Eiropas auto nomas un līzinga pakalpojumu sniedzējs Sixt no šodienas Rīgā sācis iznomāt velosipēdus par 70 santīmiem pusstundā vietās, kur savulaik atradās BalticBike nomas velosipēdu novietnes. Savlaik BalticBike iznomāja velosipēdus par 70 santīmiem stundā.

Sixt vadītājs Baltijas valstīs Arnis Jaudzems sarunā ar Nozare.lv atteicās minēt, cik lielas investīcijas ieguldītas šajā projektā, taču norādīja, ka nākamgad plānots velonomas piedāvājumu būtiski paplašināt. Patlaban velosipēdus var iznomāt 12 vietās, un kopumā šogad tiks piedāvāti 130 velosipēdi. Reģistrēties var, zvanot pa tālruni, kā arī izmantojot mobilo aplikāciju. Prezentācijas pasākumā ar aplikācijas palīdzību velosipēdu izdevās iznomāt aptuveni piecās minūtēs.

Transporent jūlijā atkārtotā nomas tiesību izsolē iegādājies nomas tiesības uz pašvaldībai piederošiem zemes gabaliem velosipēdu nomas punktu veidošanai Rīgā. Transporent izsolē bija vienīgais pretendents un nomas tiesības uz deviņiem zemesgabaliem ieguva par 2175 latiem gadā.

Latvijas nacionālās aviosabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) prezidents Bertolts Fliks sevi uzskata par uzņēmuma «stabilitātes garantu». Viņš arī uzskata, ka valdība gatavojas Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic valsts daļu pārdošanai vai arī plāno piesaistīt citu partneri, komentējot pēdējo dienu notikumus ap airBaltic, sacīja B. Fliks.

«Es esmu drošs, ka caur manu mobilo telefonu drošības policija Latvijā klausās šo preses konferenci,» preses konferencē norādījis B. Fliks, Twitter vietnē raksta tās dalībnieks Kristaps Pētersons.

B. Fliks paskaidrojis, ka preses konference notiek Berlīnē, jo viņš ir Vācijas pilsonis un Vācijas investors.«Līdz pirmdienai man nebija iemesla baidīties būt Latvijā. Kampara komentāri tagad liek justies neērti,» tā viņš.

Fliks uzsvēra, ka pazīst Latviju un tādēļ nespēj noticēt, ka pēdējo dienu notikumi ir viena naiva cilvēka naiva rīcība. Viņš atzina, ka, visticamāk, tās ir plānotas darbības, ko veic valdības pārstāvji, lai jau pirms vēlēšanām varētu pārdot airBaltic akcijas. Viņaprāt, visa ažiotāža ir sacelta tādēļ, ka viņam kā otra airBaltic īpašnieka pārstāvim šajā gadījumā ir pirmpirkuma tiesības uz valsts daļu. Fliks preses konferencē piebilda, ka sistemātiskus un mērķtiecīgus mēģinājumus pazemināt lidsabiedrības vērtību viņš esot novērojis jau vairākus pēdējos mēnešus.

Kamēr Rīga meklē jaunu uzņēmumu, kas būtu gatavs nomāt iepriekš velonomas BalticBike izmantotās vietas, lai izveidotu jaunu velonomas tīklu, piedāvājam ieskatīties pasaules praksē šajā jomā.

Dažādās pasaules valstīs velonomas darbība atšķiras, tiesa - ir arī izteiktas līdzības to darbībā, proti, iespēja iegādāties salīdzinoši nedārgu abonementu dažādiem laika periodiem un, ievērojot nosacījumus, šajā laikā braukt ar nomas velosipēdu bez maksas.

Tajā pat laikā, strauji attīstoties tehnoloģiskajām iespējām, Dānija plāno velonomas pakalpojumus pacelt jaunā līmenī, piedāvājot nomā braucamrīkus, kas aprīkoti ar planšetdatoru.

