājs un tai arī izdodas sekmīgi uzrunāt pircējus ārpus šīs valsts robežām – šā gada pirmajos trijos mēnešos, Huawei piegādājis 9,9 miljonus viedtālruņu, tādējādi kļūstot par ceturto lielāko tirgotāju pēc Samsung, Apple un LG.

Nākamā gada laikā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) var gūt gandrīz 650 miljonus ASV dolāru lielu peļņu. To SVF galvenokārt varētu nodrošināt Austrumeiropas tautām izsniegtie ārkārtas aizdevumi, lai cīnītos ar globālo finanšu krīzi, raksta Bloomberg.

Tā norādījis SVF bijušais direktors fonda departamentā, kas atbild par Rietumiem, Klaudio Lūzers (Claudio Loser).

Tas veicinātu 1 miljarda dolāru lielu apgrozījumu organizācijai, kurai pirms diviem gadiem 2010. gadā tika prognozēti 360 miljonu dolāru lieli zaudējumi. Izmantojot aprēķinu no 2007. gada ziņojuma, kuru veidoja JPMorgan Chase International priekšsēdētājs Endrjūss Krokets (Andrew Crockett), procenti un maksa par jauniem aizdevumiem vismaz 55 miljardu dolāru apjomā varētu no jauna piepildīt SVF kasi, kas ir noplicināta kopš Āzijas finanšu krīzes.

"Ja SVF kotētos biržā, es pirktu akcijas kā traks," sacīja K. Lūzers, kurš pašlaik darbojas Vašingtonas politikas institūtā Inter-American Dialogs. Viņš uzskata, ka SVF sagaida milzīgs peļņas pieaugums.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

#Kultūras ministrija uzskata, ka būvnieki šobrīd nodokļu maksātājiem izvirza juridiski un finansiāli nepamatotas prasības.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvnieki - pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā š.g.15. janvārī iesniegusi prasības pieteikumu par 11 449 483,09 eiro piedziņu no valsts.

Šo summu būvnieka ieskatā, veido: parāds 9 242 595,33 eiro, līgumsods 924 259,53 eiro un nokavējuma procenti 1 223 497,80, kā arī procenti par termiņā nesamaksātajiem procentiem 59 130,43 eiro apmērā.

NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns norāda, ka «prasība nepārsniedz Latvijas Nacionālās bibliotēkas kompleksa celtniecībai paredzēto finansējumu. Tā arī nav papildu samaksa jau nolīgtajai summai. NBA vēlas saņemt pienākošos, nolīgto atlīdzību par reāli paveikto darbu».

Valdībai ir jāievēro pašas noteiktās prioritātes, uzstāj biedrības Latvijas Ceļu būvētājs pārstāvji. Ja valdība nepiešķirs Satiksmes ministrijas (SM) prasīto papildu finansējumu autoceļu remontiem, tiks izskatīta iespēja atbildīgos likumdevējus sūdzēt Satversmes tiesā par savu pienākumu nepildīšanu.

Kaut arī Nacionālajā attīstības plānā (NAP) infrastruktūra ir ne tikai viena no prioritātēm, bet arī būtisks priekšnoteikums NAP paredzētā «ekonomiskā izrāviena» īstenošanai, pēc Finanšu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra ieskatiem izveidotajā prioritāšu sarakstā SM izstrādātā programma autoceļu sakārtošanai 2014.–2020. gadam ir ierindota nepamatoti zemajā 22. vietā, neizpratnē ir biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ceļu būvnieki uzskata, ka patlaban ir radusies absurda situācija, kad tie, kuri paši izstrādāja, apsprieda un apstiprināja Nacionālo attīstības plānu, tagad ignorē pašu pieņemtos lēmumus. «Var tikai brīnīties par to, kāpēc vienā valstī, likumdevējā, izpildvarā un cilvēkos ir tik atšķirīgi viedokļi par ceļiem – sabiedrība un pašvaldības uzskata, ka ceļi ir steidzami jāsakārto, tam vismaz daļēji piekrīt arī Saeimas pārstāvji, atzīstot, ka problēma pastāv. Ministru prezidents ir solījis, ka ceļi nākamgad būs viena no prioritātēm, satiksmes ministram tā ir prioritāte numur viens, taču tajā pašā laikā finanšu ministram kopā ar Pārresoru koordinācijas centru ceļi ir tikai 22. prioritāte,» norāda A.Bērziņš.

Būvnieki prasa situāciju un apstākļus, kas būvniecībā izveidosies pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu, atzīt par force majeure, teikts Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) izplatītajā paziņojumā.

LBA norāda, ka spēkā esošie līgumi, kurus patlaban izpilda būvnieki, ir iepriekš noslēgti, nezinot un nevarot paredzēt prasību pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu nepielaist pie darba būvniecībā darbiniekus bez sadarbspējīga sertifikāta.

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” valdība noteikusi, ka no 2021.gada 15.decembra darbiniekiem, kuri pilda darba pienākumus klātienē, nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Līdz ar to arī būvniecības nozares darbiniekus, kuriem nav sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, nevarēs nodarbināt būvobjektā.

Asociācija norāda, ka vakcinācijas līmenis būvniecības uzņēmumos ir ļoti atšķirīgs – ir uzņēmumi, kuros ir vakcinēti visi darbinieki, un ir arī uzņēmumi, kuros vakcinēto darbinieku skaits ir zem 20%. Vidējais vakcinācijas līmenis būvkompānijās ir 70-75%.