Jau ziņots, ka BalticBike ar šo gadu pārtrauc sniegt velonomas pakalpojumus Rīgā, priekšlaicīgi izbeidzot līgumu, ievērojot tā nosacījumus.

Rīgas domes Īpašuma departaments ir izsludinājis konkursu par iespēju nomāt konkrētas vietas Rīgā, kurās izvietot velonomas punktus. Zināms, ka citiem nolūkiem šī zeme konkrētā konkursa ietvaros netiks iznomāta. Konkurss noslēdzas šā gada 6. jūnijā.

Auto nomas uzņēmums Transporent jūlijā atkārtotā nomas tiesību izsolē iegādājies nomas tiesības uz pašvaldībai piederošiem zemes gabaliem velosipēdu nomas punktu veidošanai Rīgā, informēja Rīgas domes Īpašuma departamentā.

Transporent izsolē bija vienīgais pretendents un nomas tiesības uz deviņiem zemesgabaliem ieguva par 2175 latiem gadā.

Velosipēdu novietnēm izvēlēti zemesgabali, kur pērn atradās BalticBike nomas velosipēdu novietnes - pie Vaļņu ielas un Kaļķu ielas krustojuma, Vaļņu ielā pie tirdzniecības centra Galerija Centrs, pie Pulkveža Brieža ielas un Elizabetes ielas krustojuma, pie Tallinas ielas un Miera ielas krustojuma, kā arī Krišjāņa Valdemāra ielā un pie Mārupes ielas un Mazās Nometņu ielas krustojuma, pie Kalnciema ielas un Slokas ielas krustojuma, Dzirciema ielas un Jūrmalas gatves krustojuma, kā arī pie Lielvārdes ielas un Brīvības gatves krustojuma.

Velonomas pakalpojums Rīgā ir vajadzīgs, un nākamgad tam tiek paredzēts straujš pieprasījuma kāpums. Rīgā un Jūrmalā paredzēts izveidot jaunas divriteņu nomas stacijas, Db.lv pauda SIA Transporent pārstāvji.

Sixt Rent a Car un Sixt Leasing franšīzes partneris Baltijas valstīs Transporent, izmantojot Sixt zīmolu, Latvijā pārņēmis velonomas pakalpojumu pēc tam, kad no tā atteicās airBaltic. Sixt zīmola velosipēdi, izmantojot velosipēdu novietnes uz zemesgabaliem, kur pērn atradās BalticBike nomas velosipēdi, Rīgā nomai pieejami kopš šā gada augusta vidus.

Divu mēnešu laikā velonomas pakalpojumu izmantojuši 500 klienti, kopumā veicot 1500 braucienus. Vidējais brauciena ilgums bija 4,14 stundas, Db.lv stāstīja SIA Transporent pārstāve Anta Lapa. Šādus rādītājus uzņēmums vērtē kā pozitīvus, taču nākamgad cer sagaidīt lielāku interesi, tostarp saistībā ar Rīgā gaidāmajiem kultūras pasākumiem, Rīgai kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu. «2014. gadā plānojam strauju pakalpojuma popularitātes pieaugumu, ko veicinās gan Rīgā notiekošie kultūras pasākumi, gan plānotā velo tīkla paplašināšana - šogad divriteņus ir iespējams iznomāt 12 stacijās Rīgas centrā un ārpus tā, bet 2014. gadā piedāvāsim nomāt vairāk nekā 20 stacijās Rīgā un Jūrmalā,» Db.lv pauda A. Lapa.

Velo nomas punkti šogad kļuvuši agrāk pieejami nekā parasti netipiski siltā laika dēļ.

Jau ziņots, ka pērn velo nomas pakalpojumu punktus no BalticBike pārņēma Eiropas auto nomas un līzinga pakalpojumu sniedzējs Sixt.

Pašlaik ir atvērti pirmie 12 nomas punkti Rīgas centrā un tā tuvākajā apkārtnē ar 130 velosipēdiem. Sākoties aktīvākajai vasaras sezonas daļai, jau maijā velosipēdu skaits tiks palielināts līdz 265, kā arī tiks atvērtas jaunas nomas stacijas Rīgas centrā, Pārdaugavā, Mežaparkā un Jūrmalā. Kopumā šajā vasarā tiks uzstādīti vairāk nekā 20 velo nomas punkti Rīgā un paplašināta nomas darbība, ietverot arī Jūrmalu.

Sixt velo nomā 80% klientu ir Latvijas iedzīvotāji, savukārt, 20% - ārvalstu tūristi.

airBaltic vadītājs un viens no līdzīpašniekiem Bertolts Fliks šodien neieradīsies uz valdības sēdi, kurā viņam būtu dota iespēja skaidrot jautājumu par situāciju aviokompānijā.

B.Fliks ar advokātu starpniecību atsūtījis Ministru prezidentam vēstuli, kurā prasa valdības garantijas, ka, ierodoties, netiks arestēts, Db.lv atzina Ministru prezidenta Valda Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke, gan piebilstot, ka teorētiski B.Fliks vēl var ierasties. Uz jautājumu, vai valdība dod un vai dotu šādas garantijas, M.Panke atzina, ka, saskaņā ar likumu, tiesībsargājošās iestādes darbojas neatkarīgi no valdības, valdības kompetencē nav iejaukties tiesībsargājošo iestāžu darbībā.

«Līdz ar to prasīt valdībai šādas garantijas ir absurdi,» tā viņš. BAS pārstāvis Juris Pētersons Db.lv atzina, ka BAS rīcībā nav informācijas, ka B.Fliks ieradīsies uz valdības sēdi, turklāt BAS šādu uzaicinājumu nav saņēmis.

Aviokompānijas airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks gatavs apsvērt iespēju nopirkt visas valstij piederošās lidsabiedrības akcijas.

«Teiksim tā - jā, ja varēs šo nofinansēt, tad uz to var skatīties,» uz jautājumu par gatavību no valsts nopirkt tai piederošos 52,6% aviosabiedrības akciju teica Fliks. Viņam pieder lielākais privātais airBaltic akcionārs SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

Tomēr viņš kā svarīgāko patlaban izvirza uzņēmuma stratēģijas definēšanu kopā ar valsti turpmākajiem trīs līdz pieciem gadiem. Viņaprāt, diskusija, kas izraisījās pagājušajā nedēļā par BAS plāniem veidot aviosabiedrību Lietuvā, aktualizējusi jautājumu par to, ka ir nepieciešams runāt par airBaltic kā stratēģiski nozīmīga uzņēmuma lomu arī Latvijas valsts attīstībā.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir nominēta kā viena no sešām inovatīvākajām lētajām pasaules aviokompānijām papildus ieņēmumu radīšanā.

Lēmumu nominēt airBaltic šajā kongresā pieņēmusi žūrija, kas pārstāv Pasaules zemo cenu aviosabiedrību kongresu (The World Low Cost Airlines Congress).

Pasaules zemo cenu aviosabiedrību kongress ir nominējis sešas aviokompānijas kategorijā Labākās papildieņēmumu inovācijas (Best Ancillary Revenue Innovation) – airBaltic, Vueling, Spirit, SkyEkspress, Ink un Quantas.

«Viss, ko pārdodam papildus aviobiļetēm, rada airBaltic papildus ieņēmumus,» norādīja lidsabiedrības izpilddirektors Bertolds Fliks.

Patlaban lidsabiedrībai papildus ieņēmumus veido tādi piedāvātie pakalpojumi kā airBalticBag, ceļojumu apdrošināšana, reģistrējamā bagāža, viesnīcas, auto noma, pašapkalpošanās velonoma BalticBike, BalticTaxi pakalpojumi, maršruta mikroautobusa AirportExpress serviss, rozes lidojuma laikā, maltītes no vietējiem produktiem, Baltic Water ūdens, mobilo sakaru priekšapmaksas karte airBalticCard Mobile, iepriekšēja vietu rezervēšana lidmašīnā un citi.