Būvfirma SIA Re&Re uzvarējusi Rīgas domes Īpašumu departamenta iepirkumā par tiesībām veikt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēkas rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunas būvniecības papildu darbus, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Re&Re sarunu procedūrā uzvarējusi ar piedāvāto līgumcenu 1 139 154,99 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Iepirkums paredzēja papildu būvdarbus/piegādes/pakalpojumus, kas sākotnēji netika iekļauti līgumā, bet kuri neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei.

Jau ziņots, ka LNMM rekonstrukcijas darbi varētu ieilgt aptuveni par vienu gadu, bet projekta izmaksu kāpums pagaidām nav prognozējams. Ja sākotnēji būvdarbus muzejā bija plānots pabeigt līdz 2015.gada vidum, tagad varētu runāt tikai par 2015.gada beigām vai 2016.gada vidu. Precīzu termiņu būvnieki un Rīgas dome varētu nosaukt augustā.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) rekonstrukcijas darbi varētu ieilgt aptuveni par vienu gadu, bet projekta izmaksu kāpums pagaidām nav prognozējams, šodien iepazīstinot ar darbu norisi muzejā, pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Ja sākotnēji būvdarbus muzejā bija plānots pabeigt līdz 2015.gada vidum, tagad varētu runāt tikai par 2015.gada beigām vai 2016.gada vidu. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) šodien pauda cerību, ka muzeja ēku varētu nodot ekspluatācijā 2015.gada 11. vai 18.novembrī, taču Burovs savās prognozēs bija piesardzīgāks, norādot, ka bez sasteigšanas ēka varētu būt gatava 2016. gada maijā. Precīzu termiņu būvnieki un Rīgas dome varētu nosaukt augusta vidū.

Lai nezaudētu LNMM rekonstrukcijai piesaistīto Eiropas Savienības finansējumu, Rīgas domei nāksies vērsties projektu pārraugošajā institūcijā, lai lūgtu pagarināt projekta termiņu.

Pateicoties drosmīgiem un izdarīgiem būvniekiem un nekustamo īpašumu attīstītājiem, pagājušajā gadā Rīgā bija vērojams straujākais jauno dzīvokļu skaita pieaugums visās Baltijas valstīs, sasniedzot pat 65% pieaugumu*.

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū veidojas augsts pieprasījums no pircēju un investoru puses, tāpēc daudzi būvnieki arvien biežāk izvēlas alternatīvo finansējumu avotus, lai ātrāk pabeigtu dažādus remontdarbu projektus un ēku renovācijas, kas tālāk paver šiem objektiem veiksmīgu, peļņu nesošu pārdošanu. Bet kā neapjukt plašajā kreditoru izvēlē? Konsultē AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Kāpēc cilvēki arvien biežāk izvēlas ņemt kredītu būvniecības darbu veikšanai?

Pieprasījums pēdējā laikā tiešām ir audzis. Lielākoties būvnieki un celtnieki izvēlas ņemt aizdevumu, lai ātrā laika posmā realizētu dažādu jau iesāktu objektu remontdarbus. Tas ir arī aktuāli cilvēkiem, kas vēlas pabeigt sava mājokļa remontdarbus. Daudziem arī pieder tādi īpašumi, kurus viņi jau ilgstoši mēģina pārdot, bet pircēji nepērk, jo, piemēram, sienu apdare vai santehnika jau ir morāli novecojusi. Šādā gadījumā vistālredzīgākais risinājums ir aizdevuma paņemšana, kas ļauj ātrā tempā izremontēt pārdodamo objektu, lai pēc tam to pārdotu par krietni vien augstāku cenu. Protams, nekustamā īpašuma pircēju interese ir daudz lielāka, ja objekts ir ne tikai labā stāvoklī, bet arī ar svaigi veiktu remontu. Īsāk sakot – aizdevums kalpo kā akselerators peļņas gūšanai no nekustamā īpašuma – kā juridiskām, tā arī privātām personām.

Pārdzīvojis vairākas krīzes, Lietuvas mēbeļu ražotājs Freda vairākus gadus sadarbojas tikai ar vienu pircēju – Ikea veikalu ķēdi.

Kad kompānija 2008. gadā pieņēma stratēģisku lēmumu strādāt tikai ar šo vienu klientu, tirgū daudzi grozījuši pirkstu pie deniņiem par tādu izvēli. «Mēs noticējām Ikea un lepojamies, ka mums ir tik labs partneris, kas ne vien nopērk visu, ko saražojam, bet arī māca, kā jāstrādā. Lietuvā ir vairākas kompānijas, kas sadarbojas ar šo uzņēmumu. Ja Ikea nekonsultētu un nestrādātu ar mūsu ražotājiem, nezinu, vai mēbeļu nozare Lietuvā varētu sasniegt to, ko ir sasniegusi. Salīdzinot to mēbeļu ražotāju apgrozījumu, peļņu un tehnoloģijas, kuri Lietuvā strādā ar Ikea, un to kompāniju rādītājus, kuri sadarbojas ar citiem, labākās un efektīvākās tehnoloģijas un know-how ir tiem, kuri strādā ar Ikea,» apgalvo Antans Ēmužis (Antanas Ėmužis), Freda AB ģenerāldirektors.