Satiksmes ministrija (SM) Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam nosūtīs vēl vienu aicinājumu ierasties uz valdības sēdi, lai izskaidrotu situāciju uzņēmumā, otrdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš pauda cerību, ka Fliks atradīs par iespējamu ierasties, jo aizvien ir ļoti daudz jautājumu par airBaltic finansiālo stāvokli.

Dombrovskis atzina, ka Flika rīcība ir dīvaina, ņemot vērā, ka airBaltic akcionāre Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kuras līdzīpašnieks ir Fliks, iepriekš publiski izplatīja Ministru prezidentam aicinājumu tikties, taču tagad neierodas. «Es nezinu, kādā veidā Flika kungs iecerējis tikties, ja viņš nav gatavs ierasties uz valdības sēdi un valdībā par šiem jautājumiem runāt,» teica premjers.

Atbildot uz jautājumu, vai Dombrovskis varētu doties uz Vāciju, lai satiktos ar Fliku, valdības vadītājs norādīja, ka jautājumi par airBaltic ir jārisina Ministru kabinetā.

«Rīgā esmu airBaltic prezidents, taču Lietuvā neieņemu nekādu amatu un tur nav nekāda interešu konflikta. Tā palikusi par modi – aprunāt mani un aprunāt airBaltic.»

Tā pēdējo dienu ažiotāžu ap plāniem izveidot konkurējošu aviosabiedrību Lietuvā, raidījumā 900 sekundes skaidro airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

Amatpersonas vairākkārt norādījušas, ka Fliks, veidodams jaunu privātu aviokompāniju, nokļuvis interešu konfliktā, taču pats B. Fliks to kategoriski noraida: «Kompānija Lietuvā ļoti maz ietekmēs airBaltic darbību šeit, Latvijā.»

Skaidrodams, kāpēc nav realizēts scenārijs, kad Lietuvas tirgu apgūtu airBaltic, B.Fliks uzskata, ka ja airBaltic attīstītos Lietuvā vēl straujāk, tad saņemtu aizrādījumus, ka airBaltic bizness tiek pārcelts uz Lietuvu. Šādus mājienus no premjera viņš jau esot saņēmis.

No provizoriskiem audita rezultātiem, kas pirms dažām dienām tika skatīti valdībā, vēl nevar secināt, vai airBaltic vadītājs Bertolts Fliks darbojas uzņēmuma vai mazākuma akcionāru interesēs. «To nevar izdarīt kaut vai tāpēc, ka šis audits neaptver darījumus ar trešajām pusēm,» Db.lv atzina Ministru prezidentam Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka audits nepieciešams, lai detalizēti veiktu analīzi par šo trešo pušu darījumiem, tajā skaitā ar meitas uzņēmumiem, saistītiem uzņēmumiem, kas nav darīts jūnijā veiktajā auditā.

Šī informācija savukārt ir pretrunā ar iepriekš Satiksmes ministra Ulda Auguļa teikto, ka audits neesot apstiprinājis politiķu pieņēmumus, ka airBaltic līdzekļi aizplūduši uz ārzonām vai citām kompānijām. Jau vēstīts, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars iepriekš izteicās, ka airBaltic lielie zaudējumi šogad radīti apzināti, lai no uzņēmuma «izpumpētu naudas līdzekļus».

Latvijas lidsabiedrība airBaltic varētu dibināt aviokompāniju citā valstī, pieļauj kompānijas prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

«Domāju, ka airBaltic noteikti varētu dibināt aviokompāniju citā valstī,» teica Fliks, taču no plašākiem komentāriem atturējās un tikai norādīja, ka lidsabiedrībai ir kas padomā.

Šogad gan šie plāni nerealizēsies.

Turpretī airBaltic līdzīpašnieks SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kas pieder Flikam un kas pagājušajā nedēļā paziņoja par nodomu veidot aviokompāniju Lietuvā, pēc viņa teiktā, gan pašlaik neveidos jaunas lidsabiedrības citur.

Runājot par BAS plāniem Lietuvā, viņš norādīja, ka airBaltic ar pašreizējo biznesa modeli nespēj rentablā veidā šādu projektu īstenot.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(192).jpg

Tūrisma īsfilmu «10 ieteikumi, apmeklējot Rīgu» veidojusi producentu apvienība Style Masters Studio, kas veidojusi arī filmu «Eglīte – Ziemassvētku brīnums Rīgā».

Īsfilmu ir paredzēts ievietot LIVE RIGA mājas lapā, DB sacīja Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Guna Caune. Tāpat tā tiks izmantota prezentāciju materiālos, kad RTAB speciālisti ārvalstu partneriem un tūroperatoriem prezentēs popularizējošus materiālus par Rīgu.

Decembra sākumā RTAB speciālisti dosies uz Krieviju – tas varētu būt pirmais brauciens, kurā ārvalstu partneriem tiks prezentēta jaunā īsfilma «10 ieteikumi, apmeklējot Rīgu», pieļāva G. Caune, piebilstot, ka filmu paredzēts izmantot arī reklāmu sižetos par Rīgu.

Rīgas iedzīvotāji koplietošanas auto sistēmas izveidi var sagaidīt pēc apmēram diviem gadiem un, visticamāk, auto nomās būs pieejamas elektroautomašīnas, šodien vēsta biznesa žurnāls Lietišķā Diena.

Kamēr citās Eiropas pilsētās koplietošanas auto noma jau kļuvusi par ikdienu, Rīgā šādas sistēmas izveidi optimisti prognozē pēc diviem gadiem, bet skeptiķi šādai idejai nākotni pagaidām neredz.

ASV un Eiropas lielākajās pilsētās jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas koplietošanas auto noma. Šādu iespēju var izmantot arī Viļņas iedzīvotāji, jo tur par spīti vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem arī izveidota šāda sistēma. Savukārt Tallinā tuvākā gada laikā ieviesīs koplietošanas elektroautomašīnas. Rīga iedzīvotāju skaita ziņā ir lielākā Baltijas valstu pilsēta, līdz ar to tai ir visi priekšnoteikumi, lai veiksmīgi ieviestu koplietošanas auto nomas sistēmu, bet šobrīd neviens uzņēmējs vēl to nav īstenojis. Šādas ieceres ieviešanai nepieciešamas gan finanšu investīcijas, jo auto parkā jānodrošina 50-100 spēkrati, gan jāizveido cieša sadarbība ar Rīgas domi, lai tā atbalstītu šādas auto nomas izveidi.

«Cienījamais pasažieri, kad Jūs lasīsiet šo, visticamāk, es jau vairs nebūšu šīs kompānijas [airBaltic] vadītājs,» savā slejā nacionālās lidsabiedrības airBaltic žurnāla Baltic Outlook oktobra numurā raksta Bertolts Fliks, norādot, ka kompānijas dēļ viņš ir piekritis pamest savu amatu, ja īpašnieku savstarpējā vienošanās to prasa.

Savā rakstā Baltic Outlook Fliks vērš uzmanību uz to, ka aviokompānijā ir darbojies jau kopš tās pirmsākumiem. «Esmu devis padomus Latvijas valdībai aviokompānijas izveides procesā, kam sekoja vairāki trauksmaini gadi kompānijas valdē, kuru es vadīju līdz 2002. gadam,» raksta Fliks, turpinot, ka kopš 2002. gada, kad viņš kļuva par airBaltic izpilddirektoru, viņš spējis izveidot, viņaprāt, izcilu kompānijas vadību.

Ministru kabinets slēgtajā sēdē šodien apstiprinājis vienošanos ar nacionālās aviokompānijas mazākuma akcionāru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) un lielākajiem kreditoriem par turpmāko uzņēma finansēšanu un pārvaldību, tostarp, akcionāru līguma laušanu, paziņoja Satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Rudenī, iegādājoties trīs jaunas lidmašīnas, airBaltic sāks flotes atjaunošanu, kopumā trīs gadu laikā flotes atjaunošanā plānots ieguldīt aptuveni miljardu eiro, trešdien žurnālistiem pastāstīja airBaltic prezidents Bertolds Fliks.

«Tuvāko trīs gadu laikā mēs gribam visu savu floti atjaunot ar jaunām lidmašīnām,» sacīja B. Fliks. Tādējādi airBaltic cer uzlabot kompānijas izmaksu struktūru un strādāt efektīvāk.

Viņš paskaidroja, ka jaunās lidmašīnas patērēs daudz mazāk degvielu, būs mazākas tehniskās apkopes izmaksas un ar tām varēs sasniegt tālākus attālumus. Tas savukārt airBaltic ļaus kļūt agresīvākiem ar biļešu cenām.

Tādējādi šā brīža airBaltic floti, kuru veido 31 lidmašīnas, līdz gada beigām paredzēts palielināt līdz 34 lidmašīnām.

Tāpat B. Fliks uzsvēra, ka ir jārūpējas par lidostas tālāku attīstību. «Manuprāt nevienam nav šaubas, ka lidostas kapacitāte ir izsmelta. Mums jāpanāk vienošanās ar lidostu, ka sāksim jaunu termināla būvniecību, jo citādi mums būs jāpiebremzē attīstība Rīgas lidostā,» stāstīja B. Fliks.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, lai ekonomētu līdzekļus, plāno atlaist vairāk nekā 200 darbinieku, teikts airBaltic prezidenta un izpilddirektora Bertolta Flika paziņojumā medijiem.

Fliks sacīja, ka augošās izmaksas, kā arī augstās degvielas cenas liek kompānijai veikt turpmākus uzlabojumus efektivitātes palielināšanā.

«Mēs to esam iecerējuši paveikt, modernizējot airBaltic floti, – atteikties no desmit Fokker 50 tipa lidmašīnām agrāk, nekā bijām plānojuši iepriekš. Aizvadītajos 12 gados Fokker 50 lidmašīnas godam ir kalpojušas airBaltic pasažieru pārvadāšanai. Tie ir bijuši mūsu galvenie darba zirgi reģionālajiem lidojumiem, kas tranzīta pasažierus nogādā ziemeļu tranzītmezglā Rīgā turpmākajiem lidojumiem uz tādiem galamērķiem kā Parīze, Londona, Telaviva vai Kijeva. Fokker 50 ir lieliska lidmašīna. Tomēr pieaugošās degvielas cenas un uzturēšanas izmaksas lidmašīnām, kuras vairs neražo, liek mums rīkoties. Pērn mēs jau iepazīstinājām ar modernajām Bombardier Q400 jaunās paaudzes lidmašīnām, kas ir daļa no airBaltic flotes modernizācijas plāna. Mēs skaidri redzam šo lidmašīnu pozitīvo ietekmi uz aviokompānijas efektivitāti un operatīvajām izmaksām, kas ļauj mums turpināt piedāvāt pievilcīgas biļešu cenas,» klāstīja Fliks.

«Es nonācu kā jaunava pie bērna,» tā savu iesaistīšanos XL aviokompāniju vadībā echo- online ekonomikas ziņām skaidro bijušais airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

Kā DB jau rakstīja, kopš šī gada sākuma viņš sāka vadīt Frankfurtē bāzēto čarterkompāniju XL- Airways Germany, bet tagad darbojas arī XL Francijas aviokompānijas padomē. Fliks gan skaidro, ka sākotnēji gribējis nodarboties tikai ar šo aviokompāniju konsultēšanu, bet nu jau pilnā apjomā iesaistījies šo kompāniju operatīvajā vadībā. XL Germany dibināta 2006. gadā, bet jau piedzīvojusi vairākas turbulences. Kopš 2011. gada abas XL aviokompānijas pieder Šveicē un ASV bāzētajam investīciju fondam Beachside Capital. Iepriekš XL piederēja Islandes investīciju bankai, kas pārņēma bankrotējušās britu ceļojumu kompānijas XL Leisure Group aktivitātes, taču pati pēc neilga laika nonāca grūtībās.

Vakardienas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā kratīšana ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic saistītajos uzņēmumos bija «totāli lieka», komentējot 26. septembra notikumus, norāda airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

«Mani mazliet pārsteidz, ka KNAB veica tādu kratīšanu, un mani pārsteidz, kādus dokumentus viņi apskatījās, jo tie līgumi, ko viņi skatījās, tika auditēti no KPMG, no valdības nolīgtiem konsultantiem... Prudentia. Tādēļ mani nedaudz pārsteidz, ka tos pašus līgumus vēlreiz gribēja skatīt. Ja es nemaldos arī KNAB šie dokumenti jau agrāk bija aizsūtīti, tādēļ man liekas, ka šis patiešām nu gan bija totāli lieki,» intervijā Latvijas Radio sacīja B. Fliks.

Viņš arī norādīja, ka bankas ir garantējušas Baltijas aviācijas sistēmu (BAS) ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā. Tas gan vēl esot jāparaksta vienam no airBaltic mazākuma akcionāru patiesajiem labuma guvējiem Andrejam Rudeško.

Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim ir īstais laiks jautājumā par airBaltic ieņemt konkrētu pozīciju, pretējā gadījumā viņa klusēšanu var interpretēt kā visas valdības nostāju, savā paziņojumā norāda aviokompānijas prezidents Bertolts Fliks.

Viņš atzīmē: «Ekonomikas ministrs Kampars runā par agresīvu kompānijas vadības pārņemšanu. Tas nozīmē, ka ar spēku un mafiozām metodēm pārņemta lidsabiedrības vadība, tai skaitā operatīvā vadība, kuras uzdevums ir garantēt lidojumu drošību.»

Kā airBaltic vadītājs B.Fliks nepieļaušot nekompetentu politisku ielikteni lidsabiedrībā. «Kā airBaltic vadītājs un līdzīpašnieks varu teikt, ka ministra Kampara rīcība atgādina padomju varas metodes,» piebilst B.Fliks.

Viņš arī uzsver, ka viņa vadībā airBaltic pārvarējusi vairākas krīzes. airBaltic ik gadu neaktīvajā ziemas sezonā strādājot ar zaudējumiem, tāpat kā lielākā daļa Eiropas lidsabiedrību. Ja kompānija kādā periodā strādā ar zaudējumiem, tas nenozīmējot, ka pretēji likumiem, līgumiem un Eiropā pastāvošajai praksei kompānijas vadību var pārņemt bandītiskiem līdzekļiem, norādīts paziņojumā.

airBaltic zīmola pārdošanas darījums SIA Baltijas aviācijas sistēmas ar satiksmes ministru Kasparu Gerhardu (TB/LNNK) esot apspriests vismaz trīs reizes, raidījumā 900 sekundes norādīja Bertolds Fliks.

«Par šo darījumu es personīgi runāju ar K.Gerhardu valsts sekretāra klātbūtnē un K. Gerhards to atbalstīja,» stāstīja B.Fliks.

B.Fliks arī norādīja, ka vēl neprecīza informācija esot, ka satiksmes ministrs esot kaut kā panācis, ka zīmols tiek dots atpakaļ. Nekad neesot bijis plānots, ka zīmols pastāvīgi paliek ārpus airBaltic. airBaltic jebkurā brīdī esot iespējams saņemt zīmolu atpakaļ, ja darījuma rezultātā finanšu rādītāji airBaltic nepasliktināsies. Līdz ar to darījums vērtējams kā ļoti izdevīgs, jo zīmola pārdošanas mērķis esot bijis – uzlabot finanšu rādītājus.

Nacionālā lidsabiedrība airBaltic palikusi parādā starptautiskajai lidostai Rīga vairāk nekā 3 miljonus latu, svētdien, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēstīja LTV raidījums De facto. Raidījums norādīja, ka, iespējams, tieši šī iemesla dēļ lidosta un lidsabiedrība līdz galam vēl nav spējušas vienoties par jaunā airBaltic termināļa būvniecību lidostas teritorijā.

Raidījums vēstīja, ka par milzu parādsaistībām informēta arī Satiksmes ministrija, taču tā kompānijas parādsaistības nekomentē. Klusējot arī lidostas pārstāvji, neatklājot, cik īsti lieli parādi iekrājušies un par kādiem pakalpojumiem airBaltic nav norēķinājusies.

Satiksmes ministrijā tiek pieļauts, ka B.Fliks tādā veidā izdara spiedienu, lai valsts pārdotu tai piederošās airBaltic daļas, pret ko ministrija iebilstot.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) uzskata, ka B.Fliks šobrīd ļoti izteikti darbojas savās privāta uzņēmēja interesēs. Pēc viņa domām, ja BAS sāks biznesu Lietuvā, tad B.Fliks noteikti nedrīkstētu vadīt airBaltic, raksta Diena.

Pēc bijušā satiksmes ministra A.Šlesera teiktā, B.Flika lēmums veidot kompāniju Lietuvā saistīts ar to, ka «valdība traucējusi attīstīties nozarei». Proti, pusotru gadu nekas neesot darīts, lai veicinātu jaunā lidostas termināļa būvniecību, kurai bija jāsākas šogad.

«Premjers saka, ka B.Flikam vajag izvēlēties, kur atrodas, bet, piedodiet, tas ir marasms, jo privātais, ko grib, to dara - jautājums ir, kāpēc valdība pusotru gadu čakarējusi lidostas attīstību. Tagad valdībai būtu jāpasaka: «Piedodiet, esam kļūdījušies, negribam pazaudēt Fliku," teica A.Šlesers.

Patlaban zīmola atgriešana airBaltic kavējoties tieši uzņēmuma vadītāja Bertolta Flika dēļ, jo viņš mainījis savu viedokli un atkal nācis ar jaunu ideju, raidījumā 900 sekundes norādīja premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Premjers skaidroja, ka bija panākta vienošanās par zīmola atgriešanu airBaltic, taču B.Fliks esot kārtējo reizi pārdomājis un izteicis piedāvājumu, ka zīmolu varētu atpirkt valsts kā uzņēmuma vairākuma akcionārs. Patlaban Satiksmes ministrija esot nosūtījusi B.Flikam vēstuli, kurā lūgta papildus informācija par iespējamo darījumu, proti, precizēts piedāvājums un vīzija kā B.Fliks šo darījumu saredz. V.Dombrovskis arī piebilst, ja zīmols tiktu atgriezts, SIA Baltijas aviācijas sistēmas saņemtu atpakaļ arī samaksātos līdzekļus.

V.Dombrovskis raidījumā arī skaidroja, ka valstij kā vairākuma akcionāram pašreiz nav plānu privatizēt airBaltic, bet attiecībā uz B.Flika darbībām ar viņam piederošajām daļām informācijas neesot. B.Fliks 900 sekundēs norādījis, ka jautājums par privatizāciju tiks aktualizēts tieši pēc vēlēšanām, jo tagad par to neviens neesot gatavs runāt.